Vampire : Four Lords [C], Uzmanību, var tikt pārkāpts PG13! Opcijas

[Elven]

Bija 2007 gada divpadsmitā janvāra vakars pirms divām stundām bija norietējusi saule un tiko bija sācis līt. Pie kādas vientuļas muižas apmēram 24km ārpus Parīzes Francijā bija redzama neparsta rosība ,jo viso muižas logos bija iedegtas gaismas pa muižu staigāja vairāki kalpi un sulaiņi.

Kristofers Le Stats nostājās sava kalpa Drevena priekšā un viņu uzrunāja -Dodies lejā drīz būs jāierodas pirmajiem viesiem ,pēc tam pasaki ,lai pārējie sulaiņi ved viņus uz lielo ieroču istabu un liec ,lai viņi mani gaida ,kad visi būs ieradušies pasauc mani- Kristofers pagriezās un devās augšā pa trepēm izgājis cauri ieroču istabai, kur pie visām sienām atradās dažādu gadsimtu un dažādu veidu ieroči ,bet istabas vidū atradās vecs ozolkoka galds, kam apkārt stāvēja ādas krēsli ,un istabas galā blakus izejai kurējās kamīns. Izgājis cauri šajai istabai viņš iegāja savā privātajā istabā apsēdās pie galda un skatoties kamerās ,kurās bija redzmi pirmie viesi pie ieejas iedzēra mazu malku no glāzes ar asinīm.

Lejā pie durvīm stāvēja Drevans gaidot sava pavēlnieka pirmos viesus.

[Ného]

Tā kā Karnakietis biaj pametis istabu pirms Kristofers attapās, tad kāds sulainis pavēstīja, ka nama saimnieks atvēlējis istabu tajā muižas daļā, no kuras viņš bija šeit nonācis, savukārt pārējiem paredzētās telpas būs otrā ēkas spārnā. Šēdi nosacījumi viņu apmierināja, tādēļ viņš devās atpakaļ uz kāpnēmun pa tām augšā, šeit viņam nebija ko darīt.

[Silhouette]

Persefone nedaudz šaubīdamās pamāja.
Redziet, ja es netērpjos pēc tā laika modes, kad vēl biju dzīva, tas vēl nenozīmē, ka es vienkārši spītēju. Turklāt šo tērpu valkāju vairāk praktiskos nolūkos. viņa nedaudz paskaidroja, bez īpašas vēlēšanās iedziļināties šajā jautājumā vairāk. Par šo tērpu bija izgrūsta kaudze naudas un parastie vampīru iznīcināšanas ieroči vairs nebija drauds.
Par pagātni viņa vien iekšēji nobrīnījās, tomēr Persefones seja nepauda neko. Tas, ko viņa bija izdzīvojusi nepavisam nebija tas trakākais.
Naudu man parasti maksā cilvēki. Šeit man būtu jājautā ko jūs būtu gatava man piedāvāt? Nauda protams arī ir ņemama, tomēr iespējas šeit palielinās.
Persefone pamāja. Vairāk neko sacīt viņa pagaidām nevēlējās, jo, ja sieviete nojautīs Perseones domas par šo pasauli, viņas iespējas uz labu samaksu samazināsies, tādēļ vampīra seja palika neizdibināma.

[Roviela]

