Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Ludiēna]

Damjāns pavērās uz Ohegasu
-Zin ko vecīt... Neber man virsū apvainojumus.Es izteicu tikai minējumu. Man vienkārši likās, ka morfs var būt arī kas cits, ne tikai augs. Ja tev tas nepatīk, tad turpmāk atturēšos darboties komandā. Es laikam došos meklēt morfus pats-
Vadzis plīsa. Damjānam derdzās Ohegass, kurš izlikās ļoti gudrs, bet Damjānu nostādīja neattapīga tizleņa lomā.
-Paklau, man ļoti žēl, ja tev cilvēcīgi izsaka minējumus vai tev nepatīku tikai es? Labi, iesim vien uz oranžēriju. Nav problēmu-

Šo rakstu rediģēja Ludiēna: 29.01.2008 20:44

[Āksts]

Acīmredzot vēl aizvien bibliotēkā, jo daži neievēroja, ka visi jau ir ārā...

Ohegasa skatiens mirklī no mierīga pārvērtās ledainā asmenī. Viņam pārāk neinteresēja morāles normas, taču nevainīgie jau nav jātraumē, tādēļ to, kas Ohegasam turpmāk bija sakāms, dzirdēt varēja tikai Damjāns.
- Tu tomēr esi viens sasodīts, neaptēsts muļķis! Saprotams, ka daudz ko var saprast ar morfu, bet uz tevi attiecas tikai tas, kas rakstīts tajā grāmatā, un, ja atdaloties no grupas ceri atbrīvoties no manis, tad esi vēl dumjāks, nekā es iepriekš domāju! Vai tev liekas, ka jūs te vienkārši klaiņojat riņķī? Kā tev liekas, kurš patiesībā pieskato tos, kuri klīst riņķī pa viņiem nezināmu apvidu ar SUNI? - Viņš bija gatavs vēl daudziem raundiem, ja ar šo vien nepietiktu...

[Grēkmeistars]

Bibliotēka

Dominiks vēl mazliet uzkavējās bibliotēkā.
- Brālīt, čšš. Tev laikam ir mazliet jāiestiprinās. Tur ārā, šķiet, visi gatavojas maltītei. Vēlāk dosimies uz oranžēriju. Uzgaidi mani ārā.
Dominiks paņēma Damjāna roku un ļāva viņam aizkaitinātam iziet laukā no bibliotēkas. Kā saka - tālāk no briesmām.
- Es ļoti atvainojos. Es viņu izpurināju no gultas, kopš tā laika viņš tāds nepārāk laipns. Lūdzu, neņemiet to īpaši pie sirds, es ar viņu parunāšu. Grāmatu es atgriezīšu, kad morfi tiks atrasti.
Dominiks klusi noteica, cenzdamies izvairīties no Ohegasa skatiena.
Isjanas runāšana viņa prātā likās nomācoša, arī brālis izturējās īpaši nepieklājīgi pret Dominikaprāt patīkamo vīrieti, kurš izdarīja īpaši lielu pakalpojumu, paskaidrojot, kas ir šie morfi. Dominiks rūgti nopūtās.
- Svaigas asinis tagad tiešām nenāktu par sliktu. Bet kaut nu tas būtu ātri. Man ir jāsasniedz oranžērija, man ir jāatrod morfi...

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 29.01.2008 21:36

[grapefruit]

Viņš noskatīja mazo kalnu ieleju, kas slīdēja garām, lejā mirguļoja milzīgs ezers, gar kura krastu stiepās plata klinšu josla. Viņam pat likās, ka lejā pavīd vairākas alas. Nogurums, slāpes un krūšu zvīņu sāpes atgriezās ar jaunu sparu. Savicinājis milzīgos spārnus viņš laidās lejup. Jau pusceļā nāsīs iesitās cilvēkveidīgo būtņu smaka - to viņš ne ar ko nevarētu sajaukt. Trakota vēlme atriebties pārņēma viņa būtni un viņš juta, kā iekņudas liesmu dziedzeri, bet vēl ne - no sākuma viņam bija nepieciešama atpūta - kārtīga atpūta, bet pēc tās... Viņa acis iezalgojās neizteiktās ilgās un naidā.

