Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Mēnesgaisma paskatījās uz krodzinieku.
Vai es drīkstu burt? Un tad, kad krodzinieks piekrītoši pamāja ar galvu, meitene piegāja pie letes, kur Mairona bija nolikusi zobenu un pieskārās tam. Zobens lēnām samazinājās līdz nebija lielāks par parastu dunci.

Beigusi transmutēt zobenu, Mēnesgaisma nogrozīja galvu.

Bet nu tikai tapēc, ka jūs tā lūdzāt. Tā izrīkoties pret maģiskām mantām ir neprātīgi.

Es gaidīšu jūs pie Telsetas vārtiem. Mēnesgaisma paņēma savu apmetni, veikli to uzvilka un pārvilka kapuci pār acīm, lai viņas seja nebūtu labi saskatāma.

Ejot prom, viņa pagriezās pret krodzinieku un noteica:
Esi uzmanīgs, kad dzersi no sava kausa.
Viņa aizvēra kroga durvis un varēja dzirdēt kā bruņoto vīru soļi attālinājās.

Krodzinieks mirkli kaut ko sparīgi domāja, tad attapies pasmaidīja biedriem.
Vai es kaut kā vēl varu padarīt jūsu ceļojumu jaukāku?

[Roviela]

Pateicos! Mairona atviegloti nopūtās, paņemot samazināto zobenu un ielikot to jostas kabatiņā. Jā, Mēnesgaismai ir taisnība, ar burvju mantām tā apieties neklājas, toties tikpat svarīgi ir daudz neizrādīt, ka tādas tev vispār ir. Jo vairāk tad, ja pats nevari tās izmantot.

Mēs tūlīt dosimies turp, burve apsolīja, noskatoties, kā Mēnesgaisma atstāj krogu.

Jaukāku? Izteikt skaļi, ko nupat tik cītīgi domāji, vecais draugs! Mairona ierosināja, celdama plecos somu un pamādama ar pirkstu sermulītim, lai protas un lien savā midziņā. Arī lodīte aizceļoja atpakaļ savā vietā.

Ja visi ir gatavi, tad ejam.
Mairona paņēma savu zizli un sāka virzīties uz durvju pusi.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 20.02.2007 11:15

[Romija]

Arje aši salēja mutē pēdējo limonādes malku, aiznesa tukšos traukus atpakaļ krodziniekam un pateicās par viesmīlīgo pabarošanu. Tad viņa devās ārā pie Rinkas, lika tai notupties un pati ar strauju lēcienu bija ķēvei mugurā.

"Uz vārtiem!" sīkaliņa iesaucās. "Kuriem? Galvenajiem?" viņa pārjautāja, bet tik pat apņēmīgi turpināja: "Neliksim jaukajai kundzei mūs gaidīt!"

Jau pēc brīža ne Rinkas, ne Arjes starp biedriem vairs nebija. Viņa lēkšiem vadīja Rinku uz vārtiem. Neviens taču nebija teicis, ka arī kopā jāiet, tāpēc hallapu meitene nosprieda, ka pagaidīs pārējos jau galā.

Pa ceļam Arjes rokās nonāca vēl pāris ābolu, kāds skaists, sarkans zieds un viena veca, salocīta karote, ko mazā nesmādēja un noglabāja somā pie Rinkas segliem.

[echo3]

No pašlaik notiekošā minējumu-maģijas-runu-prātojumu-darbību jucekļa gnomam sāka vai galva reibt. Cik tas viss ir sarežģīti! Tas mags, nē, tā maga dēls, šitais virspriesteris, jā, otrs priesteru klans! Vēl kaut kāds Drakels!!! - Ohh, - Ellīo nopūtās, bet, tā kā bija solījis piedalīties, tad piecēlās, aizgāja atvadīties no krodzinieka un pakaļ pārējiem izgāja no kroga.

[rudo lapu vilcēn...]

Visu laiku, kad bija laipni atvadījies no tirgotājas, Ardenols bija pavadījis krogā, klausoties pārējo sarunās un atpūšoties pirms ceļa, kas solījās būt priekšā. Malnais suns bija pacienāts ar nopirkto un liekas nastas puisim nebija.
Ienākot Mēnesnīcai, puisis bija viņu nedaudz ziņkāri nopētījis, bet viarījās savas domas izklāstīt skaļi. Ausis bija atvērtas un uzanīgi tvēra katru sarunas vārdu. Pats viņš nevēlējās būt iesaistīts burvju savstrpējajās nesaskaņas, taču ne vienmēr tas izdevās.

