Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Roviela]

Mairona arī pamanīja stabu un pie tā piesieto. Viņa nedaudz sarauca uzacis un rūpīgāk pa gabalu nopētīja, kas un kā, bet Arje veda viņus tālāk, un ilgi uzkavēties nesanāca.
Tagad tā, burve ierunājās, kad viņi bija netālu no priestera mājas. Es noteikti nebūšu tā, kas sāks runāt ar priesteri. Man nav vēlēšanās pievienoties tam tur, pie staba, vai arī tikt rupji izraidītai no mājas un pēc tam no pilsētas. Jūs visi zināt, kas un kā. Un es, galu galā neesmu jums nekāda priekšniecība.

[Romija]

"Labi!" Arje apņēmīgi noteica un nošļūca no segliem priestera mājas priekšā. "Tad, še, paturi!" viņa pasniedza Rinkas pavadu Maironai. Ne jau tāpēc, ka zirdziņš taisītos kaut kur aizklīst, bet vienkārši tāpat - kārtībai jābūt.

Tad mazā hallapu meitene izgāja cauri vārtiņiem un pārliecinātā solī tuvojās priestera mājai. Durvīm dauzāmais kliņķis bija augstu, tāpēc vajadzēja gandrīz palekties, bet beigu beigās sanāca trīs kārtīgi klauvējieni pie durvīm.

[Roviela]

Mairona silti paskatījās uz mazo meiteni un labprāt paņēma pavadu. Ko lai dara, ja tik svarīgam darbam var patraucēt aizspriedumi? Nav svarīgi - pamatoti vai nepamatoti. Viņa neprata izlikties.

[Sindra]

Pēc mirkļa durvis pavērās un uz Arji raudzījās meitene. Pēc auguma līdzīga Ellīo. Garums, ķermeņa uzbūve. Jā, tānoteikti nebija cilvēku meitene. Punduris. Lielas zilas acis raudzījās uz Arji. Viņai bija gari oranži mati sapīti bizē. Tērpusies viņa bija vienkāršās drānās, taču tās bija visai tīras un kārtīgas.

Sveicināta! viņa lapini pamāja vēl joprojām neverot durvis līdz galam vaļā. Kā varu palīdzēt?

[Romija]

Arje daudz nesamulsa, ieraugot rudo, zilacaino meiteni, jo bija izklejojusies pa dažādām zemēm un redzējusi dažādus ļaudis.

"Labdien!" Arje droši sveicināja, pakāpusies pussolīti atpakaļ. "Vai šī būtu Rakosa Anglāra rezidence? Vai saimnieks mājās? Ir steidzama runāšana!" viņa uzreiz pateica visu, ko vajadzēja, lai meitene varētu reaģēt atkarībā no tā, vai saimnieks ir mājās. Arje neuzbāzās, bet izturējās tā, kā parasti ziņnesis - ātri, skaidri, pēc iespējas vienkāršāk, bet efektīvi.

[Sindra]

Meitene nopētīja Arji, pēc tam viņas skatiens aizslīdēja pie pārējiem viņas biedriem. Īpaši nopētījusi Ellīo, viņas skatiens atgriezās pie Arjes.

Jā, jūs esat atnākusi pareizi. Taču kungs drīz dosies uz vakara rituālu. Ja jūs stādītos priekšā un pateiktu kādā jautājumā vēlaties runāt, es viņam pajautātu vai viņš jūs pieņems pēc rituāla.

