Nakts brālība, [GM][PZP][fantasy] Opcijas

[Develin_]

Jaunie censoņi vēl neko nezināja par plānu līdz brīdim, kad viņiem pienāca vēstule.

Sveiks/-a!
Vadībai radās eksperimentāla ideja, tādēļ, lūdzu, esi gatavs/-a pārvākties uz citu dzīves vietu. Paskaidrojumi par lietu būs vēlāk, kad tiksimies. Līdzi jau ņem savas mantas, kuras tev ir nepieciešamas komforta nodrošināšanai. Matracis, uz kura gulēt būs tāpat kā virtuve, pašam sava istaba un visas pārējās akūtas nepieciešamības lietas un vietas.
Tikšanās pirmdien, Rietumu parkā pie Saules plkst. 16.
Sveicieni, Dea.

Pirmdiena, 2635. gada 16. jūlijs. Neciešams karstums. Visi pilsētnieki cenšas paglābties no svelmes. Daudziem tas neizdodas un tie tiek nogādāti slimnīcās. Diagnoze – karstuma dūriens. Tie, kuriem ir iespēja, dirn mājās vai birojos pie gaisa kondicionētāja, jo šāds karstums nav bijis vairākus gadsimtus.
Dea Flahertija Adamsa domīgi lūkojās savā pulkstenī. Viņa lēnā solī devās uz parku, izkāpusi no metro, kura stacija bija pie paša parka, tikai pāri ielai. Par parku 21. gadsimta cilvēka uztverē to gan nevarētu nosaukt, šur tur auga nīkulīgi, nodzeltējuši krūmiņi, kuri kā par brīnumu vēl vilka dzīvību, vietējo dārznieku aprūpēti. Koku kailie silueti jau sen vairs netika iekļauti apkārtējā ainavā un šur tur varēja redzēt nodzeltējušu zālīti. Asfaltētā taka vedināja tālāk parkā. Apkārt neredzēja nevienu cilvēku, jo visi šādā laikā par labāku uzskatīja uzturēties salīdzinoši vēsākajās iekštelpās.
Dea ieņēma vietu uz soliņa blakus Saulei un palūkojās visapkārt. Saule viņu vienmēr bija uzjautrinājusi savā ziņā. Tas bija milzīgs trijstūra piemineklis, kuram patiesībā nebija nekādas saistības ar Sauli. Tas bija tā iesaukts, bet neviens vairs neatcerējās, kāpēc.
Dea tikai sēdēja, ik pa laikam palūkojās pulkstenī un gaidīja.

Tā... Nu jums ir jāpaziņo jā jūs satiekaties ar Deu un viens ar otru. Jaunie censoņi nav savā starpā pazīstami.

[Semijs]

Raiens uzmeta aci Deai un ar nevainīgu skatienu teica.
-Piedod mammīt, centīšos to vairs neatkārtot..-
Viņš izaicinoši nosmīnēja un tad atkal paskatījās uz Džeimsu, bija runāts kaut kas par kaut kādām kopmītnēm, bet šobrīd Raiens to visu palaida gar ausi. Kā nekā viņš satika sen neredzētu draugu, pirmā doma bija aiziet tagad atzīmēt to un piedzerties(oi piedod Arwen tas jau ir pārkāpums PG-13. es labošu), bet bija kas cits šodien plānots.

[Malduguns]

Sela nikni purpinādama cilpoja uz priekšu. Kāpēc gan viņai vajadzēja atcertēties kaut kādu komadas savākšanu. Kāpēc tai komandas savākšanai bija jānotiek tieši Gusta dzimšanas dienā? Veltījusi visam un visiem lamuvārdus, kādi bija tikai viņas vārdu krājumā, meitene pielika soli vēl mazliet. Selīna zināja, ka ar transportlīdzekļiem viss tikai ievilksies, tādēļ ceļu mēroja ar kājām. Izskatījās, ka viņas jaunajai komandai nāksies pagaidīt.

