Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Sindra]

Veikalnieks noskatiija akmenjus.
Akmentinji. vinjsh noteica. Neko dizhi veertiigi tie nav, bet ja tev nav vajadziigi, tad varu tev par vinjiem piedaavaat veel divus teleporta tiistokljus.

[Dayns]

neizskatijās ka Roerds gribētu iet mājā. sveša, kā nekā. bet no otras puses tur varētu būt kas par daloku... kautgan nē. vajadzīga dievišķa iejaukšanās. tajā vecāku mājā kas dievišķs... Roerds to apšaubija. bet arī pie Daloka iet jēgas nebija... ja nu vienīgi stundas četras atpūsties, jo ievainojumi deva par sevi ziņu, kā arī nogurušie muskuļi. dievīšķs... Roerds paskatijās uz māju un mēģināja noteikt, vai tur kas labs, vai kas ļauns neatrodas. vienkārši maģiskas rotaļlietas būtu skaistas, bet ne derīgas.

[Sindra]

OOC - Nu maajai nav nekaadu auru. Ne labu, ne sliktu. Izskataas, ka tur nav pat neviena p.ohujista (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Romija]

"Teleporta tīstokļi man noteikti noderētu!" Arje iepriecināta atbildēja un pasniedza akmeņus veikalniekam. Tie gan bija tikai daži no viņas krājumiem, bet visus uzreiz mazā nemaz neplānoja pārdot - ja tie ir tik vērtīgi, gan noderēs arī vēlāk.

[Lia'angia]

Nu, iesim mājā iekšā? Vai arī es saritināšos tepat zem kāda koka - kā nekā ir vasara - Hildegarde miegaini pasmaidīja.

[Roviela]

- Tad iesim uz māju, - burve nolēma, sākdama iet uz to.
- Cerēsim, ka durvis būs vaļā, tās es nelauzīšu. Tad mēs teleportēsimies atpakaļ uz kalniem. Toties šādi varētu ietaupīt kādu teleporta tīstokli. Tie nemaz nav tik lēti, kā varētu gribēt.

Viņa peiet pie mājas un parausta durvis.

[Sindra]

Veikalnieks apmierināts sabēra akmeņus atvilknē un pateicās Arjei par pirkumu.
Kad abi veikala apmeklētāji jau bija tikuši uz ielas Greidens jautājoši uzlūkoja Arji. Kur tagad?


Mairona nospieda durvju kliņķi, taču tās neatvērās. Slēgtas.

[Lia'angia]

- Halo, vai kāds mājās ir?- Hildegarde negaidīti pašai sev, iebļāvās.

[Sindra]

Hildegardei neviens neatbild un ja arī tā vērīgi ieskatās, tad viss liecinina, ka mājā neviena nav un kādu laiku te neviens nav viesojies.

[Romija]

"Es gribētu atpūsties un pagulēt saulītē!" Arje sapņainie ieteicās, kad tīstokļi bija noglabāti somā un veikaliņa durvis palikušas aiz muguras. "Tik strauji viss ir noticis, ka gribās mirklīti miera! Un Tu varētu pastāstīt, kas jauns citur noticis!" viņa uzsmaidīja Greidenam. Vismaz to laiciņu, kamēr Ellīo spēlēs, mazā gribēja izbaidīt mierīgi un ļoti labprāt kopā ar Greidenu.

[Roviela]

- Ejam, sameklējam kādu soliņu un guļam tepat, pa logu nekāpsim, - Mairona noteica, izskatījusies, vai atslēga, gadījumā nekārājas uz nagliņas blakus durvīm vai uz durvju aplodas, vai zem tepiķīša kāju slaucīšanai.
- Man nav vairāk spēka, lai gan tikpat šķiet, ka es neaizmigšu.

Kā teikusi, tā viņa arī grasās darīt. Iet meklēt kādu mierīgu guļamvietiņu svaigā gaisā.

[Sindra]

OOC - Roerds ir nobrucinaajis savu kompi, tapeec es vinju drusku padzenaashu liidzi.

Atsleegu Maironai atrast neizdodas. Tachu maajas otraa pusee atklaajaas jauki iekaartots daarzs, kuraa pat ir piitas daarza meebeles. Diivani un kreesli. Un pa vidu galdinjsh.

