Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[gwinerva]

Pļavā...


-Nu nezinu gan...Varbūt tikai jums tā liekas, jo esat kopā ar viņu, varbūt man patiktu jūsu vectēvs. viņa smiedamas noteica.
īsts vampīru vecis ko?Viņa smaidīja.
-Es vampīrs?Vai paldies, uztveršu to kā komplimentu, meiene bija patiešām sajūsmināta...
-Vienīgi mani vecāki varētu iebilst, jāatzīst, ka tā būtu laba iespēja man iemācīties visu ko es vēlos, jo mans cilvēka dzīvītes laiks ir bišku par īsu tam ko es vēlos iemācīties, viņa sapņaini noteica, bet tūlīt atguvās, bet negribētu mūžīgi palikt jauna, jo tā nogurst, kaut doma liekas vilinoša nāksies tomēr atteikties, ja tas bija piedāvājums, jo tad arī zaudētu savas tik mīļotas burvju spējas,viņa noslēpumaini piebilda.
-Un kā ir ar tevi? Nav garlaicīgi apzināties, ka dzīvosi mūžīgi?Tu tak vairs nevari izbaudīt šokolādes kūciņas ne?Meitene nonāca pie atskārsmes... Manas miļotās...mmmm...Un nevienu citu ēdienu ar ne...Ka tā var dzīvot?Tas ir šausmīgi vēlētos kaut spētu tev palīdzē.Kaut gan jāsaka es nezinu kā ir būt vampīram tākā labāk paklusēšu, noteikti ir arī savas priekšrocības....
Tehanu palika domīga.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 23.01.2008 21:25

[Āksts]

OOC - Grape, man vajag info apmaiņu. Kaut līdz diviem pēc mana laika šonakt, bet vajag!! Help!

[gwinerva]

OOC: viņa lasa savu nolādēto grāmatu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) Nevar pat iepostot, kad man vajag!!! Nožēloju, ka iedevu viņai lasīt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif)

[Grēkmeistars]

Dominiks iesmējās.
- Tas, ka es dzīvošu mūžīgi, liek man apzināties tikai to, ka man ir laiks un nekur nav jāsteidzas. Pietam, mēs jau arī esam spējīgi nomirt. Man arī jāatzīst, ka reti kurais vampīrs spēj nodzīvot milzīgi plašu laiku un nesajukt prātā. Jo laiks mainās, bet uztvere... nepārāk. Kā manam vectēvam, piemēram.
Dominiks arī kļuva domīgs.
- Runājot par kūciņām, nekad nav bijusi īpaša vēlme ilgoties izbaudīt to, kas ir nebaudāms. Vai arī pārtraucis tāds būt.
Viņš pasmaidīja, palūkojoties uz plaši apklāto nevilinošo galdu.
- Laikam tava burvība viļņo no tevis tādēļ, ka tu esi burve, tādēļ, ka tu esi silta kā asinis, kas tevī plūst. Vilinošas.
Dominiks sapņaini nodomāja.
- Ja tu kādreiz nolem atteikties no mīļajām šokolādes kūciņām, tad es varētu būt tas, kurš atver vārtus uz "manu" zemi.
Viņš nočukstēja Tehanu, ieskatīdamies viņas sarkanajās lūpās un tad novērsdamies. Viņš nekaunīgi pasmaidīja pats sev, iedomādamies ka vēlētos, lai Ohegass dzird viņa nejaukās domas.

[gwinerva]

Pļava.


-Turēšu pie vārda, meitene nosmēja, bet kā noprotu mobīlo līdzi nenēsā, tākā man būt ļoti grūti tev sasaukt, telepāte jau neesmu, varbūt tikai ar gadiem, bet tad jau būšu par vecu....Un visa jautrība vējā.
Tehanu patiešām šī saruna uzjautrināja.
-Hei, kūciņas ir budāmas, nē burvīgas, neapvaino labo pavāri.Viņa jokojotie samiedza acis un izskatījas dusmīga.
-Dominik, tu mani ļoti uzjautrini, vajadzētu biezāk uzturēties tava sabiedrībā, man patīk būt labā garīgajā.Nevaru vien sagaidīt, uzzināt kur mes ejam un, kas jādara lai atrastu tos monstrus, jūtu, ka būs jautri.Tikai necenties atkal visu padarīt viens...
Viņa zēnam piemiedza ar aci...un pasmaidīja, likās, ka diena būs burvīga.