Visiem tiekot aicinātiem doties tālāk, Ardenols piecēlās un sekoja Maironai un pārējiem, kas steidzās laukā. Melnais suns viegli sekoja viņam pa pēdām.

[Sindra]

Krodzinieks pasmaidīja Maironai, bet tomēr neatklāja par ko tik sparīgi tika domājis.
Lai jums veicas ceļā! viņš novēlēja un skatījās, ka sanākušie ļaudis pamazām atstāj krogu.

Mēnesgaisma gaidīja biedrus netālu no galvenajiem Telsetas vārtiem. Viņa bija pagājusi kādu gabaliņu nostāk, lai pilsētas sargi akurāt neskatītos virsū. Pirmo viņa pamanīja ierodamies lielu zirgu un pamanījusi uz tā mazo meiteni, pasmaidīja.

Jā, tādu zirgu man arī būtu žēl atstāt.

Kopā ar pārējiem ierodas arī Faebs.
Antejs man lūdza jums paziņot, ka diemžēl nevarēs mums doties līdzi, jo esot uzradušās pēkšņas darīšanas mājās. Teica, lai negaidot viņu.

Kad visi sanākuši Mēnesgaisma kādu laiku aktīvi māj ar rokām, kuras palēnām iekļaujas sudrabainā gaismā. Viņa pavērš rokas un grupas priekšā parādās mirdzošs portāls. Tam cauri var redzēt mežu un izskatās, ka tur otrpus portālam ir visnotaļ jauks, saulains vakars.

Jums tikai jāiziet tam cauri. Nekādu nedabīgu sajūtu nebūs. Mēnesgaisma mēģināja mierināt tos, kuri nekad agrāk nebija izmantojuši ceļošanai burvjiem pierastās metodes.

[Roviela]

Mairona ar skaudību noskatījās, cik viegli Mēnesgaismai izdevās atvērt portālu. Viņai pašai tas nebūt negāja tik viegli.

Mēs nonāksim Estīnas nomalē? No šejienes tur izskatās jauki, burve noteica.
Jā, cik esmu caur portāliem staigājusi, nekādu sajūtu nebūs. Ne vairāk kā izejot caur parastām durvīm, viņa atbalsīja Mēnesgaismas teikto.
Tad mēs ejam! Lai jums veicas visā, ko pasākat! Vai es drīkstu jūs vēl kādu reizi patraucēt un izsaukt? Protams, tikai tad, ja ļoti vajadzēs? Mairona palūdza.

(OOC - vai Mēnesgaisma tīši neteica, kur precīzi atrodas relikvija?)

[Romija]

Par Mēnessgaismas uzslavu Arje pasmaidīja. Ja arī iepriekš sarunas laikā burves tonis nešķita pārāk jauks, tad Rinkas uzslava kausēja Arjes sirdi.

"Tas tev! Jums!" viņs nedaudz saputrojās, bet sniedza Mēnessgaismai pa ceļam noplūkto ziedu. "Paldies!"

Mēnessgaismas darbošanās piesaistīja Arjes skatienu līdz visu priekšā atvērās portāls. Apskatot tā izmērus, mazā secināja, ka arī zirgs tiks cauri, tāpēc nevilcinādamās jāja cauri - tur otrā pusē skats bija krietni pievilcīgāks.

[Sindra]

Mēnesgaisma paņēma Arjes sniegto puķi.

Ai, paldies Tev liels! Viņa ar neviltotu sajūsmu iesaucās. To viegli pasmaržojusi, meitene nometa kapuci un atbīdījusi šallīti ielika puķi savos matos.

Noskatījusies kā Rinka ar mazo meiteni izjāj cauri portālam, viņa atkal kļuva nopietna.
Jūs, drīkstat mani patraucēt, ja nepieciešams. Īpaši ja no tā atkarīga Daloka dzīvība. Un jā.. es aizmirsu. viņa mazliet pieklusināja balsi. Relikvija atrodas pie Frenamuira lorda.