Roerds pamaaja uz meebelju pusi. Rau, tur mees varees nosnausties. Paladins devaas uz atpuutas vietas pusi un pats iekaartojaas uz zemes pie koka stumbra.


Greidens pasmaidiija Arjei un puukji ieskaava magjiska gaisma.
Raapies muguraa. vinjsh noteica notupdamies zemee, lai Arjei vieglaak uzkaapt. Kad siikalinja bija uzraapusies uz puukja, Greidens paceelaas spaarnos un lidoja prom no pilseetas. Peec kaada laika puukjis saaka laisties zemee un nolaidaas jaukaa saulainaa pljavinjaa. Pagaidiijis, kad siikalinja nokaapj, puukji atkal ieskaava magjiska gaisma un vinjsh bija paarveerties atpakalj par hallapu puiku.
Jauns citur noticis? puukjis atgaazies uz muguras zaaliitee noteica. Es iisti neko nezinu. Es nogaadaaju Drakelu pie Dara un peec tam vinjam paliidzeeju vinju apkopt. Nu ja un tad es sajutu, ka Daloka vairs nav. Greidena balsii ieskaneejaas skumjas. Es domaaju, ka Neksuss paliidzees. Vinjsh ir tik gudrs un sens. Bet diez ko ceriigi viss neizklausaas. Man vinja ljoti pietruuks.

[Roviela]

Burve sekoja Roerdam. Viņa saritinājās uz soliņa un galvu apsedza ar apmetni, lai saule netraucē, un mēģināja aizmigt, jo nogurums tiešām bija briesmīgs. Jo vairāk mēģināja, jo vairāk neizdevās. Prātā līda visādas lietas, kas ļoti prasmīgi aizdzina miegu un visvairāk - Dantes tēls. Vēl sliktāk bija no tā, ka, ja viņa neizgulēsies, tad arī pie Dantes netiks. Beigās Mairona neizturēja. Viņa piecēlās un klusītiņām, lai netraucētu biedriem aizgāja, apsēdās uz laipas ezerā un sāka saukt Aeternu.

Aetern, glāb mani! Dante mani ir nobūris, es negribu... Ko - negribu, Mairona pati paskaidrot nespētu. Nevaru pagulēt, bet to tik ļoti vajag. Aetern, lūdzu!

[Sindra]

Es nevaru ierasties pie tevis. Aeterna balss atskaneeja Maironas galvaa. Es pildu Kairosa uzdevumu. Bez tam, es baidos, ka es nespeeju tev paliidzeet. Es nevaru atburt. To speej Neksuss. Bet vinjsh droshi vien negribees iejaukties. Puukja balss skaneeja kaut kaa savaadi. Laikam skumji.

[Roviela]

Neksuss teica, ka ar to būs grūti tikt galā, un viņš bija tas, kas teica, ka es esmu noburta. Ko lai es daru? Es tā negribu... Kristāls ir pie Dantes, man jātiek pie viņa, vienalga, kas notiek ar mani, bet es nespēju burt... nevaru gulēt... Es tevi gribu, patiesu, nevis apburta - Danti, lai kāds viņš ir. Un kāpēc Tu tagad neatej ne soli no Kairosa? Vai... man atkal nav jādodas meklēt Tavu kausu?

Viņa brītiņu pasēdēja skatoties zilajā ezerā.
Aetern, tu nevari mani aizmidzināt? Padziedi man šūpuļdziesmu, lūdzu, vai kā, lai nemaisās liekas domas pa galvu. Kad domāju par tevi, man ir tik silti, pat līčs nespēja šorīt man šo siltumu atņemt.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 03.02.2008 22:16

[Romija]

Arje ar sajūsmu uzņēma Greidena domu aizlidot. Viņa izbaudīja to gandrīz tik pat ļoti kā izjādi ar Rinku - gandrīz, jo tas bija savādāk.

Nokļuvusi jaukajā pļaviņā, arī Arje apgūlās uz muguras blakus Greidenam, norāva kādu garu smilgu un domīga pakošļāja tās galu.

"Vai tad Neksuss ir tā aizgājis, ka neatgriezīsies?" mazā pablenza uz smilgas pušķi tā, it kā sarunātos ar to. "Kad mēs satikāmies, viņš izskatījās tāds... mazliet savādāks. Viņam mirdzēja acis. Teica, ka esot atdzimis, bet, ko tas nozīmē pie pūķiem, es nezinu. Katrā ziņā viņš mums neatteica palīdzēt!" Runas gan bija izvirzījušās nedaudz citā gultnē kā sākotnēji cerēts, tomēr saules siltums un dabas klātbūtne nomierināja un deva jaunus spēkus.