[hellwoman]

Kad sākās zēnu nelielā saķeršanās Roēnai gribot negribot bija jāpasmaida, galu galā viņa kautiņus uztvēra mazliet savādāk un tūlīt izkalkulēja, ka tas nav nopietni vai vismaz dzīvībai bīstami. Kamēr viņi stavēja, un cītīgi savā starpā iepazinās, Roēna nolēma aplūkot perimetru un pagriezās, lai apietu kvartālu, jo dirnēšana nebija viņas paradumos...

[Malduguns]

Selīna iebrāzās mājas pagalmā brīdī, kad Roēna taisījās no tā iziet. Sulīgi un skaļi nolamājusies viņa, ignorējot visus, uzmetās augšā pa trepēm, ieskrēja māsai krūtīs, nervozi pasmaidīja, izsvieda no rokām atslēgas un pēc ilgas piņķerēšanās atrada pareizo atslēgu.
-Kāpēc tu man neko nepateici ātrāk? Un vēl tu varētu būt mazliet mazāk neirotiska. 16 ziņas! Es taču saprotu arī ar pirmo reizi, man ir svarīgas darīšanas. Nu, bija. Turklāt nekas jau tā īsti nav nokavēts,-viņa uzšņāca Deai un atslēdza durvis. Uzmetusi skatienu pulkstenim, viņa novaidējās. Pusseši.
-Sveiki,-mulsi pasmaidījusi viņa durvis atvēra un palaida pārējos pa priekšu.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 07.09.2007 21:11

[hellwoman]

Roēna apstājās kā zemē iemieta brīdī, kad Selīna aiznesās viņai garām.Viņas blondie, mirdzošie mati noplīvoja, un izdzirdējusi Selīnas uzšņācienu Deai, nolēma, ka šobrīd mājās valdošais haoss būs pieaugošā līknē, tāpēc viņa netraucēti turpināja savu iesākto maršrutu - apkārt kvartālam.
Šis bija īpaši mierīgs vakars, un pateicoties savai labajai dzirdei viņa dzirdēja to, kas parasti būtu liegts. Katra mazākā skaņa plūda viņā un pieteica sevi ar jaukām trīsām. Ēkas šeit bija bijušas skaistas.Ļoti, ļoti skaistas, taču apmetums un krāsa bija nolupusi, atstājot tikai driskas no bijušā. Viņa apstājās un ieklausījās savas jauniegūtās mājas rosībā, ko viņa dzirdēja, kaut arī bija pietiekami tālu. Viņa saprata, ka pie šīs labās dzirdes vainīgs tas fakts, ka acu gaismas zaudēšanas fāze tuvojas, tapēc atspiedās pret tuvāko ēkas sienu un pacēlusi galvu uz augšu, kur it kā jābūt debesīm, turpināja klausīties Selīnas mājas skaņās, lai nepazaudētu atgriešanās ceļu.

Šo rakstu rediģēja zvārgulīte: 07.09.2007 21:22

[Develin_]

Dea atviegloti uzelpoja, kad ieraudzīja Selas slaido un steidzīgo stāvu.
-Es neesmu neirotiska, es tikai mazliet nervozēju,-viņa uzmeta māsai piktu skatienu un devās iekšā mājā. Ieslēgusi gaismu, jaunā sieviete attapās tik ļoti pazīstamajā gaitenī. Gaismu pār visu lēja spuldze bez jebkāda kupola. Gaitenis bija pagarš un tā nobeigums grima tumsā. Koridora labajā pusē uzreiz pie ārdurvīm bija puspavērtas durvis, kuras veda uz nelielu telpu ar parastām, gaiši dzeltenām sienām un milzīgu daudzumu pakaramo un kurpju plauktiņu. Te bija paredzēts atstāt virsdrēbes. Atgriezusies atpakaļ gaitenī, Dea nopētīja to. Sienas kā allaž bija visai interesanti noformētas - tās bija apmlīmētas ar visdažādākajām reklāmas lapiņām, kādas parasti piegādā uzmācīgi veikalnieki. Piedāvājums bija visdažādākais un dažviet piedāvātās preces bija pat smieklīgas. Dea apstājās uz sliekšņa, kurš veda uz gaiteņa paplašinājumu un gaidīja, kamēr pārējie ienāks un novilks virsdrēbes.