[Romija]

"Es esmu Arje!" hallapu meitene stādījās priekšā un paklanījās. "Tie ir mani pavadoņi!" viņa norādīja uz pārējiem biedriem. "Mēs nākam no Telsetas! Turienes Saules priesteris mums ieteica tieši runāt ar Anglāra kungu! Lieta ir svarīga un domāju, ka viņš būtu priecīgs redzot mūs šeit!" Tad, pieliekusies mazliet tuvāk meitenei un pieklusinājusi balsi, Arje turpināja. "Tas ir sakarā ar kādu svarīgu Saules relikviju, kas neatrodas tur, kur tai vajadzētu. Šo to jau mēs esam uzzinājuši! Un mēs nākam palīgā lietas nolikt to īstajās vietās! Domāju, ka ar to pietiktu, lai jūsu saimnieks izlemtu, vai ar mums tikties!" viņa ļoti svarīgā balsī nobeidza un izslējās staltāk. "Vai man pagaidīt atbildi?"

[Sindra]

Labi, Arje! Tūlīt nodošu jūsu vēstījumu kungam. Pagaidiet tepat. Meitene aizvēra durvis.
Pagāja kāds brītiņš līdz durvis atkal pavērās. Šoreiz jau plašāk. Arjes priekšā stāvēja tā pati punduru meitene. Viņa izslējās staltāk un paziņoja saimnieka pieņemto lēmumu:
Kungs labprāt ar jums aprunāsies jau šodien pēc vakara rituāla.

Pirmais viņu ievēroja Ardenols. Kamēr Arje turpināja runāties ar priestera kalpotāju, mājas otrajā stāvā pie loga parādījās, kāds vīrietis. Viņš vērīgi lūkojās uz sanākušajiem biedriem.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 22.02.2007 11:32

[Romija]

Kamēr meitene bija aizsteigusies paziņot saimniekam, kā viņa solīja, tikmēr Arje nopētīja sākumā durvis, tad mājas priekšējo fasādi, sētu. Tikai šoreiz viņa to nopētīja tīri intereses pēc, nevis tāpēc, ka taisītos no šejienes kaut ko paņemt. No priesteriem nedrīkst!

"Liels paldies!" Arje pasmaidīja, kad meitene bija atgriezusies un nodevusi ziņu. "Tas patiešām ir patīkami! Cikos mums atgriezties?" vajadzēja vēl noskaidrot detaļas.

[Sindra]

Māja izskatās visai "pamatīga" tā ir kārtīgi apkopta, par to rūpējas. Durvju eņģes nemaz nečīkst un lai arī izskatās, ka tās varētu būt smagas, laikam jau ierīkotas tik meistarīgi, ka tās atvērt mazajai punduru meitenei nesagādā nekādas problēmas.

Pie mājas ir dārziņš par kuru noteikti rūpējas dārznieks. Puķu dobes kārtīgi izravētas un pašas puķes sastādītas tā, ka veidojas krāsaina mozaīka.

Nu kādu pusstundu pēc rituāla. Jūs taču ejat uz rituālu? Visi iet uz rituālu. Pēdējo gan viņa vairāk noteica sev nekā Arjei.

[Romija]

"Jā, jā, protams! Vēlreiz liels paldies!" viņa pieklājīgi pateicās un paklanījās. Tad, pagriezusies, drošiem soļiem devās atpakaļ uz vārtiņiem ārā pie citiem biedriem.

"Ja mēs ejam uz rituālu, tad pusstundu pēc tam Rakoss Anglārs mūs labprāt uzņemšot izstāstīt to, kas mums zināms!" viņa paziņoja pārējiem. "Domāju, ka mums tiešām ir vērts vismaz iemest aci rituālā, bet tāpat mēs agrāk neko zināt nedabūsim. Mēs varētu doties uz templi, jo pēc saules spriežot..." skats saules virzienā, "mums ir mazāk kā 10 minūtes laika!" To pateikusi, Arje paņēma pavadu no Maironas, lika Rinkai pietupties un uzkāpa seglos.

"Kur ir templis?" viņa vaicāja Ranai.

[Roviela]

Mairona stāvēja uz ielas, turēdama Rinku aiz pavadas un vēroja te māju, te biedrus.
Vienubrīd, kad viņa pagriezās uz mājas pusi, viņai šķita, ka pa otrā stāva logu kāds skatās (OOC - ko un cik labi viņa redzēja, jeb viņai tikai šķita?)
Burve atdeva Arjei pavadu un noklausījās, kas viņai sakāms.