"Viņš teica, lai aizgādājam to kristālu pie Siriatana. Atliekt tikai to dabūt!" Arje nopūtās, bet tūliņ aši apvēlās uz vēdera. "Ja vien to varētu tā vienkārši nočiept!" skatoties Greidenā, sīkaliņās acīs mirdzēja nerātnas un aizrautīgas uguntiņas.

[Lia'angia]

Hildegarde izvēlējās vienu no dīvāniņiem, iekārtojas uz tā, tīksmi novilkusi zābakus, un apsegusies ar apmetni, ātri aizmiga. Laižoties miegā, viņa uzlika rokas uz vēdera un iedomājās, ka dodas pa sapņu taciņu rpetī mazuļa - senča garam. Viņa nedomāja uzzināt nekādus jaunumus, bet tikai gribēja iepazīties ar to un.. .varbūt tomēr...

[Sindra]

Ar manu kausu viss ir kārtībā. Tā ir mana izvēle viņam palīdzēt. Aeterns atbildēja. Es nevaru tev likt gulēt. Man nav tādu spēju. Bet neuztraucies. Noguruši un bez spēka jūs neko nepanāksiet. Atpūties. Padomā par kaut ko labu. Lai problēmas attālinās un neļauj tām sevi pārņemt. Mairona pūķa balsī sajuta gādīgumu un rūpes.


Nē, Neksuss, nē. Es par Daloku domāju. Man viņa žēl. Greidens turpināja lūkoties debesīs. Neksuss ir tikai sastrīdējies ar Kairosu un Kaiross palūdza viņam aizvākties no viņa skatiena. Bet tā jau viss ir kārtībā.

Neksuss nevienam nebija teicis, ka viņam piemīt spējas atdzimt pēc nāves. Un Kaiross domā, ka ja viņš to būtu pateicis, tad mēs nebūtu gājuši pie kultistiem pēc zvīņām un ko nu tur vēl.

Pūķis pagriezās pret Arji un ieskatījās sīkaliņai acīs.
Tu zini, ka no burvjiem ir grūti "nočiept", jo maģiskā aizsardzība. Lūk, man liekas, ka no Dantes "nočiept" varētu būt vēl grūtāk. Es negribētu, ka Tu dari nesaprātīgas lietas.

[Roviela]

Paldies tev! Mairona atbildēja. Viņa pat ar tik mazumiņu jutās labāk. Ne ļoti, bet tādu knipucīti. Man tiešām prieks, ka tā. Es mēģināšu atpūsties. Dalokam to vajag un Neksusam vajag un mums pašiem un galu galā man arī. Tu zini, kurš būs pūķu valdnieks, ja Daloks neatmodīsies? Domāju, ka zini. Bet viņš negrib, un tas ir vēl viens iemesls pacīnīties. Es domāšu par tevi. Kaut sapnī ieraudzīt!

Viņa turpat uz laipām paliek savu somu pagalvī, apsedzas ar apmetni, skatās ezera vilnīšos, kuros rotaļājas saule, un iztēlojas pūķi ar zeltītām spārnu malām. Ne Neksusu. Iztēlē tas ir melns pūķis ar zeltā zaigojošiem spārnu galiem. Cerams, miegs atnāks pats.

[Sindra]

OOC - Arje, atbildi labāk sūti uz PZ. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Maironai patiešām izdevās iemigt. Un kad Hildegarde, Mairona un Roerds pamodās saule jau bija noslīdējusi aiz koku galotnēm. Bija sacēlies vējš un gaiss kļuvis smagnējs. Likās, ka tuvojas pērkona negaiss.


Ellīo bija spēlējis vairākas stundas. Un saule jau sāka rietēt. Zvani no tempļa torņa aicināja uz vakara rituālu.
Kapēc jūs man neļaujat nomirt? Drakela klusā balss pātrauca mūzikas mierīgo skanējumu. Puisis neskatījās uz Ellīo. Viņa acis vēl joprojām bija aizvērtas. Tikai no acīm pāri deniņiem ritēja asaras.