Nav runa par tērpiem, es gluži labi redzu, ka jums mugurā ir, kā lai saka - superbruņas? Es arī tādas valkāju, bet, iespējams, man vienkārši ir vairāk naudas, lai katru reizi tās būtu savādākas, kā jau teicu lejā - piemērotas situācijai, Malī noteica.
Kāpēc jūs iedomājaties, ka jāvalkā tas, kas bija mugurā toreiz, kad kāds bija dzīvs? velsiete ieķiķinājās. Tad man būtu jāstaigā pilnīgi kailai. Bet tas nav svarīgi, ne tas ir tas, ko es domāju, bet tas arī nav svarīgi.
Es domāju jūsu attieksmi kopumā pret visu šeit notiekošo.
Malī saasināja visas savas maņas, lai būtu pārliecināta, ka neviens cits nenoklausās, pirms viņa runāja tālāk.
Nauda, jā, naudu jums iedos Kristī, viņš tikko man izteicās, ka ieroču arsenāls un izdevumi tapšot atmaksāti, tas esot pats par sevi. Tā kā tā tāpat nebūs problēma. Bet man ir aizdomas - tagad klausaties uzmanīgi un pacenšaties, lūdzu, atcerēties, ka tas nav domāts visu ausīm! - ka mūsu saimnieks, protams, vēlas iznīcināt lordus, pirms tie ir viņam pašam ķērušies pie rīkles, un es viņam pievienošos, jo arī nevēlos savu tik patīkamo esību tāpat vien pazaudēt, un viņam pievienosies vēl citi arī, kaut vai tikai tāpēc, ka lielākā barā uzbrūkot ir vismaz kaut kāda iespēja kaut ko panākt un izdzīvot pašam, bet viņš apdomā arī iespēju kļūt par pašu pašu galveno. Vienkārši runājot - iekarot visu pasauli. Man tas netraucē līdz brīdim, kad kāds sadomās tuvoties manām mājām, bet jūs varat pavaicāt hercogam, kas notiek ar tiem, kas to izmēģina. Ja atklāti, tad viņš man ir pagalam apnicis ar saviem notrenkātajiem padotajiem, kas bariem lien pāri robežai labākas dzīves meklējumos. Labāku dzīvi atrod retais - tas, kuru mēs uzskatām par tā cienīgu, Malī pasmaidīja aukstu smaidu.
Atklāti pret viņu iet es nevēlos, bet ja viņš nejauši cīņā pret lordiem ies bojā varoņa nāvē, es gādāšu, lai jūs ieņemat viņa vietu Skotijā. Protams, ja jūs tas interesē. Ja tā nenotiks, var gadities visādi, jums būs jāapmierinās tikai ar krietnu kaudzi naudas, ko es tāpat piemetīšu klāt tikai par to, ka jūs piedalaties pasākumā. Teiksim - pusmiljonu mārciņu. Problēmas ar pārskaitīšanu un citām ekonomiskām klapatām - manas.
Velsiete skatījās uz vientuļo vilceni.
Ja jūs vēlaties ko citu, lūdzu, dariet man to zināmu.

[mehaniskais koli...]

Džūlija devās iekšā kabinetā,un uzreiz pievērsās saimniekam Juš mūs visus uzaicināāt ar mērķi, viņa pieklājīgi teica atgādinot ,kautrīgu skolas meiteni[/b] nevelos izklausīties pēc materjāristes ,bet vai mēs dabūsim atalgojumu,un kādi ieroči mums būs nepieciešami?{/b] viņa žigli nobēra un apsēdās krēslā kās atradās etālu no galda,eleganti pārliekot vienu kāju pāri otrai Un `vel man interesē jautājums par svaigām vakariņām šovakar,vai es varu paļāuties uz to ka es varēšu tādas dabūt! viņa laipni smaidot noteica

[Elven]

Sieviete bija apmēram 1,65 cm gara, 23gadus veca slaida un skaista ar blondiem matiem ,kas sniedzās līdz viņas pleciem un viņa ar savām gaiši zilajā acīm paskatījās uz Rafaelu un to piesardzīgi uzrunāja -Šķiet ,ka nē! Bet lūdzu kungs dabūjiet mani ātrāk prom no šejienes!- viņā turpināja saktīties ar noskumušām un pēc palīdzības saucošām acīm...

Kristofers pagriezās pret Džūliju un to ledainā balsī uzrunāja -Par atalgojumu varat neuztraukties! To jūs nepārprotami saņemsiet! Ieroči galveno kārt šaujam ieroči ,bet nepārprotami noderēs arī zobeni, cirviji vai šķēpi lordu piebeigšanai! Par vakariņām gan jau kaut ko var sarunāt vienīgais tas ,ka pēc apmēram stundas būs saulēkts, bet tā ir jūsu personiska izvēle!- viņš noteica paskatoties uz viņas kājām un apsēžoties savā ādas krēslā!

[Seila]

Tajā brīdī Afraēls atcerējās, ka vēl ar vien nav pavakariņojis, bet drīzumā patiešām ir saullēkts un viņa vēders nodevīgi iekurkstējās. Viņš piecēlās kājās no stūra un no augšas palūkojās uz par svi mazliet- tikai pāris cetimetrus zemāko muižas īpašnieku. Jums ir dīvainas prasmes. Atvest uz savu kabinetu draugu un pēc tam pilnībā aizmirst par viesi, bet es jūs atvainošu. Esiet mierīgs... U tad viņŠ klūsēdams pametA kabinetu un devš sameklēt malī personīgās istabas kuras viņai bija tikušas šajā namā irādītas

[Silhouette]

Persefone pasmīnēja velnišķīgu smīnu.
Pusmiljons nav daudz. Tomēr Skotija! Dzimtene. šīs darījums Persefoni ieinteresēja.
Ziniet, es apbrīnoju jūsu attapību. Nudien, nav man nācies sastapt jums līdzīgu vampīru. Viņa apdomāja ko teikt un ko ne. Superbruņas, jā, tā varētu teikt. Neapšaubu, ka arī jūsu tērps ir drošs, Persefones skatiens aizkavējās pie spožajām mežģīnēm ap kaklu, Bet ugunsdrošs tas noteikti nav. tomēr nenoliedzat, ka tuvcīņā nederīgs. Bet protams par tādām lietām lēdijai nav jādomā, tas lai paliek mūsu, barbaru ziņā. viņa teica, bez īpaša sarkasma vai ironijas. Jo tā taču bija patiesība. Jau pāris simtus gadu Persefone nebija lēdija. Un tuvcīņā pašai bieži negadījās iesaistīties. Drošs paliek nedrošs, kā māte vienmēr teica.