[Līg]

Bija norisinājies daudz interesanta. Bija sakāvušies zēni.
Un Persijasprāt tas bija ļoti bērnišķīgi un lieki. Tomēr viņas maigās lūpas patīkami savilkās bezkaunīgā smīnā uz to noskatoties.
Viņi bija tikuši līdz mājās. Persija un pārējā komanda. Pie šīs domas, meitenes acis samiedzās un lūpas nedaudz novaikstījās.
Viņiem būs jāstrādā kopā. Jāuzticas. Jāiepazīst. Kā gan viņa to spēs izdarīt?
Iegājusi mājā viena no pirmajām, viņa pacēla uzaci un pie sevis novērtēja. Māja tā tīri neko.
Cerams, ka uzdevumā būs jādodas drīz, jo persijas vēders var arī neiztur;et pāris dienas satraukumā trīsuļodams.
Bija jāuzzin informācija. Savas ziņkārīgās dabas dēl Persijai bija grūti paciest neziņu. Tā spēja mocīt viņu dienām un naktīm. Stundām un minūtēm. Kā būs šoreiz?

[Enifs]

tākā mazi bērni... Endrjū pie sevis nodomāja vērojot abu seno draugu saķeršanos. viņš noņēma roku no sava revolvera, un atviegloti uzelpoja : Labi, ka tā, varēja būt arī savādāk... tā nu viņš devās tālāk līdzi pārējem... nonācis piemājas Endrjū tikai sāka aptvert, ar kādiem cilvēkiem viņam būs jādzīvo kopā.

[Džezā tikai Meit...]

Madlēna paskatījās uz aizmuguri un sejā iezagās viegls smaids. Viņa jau domāja iet ar kādu iepazīties, taču pēkšņi pagalmā iesteidzās mājas īpašniece. Visai neapmierināta. Madlēna iegāja mājā un paskatījās uz interesanto sienu. Prātā ienāca kaut kas līdzīgs uz viņas istabas sienas, kad viņa bija jaunāka...

[hellwoman]

Pagāja kāds labs laiciņš pirms Roēna saņēmās un nolēma iet tālāk. Viņa klusu sevi nolamāja, jo šī bija pirmā reize pa ilgiem laikiem, kad Roēna atļāvās izrādīt to, kas ar viņu notiek. Bet tas vairāk nedrīkstēja notikt, viņa bija apsolījusi...
Viņa lēnām virzījās uz Selīnas māju pusi virzīdama savu roku gar sienām tādejādi nevis neļaujot sev noklīst no ceļa, bet pētot sānieliņas un māju reljefus.Sajutusi , ka roka kustās gar vārtiem Roēna cerēja, ka tie nebūs aizslēgti.Nonākusi pie tiem viņa atklāja, ka tie ir ciet un nolamājās.
Ar taustes palīdzību sapratusi, ka šiem vārtiem nav iespējams tik pāri, Kā gan savādāk, tā taču ir mednieku mītne, viņa nodomāja un apsvēra ko darīt tālāk.
Viņa sameklēja tuvāko vārtu nišu, kura bija paslēpta ēnās, nolika tur mugursomu, pirms tam izņemot no tās ārā lielo melno mēteli un katanu, apsēdās uz tās ar muguru atspiežoties pret nišu un mēteli pārsedzot sev pilnībā pāri, notliekot zobenu sev blakām . Tagad viņa bija paslēpusies ēnās un klusībā cerēja, ka vismaz kādam ienāks prātā, ka viņa bija pazudusi, kaut arī viņu neuztrauca palikšana šeit, galu galā viņa ielās bija pavadījusi visu savu dzīvi, bet gan tas, ka bijusi tik nemanāma, ka viņu vienkārši neatcerēsies.