Būs jau jāiet. Mēs nezinām, kas notiks šī vakara rituālā. Un ja nu? Jūs saprotat, kas. Mūsu ir pārāk maz, lai kaut ko izdarītu tur, ja jau uz turieni iet visi. Un tomēr - taisni vai gribētos, lai kāds uz turieni neiet. Lai pavēro, kas notiek pilsētā.

Viņa, katram gadījumam sagatavojās, lai redzētu cauri maģijai, ja tā būs lietota, un lai nojauktu burvestību. Tiesa, neko no tā viņa negribēja lietot templī, vienīgi galējas nepieciešamības dēļ.

[Romija]

"Es jau varētu neiet!" Arje piedāvājās. "Bet, ja man būs jārunā ar Anglāru, tad es tomēr gribētu zināt, kas tajā rituālā notiek!" viņa piebilda. "Tā kā jādodas vien būs uz templi. Man gan nav ne jausmas, kā es tur kaut ko redzēšu," sīkaliņa iedomājās pūli ar cilvēkiem šaurā, noslēgtā telpā un sevi pa vidu, knapi pakaļām pāri redzot. "Labi, gan jau kaut kur priekšpusē izlīdīšu," viņa vairāk it kā sevi mierināja. "Tad uz templi! Nav vairs daudz laika! Bet kāds tiešām var palikt ārā!" Arje jau dīdījās nepacietībā. Ja viņa ierastos laikus, tad tiktu priekšpusē. Ehh, vajadzēja meitenei paprasīt, kur ir templis. Nu jau par vēlu!

"Es atvainojos, vai jūs lūdzu nepateiktu, kur ir Saules templis," Arje vaicāja kādai garāmgājējai, jo šķita, ka Rana nedaudz vilcinās ar atbildi.

[Roviela]

Tu taisies līst pašā priekšā? Mjā, ticu, ka savādāk neko neredzēsi. Es gan palikšu kaut kur pie ieejas, Mairona parakājās sev zem apmetņa un izvilka samazināto zobenu, kas tagad izskatījās pēc vienkārša naža.
Starp citu, tu varētu paglabāt šo, ja jau būsi priekšā. Tikai glabā rūpīgi, labi?

[Romija]

"Hmm..." Arje domīgi palūkojās uz Maironas sniegto zobenu. Izskatījās, ka viņa kaut ko apsver. "Nu..." viņa nesteidzās ar atbildi. "... labi!" beidzot noteica un paņēma zobenu.

Tā kā tā izmēri tagad bija ievērojami mazāki kā oriģinālam, tad to bija visai viegli piestiprināt pie jostas. Vienu brīdi gan Arje gribēja to ielikt somā pie Rinkas segliem, bet tad padomāja, ka tas būs vēl tālāk par Maironu rituāla laikā, jo templī ar zirgu iekšā neklājās jāt. Būs jāliek apmetnis, viņa nodomāja, jo nebija lāga tā visiem rādīt, ka viņai pie sāniem ir samazināts zobens. Kaut vai naža paskatā.

[Sindra]

OOC - Zobens jau patiesībā tagad izskatās, ka ļoti skaists smalki izstrādāts duncis. Uz to paskatoties nevienam nemaz ij neienāktu prātā, ka tas ir zobens.

Maironai neliekas. Viņa pavisam droši redz, ka otrajā stāvā pie loga stāv vīrs jau gados. Ar sirmiem matiem. Viņš gan stāv loga vienā malā ne pilnīgi pretī. Droši vien negrib sev pievērst pārāk lielu uzmanību.