OOC: nevaru vairs postot, būšu iekšā vēlu vakarā ap 1,2 kaut kur tā pēc jūsu laika..Jožu uz dejošnas nodarbību. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Grēkmeistars]

Dominiks vēroja Tehanu smejošo seju un juta, ka tik tikko dzird viņas vārdus, jo viņas tēls bija tāds savādi apburošs. Dominiks pat iedomājās, ka pat, ja viņa būtu pavisam nesaistoša viņas raksturā, viņš varētu vērot un tīksmināties tik un tā.
- Ja man tomēr izdosies atrast visus morfus, lai kas viņi būtu, atrašanas vainu es uzvelšu uz tevis. Atzīšu, ka neesmu sajūsmā par Dī atrašanu.
Viņš atkal kļuva domīgs, atceroties Isjanu.
Dominiks arī saprata, ka šodienas piedzīvojums varētu izdoties mazliet veiksmīgāks par vakardienas dīvaino notikumu, vismaz uz to viņš no sirds cerēja.

OOC Es arī šodien ātri off.

[grapefruit]

Nometne still.

Nils domīgi uzlukoja trīs jauniešus, kas bija pieteikušies iet ar viņu, varēja jau gaidit ceturto, bet...
-Es esmu tikai jūsu pavadonis, morfus meklēsiet jūs, informāciju par tiem, tāpat, kā citi arī meklēsie jūs paši.
Viņš domīgi nskatīja jauniešus.
-Varat apspriesties un iet, ur vien velaties, es būšu tuvumā.
Viņš apcerīgi noteica. Šodien zēns šķita skumjš, pat pārak, neraksturīgi skumjšs, ja tā varēja teikt pēc divu dienu pazīšanas.


Suns domīgi lūkojas atlikušo jauniešu bariņā. Viņš atkal bija uzradis ne no kurienes.

[Āksts]

Nometne

OOC - Fierra un Viljam: vai jūs esat nometnē? Tā bezmaz vai būtu labāk, jo tad Nilam līdz būtu aizgājuši tikai trīs, kas arī ir ideālais skaits.

Pāri mežam laidās putns. Tas pamazām tuvojās pļaviņai, kurā bez divām nekustīgām mājiņām bezmērķīgi klīda arī pāris jauniešu. Sineila nolaidās mežmalā, kur vēlā naktī bija atnesusi Roisa radīto zaļo mēteli. Tas bija skaists, bet viņa, kā ar apģērbu ne pārāk saistama būtne, nebija gluži tā cienīga, bez tam, viņa neuzskatīja, ka vajag bezmērķīgi spēlēties ar matēriju. Viņa pārvērtās par cilvēku, pārbaudīja, ka ilūzijas lentīte šoreiz radījusi piedienīgu apģērbu (Tās bija plīvojoša auduma pusgaras bikses un džemperītis ar augstu apkakli. Ciešmi. Sineila izgāja pļavas vidū.
- Labrīt visiem! - viņa sadzirdēja pāris atbildes - Kā gulējāt? Harpiju kliedzienus nedzirdējāt? - Uz viņu vērās nesaprotoši skatieni. Viņa pasmaidīja - Joks, viņas tagad guļ.
Sineila sadabūja pārtiku, kas viņai likās pieņemama un tāpat, kājās stāvot, ieturējās.
- Žan, es veidošu tevi pielūdzošu sektu, vai tu piekristu ierasties trešdienu pēcpusdienās, lai mēs visi varētu publiski zemoties tavā priekšā? - Ar acīmredzamu apmierinājuma sajūtu sejā Sineila pieveica brokastis. - Es ceru, ka nomiršu pirms tevis, jo savādāk mans gals pienāks dēļ bada, vairs nespējot ēst neko citu.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 23.01.2008 22:49

[Juliette]

Es labprāt būtu ceturtā, kas iet ar jums.
Vibeke paspēra soli uz divu puišu un melnmatainās meitenes pusi. Tiem, kas bija pieteikušies iet ar Nilu.
Protams, ja jums nav nekas pret manu palīdzību.
Viņa pasmaidīja, sajūtot kā burunduks no viena pleca izmantoja viņas matus, lai tiktu uz otru.
Jāizdomā viņam vārds.
Blondā burve domās sev piekodināja.