OOC:
Pūķis.
Ļoti reti sastopami šie dzīvnieki spēj sagādāt lielas sāpes un ciešanas maģiskajām būtnēm vai tām, kas apveltītas ar maģiskajām spējām. Pūķi apdzīvotās vietās ierodas reti, bet, ja ierodas, parasti ir veci vai slimi. Dzīvnieki ir vienpatņi un savu lielo izmēru dēļ apdzīvo plašus areālus. Pūķu pēcnācēji nekad nav novēroti, tiek uzskatīts, ka pūķi tos īpaši sargā jo jaunuļi ilgu laiku ir vārgi. Pūķi ir saprātīga suga un, lai gan nav no dabas ļauni, ienīst cilvēciskās būtnes, kas to sugai senos laikos nesušas tikai postu un iznīcību. Pūķi nekavēsies nogalināt vai iznīcināt. Ļoti retos gadījumos novērots mutisks kontakts starp pūķi un cilvēciskām būtnēm, bet tādu esamība norāda uz pūķu spēju sarunāties un to plašo valodu zināšanu. Daudz kas par šiem radījumiem ir nezināms. Pastāv speciālas grupas pūķu neitralizēšanai, bet, tā kā pūķi jau ilgu laiku nav manīti, to pastāvēšana mūdienās ir kļuvusi vairāk vai mazāk formāla.

[Develin_]

-Vienmēr laipni,-Viljams pasmaidīja savu smaidu, kurš tik reti bija veltīts cilvēkiem, kurus puisis īpaši labi nepazina.
-Mums ar Fierru morfu meklēšanā diez ko neveicas, bet gan jau mēs ar laiku,-puisis stāstīja, sekodams 'Dī.

[Ludiēna]

pie bibliotēkas

Damjāns ieelpoja svaigo gaisu. Tas nu bija droši un noteikti
-Es ienīstu Ohegasu.-
Damjāns lūkojās kā Dominiks cenšas iesākt sarunu ar jautājumu :klau, kas tev kaiš.
-Paklau, pat nesāc. Tas vecis uz mani ir uzēdies jau no paša sākuma. Ja godīgi- es pats sevi nesaprotu. Es došos uz oranžēriju tagad. Tu ej kopā ar visiem kaut ko ieēst. Gan jau tas morfs ir pārāk vienkāršs oranžērijai, manuprāt, tas aug kaut kur citur.-
viņš nobeidza.
-Neciešu strādāt komandā.-

[Džezā tikai Meit...]

Fierra visu ceļu bija sekojusi Grāfam un Viljamam. Pēc kurā tur līkuma, viņa juta, ka spēki sāk mazliet izsīkt un tas, ka viņa ir vampīrs, dod nāk pašlaik tikai par labu. Bija manāma bibliotēka.
Beidzot!
Un viņa ar Viljamu atkrita zālē, taču tad uzradās Dī un pavaicāja puiša palīdzību. Meitene pamāja ar galvu un turpināja gulēt saulē uzkarsušajā zālītē. Pēc mirkļa atelpas, Fierra jutās labāk un lēnām cēlās kājās. Dī bija ko teikusi par pusdienām un tiešām, viņa juta vēderā nepatīkamu, kņudinošu sajūtu. Oža bija palikusi stiprāka un spilgti uztvēra katru puķi, kura atradās pusmetra attālumā. Viņa domīgi devās uz ēdnīcu un pa ceļam vēroja apkārtni.

ooc: es nebūšu šodien un rīt. Visādas darīšanas.. varbūt tikai pēc pusnakts, taču tā ir ļoti maza varbūtība..

Šo rakstu rediģēja melomania: 30.01.2008 09:08

[grapefruit]

OOC: melomania: mēs ēdam pļavā.

Dī, ēdot savu maizīti domīgi skatījās uz Nilu, kas izvairījās no viņas skatiena, dzerdams asinis no plastmasas piknika krūzītes ((IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).
-Žanam tiešām izdevušās brīnišķīgas tunča sviestmaizes.
Lai izkliedētu klusumu, Dī ieteicās.
-Kā jums iet ar meklējumiem?
Viņa it kā starp citu piemetināja, ņemdama nākamo maizīti un kāri malkodama tēju.
Nils stūrgalvīgi klusēja, izlikdamies, ka Dī jautājumus nav dzirdējis, gan jau kāds cits atbildēs. Vispār izskatījās, ka zēns cīnās ar vēlmi doties prom no segas un nozust tuvcējos kokos.

OOC: Develin_ ceru, ka tu te būsi daudz, jo mums tavas spējas pat ļoti noderēs...