[Roviela]

Šis tērps? Jā, tuvcīņā dažas detaļas traucē, bet pirmo uzbrukumu atsit noteikti, un pēc tam viss ir atkarīgs no ātruma, Malī paskaidroja. Es parasti esmu pietiekami piesardzīga, lai tādas lietas ar mani negadītos bieži. Lai tas vienkārši nevienam nebūtu izdevīgi.
Un jūsējo tērpu, ticiet man! es spēju novērtēt. Tas ir labākais šāds izstrādājums, ko es pēdējā laikā esmu redzējusi.
Vēl būs nauda un ieroči, ko dos Kristī! velsiete atgādināja. Un viņam nav jāzin par to, ko vēl dodu es, viņa pasmīnēja.
Esam vienojušās? Malī piecēlās kājās. Ja jūs man iedotu savu konta numuru, avansam uzreiz tiktu pārskaitīta viena piektdaļa. Tā paliks jūsu rīcībā arī tad, ja darījums kaut kāda iemesla dēļ pajuks, teiksim, mēs uz Transilvāniju nemaz nedosimies.

[Demiurgs]

Vinsents pirms gulētiešanas nolēma nedaudz patrenēties, viņš piegāja pie kāda sulaiņa
-Vai jūs man lūdzu varētu ierādīt kur atrodas šautuve, ja jau ir ieroču telpa tad vajadzētu būt arī šautuvei. Un es būtu ļoti priecīgs ja jums šeit būtu arī svaru zāle, daudzi vampīri domā ka tas nav nepieciešams, tapēc nekas arī ja jums tādas nav.

[Big Bad Wolf]

Aurēlija saprata, ka drīz būtu jābūt rītausmai. Viņa visu laiku bija sēdējusi.
Aurēlija piegāja pie sulaiņa: -Varbūt jūs mums varētu ierādīk kādu zārku, vai ko tādu, kur varētu pārlaist dienu?- sieviete teica.

[rudo lapu vilcēn...]

Antuana bija pieklājīgi klusējusi un visu liku tikai klausījusies. Nedrošiba lika turēties tuvāk pārējiem, kaut gan viņu attieksme bija nojaušama. Viņa bija jauniņā, nieka skuķis slīdzinājumā ar viņiem, vismaz pārsimts gadus veciem. Tomēr viņi bija savas zināšanas. Par modernajiem civlēkiem, to vērtībām. Tās gan nebija diezko augstā vērtē.
Malī dodoties vakriņās, viņa bija pievienojusies, viegli koķeti zusmaidot Rafaēlam. Tomēr no paša mielasta viņa nolēma atteikties. Pēc svaigām asinīm vēl neprasījās. un, kad būs nepieciešams, šī nama saimnieks bū tik laipns un par to parūpēsies.
Pieklājīgi atk'pusies, Antuana brīdi domāja ko iesākt tālāk. Roka nevilšūs pacēlās, lai sakārtotu nedaudz mitros matus. Skaitens klejoja pa muižas giteni. Vjadzēja sameklēt kādu izklaidi, jo ātrāk, jo labāk.

[Elven]

Sulianis pagriezās pret Vincentu un teica -Šķiet ,ka jums nav palicis pārāk daudz laika līdz saulēktam, taču ja vēlaties jums var tikt ierādīta istaba blakus šautuvei!- sulainis to pateicis aizveda Vincentu uz otru muižas pusi un norādija uz divām durvīm. Viņš atvēra durvis tur bija tumša istaba kurā dega viena no sienas spūldzītem istabas vidū atradās zārks, pati istaba bija diezgan maza pie sienas bija telefons,bet istabas stūrī mazs skaļrunis. Sulainis parādija uz istabu -Jūs vēlēsieties gulēt šeit vai arī istabā ar gūltu zārka vietā?-
Tad sulainis parādija ,kas atrodas aizblaukus durvīm tur atradās šautuvem, tā nebija pārāk plata ,bet diezgan gara, istabas labājā pusē atradās nelielas durvis sulainis norādija uz šim durvīm -Ja jūs vēlēsieties izmeiģināt kādu no sera Le Stata ieročiem ,tad dodaties uz šo telpu tur ļoti liela ieroču daudzveidība!- viņš noteica un palika stāvot aiz šautuves durvīm.....