Šo rakstu rediģēja zvārgulīte: 08.09.2007 09:51

[Malduguns]

Selīnas klusā lamāšanās izklausījās pēc tējkannas burbuļošanas, jo neviens nespēja uztvert to, ko viņa sacīja. Šī nebija pareizā diena komandas veidošanai, vismaz Selīnasprāt, jo šodienā bija jāpatveras un jāpaslēpjas atmiņās, jāurķē prāts līdz tas kļūst par kaut ko trauslu un vārīgu. Jānoved sevi līdz asarām, lai pārējās gada dienās tas nebūtu jādara.
Selīna paspraucās garām pārējiem, nometa mugursomu zemē un novilka zābakus. Zeķītes meitenes kājās bija spilgti oranžas un dīvaini kontrastēja ar tumšzaļo grīdu. Selīna paņēma somas lenci un vilka somu pa grīdu. Aizgājusi garām Deai, viņa nemaz nepaskatījās uz pārējiem, tikai turpināja ceļu uz priekšu līdz pazuda tumsā.

[Develin_]

Dea vēl joprojām gaidīja savu komandu un tās gatavību turpmākajam darbam. Kad ārdurvis bija aizvērtas, pa kreisi varēja saskatīt vēl vienu durvju aizi bez pašām durvīm, kas veda uz augšupejošām kāpnēm.
Dea palūkojās krēslā, kur bija pazudusi viņas mazā pusmāsa. Jaunā sieviete stāvēja uz sliekšņa, kur gaitenis kļuva platāks, tālāk atklājās tāda kā neliela centrālā telpa, arī izlīmēta ar reklāmas lapiņām. Stūrī pa kreisi bija novietotas vecas, neuzskaņotas klavieres. Pēc Selas mātes nāves vairs neviens nebija tām sēdies klāt. Tomēr putekļu kārta no mūzikas instrumenta allaž tika rūpīgi notrausta. Blakus klavierēm bija kādas durvis, kuras veda un nenozīmīgu, caurstaigājamu istabu. Taisni uz priekšu, tieši pretī ārdurvīm vīdēja virtuves durvis, kuras nu bija puspievērtas. Labajā pusē, tieši pretī caurstaigājamās istabas durvīm atradās durvis, kas veda uz datortelpu, bet blakus tām - ziņojumu dēlis, uz kura vīdēja tikai viena vientuļa lapiņa ar metro kustības sarakstu. Tālāk uz priekšu bija gaiteņa turpinājums, kas aizveda uz dušu un tualeti.
Deai patika šī māja. Tā vismaz bija jaukāka nekā tā, kurā viņa bija uzaugusi. Arī cilvēku ziņā.
-Jūs visi puslīdz gatavi?-viņa vaicāja un ieslēdza gaiteņa paplašinātajā daļā gaismu.

[Eņģeļu gūstekne]

Var jau buut, ka neviens vinju nebija pamaniijis, bet cauri slapjsh, nosviidis un tomeer izmaniigs Yuki bija piebiedrojies barinjam jau pusceljaa. Smiins kaa ierasts rotaajaas uz karstuma nomociitaas sejas. Nelielajai kaveeshanaas probleemai protams par vainu bija mati, vai tad kas cits veel vareeja buut svariigaaks, par spiidiigo, baltiem ziida pavedieniem liidziigo matu eerkuli uz Otori galvas? Saraustiitie elpas vilcieni atbalsojaas liidz pat eekai, kad laipni ievadiiti iekshaa vinji kaut uz mirkli vareeja atvilkt elpu. Ar veiklu kustiibu Yuki paarlaida paari baltajiem matiem sudrabotu baroka laikmeta kjemmi, patiesi antiiku priekshmetu, kas vinjam bija saglabaajies no taaliem, taaliem senchiem un izvilcis gaishu, elastiigu matu gumiju savilka garo, izpuurusho eerkuli speeciigaa copee, lai nepaliek veel karstaak. Izstaipiijies jauneklis uzmeta nesteidziigu skatienu sievietei, kas vinjus shobriid uzrunaaja un eleganti palociijis galvu vinjsh noraadiija, ka pats personiigi ir pusliidz gatavs, kam nu vinjam bija jaabuut gatavam. Veel sekundiiti pastaaaveejis Yuki tomeer noleema uzdot jautaajumu, ko veeleejaas paprasiit jau apmeeram pusotru minuuti. Saakotneeji vinjsh neveeleejaas palaist savu, peec pasha domaam, aarkaartiigi valdzinosho balsi pa tuksho garajos gaitenjos, tachu norijis narcismu Otori tomeer paveera plaanaas luupas. Sakiet, juusu pusmaasa neiebildiis, ja es sheit uzpiipeeshu, jeb varbuut ir jaadodaas aaraa? Smiins uz mirkli paraavaas uz augshu, apzhilbinot ar Colgate smaidu.

