Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Romija]

"Es ceru, ka tev izdosies. Un es ceru, ka Mēnessgaisma labprāt atbildēs!" Arje reizie mierinoši un iedrošinoši uzsmaidīja Hildegardei.

Atgūlusies uz muguras zālē pie ugunskura, Arje skatījās debesīs. Starp zvaigznēm viņa iztēlojā spēdējos vārtus - kā milzīgu arku, kurā iekšā var redzēt tumsu ar daudz mazām, mierīgām dvēselītēm. Tās tur mirdz mūžīgi un tomēr reizēm kāda krīt, izraujoties no iedomātās arkas.

[Sindra]

Nē, Drakels pakratīja galvu. Manas ilūzijas ir bezdvēseliskas. Tukšas. Tikai bilde. Skaņa. Nu ar torni bija sarežģītāk, bet elfietes ilūzijai nav nekāda sakara ar Mēnesgaismu. Tas ir kā skatīties bildi vai kustīgu gleznu. Esmu lasījis par burvjiem, kas spēj savām ilūzijām piešķirt dvēseli, tā, lai priesteri uzreiz neredzētu, ka viņu priekšā nav dzīva būtne. Bet es tā nemāku.


Naija labprāt atļāva Ellīo atgulties un lēni glāstīja viņa matus.

[Roviela]

- Vai portretu. Man ir viņas portrets, tiešām tik labs, ka ar tā palīdzību es viņu atradu pirmo reizi, nemaz nezinot, kur viņa ir, un nepazīstot. Ar dvēseli pilnai ilūzijai vēl nepietiek, vajag arī ko taustāmu uzburt. Ja dažādi burvji darbotos kopā, un vēl kāds sagādātu dvēseli, tur varētu izveidot sazin ko, - Mairona prātoja.
- Interesanti, tas būtu noturīgi? Ilūzija, lai piešķirtu pareizo formu, izsaukšana - lai salipinātu miesu bez dvēseles, kas, manuprāt, ne ar ko neatšķiras no mantas, un dvēsele, kas piekrīt mājot jaunajā miesā. Izklausās diezgan briesmīgi... izmēģināt tādu lietu ar kādu tiešām būtu nesmuki.

[Sindra]

Nē. Drakels jau atkal pakratīja galvu. Tam ko tu apraksti maģijā ir viens apzīmējums: nekromantija. burvis novaikstījās. Nevar burvji apvienot savas skolas, lai radītu kaut ko kas līdzinātos dzīvai būtnei. Un dvēsele, kas parādās ilūzijai arī ir ilūzija. Tikai tik spēcīga, ka spēj apmānīt izredzētos ļaudis, kuri redz vairāk par pārējiem.

Alķīmija. ierunājās Amanda. Esmu lasījusi par alķīmiķiem, kuri meklējuši iespējas atgriezt dvēseli ķermenī. Tas nevienam nav izdevies. Pat ar filozofu akmeni, nē. Bet kādēļ gan to vajag? Priesteri taču spēj izlūgties dieviem atdot kādu mirušo šai pasaulei, ja mirušais pats to vēlas.

[Roviela]

- Nē, es tieši nedomāju nekromantiju, - Mairona paskaidroja, - nekromantiem vajag esošo ķermeni. To, kas bijis. Pie tam, cik noprotu, viņi iztiek bez dvēseles. Tā, ko es aprakstu, drīzāk ir atdzimšana, jo tikai dvēsele ir vecā, viss cits ir jauns. Priesteri un šamaņi arī spēj atgriezt dvēseli vienīgi bijušajā ķermenī, vai ne? Paga, un kā tad Oriseja jaunās rokas, ko? To taču nebija... tās ir jaunas. Nu, jā, sanāk atdzimšana. Vienīgais, kuru zinu, un kurš ir atdzimis, ir Neksuss.

[Sindra]

Burvji to nespēj. Dars pasmaidīja. Un arī priesteri un šamaņi nespēj atgriezt dvēseli. Tikai dievi spēj atdot dzīvību mirušajam. Un dievam nevajag neko, lai radītu pa jaunu. Viņš uzklausa lūgšanu un ja gars vēlas atgriezties šajā pasaulē, viņš tam ļauj atgriezties. Ar viņa paša ķermeni. Bez dieviem mēs paši neko nespējam.