Faebs bez liekām ceremonijām devās cauri portālam.

[Roviela]

Paldies par visu! Lai jums veiksme! Mairona noteica un draudzīgi pamāja palicējiem, iedama cauri portālam.
Pie Frenamuira lorda...

[Sindra]

Tie, kas nonākuši portālam otrā pusē ir nonākuši jaukā pļaviņā. Skaisti zaļi koki. Saule lēnām laižas uz rietu. Gaiss smaržo pēc ziediem un jautri čivina putniņi. Vieta tiešām skaista.
Pilsētu gan no konkrētās vietas saskatīt nevar, taču liekas, ka pa kreisi aiz pāris kokiem rādās kaut kas līdzīgs ceļam.

[echo3]

Tas... caurums... nav bīstams, nav bīstams, nav... Ellīo pie sevis skaitīja, acis ieplētis. Vārdu ritms viņu mazliet nomierināja, un gnoms devās pakaļ pārējiem portālā iekšā. Solīti pirms viņš apstājās, nocēla no pleca Nuvī un saņēma strazdu abās plaukstās. Tad pārkāpa tur - otrā pusē.

Ievilcis elpu, paskatījās apkārt. Mežs! Smaids līdz ausīm! Un līksmība dvēselē - tāda, kādu to nepazīst pilsētnieki. Ellīo iesvilpās un pameta strazdu gaisā - te var lidot! Nuvī svilpiens atbalsoja gnoma trelli no debesīm.

Šo rakstu rediģēja echo3: 20.02.2007 14:13

[Romija]

Tā kā Arje drošības pēc bija paskubinājusi Rinku, lai tā lieki nekavējas, tad jaukajā pļaviņā otrā pusē viņa nonāca slaidā riksī. Pēc pāris soļiem Rinka apstājās un sastinga. Sastinga arī mazā jātniece. Bet redzot, cik vieta ir skaista un nomierinoša, Arje jau pavisam drīz uzdrīkstējās apskatīt apkārtni. Papliņķejusi Rinkas kaklu sīkaliņa nomirināja ķēvi, kas pēc pēkšņajām pārmaiņām vēl joprojām stīvi stāvēja. Nu arī Rinka apskatīja apkārtni un paostīja zāli. Šķita, ka ķēve ir visai apmierināta ar vietu, kur viņas abas ir nonākušas. Mēnessgaisma! Cik daudz neparasta ar viņu!

Tūlīt jau pļaviņā parādījās arī citi biedri.

"Vai nav brīnišķīga vieta?" Arje jūsmoja, dziļi vilkdama elpu. Viņa savos klejojumos daudz skaistas vietas bija redzējusi, bet arbien jūsmoja par jaunu. Šādas vietas mazajai hallapu meitenei deva spēku un mieru.

Pavērusies atpakaļ, sīkaliņa redzēja Telsetas laukumu. Viņa pamāja Mēnessgaismai ar cerību, ka tā redzēs! Arje smaidīja.

[Roviela]

Ir gan jauka vieta! burve dziļi ievilka elpu.
Bet mums tā jāatstāj, diemžēl. Saule jau laižas uz rietu, mums vēl jāatrod Rakoss Anglārs. Atceries, Arje, ko priesteris teica? Lielie Saules rituāli notiek lēktā un rietā. Es domāju, ka mums jāiet uz templi, bet pa ceļam varam kādam pavaicāt, kur atrast mūsu meklējamo.
Viņa apņēmīgi devās uz to pusi, kur tā kā aiz kokiem vīdēja ceļš.

[Romija]

Arjei patika šī vieta. Viņai kā brīvdomātājai avantūristei vēl neviens ne reizes nebija piespiedis kaut ko darīt pret pašas gribu. Aprikšojusi divus lokus pa pļaviņu, viņa jāja ceļa virzienā. Lauki un meži - tas ir skaisti, viņa nopūtās. Bet pilsēta - tās ir iespējas!

"Saulriets būs pēc..." Arje paskatījās uz saulu, pieliekot acīm priekšā plaukstu. "Stundas apmēram! Jums būs vareni jārikšo!" viņa ieķiķinājās, paskatoties uz pārējiem, kas bija kājiniekos. Mazā hallapu meitene bija vienīgā jātniece, tāpēc savā ziņā jutās lepna par to. Arī Mēnessgaismas teiktais cēla viņas pašapziņu.

