Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Romija]

Arje pateicās par beņķi un uzkāpusi uz tā, nopētīja skatu. Tas tiešām bija pasakains. Viņai, kā maza auguma hallapu meitenei būt tik augstu un uz visu skatīties no augšas bija īpašs piedzīvojums.

"Tad priesterus var tikai apskaust!" viņa smaidot noteica. "Tāds skats! Katru dienu!"

"Bet vai tad mūris pasargās no lidojošām mašīnām?" viņa izbrīnīti paskatījās uz Dāru. "Vai tad tie lidojošie aparāti nevar nojaukt arī tempļa torni?"

"Un kas tad notika krogum, ka tā pēkšņi slikta slava? Sliktas biezpienmaizes kļuva?" Arje pus pa smieklam ievaicājās un pašķielēja uz Dāru.

[Sindra]

Var nojaukt. Un mēdz nojaukt. Viņa skatiens aizslīdēja no Maironas pie sīkaliņas.
Un biezpienmaizēs droši vien vaina nebija. Krodzinieks. Viņš ... Puisis atkal mazliet apmulsa. varēja pamanīt, ka būdams jauns viņš vēl nebija līdz galam apguvis priesteriem tik ļoti nepieciešamo runas mākslu, lai pārliecinātu ļaudis līdz galam un nešaubīgi.

Telseta piespriež nāves sodu tiem, kuri iet uz elfu mežiem. Krodzinieks slēpa cilvēku, kurš bija devies uz elfu mežu. Es nezinu kapēc. Tas jums jāprasa pašam krodziniekam.

[Romija]

"Tu saki, ka elfi neļauj ieiet mežā. Bet tomēr kāds iegāja! Tad jau sanāk, ka elfi ir zaudējuši ķērienu!" Arje koķeti izteica savu minējumu. Izklausījās, it kā viņai tas viss liktos viens liels joks, kaut arī patiesībā viņa labi saprata situācijas nopietnību.

[Roviela]

Ak vai, Mairona nosarka, jūs mani apmulsinājāt. Es domāju... ar to vēju. Tā iet, kad vieglprātīgi palaiž gar ausīm svarīgas lietas. Atvainojiet, lūdzu!
Bet, redziet, viņa droši paskatījās acīs jaunajam priesterim, ar to krogu ir tā, ka es parasti mēdzu tieši tur apmesties, kad ierodos šeit, un tagad nesaprotu, iet man uz turieni vai neiet. Kas īsti ir noticis ar krogu? Vai tas ir nolādēts? noburts? jeb tikai tas, ka krodzinieks esot slēpis kādu noziedznieku? Jūs mani ieinteresējāt, jo kaut ko līdzīgu - par to, ka kāds bijis elfu mežā, jo gājis atdabūt savu līgavu, un pat esot nogalinājis elfu, runā tirgū. Un vēl stāsta visādas lietas, pilnīgi neticamas!
Burve pieliecās tuvāk priesterim un ierunājās krietni klusāk, lai ja kāds būtu tuvumā, tas nedzirdētu
Stastā, jā, briesmu lietas stāsta. Esot pazudusi Saules relikvija. Tā ir nopietna lieta, ja tā tiešām ir. Tādām lietām ir jāstāv tām paredzētās vietās, citādi sajūk pasaules kārtība.
Viņa nemaz neliekuļoja - pēc burves domām, visām nopietnām relikvijām un lietām ir jāatrodas tām paredzētajās vietās, nevis kur citur.
Vai jūs nevarat pastāstīt, kas tieši un kā noticis, ja zināt, protams? Kas tas par cilvēku, bet, galvenais, kā tas kļuvis zināms, ja... viņa nedaudz saminstinājās, ja Telsetas vietvaldis nav devis tādu pavēli, un nemaz nezin, kur tas cilvēks ir?
Neprasiet, lūdzu, man tagad, kā es to zinu, es to varu paskaidrot, bet tas nav pašlaik svarīgi.