Sulainis aizveda Aurēliju uz muižas vietu ,kur netālu tika ierādīta istaba Vinsentam. Sulainis pavēra durvis un istaba izskatījās uz mata tādi pati kā Vinsentam tikai atšķīrās gleznas ,kas atradās pie sienām! -Lūk jūs istaba kundze- viņš mierīgā balsī noteica.

Pēc dažām minūtēm pa visas mājas skaļruņiem atskanēja balss -Dāmas un kungi! Līdz saulēktam atlikušas piecdesmit minūtes!-

[Big Bad Wolf]

-Paldies..-Aurēlija atteica sulainim un aizcirta iztabas durvis.

-Piecdesmit minūtes! Sh!t.-
Sieviete cēli pieliecās, jo viņai no matiem izspruka matu adata. Viņa lēnām noģērbās un apsēdās uz zārka malas..

-Šonakt gulēšu kaila...-

[mehaniskais koli...]

paldies tas laikam būs viss ,kur es varu atrast kādu sulaini kas man ierādīs apartamentus? viņa pieklājīgi jautāja un piegāja pie durvīm,gaidīdama atbildi domāju ka jums ir biezi aizskarui tā kā par saulivar neuztraukties! viņa nosmēja

[Demiurgs]

-Paldies, šis mani pilnībā apmierina. šķiet ka šautuve ir pasargāta no saulesgaismas. Tad nu es nedaudz pašaudīšos. Vinsents iegāja ieroču noliktavā un paņēma pāris lielkalibra revolveru un pusautomātisko pistoļu un nedaudz munīcijas. Pēc mīnūtes viņš sāka šķaidīt mērķus.

[Silhouette]

Vai arī kāda no mums ies bojā. Šajā brīdī Persefone attapās. Viņa ir varen asprātīga. Šī Malī ir ieguvusi ne vien sabiedroto, bet bez maz vai miesassargu. Šai atklāsmei viņa ļāva arī atspoguļoties sejā, lai ļautu sarunu biedrenei noliegt vai apstiprināt to. Paziņojumu par piecdesmit minūtēm Persefone noignorēja. Laika vēl bija gana, lai šo sarunu pabeigtu.

[Roviela]

Malī piešķieba galvu un pasmaidīja. Viņai šķita, ka ir saprasta pareizi, un, visādā ziņā, tā bija nauda, par kuras zudumu viņa gan asaras nelietu, toties jebkurās biznesa aprindās šādi avansi viņai vienmēr bija nodrošinājuši plašu klientūru. Kas gala rezultātā vienmēr atmaksājās ar uzviju.
Visādā ziņā viņa nepirka Persefoni. Viņa Persefonei piedāvājā darījumu, kas beigu beigās var nest peļņu viņām abām. Ja viņas darbosies kopā.
Tad kā būtu ar jūsu konta numuru? Es gribētu to nokārtot vēl šovakar.

[Silhouette]

Jā protams, Persefone atbildēja un nosauca savu Šveices konta numuru. Nolēmusi, ka sauna beigusies, viņa atvadījās un devās uzmeklēt kādu sulaini. Piekaut kādām kāpnēm Persefone vienu arī atrada. Es atvainojos, vai jūs man neierādītu istabu? Un karafi ūdens, ja drīkst lūgt.

[Roviela]

Atvadījusies no Persefones, Malī priecīgu prātu devās uz savām istabām, kuras viņai norādīja pirmais pa ceļam sastaptais sulainis.
Jau verot vaļā durvis, viņa zināja, ka istabā kāds ir. Tikai - kurš? (OOC - pieņemu, ka Afraelam parādīja, kuras ir Malī telpas)
O! Afraēl! Es gan neizlikšos, ka negaidīju.
Viņa uzsmaidīja norvēģim, piegāja pie mazā galdiņa pie spoguļa, uz kura stāvēja telefona aparāts, un apsēdās uz pufīgā soliņa.
Vai Tu mani atvainosi, ja es vispirms nokārtošu dažas lietas? Kamēr neesmu piemirsusi.
Nemaz neslēpjoties, viņa pacēla klausuli, uzgrieza vajadzīgos numurus un īsi, bet, iespējams, citiem ne pārāk saprotami, deva dažus rīkojumus.
Viss! viņa nolika klausuli uz aparāta, un piecēlās.
Apsēdusies uz gultas malas viņa paaicināja:
Vai tu, lūdzu, nebūtu tik laipns un neapsēstos man blakus?

[Elven]

Neilgi pirms saules uzlekšanas Kristofers nospieda pogu ,kas atradās zem viņa galda un visas istabas un gaiteņi, logi tika noslēgti. Pēc dažām minūtēm uzlēca saule, un Kristofers bija devies lejā pa kāpnēm uz kādu istabu....