Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[birokraac]

Pie autobusa

Kasaubons uzrunāja viņam priekšā stāvošo meiteni, bet jutās manāmi šlaugans, biaj paspējis aizmigt autobusā, un nu juta, ka kakls velk uz vieniem sāniem:
- Kur tu tik zilu truli rāvi?

[Grēkmeistars]

Dominiks lēni atvēra acis un atjēdzās, ka daļu ceļa ir nogulējis un diemžēl nezinās atpakaļceļu uz mājām. Ķermenis mazliet drebēja aukstumā vai arī kādu nezin kādu citu iemeslu dēļ. Viņš sakārtoja savu cepuri taisni un sagrūda izvilktos balonus atpakaļ somā.
- Klāt, patiešām klāt.
Viņš klusi nopūtās un miegainu skatienu apskatīja vietu, kur atrodas. Noskaņojums pēkšņi likās drūms un gaidošs vienlaikus. Viņam nekad nebija īpašas patikas pret pārsteigumiem un to sajūtu, kad nav zināms, kas notiks tālāk. Viņš uzlika uz pleca somu un uz otra - ģitāru un piecēlās kājās, kā izrādās, reizē ar savu brāli. Pa ceļam laukā, protams, aizķēra pāris sēdvietas un arī izlīšana pa durvju spraugu arkal prasīja ģitāras savainošanu.
- Tikko pamodies...
Viņš domās atvainojās ģitārai. Laukā visus gaidīja kāds vecs vīrs, kas Dominikam dīvainā kārtā atgādināja paša vectētiņu tik ļoti, ka viņš tam uzsmaidīja. Arī suns izskatījās tik cirtains un patīkami mīksts, ka Dominiks nolēma kaut kad vēlāk, bet noteikti šo divu nedēļu laikā, iemērkt rokas tajā pūkās.

[Āksts]

pie autobusa

OOC - tie, kas nav aktīvi vienkārši seko un klausās.
p.s. - jums ir atļauts kļūt izsalkušiem un nogurušiem.

Visi jaunieši bija izkāpuši no autobsa un daži no viņiem jau bija sākuši nervozēt un mīņāties uz vietas, nezinot ko darīt. Kādu mirklīti Ohegass viņiem atļāva pamocīties, bet tad skaļi sāka:
- Jaunieši, šobrīd es jūs vēl nedaudz cienu, bet neuztraucieties, tas man drīz pāries. Ja vēlaties, lai šī mana neparastā kondīcija ilgst vēl kādu mirklīti, tad pacentieties apklusināt savas bazūnes!
Balsis strauji zaudēja skaļumu un pēc pārdesmit sekundēm, kuru laikā visa grupa tika nomērīta ar indīgiem skatieniem - tāpat vien - profilaksei, visi apklusa.
- Es esmu Ohegass. Tā jums būs mani godāt turpmāk. Normālos apstākļos, kuri gan ir visai reta parādība, esmu jūsu bibliotekārs, bet šodien, šobrīd, esmu arī jūsu pirmais gids. Ar jautājumiem lūdzu neaizrauties, netaisos skaidrpt acīmredzamo, bet uz kādiem trim kopā es varētu atbildēt. Vai kādu no trim jautājumiem vēlaties izšķiest tagad, vai arī man sākt apgaitu un apskaidrošanu?

Šo rakstu rediģēja icyrain: 08.01.2008 23:05

[Pūķēns Sāra]

Pie autobusa

Artēmijs pavēra vienu aci mirkli uzlūkojot vīru, kurš skaļi bija atbildējis uz to, ko viņš nodomāja.
-Es patiesi nevēlētos tikt sakost un saslimt ar trakumsēgu vai caur brūci ķermenī iekļūtu mirkobi un sāktos gangrēna, vai kāda cita slimība.-
Puisis bija aizvēris pēc sacītā acis, bet tagad, kad vīreitis atsāka runāt, viņš atvēra savas dzeltenīgās acis un rūpīgi vērās vīrietī.
-Bibliotekārs, tātad bibliotēka te arī būs...-
Puiša sejā ielavījās smaids,
-Es tik ceru, ka tur būs pietiekoši droši...-

[Āksts]

pie autobusa

Ohegass novērtēja suņubailīgo viņaprāt - vilkati un piemetināja:
- Un arī domas, lūdzu, pieklusināt, vai vismaz domājiet pa vienam!