[Sindra]

Pēc Maironas teiktā, Dars nobālēja viņa acis vēlreiz pētoši ieurbās burvē.
Kas jūs esat? Jūs man uzdodat jautājumus uz kuriem es nedrīkstu atbildēt... viņš klusi nočukstēja.

[Roviela]

Es? Burve gandrīz pasmaidīja, bet noturējās un turpināja tāpat, klusu.
Ļoti labi saprotu jūsu izjūtas, jā. Diemžēl, jums nepatiks mana atbilde, bet to, iespējams, mīkstinās tas, ko es tagad teikšu. Ja Saules relikvija patiešām ir pazudusi, tad es esmu apņēmusies doties to meklēt, lai tā noteikti atgrieztos savā paredzētajā vietā. Es jums neprasīšu, kāda tā izskatās. Visticamāk, to īsti zin tikai virspriesteri, bet, ja es to atradīšu, tikpat domājams ir, ka ne ar ko citu tā sajaucama nebūs. Mani sauc Mairona Folāna, es esmu burve no Arskvīnas, aizsardzības skolas pārstāve, bet ne tā pati stiprākā. Kā redzat, es priekš burvja esmu vēl jauna. Pilsētas labā, diemžēl, tagad neko vairāk nespēju darīt, ko jau nesen izdarīju, apgādājot dažus Telsetas ļaudis ar amuletiem. Spēcīgiem. Vairāk man to nav, un, lai izgatavotu nākamo, man vajadzēs tam veltīt vai veselu gadu darba. Kā burve es nevēlos, lai tiktu izjaukta pasaules kārtība. Tas ir svarīgāk par visu citu! Bet man vajag jūsu palīdzību, un tas būtu - drošas, nepastarpinātas ziņas bez baumām un minējumiem.

[Sindra]

Dars nopūtās un smagnēji atspiedās pret apmalīti.

Esot tik tuvu Saulei, jūs nespētu melot. Lai tā būtu! Izstāstīšu to, ko es zinu. Ko mēs zinām, mūsu templis šeit Telsetā. Iespējams, ka tā ir Saules griba atsūtot jūs šeit, tieši pie manis. Iespējams, ka tā dieviete mani pārbauda.

Tirgū nerunā par relikviju. Vismaz kad mēs pēdējo reizi saņēmām ziņas, ļaudis neko nezināja par pazudušo relikviju. Telsetā ieradās virspriesteris no Soterānas, mūsu galvenais priesteris. Viņš pats neatnāca pie mums, paladins atnesa ziņu, ka pazudusi relikvija. Viņš stāstīja, ka pilsētā atgriezies Daloks. Arskvīnas arhimaga dēls. Jums viņu vajadzētu zināt. Pats viņu neesmu redzējis, viņš bija pazudis. Aizgājis pie elfiem meklēt savu līgavu, kuru elfi bija nozaguši sirojuma laikā. un tagad atgriezies. Iespējams Pelei viņš paraudzījās uz sīkaliņu. tas taču nav Tavs īstais vārds vai ne? Bet nu Tev taisnība. Elfi zaudējuši asumu. Es nezinu nevienu cilvēku, kurš būtu spējis atgriezties no elfu meža dzīvs. Kā viņš to paveica, tas jums jājautā viņam pašam.

Relikvija ir nozagta. Taču tautai tiek stāstīts, ka dievs ir atņēmis mums savu labvēlību. Tautai vajag vainīgo. Un tautai par prieku kā reiz Daloks ir atgriezies no elfu mežiem.
Virspriesteris ir izmisis. Baltais burvis saka, ka Daloks esot piesolījis relikviju elfiem, lai tie atstāj viņu dzīvu. Un to noteikti nozaguši elfi. Vēl Baltais burvis teica, ka Daloka dēļ elfi uzbruks Telsetai. Man bail, ka Saules templis cietīs visai smagi, jo dieviete no mums ir novērsies. Daloku aizveda uz Soterānu. Man liekas, ka virspriesteris taisās viņu upurēt, lai atgūtu dievietes svētību.