[Līg]

Persijai jau uz brīdi sāka palikt garlaicīgi no vienkāršās stāvēšanas.
Paskatījusies uz Dea viņa konstatēja, ka sieviete jau ir novilkusi kurpes.
Vai arī viņai tas bija jadara? Tas prasīja tikai sekundi, taču Persija izlēma, ka nevilks apavus nost, ja neviens to neprasīs.
Tad viņas skatiens pievērsās kādam vīrietim. neizskatījās, ka viņš būtu diži vecāks par pašu Persiju, tāpēc tik pat labi varētu viņu saukt arī par zēnu.
Ak, cik viņam bija pievilcīgi mati.Tāds pretstats Persijas spurainajiem un nevaldāmajiem matiem. Viņa ļāva savām domām nonākt pie fantāzijām kā būtu pieskarties šiem matiem. Izjust kā tie plūst caur pirkstiem...
Zēns paprasīja Dea vai drīkst smēķēt iekštelpās. Tātad pīpmanis ja?
Viņa laiski un pati to neapzinādamās iedomājās kā zēna rokas turētu tievo cigareti un cik tas izskatītos neticami pievilcīgi.
Tad attapusies, meitene izpurināja šīs domas no galvas. Galu galā, tās bija tik neticami muļķīgas. Viņa bija tā kuras dēļ gan sievietes, gan vīrieši dega iekārē, nevis otrādi.
Iekodusi pilnīgajās lūpās viņa ar savu tumšo acu skatienu centās noķert Deas uzmanību, lai uzzinātu kad beidzot viss tiks uzzināts un viņa varēs doties uz savu istabu.

[Džezā tikai Meit...]

Madlēna domāja vai novilkt botas, taču izlēma tās atstāt, jo tās nebija tik dubļainas un netīras. Es esmu pilnībā gatava. Viņa atbildēja Deai, bet pēkšņi viņai aiz muguras atskanēja kāda patīkama balss un meitene apgriezās riņķī. Tur stāvēja kāds puisis ar copē sasietiem matiem un žilbinošu smaidu. Meitene bija mazliet pārsteigta par viņa pēkšņo uzrašanos, jo bija pārliecināta, ka pirms tam nebija viņu redzējusi. Viņš uzdeva jautājumu kuru gribēja zināt arī viņa, tikai tad meitene saprata, ka ir atstājusi savu cigarešu paciņu mājās. Piegājusi pie viņa, meitene viegli palocīja galvu un ieskatīdamās puiša skaistajā sejā un gaišzaļajās acīs noteica. Sveiks. Mani sauc Madlēna Konelija. Vai tev neatrastos vēl kāda cigarete? Es savējās laikam atstāju mājās... Meitene viegli pasmaidīja un pielieca galvu. Tuvumā puisis likās vēl skaistāks, taču Madlēna šīs domas izslaucīja no galvas. Meitene bija draudzīga, taču visus gadus kopš tēva nāves, nekad nebija pievērsusi uzmanību zēniem, kas parasti izrādīja par viņu ļoti lielu interesi. Arī smēķēja viņa tikai dažreiz, tikai prieka pēc un nepalika no tā atkarīga. Viņa varēja to pārstāt jebkurā laikā.