[Lia'angia]

Neksuss tomēr ir pārmainīgjies - Hidlegarde teica.
Tās acis ar zibeņiem... Vins man teica ka, ja man izdosies kādu atsaukt atpakaļ no mirušajiem, tam būs menesgaismā spīdošas acis. Bet es nezinu, vai maz kādreiz to spēšu. Vai Lielā Māte mani uzklausīs. Daloka dēļ es varētu mēģināt, bet viņš to noliedza un izspieda no manis solījumu, ka es to nedarīšu.
Viņa vēroja skaidrās, zvaigžņotās debesis un klusiņām dungoja. Veļu dziesmas, mūžības dziesmas.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 13.02.2008 16:48

[Roviela]

Burve piekrītoši pamāja, kad ierunājās Dars. Jā, tā vis nevar - kad iedomājas, tad kādu atdzīvina, nekādas kārtības! Turklāt, ja to tā varētu, tad visa pasaule būtu pilna ar atdzimušajiem, un tas nebūtu nekas īpašs.

- Daloks nav pie viņas, un, ja mums neveiksies, tad nebūs arī, - Mairona atgādināja šamanei.
- Lielā Māte ir vismīļa, bet šoreiz tā nav lieta, ko prasīt viņai. Kur ir Elune, es nezinu... Siriatans runāja par Gaismas dievietes dārziem.

- Jā, Neksuss ir parmainījies. Acis, un zibeņi gar sparnu malām, un tas, ka viņš tagad var tuvoties Dantem, ko agrāk nevarēja. Viņš ir kļuvis dievišķāks. Mēnessgaisma zināja, ka viņš spēj atdzimt, bet Daloks nezināja.

[echo3]

Ellīo gulēja un skatījās uz Naiju. Un reizēm, iesāņus, uz ugunskuru. Acis pašas vērās ciet, un tādā pusmiegā Ellīo sāka skaitīt visus, kas ap ugunskuru sēž. Viņā vēl skanēja Mēnesgaismas dziesma. Elunes tēls... tur bija Dante... bet trūka Siriatana. Nez, kur ir Siriatans? Arī viņam te vajadzētu būt, tā būtu pareizi.

[Lia'angia]

Man jānoskaidro, kas notiks ar Daloka garu, ja Neksuss viņu pamodina kā jaundzimušo - Hildegarde teica, balsij nodrebot.
Ja viņš paliek... tur... tad nav vērts, un es ziedošu visu mūžu, lai viņu no Dantes atdabūtu. Ja, Neksusam viņu atmodinot, gars tiek atbrīvots, es lūgšu viņam to izdarīt. Neviens, neviens nav pelnījis atrasties tur. Lai ko būtu sastrādājis. Godīga nāve un nonākšana Lielās Mātes klēpī, ar cerību kādreiz atdzimt.
Par atdzimšanu runājot - bērna gars ar mani pavisam saprātīgi aprunājās. Nu, pareizāk, pateica vienu teikumu. Es taču varētu pajautāt viņam. Bet man ir bail to darīt. Nēērti kaut kā. Tāpat, kā būtu lūrēt pirtī uz plikiem vīrišķiem - viņa iesmējās. Laikam vīns tomēr drusciņ būs sakāp.is galvā.

[Sindra]

Kamēr visi ēda, dzēra un runājās pagāja pāris stundas.
Drakels bija aizmidzis. Daži no pārīšiem bija aizgājuši pastaigāties.

Aiz koku galotnēm jau ausa pirmie saules stari un Oriseja radītā maģiskā gaisma lēnām izbālēja.
Arī ugunskurs lēnām dzisa un malka gāja uz beigām.

Biedriem tuvojās kāds stāvs. Kad nācējs bija pietuvojies, biedri atpazina Siriatanu.
Elfs izskatījās ļoti labi. Atkopies, kārtīgi izķemmētiem matiem un tērpies jaunās, mirdzošās bruņās.
Viņš palūkojās uz biedriem.
Labrīt. Es nevarēju vakar atsaukties. elfs palūkojās uz Maironu.

[Lia'angia]

Labrīt! - Hildegarde izberzēja jau miegainās acis un ietinas apmetnī.
Tu izskaties krietni labāk, kā iepriekšējo reizi, kad mums bija tas gods tikties.
Mēs svinējām šo nakti. Kad mums vareja nepienākt. Un, kas vabūt ir Daloka priekšpēdējā nakts.
Reibums bija izgājis, palikušas tikai skumjas un apcerība.