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 30.01.2008 11:26

[Īvs]

Gorkijs sekoja Roisam un Sineilai. Uz segas bija nosēdušies daži cilvēki, un Gorkijs starp tiem ievēroja arī Vikebi un nosēdās tai blakus.
- Sveika.
Tur bija arī Dī. Kā sveicienu tai viņš palocīja galvu.
Un tad paķēra maizīti, jo brokastu trūkums bija stipri jūtams vēderā. Viņš bija nosolījies izciest maizītes un visas tādas lietas līdz tiks piegādātas asinis. Un, kā redzams, to šeit vēl nebija, tāpēc viņam pret sevi bija tiesības notiesāt maizīti, jo uz ne tik cildeno `ēdienu`nedrīkst apvainoties.
Un tad viņš atkal pievērsās Vikebei. Tu zini, kas ir morfi?

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 30.01.2008 14:28

[Develin_]

Viljams kāri ķērās klāt maizītēm un tiesāja tās nost vienu pēc otras. Izsalkums un vazāšanās pa dažādām vietām bija padarījušas puisi modru un vērīgu, bet ēdiens un saulesgaisma padarīja viņu miegainu, lai gan Viljams klausījās sarunās un centās izlikties modrs.

ooc: šodien būšu. vismaz pc būs ieslēgts, bet pati pa māju šiverēšu un ik pa laiciņam uzpeldēšu.

[grapefruit]

OOC: AT rēgs: Asinis ir gan termosos, Nils jau dzēra vienas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) .
Develin_: labsi, redzēs, cik tālu šodein tiksim. Bet tas tā vispārīgi bija (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) .


Gloresavena:
-Nāra.
Isjanas galvā ieskanējās dobja un pavēloša balss.
-Man vajdzīga tava palīdzība.
Tas izklausījās vairāk pavēloši, nekā lūdzoši.
-Tikai bez jokiem, jūsu dzimums man ir divas tavas māsas parādā.
Te nāras prātā parādījās divas no viņas māsām, kuras ar pūķa palīdzību, bija izbēgušas no šausmīga likteņa un viņa bija droša, ka radījums runā taisnību.
-Parādies man savā cilvēkam zagtajā veidolā alā, kur tevi gaidu!
Viņš drūmi norūca. Balsī skanot tikai pavēlnieciskiem toņiem. Nāra zināja, ka viņš ar to domā Isju, viņa tāpat zināja, ka pūķis labi slēpa savas domas, jo neviena no tām nebija nolasāma. Nāras dzīvības izglābšana bez šaubām bija liels pakalpojums, bet viņa nespēja beigt domāt kas ir tas, ko Pūķis no viņas vēlas. Lai nu kā pat pūķim bija jāievēro nāru maģijas likumsakarības. Vienīgi viņa īsti nezināja, vai vēlas radījumam uzstādīt kādus noteikumus, viņa gaišreģības spēks un posts, kas nāca pār visiem, kas kādā veidā nodarīja ļaunu pūķiem, bija biedējošs.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 30.01.2008 14:40

[Juliette]

Ooc: Gorkij, ViBEke. ;D Atvaino.

Vibeke plucināja savu maizīti, kad pēkšņi, nez no kurienes, tai blakus uzradās Gorkijs, vampīrs ar ko viņa bija iepazinusies iepriekšējā dienā.
O, sveiks.
Viņa atmeta blondos matus aiz pleca un pasmaidīja.
Velns, viņš grib lai stāstu par morfiem!
Meitene nodomāja, pūloties atcerēties kādu svarīgu sīkumu par meklētajiem kokiem.
Tas ir koks. Rets koks. Bibliotekārs mums iedeva grāmatu kurā bija šķirklis tieši par šo morfu. Bet es īsti neatceros neko konkrētu, tā kā tev nāksies vai nu uzmeklēt pašu Ohegasu un vaicāt viņam, vai iet pie Dominika, viņš paņēma grāmatu, un palūgt apskatīt morfu.
Domīgi noteica burve. Burunduks, spirgts un atpūties pēc īsā miedziņa, jau bija nolecis zemē no Vibekes plaukstas, un pūlējās uzrāpties līdz maizīšu groza malai, lai atrastu arī sev kādu kārumu. Nocēlusi mazo blēdi no groza, nevēloties aizbiedēt arī pārējos ēdājus, viņa sadrupināja gabaliņu no savas maizītes un ļāva pūkainim iestiprināties.
Pagaršo šo, Odin.
Viņa to uzrunāja, ar mazo pirkstu noglāstot tā trauslo muguru.