[Āksts]

Nometnē

Sineila pacēla galvu, kad ievēroja, ka NIls vāc grupu.
- Jā, var pieteikties arī pie manis, tie, kas vēlas atkal doties uz kalnainākām vietām, vai arī kur citur, ja vēlēsieties. Šodien maršrutu nosakat jūs, es eju no mugurpuses.


Šo rakstu rediģēja icyrain: 23.01.2008 23:10

[gwinerva]

Vēl joprojām pļavā...

Paskatījusies uz Vibeki, meitene smaidot noteica:
-Protams, ka vari nākt, ja gribi, man nekas nav iebilstams, tikai priecāšos, vismaz būs vēl kada sieviešudzimtes pārstāve...
-Es nedomāju, ka arī pārējiem varētu būt kas iebilstams, viņa pašķielēja uz vampīru trijotni.Viņa jau bija dzirdējusi meitenes vārdu, bet vēl pārliecinoties noprasīja:
-Un tu esi Vibeke, ja?
Meitene pievērsās Dominikam:
-Ja, un kāpēc tad ne? Tu pat dabuji atalgojumu, tev vajadzētu būt lepnam, es vismaz būtu tavā vietā.Un, vai to, ko tu dabuji arī var redzēt, Tehanu cerību pilna ziņkāri pavaicāja, un iekšēji nopūtās, ka to ir pateikusi.
- Vispār tu mani nevarētu vainot, ka esi tik perfekts un vari visu izdarīt...
-Nu tad tā mani brašie biedri, uz kurieni ejam?Mums vajadzētu kādu pavedienu, bet tāka mums tiek ligta jeb kāda informācija no mūsu daiļā pavadoņa, viņa iznīcinoši paskatījās uz Nilu, un pasmaidīja, jo atkal tikai jokojās, tad mums vajag izlemt pašiem...
-Man jau liekas, ka varētu pastaigāt pa mežu, nez...Tā ir vina vieta, kur varētu būt kaut kādi mošķi, nu vismaz viena, kas man nāk prātā.
Tehanu bija nepacietīga, un gaidīja, kad pārējie izlems, kur iet, jo viņai gribējas, lai tieši viņu grupa atrod meklēto.

OOC:13.05 atkal iekšā uz 5 min (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) (15.05 jūsu laiks)

[Ludiēna]

Pļava


Varētu teikt, ka Damjāns šorīt bija sev neraksturīgi kluss. Viņš klusi gāja brālim līdzi, klusi pabrokastoja, tik pat klusi, ne ar vienu nerunādams, pat nepārmīdams skatu. Damjāns vēroja kā brālis saņem atalgojumu par savu padarīto darbu un klusi, apsveicoši uzsmaidīja. Tad devās brālim līdzi pie pārējiem, kas bija salasījušies meklēt morfus.
Viņš tā arī nebija saticis Sineilu, bet varbūt viņš tā dejoja, ka nepamanīja viņa klātbūtni.
- Sineila... nāk gluži vai smiekli... Viņa būtu tik skaists vampīrs...-
Viņš vēl joprojām prātoja par savādu putniņu un meiteni, kuru bija saticis alās. Bet viņam nebija nekādu pretenziju pret došanos uz mežu. Brāļa saruna ar Tehanu lika viņam aizdomīgi smīnēt, bet frāze par vectētiņu Morfinu un viņa līdzību morfiem uzdzina sīku smiekliņu.
- Ak, vectētiņš, kaut es viņu vairs nekad neredzētu.
- Jā, mežs. Iesim uz turieni.
Viņš vienkārši noteica un satvēra brāļa roku.