Taču ja jums interesē manas domas, tad man liekas, ka Saule nav asinskāra. Un cilvēka upuris ne vainīga, ne nevainīga viņas svētību neatgriezīs.

Ja vien jūs varētu man apsolīt, ka rūpīgi izvēlēsieties ļaudis, kuriem uzticēt šo informāciju tālāk, mana sirds būtu mierīgāka.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 16.02.2007 20:00

[echo3]

Ellīo klausījās un klausījās templī skanošajā dziesmā. Tā bija tik piemērota šai vietai, tik saskanīga un iederīga! Jā, to sacerējis meistars. Vārdus saprast nevarēja, bet nojausmu par to jēgu gan. Pēc brīža gnoms manīja, ka nedzirdami pats dzied līdzi. Bez vārdiem, bet melodiju nu jau vairs aizmirst nebūs iespējams.

No mūzikas apmātības puisi izrāva vien fakts, ka pārējie iet kaut kur prom. Ellīo gāja līdzi, un izrādījās, ka viņi priestera pavadībā kāpj tempļa tornī. Dziesma pamazām noklusa, toties kļuva dzirdami āra trokšņi, jo viņi bija izgājuši uz tāda kā balkona, kas likās peldam debesīs, - tik augstu tas bija. Ellīo nebija tik īss kā Arje, tāpēc pāri apmalei tīri labi spēja vērot pilsētu lejā.

Tagad nebija arī nekā, kas novērstu uzmanību no sarunas, un Ellīo sāka klausīties, ko stāsta priesteris.

[Roviela]

Es nemeloju, Maidona pamāja ar galvu. Varbūt mēs, burvji, un jūs, priesteri, nekad neesam labi sapratušies savā starpā, bet to vienu jums vajadzētu zināt - burvjiem par visu vairāk patīk, kad lietas ir savā likumīgi noliktā kārtībā. Varbūt tāpēc, ka paši burvji šo kārtību mēdz pajaukt, to es nezinu.
Paldies, ka uzticējāties man, un es pastāstīšu jums, ko esmu pašlaik uzzinājusi pati un ko jūs, iespējams, vēl nezinat. Daloks esot bijis projām 6 gadus. Es neesmu dzirdējusi, un nepazīstu nevienu, kas spētu izdzīvot pie elfiem tik ilgi. Tiesa, Daloks ir Soterānā aizliegtās valdzināšanas maģijas skolas arhimaga dēls, bet es, nudien, neesmu dzirdējusi, ka viņš to būtu izmantojis savādāk, kā savtīgai daiļā dzimuma valdzināšanai. Tas, protams, viņu noteikti mēdza ievilkt nepatikšanās, bet... viņš ir tik apburošs, ka līdz šim vienmēr ir izsprucis sveikā. Man ir stāstīts, ka viņš esot še ieradies vakarā, teicies attapies netālu no pilsētas, pilnīgi neko neatceramies par to, kas noticis, un nupat grasījies visu, ko vēl atcerējies, izstāstīt krodziniekam, kad ieradusies sardze, priesteri un Baltais burvis, un viņu aizveduši. Gandrīz reizē ar to krodziniekam ir pazudis Patiesības kauss, kas viņam piederēja, bet netika ļoti rūpīgi glabāts.
Es sākumā nodomāju, ka Daloks, kā tam dabiski vajadzētu būt, ir ieslodzīts kaut kur tepat, pilsētas robežās, un gāju pie vietvalža to noskaidrot, jo mani arī interesēja, kā viens cilvēks var tik ilgi palikt dzīvs pie elfiem? Bet vietvaldis pilnīgi neko par to nezināja, kas mani sāka satraukt. Es painteresējos, kur Daloks ir, bet noskaidroju tikai to, ka viņš vēl ir dzīvs, un par kausu to, ka tas atrodas pilī, kas varētu būt burvja pils, bet man tā neizskatījās pēc tās skolas, kuras pārstāvis ir Baltais burvis. Protams, tur es varu maldīties. Man ir tāda doma, ka šoreiz, bet tikai varbūt! tas nav bijis Baltais burvis. Pilsētnieki brīnas, jo pirmo reizi redzot kopā priesterus un Balto burvi, un man arī tas šķiet dīvaini.
Jā, Mairona piekrītoši pamāja, es arī esmu pārliecināta, ka Saulei noteikti nevajag cilvēka upuri! Nē, tā būs nelabojama kļūda. Kamēr vēl tas nav noticis, Saule var būt apvainojusies, ka relikvija nav pietiekami labi glabāta, bet pēc tam, kad to nevis mēģina atgūt, bet gan dod neprasītu asins upuri, var notikt kaut kas vēl sliktāks. Es, protams, neesmu priesteriene, tik smalki nezinu, saku tikai to, ko man sirds saka.
Es varu apsolīt, ka mēs visi trīs nestāstīsim neko tālāk no tā, ko jūs mums pavēstījāt, ja vien tam nebūs kāds ļoti svarīgs iemesls. Bet tiešām ļoti svarīgs! Vai uzticams biedrs, kam tas vienkārši ir jāzin, viņa singri paskatījās uz saviem mazajiem biedriem. Skatiens vēstīja, ka viņa samals miltos katru, kas iedrošināsies pārkāpt azliegumu.
Vienīgi man jālūdz jums padoms - uz kurieni man vispirms labāk tagad doties? Uz Soterānu? Jeb... uzreiz relikvijas meklējumos? Es baidos, ka virspriesteris nepārsteidzas, bet baidos arī, ka mani viņš neklausīs. Vai pietiks laika? Vai arī - vispirms uzmeklēt Balto burvi, ja vien viņš vēlas būt atrodams?