"Es gan jāšu uz pilsētu! Jāpaskatās, kur tur kāds labāks krogus! Ik pa brīdim atgriezīšos pie vārtiem jūs pagaidīt!" viņa piemieca ar aci un paskubināja Rinku. Ko tur daudz vilcināties. Soterāna nebija hallapiem naidīga, tāpēc Arje šeit jutās gandrīz kā mājās.

Viņa aizjāja līdz ceļam un pa to devās virzienā, kur atcerējās esam pilsētu.

[rudo lapu vilcēn...]

Ardenols viens no pēdējajiem izgāja cauri portālam, pieklājīgi palokot galvu Mēnesnīcai. Melnais suns, nedaudz nedroši, sekoja savam saimniekam ar vieglu lēcienu.
Nonācis otrā pusē, puisis viegli pasmaidīja un pasoļoja sāņus, lai tie, kas vēl nāktu aiz viņa, neuzskrietu virsū.
-Tik tālu es vēl neesmu bijis.- viegli apsmaidot, viņš klusi noteica un apbužināja Enetha galvu, kad tas apstājās viņm līdzās.
Vairāk īpaši daudz neprātojot un nepētot, puisis sekoja Maironai, tur, kur vīdēja vai šķita esam ceļš.

[Roviela]

Veiksmi, Arje! Mairona nosauca pakaļ mazajai. Mēs iesim daudz nekavējoties.
Pienākums lika iet pēc iespējas ātrāk, bet apkārtne bija tik skaista, ka skriet pa galvu pa kaklu negribējās.
Burve izšķīrās par soli, kas nebija tik ātrs, lai nogurdinātu, un arī netraucēja mierīgi pavērot apkārtni.

[Sindra]

Arje aizrikšoja un kājām gājējiem nācās secināt, ka līdz pilsētai būs jāiet aptuveni kādu pusstundu. Nevarētu teikt, ka tā būs nepatīkamākā no pusstundām neskatoties arī uz to, ka jāiet kājām. Pundurim noteikti nē.

Laika apstākļi tiešām bija jauki un svaigo meža gaisu varēja izbaudīt ar pilnu krūti. Un koki! Tādi divaini perfekti!. Ar staltu stumbru un kuplu vainagu.

Laikam jau saule patiešām mīlēja Soterānu.

[echo3]

Kad Ellīo paskatījās pār plecu atpakaļ, nekāda cauruma pasaulē vairs nebija, un ceļotāju bariņš virzījās uz ceļa pusi. Gnoms pacēla acis uz augšu, kur - jā, re! - lidinās Nuvī, tad nosvilpoja vēl vienu trelli, un žirgtiem soļiem sekoja pārējiem. Tagad nemaz nelikās, ka viņš ir īsāks un ka tāpēc viņam būtu jāskrien teciņiem vien pakaļ garkājainākajiem cilvēkiem, - Ellīo solis bija viegls un ļoti ātrs, kā dejojošs. Pēc brītiņa viņam jau rokā bija pānflauta, un vēl pēc mirkļa visi dzirdēja ritmisku, dzirkstošu melodiju, kas ļoti piestāvēja saules pielietajai ārei.

[vārna Elīza]

Nu mežmalas pie ceļa atskanēja atbildes dungošana, kas klusi izdzisa, kad zaļacaina meitene iznāca priekšā ceļotājiem.
-Šķiet, ka jūs dodaties uz pilsētu. Vai es varu jūs pavadīt, vai ir nepieciešama palīdzība ar ceļa atrašanu un pilsētas izrādīšanu?
Blakus meitenei no meža izčapoja jenots un paslēpās aiz viņas kājām.
-Ak, atvainojiet, es aizmirsu stādīties priekšā- Rana, pavadone un sarunu vedēja jūsu rīcībā.
Meitene, kas sevi dēvēja par Ranu, paklanījās ceļiniekiem un tad aplūkoja tos rūpīgāk, gaidot atbildi.

Šo rakstu rediģēja vārna Elīza: 20.02.2007 18:52