Šo rakstu rediģēja Ludiēna: 24.01.2008 10:43

[Grēkmeistars]

Pļavā

- Tu biji tā meitene, kas vakar dejoja kā vētra.
Dominiks nočukstēja Vibekei. Viņš, salīdzinot abas meitenes, kas dosies viņam līdzi meklējumos, redzēja, ka viņas ir kā diena un nakts, pavisam pretējas savā izskatā. Vibeke Dominika acīs izskatījās trausla un viegli aizvainojama, kamēr Tehanu viņš redzēja tādu, kuras dusmas varētu būt viņas ienaidniekam nāvējošas. Bet pievilcībā, gluži kā divi pretmeti, viņas nekad viena otru neuzveiktu.
- Bet varbūt es kļūdos.
- Dominiks.
Viņš satvēra Vibekes roku, mazliet nobiedēdams burunduku. Savu brāli viņš nolēma ar Vibeki neiepazīstināt, jo bija pārliecināts, ka šie jau ir pazīstami.
Tad Dominiks pievērsās Tehanu. Un izvilcis no kabatas savu iepriekš saņemto savādo un noslēpumaino medaljonu, viņš aplika to Tehanu ap kaklu.
- Es tev šodien to iedošu panēsāt, vienkārši tādēļ, ka esi ļoti uzticīga šokolādes kūciņām. Varbūt tas nesīs veiksmi un pievilinās morfus.
Viņš iesmējās.
- Starpcitu, ja morfi ir kaut kas smirdīgs, iespējams, ka tie slēpjas oranžērijā.
Viņš domīgi noteica, pats nesaprazdams, vai tas varētu būt joks, vai samērā loģisks spriedums, bet Tehanu doma par meža caurskatīšanu likās daudz vilinošāka. Un burundukam šī doma noteikti arī šķiet vilinoša.
- Mēs iesim uz mežu.
Galu galā Dominiks noteica visiem.

[grapefruit]

Pļavā.

Nils veltīja Tehanu domigu skatienu, pec vinas piebildes. Zēns nolēca no koke, kur bija uzteleportējies pec Sineilas ierašanās. Tad apstiprinoši pamāja Vibekes virzienā.
-Vai viņi tiešām doma, ka pirmoreiz ieraudzījuši morfu to uzreiz atpazīs... Diezgan neracionāli...
Nils prātoja. Taču atgādināt par bibliotēku negrasījas, tas nebija ļauts.

Žans nosarka un papliķēja Sineilas galvu.
-Ja būtu jāievēl pasaulē labākai glaimotājs, es nešaubos, ka tu pretendētu uz pirmajam vietām.
Viņa piemiedza Sineilai ar aci.
-Bet tu labāk kārtīgi paēd, šodien solās būt jautri.

No galda piecēlās Dī. Savicinājusi rokas, viņa koncentrējoties pārvietoja galdus virtuves virzienā. Viņa pratoja, vai nesavākt pašai savu grupiņu, tomēr nolēma, ka šodien vēl ne, bij darīšanas kārtojamas...

OOC: lai veicas, lietojat pelekās šūniņas.

[gwinerva]

Pusceļā uz mežu.


-Vai!Paldies,viņa pasmaidīja jautri lūkojoties Dominika acīs.
-Nu vispār man jau vienalga kurš no mums atrod tos morfus, ka tikai mūsu grupa to izdara.Bet ļoti cēlsirdīgi no tavas puses.
-Nu labi, tad laikam izlemts...Mežsviņa domīgi notica.
Tehanu sāka soļot uz meža pusi.
Viņa rezēja vis visādas radības...Tehanu jau gandrīz bija iegājusi mežā, bet pirmstam sāka lūkoties akārt.
Viņa nonāca līdz apgaismībai, ka viņa pat nezin ko meklēt.
-Garš, tievs, resns vai pūkains?viņa klusi murmināja.
-Kadam ir sajēga ko mēs īsti meklējam?Nu vārdu mēs jau zinām, bet izskats?Varbūt tas ir kaut kas pūkains?viņa cerīgi pameta skatienu uz Nila pusi.
-Vai smirdīgs?Ja piekrīt tev Dominik....
Tehanu bija mazliet apmulsusi.
-Nil, tiešām nav nekādas iespējamības, ka tu varētu mums ko pateikt?Nu vismaz drusku, vienu vārdiņu?Lūdzošām acīm viņa vērās pavadītājā.
Nē vispār es pārdomāju, ja tu visu pateiktu priekšā, tad nebūtu interesanti, mums tas jāizdara pašu spēkiem, meitenes balsī jautās liela enerģijas strāva.