Šo rakstu rediģēja icyrain: 08.01.2008 23:28

[grapefruit]

-Es esmu pārmeklējis jau visu apkārtni, nu mammu, varbūt bija vēl kas, par ko tu domāji?
Nils bezcerīgi nogrozīja galvu.

-Konfektes un, un, vai, man šķiet, ka es domāju par miglu, jā, man likās, ka kalnos varētu būt auksti tajā tur autobusā.
Lūpas savilkās vainīgā smaidā.

-Tikai ne atkal?!
Nils nopūtās.

-Nu mēģini uz to paskatīties no gaišās puses.
Dī iebilda.
-Tagad mums ir divpadsmit gabali, kuri to var meklēt...

Nils tikai nobolīja acis un vairs neko neteica.

OOC: Rīt būšu online mazlietiņ no rīta un tad vakarā. 19 00 - 21 00. Ceru, ka tiksimies (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) .

[Āksts]

OOC - Es arī laižos! Man, atšķirībā no daža laba rīt ir jāceļas agri. Rīt būšu netā pēc deviņiem(vakarā). Savā starpā varat apmainīties apkārtnes iespaidiem un domām par Ohegasu utt. tikai emm, viņš lasa domas.

Fiksētais punkts: Visi stāv pie autobusa un gaida izvadāšanu pa apkārtni!

Šo rakstu rediģēja icyrain: 08.01.2008 23:42

[Juliette]

OOC: birokraac, tu to man? ;D

Vibeke pārsteigta satrūkās, kad pēkšņi aiz muguras izdzirdēja kāda puiša balsi sevi uzrunājam. Viņa brīdi domāja, vai tas tiešām bija domāts viņai, bet tad pagriezās un vaicāja:
Es atvainojos, tu ar mani runā?
Velns, Vibeke, tas izklausījās nepieklājīgi!
Viņa nodomāja. Tad pasmaidīja. Tā nedaudz.
Piedod, es nesadzirdēju. Truli zilu ko?

[Džezā tikai Meit...]

PIE AUTOBUSA

Fierra smaidīja un par atbildi puisim, viegli pamāja ar galvu. Pārējie jau sāka kāpt laukā no autobusa un meitene sāka cītīgi skatīties, vai viņas gaidītais cilvēks tūlīt neparādīsies. Ar Ohegasu viņai viss bija skaidrs. Mirkli apstulbināja fakts, ka viņš spēj lasīt domas, taču viņa klusi nopūtās un nodomāja.
Viss skaidrs.
Viņa paskatījās uz atpakaļu un dīvaini paraudzījās uz puisi, ar kuru bija iesākusi sarunu un kurš tagad dzina prom tauriņu no sava pleca. Meitene vēlreiz pašķielēja uz durvīm un nevarot vairs sagaidīt devās pie autobusa. Viņas soma viegli aizskāra kāda cita, puiša ar ģitāru, kāju. Fierra mirkli skatījās uz futrāli un viņas acis iemirdzējās, jo tas bija instruments, kuru viņa mīlēja un pat spēja mazliet spēlēt. Meitene pasmaidīja un klusi noteica.
- Atvaino. - Taču jau nākamajā mirklī, viņas garajeim, melnajiem matiem aiz sevis noplīvojot, pazuda autobusa durvīs.

AUTOBUSĀ

Viņai par nožēlu, puiša tur nebija, tādēļ viņa uzkāpa uz otro stāvu un tur ieraudzīja sev tik mīļo cilvēku. Meitene smaidot piegāja pie guļošā un nostājusies saulei priekšā, maigi pabikstīja puisi.
- Ei! Guļava! Celies! - Viņa jautri noteica un viegli iesmējās.