Šo rakstu rediģēja melomania: 08.09.2007 22:34

[Develin_]

Dea ar neslēptu uzjautrinājumu nolūkojās meitenēs un viņu reakcijā, ieraugot Yuki. Jā, puisis bija izskatīgs, tomēr varēja redzēt, ka viņš savā ziņā ir pārāk liels narciss, lai ievērotu meiteņu pielūgsmes pilnos skatienus un neslēpto siekalošanos. Pārnestā nozīmē, protams.
-Es domāju, ka mana pusmāsa tomēr iebildīs, tādēļ lūgšu tevi iziet uz lieveņa. Es nevēlētos, lai viņa tagad vēl uz visiem izbļaustās,-Dea mierīgi sacīja.-Un apavus tomēr palūgšu novilkt nost. Sela tīrīja māju un nebūs visai iepriecināta, ja kāds to atkal momentā piebradās. Turklāt pašiem arī būs patīkamāk. Tālāk par to un citiem saimnieciskiem sīkumiem varēsiet norunāt paši, kad es jau būšu prom,--Dea sakrustoja rokas uz krūtīm un gurdi lūkojās uz bariņu.

[Zōzā zač zač]

Puisis, Džeimss, gāja nopakaļus visiem, ik pa laikam ielūkojoties savā modificētajā plaukstas datorā.
Viņš tajā šo un to ierakstīja, tad pavēries apkārt smagi nopūtās.
Un tā notika gandrīz ik pa noteiktam laika posmam.
kad visi nonāc līdz ēkai puisis pacēlis galvu to nopētīja, tā izskatījās ļoti pieņemama, vismaz šim puisim.
Iebāzis savu modificēto rokas datoru kabatā, viņš pagaidīja, kamērt viņam pa priekšu aizies visas sieviešu dzimtes pārstāves.
Viņš šajā mirklī tikai klusēja.

[Malduguns]

Selīna atgriezās pie pārējiem, tomēr viņas noskaņojums īpaši uzlabojies nebija. Nīgri nopētījusi Yuki viņa pagāja jaunietim garām lai paņemtu kaut ko no skapja, kas atradās priekštelpā.
-Man neptaiks, ja tu smēķēsi te. Tāpēc kā jau Dea teica, ja vēlies uzvilkt dūmu, izej uz lieveņa,-Selīna noteica.-Un tie, kuri ir atbrīvojušies no saviem apaviem var nākt uz virtuvi, es uzliku sildīties tējkannu,-meitene atglauda kādu nepaklausīgu matu šķipsnu un devās atpakaļ uz vietu, no kuras bija pirms mirkļa ieradusies.

[Semijs]

Raiens sekoja visiem līdzi pie reizes ievilkdams dūmu un censdamies samierināties ar karstumu, kas tiešām bija liela problēma. Nonākuši visi pie mājas, viņš uzreiz to nopētīja un apmierināts pasmaidīja. Iegājis iekšā mājā, viņš novilka savus apavus un nometa to, lai neviens neuzkrietu virsū. Tiklīdz soma nokrita varēja uzreiz dzirdēt, kā sadžinkst metāls. Nepievērsis tam uzmanību, viņš izgāja laukā uz lieveņa un uzvilka dūmu. Dzirdējis pa tēju, Raiens nedaudz apstulba.
-Šādā laikā tēju?!?-

[Malduguns]

-Jā, tēju,-Selīna nešpetni atbildēja, jo uz mirkli atkal bija atgriezusies, un palūkojās uz Raienu, kura acis bija skurbinoši zaļā krāsā. Mirkli viņa aizmirsa Gustavu, kurš meitenei bija kā brālis, bet tad atkal attapās.-Karstā laikā ir jādzer kasti dzērieni, jo ar to palīdzību organisms vairāk pieskaņojas apkārtējās vides temperatūrai un nav tik karsti. Tātad, kādu tēju katrs grib?-viņa vaicāja, uzmetusi vēl vienu skatienu Raienam.