[Īvs]

OOC: Greipfrūt, piedošanu.
Vibeke - skaidrs. ;p

Oho, koks. Gorkijs neviļus appētīja tuvākās apkārtnes kokus. Un vai tā grāmata ir vienīgā? Ja tā, tad tas nebūt nav godīgi. Cik tālu jūs esat tikuši ar meklēšanu? Bija jāizzin viss no pārējām komandām, jo, saprotams, katra grib zināt morfa atrašanās vietu.
Viņš ieraudzīja, ka Nils kāri tver asins lāses no kāda termosa un tūlīt pētīja visu uz segas nolikto. Un arī atrada tāda paša izskata termosu. Atvēris to vaļā, viņš nāsīs ievilka asins smaržu. Mm.
Asinis bija ļoti, ļoti labas. Klēpī ieliktā maizīte Gorkijam vairs neeksistēja.

[Juliette]

Nedomāju, ka grāmata ir vienīgā, ņemot vērā, ka visas grupas galu galā nāca uz bibliotēku.
Prāta ieslīdēja skats ar milzīgajiem grāmatplauktiem, ar tādu grāmatu skaitu, ka vairākus mūžus varētu pavadīt lasot tās visas.
Gan Ohegasam ir kaut kas īpašs padomā tieši jums.
Viņa glūnīgi smaidot paskatījās uz Gorkiju, mazliet paceļot kreiso uzaci.
Mēs esam tikuši līdz kokam. Laikam būs jāpastaigā pa mežiem.
Meitene nopūtās. Koku tik daudz, morfi tik reti...
Viņas domu lidojumu pārtrauca Gorkija ķimerēšanās ap kādu termosu. Kādu brīdi pēc tam, kad puisis to atvēra, Vibekes burunduks bailēs iečirkstējās un metās uz meitenes pusi. Acīmredzot, Odinam nepatika tas, kas termosā bija iepildīts. Variantu minējumiem nebija daudz. Tās varēja būt tikai asinis. Burve pēkšņi apjuka, un vairs nezināja par ko lai runā.
Kā... Vai visas asinis garšo vienādi?
Vibeke vaicāja, cenšoties neskatīties uz termosu.

Šo rakstu rediģēja Juliette: 30.01.2008 15:10

[Īvs]

Gorkiju piemeklēja atskārme, ka koku ir tik daudz, bet morfu tik maz.
Kā gan mēs morfus atradīsim? viņš pie sevis nodomāja. Puiša prāts izstrādāja domas vien par to, kas notiks ar meklēšanu. Kur īgnais bibliotekārs Ohegass liks meklēt. Vai maz viņš kaut ko par to bildīs - droši vien īgni novaikstīsies, ar pārmetošu skatienu uzlūkos visus un pametīs bibliotēku tikko būs ieradusies otrā grupa. Gorkijs nekad ar Ohegasu nebija ticis runāt, tāpēc viņu pat pārņēma tāds baiļu un neuzticības kokteilis pret viņu. Viņš tikai zina, ka no laipnajiem tas nav nācis.
Domas par Ohegasu lika aizmirst Vibekes jautājumu.
Ko? Ā... nē. Katra asins garša, protams, ir savādāka. Un ko gan tu domāji? Sviestmaizes taču nevar garšot pēc salātiem.
Vibekes burunduks bija sācis uzvesties pavisam dīvaini, taču Gorkijs tam nepievērsa uzmanību - viņš neatzina tādus sīkuļus par pienācīgu sugu.
Kur tu viņu rāvi? Viņš tomēr nenocietās un apvaicājās par nu jau bēguļojošo radību.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 30.01.2008 15:28

[Grēkmeistars]

Pie bibliotēkas

- Nē, dosimies kopā. Mūsu komanda nav īpaši uz nerviem krītoša, ne? Un Ohegass... padomā tikai, cilvēks ar mazliet sarežģītu raksturu. Es pat teiktu - tu esi uzēdies uz viņu. Iedomājies, ja viss, kas tev ir, ir bibliotēka un spējas lasīt dažādas garlaicīgas domas. Nojūgties var. Es teiktu: viss ir labi. Sākumā saldo dziru un tad iesim.
Dominiks mierinoši papliķēja brālim pa plecu un pasmaidīja.
- Tu esi kā pagale, kas mūžam aizdegas no niecīgākās dzirksteles.
- Kas par smieklīgu piemēru.
Dominiks iesmējās un sabužināja brālim matus. Tad vienā rokā turēdams grāmatu viņš piegāja pie pārējiem, kas pusdienoja, un paņēma divus termosus. Viņš piegāja tieši tajā brīdī, kad Vibeke uzdeva jautājumu par asinīm.
- Nekādā gadījumā. Tas būtu tāpat, kā pateikt, ka visi ēdieni garšo vienādi. Iedomājies vienradža asinis - tās gluži vai piestrāvo visu ķermeni ar gaismu un siltumu, augstākā bauda. Toties suņu vai kaķu asinis vienkārši remdē izsalkumu, sīkdzīvnieku asinis, piemēram, grauzēju kā šis Odins..., jāatzīst, atdziest acumirklī un nekāda prieka no tām asinīm nav. Bet cilvēku...
Viņš stipri pieklusināja balsi.
- ...ir vilinošas bezgala. Līdz sāpēm vilinošas. Kas zin, kā tās garšo...kas zin?
Viņš domīgi nobeidza, atvērdams termosu un ievilkdams pamatīgu asiņu malku tā, ka pār zodu notecēja asiņu tērcīte. Viņš uzsmaidīja Vibekei un Gorkijam, tad mazliet attālinājās un iedeva otru termosu brālim.
- Ņem, mīļais.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 30.01.2008 15:35