[Roviela]

- Esi sveicināts! - Mairona bija priecīga redzot Siriatanu.
- Tu jau zini, es bažos par visu, un jutos diezgan nejauki, kad nesaņēmu atbildi, nodomāju, vai vēl kas nav atgadījies, un neuzdrošinājos traucēt vakar vakarā... - viņa nomulsusi mazliet piesarka, nemaz negrasoties prasīt, kāpēc elfs nevarēja atbildēt. Viņa bija ciešā pārliecībā, ka, ja viņš varētu - atbildētu, bet pārējais ir viņa paša darīšana.
- Prieks Tevi redzēt, tiešām. Nāc, lūdzu, piesēdi! Vēl ir vīns un augļi, un maize ir.

[echo3]

Ellīo bija vēl nospēlējis vairākas dziesmas, tad piecēlies un uzaicinājis Naiju padejot un nedaudz pastaigāties. Bet galu galā viņi abi bija ietinušies mīkstajās segās un aizmiguši. Vismaz Ellīo saldi gulēja, kad ieradās Siriatans.

Tagad gnoms pavēra acis un uzsmaidīja elfam.

[Sindra]

Siriatans pasmaidīja Hildegardei.
Paldies. Jā, es esmu atpūties un jūtos visai labi.

Elfs apsēdās blakus Maironai un palūkojās uz aizmigušo Drakelu.
Tad viņa skatiens pievērsās Hildegardei.
Dalokam viss būs kārtībā. Dante ir devies prom. Viss ir beidzies.

[Romija]

Arje snauduļoja. Uz rīta pusi palika vēsāks un viņa piecēlās, lai pievirzītos tuvāk ugunskuram. Tad arī pamanīja tuvojošos stāvu. Pieklājīgi to pasveicinājusi, viņa sabakstīja ugunskuru, lai tas tik drīz vēl neizdziest.

"Devies prom? Uz kurieni? Vai tad viņam bija jādodas prom?" Arje nesaprata. Viņai šķita, ka Dante ir kas tāds, kas vienmēr ir, tikai vai nu iejaucas vai neiejaucas darīšanās. "Un Daloks? Kur viņš ir?"

[Sindra]

Es centos pateikt, ka Dante ir atstājis šo pasauli. elfs mēģināja paskaidrot. Pavisam.
Viņš man atdeva kristālu. Siriatans runāja lēni it kā meklēdams vārdus.

Daloks ir kalnos. Viņš guļ.

[Lia'angia]

Hildegarde pielēca kājās, nomezdama apmetni.
Kur, kur viņš ir? Vai es varu?
Tad viņa attapās un aptupās blakus Siriatanam.
Ak tā. bet viņs taču neizgāja cauri Pēdējiem Vārtiem, vai ne? Bet Tev tagad gan droši vien ir ļoti, ļoti vientuļi - viņa klusiņām noteica, pastiepa roku uz elfa pusi, bet nedroši atrāva atpakaļ.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 14.02.2008 13:39

[Roviela]

- Pavisam prom... - burve atkārtoja, skatoties dziestošā ugunskura oglītēs.
Ak, vai! Raudāt un smieties reizē ir neiespējami, bet tas bija tas, ko viņai gribējās darīt. Tas ir Drakela nopelns, un tas ir tas, ko viņi gribēja, un tomēr...
- Viņš nekad, nekad nenāks vairs atpakaļ? - burve nedroši ieminējās. Hildegarde izteica skaļi to pašu, ko Mairona gribēja teikt. No četriem ir palicis viens. Cik skumji! Tomēr Daloks, Daloks ir dzīvs, un burvei reizē bija prieks par Hildegardi un Daloku. Un Drakelu, kurš tā pārdzīvoja. Un viņiem visiem, kas cīnījās, lai to panāktu. Lai kā, bet nav velti.

[Sindra]

Kur ir kas? Siriatans jautājoši palūkojās uz satraukto šamani. Daloks? Viņš ir pilī kalnos. Viņš guļ. Viņam ir kādu brīdi jāizguļas. elfs centās mierināt Hildegardi.

Pēdējiem vārtiem? viņš pārjautāja. Siriatans nopūtās. Es laikam runāju nesaprotami. Es vēlējos teikt, ka Dante ir miris, jo atdeva man kristālu. Tā pavisam. Kā Mēnesgaisma.

Vientuļš? Elfs aizdomājās. Nē, kādēļ? Es cienu viņa izvēli.