[Sindra]

Noklausījies Maironas stāstījumu, Dars atguvās. Viņa sejā atgriezās normāla sārtums un viņš izskatījās mazliet atvieglots.

Ja jūs patiešām vēlaties atrast relikviju un saprast, kas noticis, jums nāksies doties gan uz Soterānu, gan uz Arskvīnu. Daloka laiks iespējams ir skaitīts un ja vēlaties pajautāt viņam pašam kā bija ar viņu, elfiem un relikviju, tad Soterāna varētu būt pirmā izvēle.

Arskvīnā ir Baltais mags. Viņš redz vīzijas un pareģo nākotni. Iespējams, ka viņš zin ko tādu ko citi nezin.

Ir vēl kāda lieta. Jūs pareizi norādījāt priesteri un burvji mēdz nesaprasties. Burvju cīņa par varu. Intrigas. Es pieļauju, ka Daloku vēlas iznīcināt nevis dēļ priesteru zaudējuma, bet dēļ burvju intrigām. Atvainojos, ja jums to ir nepatīkami dzirdēt.

[Roviela]

Nē, man to nav nepatīkami dzirdēt, Mairona vienkārši atbildēja, es pati nesen draugiem izteicu tādu viedokli. Vēl jo vairāk nelāgi sanāks! Burvji, lielākā daļa, ir Mēness pielūdzēji, kā jums zināms. Tas būtu liels trieciens Saules kultam. Jā, kādam tas varētu ļoti patikt!
Man nē. Tas par daudz jauc pasauli. Būs jādodas uz Soterānu. Jūs nezināt, kur tieši man jāiet? Uz Kalmira Saules svētnīcu? Vai tas ir ļoti tālu?
Ja ļoti tālu, tad, iespējams, vispirms jādodas uz Arskvīnu - tas ir blakus. Ja Baltais mags nerīkojas tīri savtīgos nolūkos un vēl jo vairāk, ja tas šoreiz nebija viņš, viņš varētu mums palīdzēt.