Arjes uzrunātā garāmgājēja sirsnīgi pasmaidīja un paskatoties viņas pamātajā virzienā varēja redzēt ēku ar augstu torni, kura galotnē rotājās zeltīta saule. Laikam tapēc jau arī Rana kavējās ar savu atbildi, jo Templis nemaz nebija paslēpies, tas bija tepat netālu. Un ja tā labi ieskatījās, tad varēja pamanīt, ka šajā virzienā plūst arī ļaudis.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 22.02.2007 12:51

[Roviela]

Kā solījusi, Mairona templī iekšā dziļi negāja, bet palika netālu no durvīm. Tieši rituāls viņu neinteresēja, lai gan to viņa nekad nebija redzējusi. Negribējās pievērst sev uzmanību. Tomēr jau viņa te nav īsti iederīga.
Ja kāds ko skaļi teiks visiem, gan tad priesteri runās pietiekami skaļi.

[Romija]

Pateikusies garāmgājējai, Arje par sevi nogrozīja galvu - šitā nepamanīt! Tad viņa pamudināja Rinku, pārējiem vien uzsaukdama "Tiksimies tur!" un aizjāja.Arje bija nopietni nolēmusi ielīst pēc iespējas tuvāk altārim.

Pie tempļa viņa nokāpa no Rinkas, uzsmaidīja tiem, kas noskatījās uz sīkaliņas izdarībām, iečukstēja kaut ko ķēvei ausī un palaida to skriet. Rinka pazuda ap stūri. Arje par to nemaz neuztraucās, jo viņa bija labi apmācījusi Rinku nobēdzināties, bet ne pārāk tālu, lai varētu ātri atgriezties.

Tad Arje devās templī iekšā. Viņa lielām acīm nopētīja ieeju un arī tempļa iekšpusi un, izmantodama to, ka patiesībā vairāk izskatās pēc apmēram desmitgadīga bērna, garām pārējiem devās arvien tuvāk altārim.

[echo3]

Stāvēdams kopā ar pārējiem pie Anglāra nama, Ellīo skatījās, kā Arje runājas ar gnomu meiteni, kas atvēra durvis. Gnoms pilsētā? Ellīo zināja, ka diezgan daudzi viņa tautas piederīgie ir bijuši spiesti pārcelties uz pilsētām, kad viņu jaukie ciematiņi tika nopostīti vai nu cilvēku un elfu savstarpējos karos, vai arī pēc kāda burvja iegribas. Arī viņa mājām draudēja tas pats, - nauda, ko Ellīo vāca muzicēdams, bija domāta "nodokļa" nomaksāšanai, ko bija pieprasījis burvis, pat savu vārdu nepaziņojis! Punduriem jau pašiem naudu nevajag - kam tāda mežā?

Visas domas ap gnomu meiteni nama durvīs vien grozījās, tāpēc Ellīo neko citu apkārt nemanīja.

Kad Mairona ierunājās par ārā palikšanu, Ellīo teica, - Es varu tepat, pilsētas laukumā vai tempļa tuvumā pastaigāt un pavērot, kas notiek. Tas ir vispārzināms, ka gnomi pielūdz savus senčus, nevis Sauli... Vai Mēnesi. - Pēdējo teikumu puisis norunāja klusām pie sevis.

[Sindra]

Templī bija sanākuši patiešām daudz ļaudis. Te skanēja tāda pati dziedāšana kā Telsetas templī. Tikai varētu būt, ka dziedāja vairākas personas. Templis bija līdzīga iekārtojuma. Tikai to Telsetas vēsumu te nevarēja sajust, jo sanākušie ļaudis radīja dzīvības un siltuma sajūtu.

Marmora kollonas un marmora grīda, lielie logi un tempļa vidū altāris. Uz altāra rotājās relikvija - saules izskatā, dega pāris sveces vēl bija sudraba kauss un grezni izšūts auduma gabals.