Šo rakstu rediģēja melomania: 09.01.2008 01:42

[Ludiēna]

Damjāns steidzīgi sekoja brālim. Vēlme izkļūt un izlocīt kājas bija pārlieku liela. Puisim bija pārgājis viss miegs, un tagad viņš jutās, ka varētu gāzt kalnus. Ilgi jau nebija jāgaida, priekšā gaidīja Damjāna soma, viņš tikai tagad bija apjēdzis, cik daudz nevajadzīgu mantu ir ņēmis līdz...
-Tas drēbju kalns...-
Viņš ne ar soli neatkāpās no brāļa un pacietīgi gaidīja, kad izkāps pārējie.
-Rādās, ka esam glābti.-
Damjāns piebilda brālim.

[birokraac]

TRULI - aij, nee, trusi, nu pūkaino zvēru -pie velna cik stulbi pateikt skuķim ka viņam ir zils trulis, pie velna! - . Bet vienalga uzslavas un greizsirdības vērts apģērba gabals!

Noteica Kasaubons, apskatot kur īsti bija nokļuvuši četros kokos ar dīvainu veci, kurš izskatījās pēc viņa tēvoča, Madleinas tantes trešā vīra Hamfrija. Viņš bija entamologs vai kā nu viņu (un tas ir apbrīnas vērts fakts, jo viņam bija profesija), viņam kabinetā pat bija formalīnā peldoša civleķa roka ar sešiem prisktiem un vesels skelets, un par nožēlu ne tikai skapī. Madleinas tante bija slavena ar saviem vīriem, kuri mira kā muās, un Hamfrija sievas arī mira apbrīnojami ātri, viņi veidoja ideālo pāri. Un tomēr, akut kas slepkavnieciks bija vīriņa, kurš te uzdarbojās. Nu neko darīt. Jāstāv un jācer, ka kaut kas notiks, kaut kas saistošāks par pazudušu nometnes vadītāju, jo bija ievērojis blondo jaunekli, kas izmisīgi sarunājās ar somu, pēc viņa aprēķiniem tas jau bija trešais (viņu ieksaitot) cilvēks, kas sarunājās pats ar sevi! Vaiarī Lēdija Diāna ir pazudusi. šo uzrunu viņam bija piedāvājusi vecmāmiņa, kurai patika ceremonijas pat priekšnamā.

[gwinerva]

OOC: karte gan jauka (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) Sor, ka nevru būt iekšā man vienkārši skola tākā sākās...jā un trenniņi arī, un vēl dažas lietas...
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Šokar nevaru atkal būt iekšā, varu būt ap bez 20 16.00pm. kādu stundu vai bik ilgāk, tad jau redzēs...Man vakarā karatē treniņš...Tad varu vēl ap 1 līdz kādiem 2, un tad atkal agri no rīta sākot no 7-10...

Autobusā


-LIels paldies, gan jau noderēs, tad jau redzēs...
Sarunu vairs negribējās turpināt, bija daudz interesantāk skatīties, kas notiek apkārt, jo viņi jau tuvojās nometnei, un meitene domāja, ka būs pietiekami daudz laika vēl parunāt ar šo interesanto puisi.
Tehanu noskatījās lejā kraujā uz daudzajiem kokiem un ieklausījās jaukajās skaņās - koku šalkoņā...Un viņai sāka salt, lai gan bija viņas ādas jaka, tā nebija domāta ļoti aukstiem gadījumiem.Šalti drebuļi pārskrēja pār viņas ķermeni.Noskurinājusies viņa sāka skatīties uz priekšu...
Tehanu pamazām atkal jutās izsalkusi.Izsalkums viņu pārņēma lēnām un pamatīgi, līdz beidzot viņas vēders nedaudz iekurkšķējās, viņa cerēja, ka drīz varēs paēst.Stāvoklis kādā viņa atradās nelikās no cerīgākajiem, nu vismaz viņa redzēs drīz nometni...
Pie autobusa