OOC:vakarā ap vieniem vai diviem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) ..sodien strādāju. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Massacre]

Pļavā, pie Sineilas.

Roiss bija nedaudz aizdziedājies un aizdomājies, bet uz Sineilas teikto reaģēja zibenīgi.
Lēnām piecēlies un piegājis gidei klāt, Roiss smaidītams teica:
"Es labprāt būtu Tavā grupā, ja drīkst."

[Grēkmeistars]

Mežā

Dominiks sekoja Tehanu un pārējiem uz meža pusi. Viņam bija nojauta, ka, iespējams, morfi nemaz nav dzīvas būtnes, kā viņš bija iedomājies, nu bet galvenais, ka tie tiek meklēti.
- Morfi!
Pirmā iespēja, kas likās pavisam šķība, bija mēģināt tos sasaukt ar balsi. Tāpēc Dominiks pamatīgi skaļi iesaucās, tā, ka daži sīki meža zvēriņi nočabēja kaut kur krūmos. Neviens morfs neatsaucās, tāpēc Dominiks klusi nomurmināja atvainošanās vārdus mežam un pasmējās.
Tad viņš mazliet pabradāja pa klusajām meža sūnām.
- Vai nav muļķīgi "aizej tur, nezinu kur, atrodi to, nezinu ko"?
Viņš noteica brālim, ar roku pieskardamies raupjajai koka mizai.
- Bet šī vieta ir tik patīkama un smaržīga, ka man vienalga, vai tie ir šeit, vai nē. Man meklējumi šķiet patīkami arī tad, ja neko atrast neizdodas. Bet runājot par to: Kur un kā jūs parasti meklējat to, kam nezināt izskaidrojumu?
Viņš vērsās pie pārējiem, vērodams kādu bailīgu vāverēnu, kas patlaban paslepus skatījās uz Dominiku. Pēkšņi viņš kaut ko iedomājās.
- Isjana, Isjana...
Sauciens gluži neapzināti skanēja viņa domās.

[gwinerva]

Pie meža...


Tehanu ilgi galva nebija jālauza:
-Nu visu parsti, ko man skolā vajag, vai kādam referātm, vai kam nekur citur kā grāmatās...Tas man atgādina, ka šejienes bibliotēka nemaz vēl neesmu bijusi, lai gan man tā patīk lasīt, bet man ir vien tāda lieta, kuru varu lasīt, kad vien gribu, tākā nebija vajadzības...Tagad varētu jau aiziet...
Viņa paskatījās uz Dominiku:
Nepiekrītu, visam ko es daru ir jēga, tas ir tas, kas man plīdz noturēties, tikt uz priekšu, dabūt gribasspēku kaut ko panākt, apziņa, ka pēctam no tā man ir kāds labums, kaut vai gandarījums, bet tomēr, Tehanu sapņainu seju noteica.
-Man liekas, ka mums jāmaina kurss...šinīgadījumā mana grāmata nederēs, jo es varu uzzināt tikai to, ko zinu, bet par Morfiem neko nezinu, būs jālūdz palīdzība laipnajam biblotekāram.
Vai arī varam maldīties pa mežu un meklēt kaut ko, nezin ko.Doma jau vilinoša, bet nav nekādas jēgas.Man tomēr grib ināt, kas ir jāatrod.Vina nostājās rokas sānos salikusi.
-Tad ejam uz Bibleni?
-Ir kadi citi priekšlikumi?
Viņa gaidīja...

OOC: vēl kāds posts pirms darba (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Ludiēna]

Pie meža


- Var jau aiziet...-
Damjāns domīgi piebalsoja,
-Bet tā ir lieka laika tērēšana. Kas zina, varbūt mēs varam ievākt informāciju no kāda cita?-
viņš ierosināja, taču viņam nebija ne jausmas, kurš tas cits varētu būt.

[Gloresavena]

Pie meža

Brīdī, kad Dominiks nodomāja viņas vārdu meitene parādījās viņam cieši blakus gandrīz plecu pie pleca.
Jā? Vai tu mani suci? Isjana laipni nodūdoja.

OCC: Neviens cits viņu neredz, bet Dominiks.