Dziedāšana apklusa un daudzbalsīgas stabules uzsāka savu dziesmu. Tā bija liega melodija nemaz ne uzbāzīga, nemaz ne majestātiska, vienkārša un aicinoša. Pa ļaužo atstāto eju templī iekšā nāca divi greznās drānās tērpti vīri. Aiz katra no viņiem sekoja 5 cilvēki tērpti tādās pašās drānās kā Dars no Telsetas. Vienam no greznāk tērptajiem vīriem uz galvas rotājās sudraba kronis, kas varētu simbolizēt saules starus. Acīmredzot tas bija virspriesteris. Taču otrs no greznāk tērptajiem bija vīrs, kurš bija redzams pie Anglāru mājas loga. Pie tempļa ieejas sardzē nostājās vairāki mirdzošās bruņās tērpti vīri. Virs viņu bruņām rotājās zaļi tabardi ar zeltītu saules simbolu. Šie vīri acīmredzami bija paladini.

Virspriesteris devās pie altāra, kamēr otrs vīrs un cilvēki, kuri sekoja aiz viņa nostājās kreisajā malā no altāra.
Padzēries no kausa virspriesteris uzsāka ikvakara lūgšanu. Pateicies Saulei par dāvāto gaismu un siltumu, viņš izlūdzās svētību Soterānai un visiem tās iemītniekiem.

Tad viņš deva iespēju templī sanākušajiem izsūdzēt kādu no saviem grēkiem, kuri nomāc dvēseli un neļauj vairs tālāk dzīvot Saulei labpatīkamu dzīvi un saņemt Saules piedošanu padzeroties no kausa, kurš atradās uz altāra. Kāda sieviete atzinās, ka nolauzusi puķes kaimiņienes dārzā un lūdza viņai piedošanu. Kāds vīrs atzinās, ka apkrāpis kādu ceļotāju, kuram apkalis zirgu un paprasījis vairāk naudas nekā par tādu darbu pienāktos. Visbeidzot priekšā iznāca vēl viens vīrs gados un atzinās, ka apzadzis kādu māju, jo viņam vairs nav bijuši līdzekļi ar kuriem pabarot savu ģimeni. Virspriesteris žēlīgi pasniedza viņam kausu un tiklīdz kā vīrs bija padzēries, priesteris pamāja paladiniem un tie apcietināja nelaimīgo vīru un aizveda.

Virspriesteris vēlreiz lūgšanā vērsās pie dievietes pateicībā par taisno tiesu, kuru viņa ļāvusi izspriest liekot pašu vainīgo sirdīm runāt. Atskanēja dziesma un virspriesteris paņēmis saules relikviju devās gar ļaudīm, tos svētīdams. Apstaigājis sanākušos ticības sekotājus, viņš novietoja relikviju uz altāra un apsedza ar izšūto auduma gabalu. Paziņodams, ka Saule devusies pie miera un arī ļaudīm ļauts atpūsties kopā ar dievieti.

Virspriesteris ar saviem pieciem ļaudīm devās uz tempļa izeju. Tikmēr otrs vīrs nostājās altāra priekšā. Viņš pateicās dievietei par dienu, kura aizvadīta un izlūdzās Saules svētību visiem ticīgajiem.
Viņš palika pie altāra un skatījās kā ļaudis pamazām sāk virzīties uz tempļa izeju.

Kad virspriesteris bija pietuvojies tempļa izejai viens no paladiniem kaut ko viņam pačukstēja un pamāja uz pūli vietā, kur stāvēja Mairona. Virspriesteris domīgi paraudzījās norādītajā virzienā un Maironai visnotaļ likās, ka virspriesteris skatās uz viņu.

Ļaudis lēnām izklīda. Templī atkal atskanēja jau zināmā dziesma.

Neko daudz Ellīo paliekot ārpus tempļa uzzināt neizdevās. Vietām aizklīda pa kādam cilvēkam. bet izskatījās, ka lielākā daļa ļaužu tomēr ir pulcējušies uz rituālu. Vienā brīdī gnoms pamanīja, ka bruņoti vīri no tempļa izved kādu vīru un steidzīgi viņu aizved kaut kādā virzienā. Pilsētā valda miers.