Autobusam apstājoties meitene nekavējas izkāpt ārā, paķērusi savu somu viņa ļāvās plūsmai uz autobusa izeju.
Daži no āra stāvošajiem pasažieriem jau bija sākuši nervozēt un mīņāties uz vietas, nezinot ko darīt, un Tehanu bija vien no tiem.
Ohegass tad nu gan dīvains vārds...Un viņš vēl ir iblotekārs, lieliski, lai gan man ir pašai sava grāmata nenāktu par ļaunu paskatīties, kas ir viņa krājumos.
Tehanu aprāvās domās, kad izdzirdēja komentāru par klusāku domāšanu,bet tas viesa jaunu tematu viņas domu plūsmai:
Vāks, nu gan, un es domāju bez noteikumiem, un..bet, ja jau lasa domas, tad jau neko nevar sastrādāt!Tas jau nav godīgi, tas ir galīgi aplam...Manam domām vajadzētu palikt mana galvā pasargātām, lai gan man jau nav ko slēpt, bet tomēr...Beiz domāt!Tehanu!Beidz domāt...Varbūt pamēmēggināt domāt par okeānu?Uz brīdi Tehanu prātu piepildīj šalcoši lieli viļņi, bet tad atkal atgiezās domas:
Bāc, bet es tak nevaru domāt tikai par viļņiem, man tak informācija arī jāuzņem, un bez tam, ja domā par viļņiem gribas domāt arī par putām, gliemežvākiem un akmeņiem, tas vienkārši nav iespējams...Un kā pie ..... man domāt klusāk??
Tehanu likās izmsusi...šitādā situācijā viņai nekad nebija nācies nonākt...
NU vismaz, kad man kaut ko vajadzēs nebūs jāprasa, bet viņš to varētu no lasīt no manām domām, tas gn ir jauki...
Viņa domīgi sāka vērties apkārt...

[Grēkmeistars]

- Bibliotekārs? Mums vajadzēs šeit lasīt, šķirstīt un tādā garā, grāmatas?
Dominiks klusi iečukstēja brālim ausī, kad viņš ar savu apģerbiem piepildīto somu izlīda laukā no autobusa. Dominiks mīlēja tikai dzejas grāmatas un vispār grāmatu lasīšana un bibliotēkas viņam bija svešas lietas un svešas telpas. Un te, pirmais sagaidītājs, dīvainā mērā, bija tieši bibliotekārs. Un, šķiet, ka vīram ar tādu nepārāk pretimnākošu raksturu varētu piederēt tikai iemigšanai domātas grāmatas. Bet, tā kā Ohegass piedāvāja lielākoties trīs jautājumus...
- Kādēļ bibliotekāram nepieciešams suns? Tas ir jūsējais? Drīkst paglaudīt?
Dominiks izgrūda uzreiz trīs savus svarīgos jautājumus un plati pasmaidīja. Viņš domāja, ka varbūt būtu vērts piebilst par viņa līdzību vectētiņam, bet tad Dominiks iedomājās, ka tas varētu būt nepieklājīgi un arī vīrietis neizskatījās, pagaidām, īpaši nasks uz laipnībām.
- Lasa domas... pagalam interesanti. Kaut man būtu sieviete, kas nolasa visas manas vēlmes.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 09.01.2008 12:46

[gwinerva]

Pie autobusa

Tehanu sāka atkal justies nomākta.Gribējās pajautāt vai drīz varēs ēst, un kur ir gultas, bet tas būtu vējā izsviests jautājums.To nu viņa darīt galīgi negribēja.Ilgi lauzījusi galvu Tehanu sāka domāt:
Vai tad tas nav noteikumu pārkāpums lasīt kāda privātās domas?Un visār...Vāks viņš taču var zināt pilnīgi visu!Jābūt taču kādam veidam kā var izvairīties...Moš pajautāt?Liela ļaunuma no tā jau nebūtu.Vismaz varētu izvairīties, ja gadīsies tā turpmāk, ja vien tas ir iespējams...
Ammm...atvainojiet Ohegasa kungs, jūs lasāt domas vai ne, nu tad mn radās tāds jautājums, vai no tā ir iespējam izvairīties un kā?Tehanu tas likās labs jautājums...Galu galā no tā arī varēja ko iegūt.Un viņai jau arī bija vienalga ko citu doma, to viņa pati gribēja zināt, un tā nebija viņas vaina, ka varēja uzdot tikai trīš.Un viņai nepatika ideja, ka kāds varētu lasīt viņas domas...Tas tākā bija, nez vienkārši nebija laba sajūta.Viņai arī būtu vienalga, ja kāds uz viņu tagad būtu dusmīgs, jo tas īpaši nerūpētu,Tehanu likās, ka tas ir pietiekami labs jautājums.
Viņa cerību pilnām acīm vērās biblotekārā...