[Juliette]

Es tikai prātuļoju, kā gan jūs šķirojat, kuras asinis ir labākās, kuras sliktākas. Organiskas un neorganiskas? Garšīgas vai mazāk garšīgas?
Viņas uzacis savilkās grumbā, tad atkal izlīdzinājās, dzirdot Gorkija nākamo jautājumu. Vibeke pat klusi iesmējās.
Šis mazulis man šorīt pat pievienojās. Sēdēja uz kādas gobas un gaidīja, kad es tam pienākšu klāt. Man šķiet, ka viņš pat var saprast, ko mēs runājam. Kaut gan, visi dzīvnieki laikam var. Jebkurā gadījumā, viņš uzrāpās man uz pleca, un kad vaicāju, vai viņš vēlas nākt man līdzi, viņš izdeva apstiprinošu skaņu.
Vibeke noķēra tramīgo Odinu plaukstā, un uzlika to uz pleca.
Odinam laikam nepatīk asinis. Būs jāpierod.
To pēdējo meitene teica savam plecam.

[Īvs]

Es tikai ceru, ka vienu reizi dzīvē varēšu nogaršot cilvēka asinis. Viņš kā apstiprinājumu piebilda Dominikam. Klau, tā grāmata ir pie tevis? Gribētos mazuliet papētīt. Viņš juta, ka ātrāk grib sadabūt to sasodīto informāciju par morfiem.
Un pagrieza galvu Vibekei.
Ak, Odins. Jau vārds tiek dots? Tātad tagad to var pieskaitīt pie oficiāla mājdzīvnieka?
Gorkijs iemalkoja vēl pēdējo drusciņu asinis no termosa un nolika to zālītē.

[Juliette]

Ar smīnu Vibeke klausījās Gorkijā. Likās, ka varaskāre un tiekšanās pēc pašapliecināšanās mutuļoja puisim laukā no ausīm.
Mmm. Es Odinu par mājdzīvnieku nesaukšu, šaubos, ka tas viņam patiks.
Viņa redzēja, ka Dominiks aizgāja tālāk no vietas, kur bija izvēlējusies sēdēt. Pietraukusies kājās, Vibeke pieskrēja pie Dominika un uzlika plaukstu tam uz pleca, dodot ziņu, ka tur atrodas. Noņēmusi to nost, Vibeke sacīja:
Klau, Dominik, kad esat paēduši, pasakiet man arī, labprāt dotos ātrāk meklējumos.
Viņas acis kautri novērsās, un meitene pasmaidīja.

[Grēkmeistars]

Dominiks uzsmaidīja Vibekei. Viņa joprojām mirdzēja savā īpatnējā meitenīgumā.
- Patīkama, jā.
Dominiks ātri iztukšoja visu termosa saturu. Kā parasti.
- Jā, protams, mēs ļausim jums paēst, vieni nekur nedosimies. Hmmm... man iedot Gorkijam grāmatu? Vai labāk piebilst, ka tur nekā īpaša nav... Tomēr tās ir sacensības.
Dominiks pavisam klusi jautāja Vibekei. Viņam patika Gorkijs.
- Tas ir tik vienojoši, gribēt nobaudīt cilvēka asinis.
Bet viņš nebija drošs, ka vēlētos ļaut otrai komandai atrast morfus.
- Mēs pasēdēsim pie tevis, kamēr tu beigsi.
Dominiks norādīja uz vietu, kur sēdēja Gorkijs, lēni malkodams asinis.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 30.01.2008 16:10