OOC: tieku bez 20 16.00, un tad tikai uz kādu pusstundu vai arī ilgāk, redzēs cik man daudz mājasdarbu... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Develin_]

autobusā

Viljams kādu mirkli vairs nejuta saules starus savā sejā, tādēļ noņēma rokas no acīm un palūkojās uz sauli. Sākūmā to aizsedza vien kāds izplūdis stāvs, bet pēc kāda mirklīša tas ieguva taustāmus apveidus un pilnībā piepildīja puisi ar prieku.
-Fierra! Tu arī te? Man šķita, ka tu neesi autobusā, viņš sacīja, pieceldamies sēdus un izberzēdams acis. Mati vēl aizvien bija saņemti astītē un tumšajās acīs varēja jaust prieku. Viljams novilka meiteni klēpī un viegli noskūpstīja.

[Āksts]

OOC - Viss, te jau ir kopaa četri jautājumi. Vairāk nedrīkst!

Atbildes dabūsiet vakarā.

[Džezā tikai Meit...]

Meitene vēl aizvien klusi smejoties ieskatījās puiša burvīgi tumšajās acīs un atbildēja.
- Jā, esmu te. Sākumā domāju, ka esmu nonākusi nepareizajā nometnē, tādēļ nācu Tevi uzmeklēt un tagad zinu, ka esmu īstajā vietā. Starp citu es autobusā nebiju gan. Mani atveda tēvs. - Viņas zilajās acīs vizēja prieks un viņa pakļāvās puisim, kad tas novilka viņu klēpī un maigi atbildēja skūpstam. Tas bija maiguma un satikšanās prieka pilns skūpsts. Viņa apvija rokas ap puiša kaklu un tad negribīgi atrāvās.
- Zini, man Tevis pietrūka. - Protams viņi bija tikušies arī ieprikšējā dienā, taču jo ilgāk gāja laiks, jo tuvāks un mīļāks viņai kļuva Viljams.

OOC: atvainojos par krāsu trūkumu. Šim datoram nav tādu..

[Develin_]

autobusā
Viljama tumšās acis lūkojās meitenē.
-Man tevis arī pietrūka. Ļoti.-Viljams atliecās, lai izvilktu no sola apakšas sporta somu un reizē vēl ļautu Fierrai pasēdēt viņam klēpī.
-Mums laikam jāiet, redzi, ja esam nometnē, tad visas tās komunikāciju blēņas, kuras man tik ļoti riebjas, bet vajag. Laikam,-Viljams norūca un pacēla meiteni, lai nostādītu viņu kājās.
Paņēmis somu, viņš uzsmaidīja Fierrai.
-Kur tavas mantas?

[Juliette]

Vibeke iesmējās.
Šis mākslīgais trusis ir no parasta audumu veikala, mājās pati pašuvu. Arī mēs, burvji, iepērkamies pilnīgi parastos veikalos.
Viņa apklusa, vēl mirkli smaidīdama.
Cik šī jauka vieta. Esmu Vibeke.
Viņa pastiepa roku sveicienam tam puisim, kurš bija to uzrunājis.

[Ludiēna]

Damjāns skatījās kā Dominika roka sniedzas pie suņa galvas. Puisis aizmiedza acis un sarāvās. Viņam šķita, ka radījums kodīs, taču nekas nenotika. Viņš par sevi klusi iesmējās, tad teica:
-Laiks tevi ievest grāmatu pasaulē...Zini, pasaulē nepastāv tikai dzejas grāmatas.-
Damjāns lasīja bieži, un viņam tas gāja pie sirds. Reizēm viņš lasīja priekšā brālim, reizēm aizklīda kaut kur ar grāmatu, ka viņu nevarēja neviens atrast, bet reizēm atstāja grāmatas novārtā un devās nakts gaitās.
-Es labprāt apskatītu bibliotēku.-
Damjāns teica Ohegasam.