[Sindra]

Saules svētnīcā jūs netiksiet tik vienkārši. Soterānā ir divas slavenas priesteru dzimtas. Anglara klans un Eldora klans. Virspriesteris nāk no Eldora klana. Saules svētnīcā var tikt tikai ar šo dzimtu atļauju. Un jā.. Soterāna ir visai tālu no šejienes. Arskvīna tuvāk.

Puisis palūkojās uz Maironu. Viņa skatiens bija patiess un begala godīgs.

Ja es varētu, es palīdzētu ar ieteikumu, taču baidos, ka pats nezinātu padoma jūsu vietā. Es droši vien gribētu satikt Daloku. Pajautāt viņam pašam. bet kaut ko ieteikt man tiešām grūti...

Šo rakstu rediģēja Sindra: 16.02.2007 22:48

[Roviela]

Mairona nopūtās.
Jā, tieši tas bija tas, ko es vispirms gribēju izdarīt - satikt Daloku. Man, kā burvei viņš ir neaizsniedzams. Viņu sargā maģijas siena, kas atļauj tikai sajust, ka viņš ir dzīvs, vismaz vēl šorīt bija. Un viss. Ne to, kur viņš ir, ne sarunāties ar viņu es nevaru. Pat mēģināt pa tiešo nokļūt pie viņa es nevaru, jo neredzu šo vietu.
Svētītais, priesteri taču nenodarbojas ar maģijas sienu uzlikšanu, vai ne? Tas ir kāda burvja darbs, pareizi?
Vai jūs nezināt, ar kādiem burvjiem, izņemot Balto burvi, vēl varētu būt saistīts ar Eldora klanu? Un, viņa samulsumā nokremšļojās, varbūt jums tagad nepatiks mans jautājums, vai abas priesteru dzimtas dzīvo labā saskaņā?

[Sindra]

Dars noliedzoši pamājā ar galvu.

Nē, priesteri nebur maģiskas aizsardzības. To dara burvji. Bet es tiešām nezinu ar kādiem burvjiem saistīts virspriesteris. Parasti jau Saules kults no burvju lietām tomēt ieturēja distanci. Iespējams, ka tagad kaut kas mainījies. Varbūt tam ir kādi iemesli, taču ja tie ir, tad man tie nav zināmi.
Nemeklējiet Daloku kā burve. Meklējiet kā cilvēks. Viņš pats būdams burvis noteikti ir tā apsargāts, lai viņš ar savām spējām nespētu pasaukt pēc palīdzības.

Mirkli padomājis viņš piebilda:

Priesteru dzimtas ir ļoti godājamas un man neklājas aprunāt viņu gaitas vai darbošanos.


Šo rakstu rediģēja Sindra: 17.02.2007 19:19

[Roviela]

Es vēlreiz atvainojos par šādu jautājumu, Mairona palocījās.
Tad man jādodas uz Soterānu, ja jūs sakāt, ka viņš ir tur. Vienīgi, kas man rada bažas, ir tas, vai mēs nenokavēsim. Sakiet, lūdzu, vai nevar būt tā, ka tāds notikums tiktu pieskaņots kādiem īpašiem svētkiem par godu Saulei? Man šķiet, ka tas būtu atbilstoši šādas lietas svarīgumam. Ja tā, tad kad ir nākošie lielie svētki? Lai zinu, cik laika apmēram ir. Ja tā ir viena vai divas diena, vai kaut tikai nedēļa, tad nav vērts doties turp, tad nepaspēt...
Burve izklausījās nedaudz uztraukusies.
Jo es nevaru saīsināt ceļu uz turieni! Es nespēju ātri pārvietoties uz vietu, kurā neesmu bijusi, vai kaut labā attēlā neesmu to redzējusi, un tā ir iznācis, ka Soterānas robežai pāri mana kāja nav spērusi ne soli.

[Sindra]

Man grūti teikt. Vairāk es domāju, ka no viņa centīsies uzzināt informāciju. Par elfiem, kas īsti bijis. Domāju, ka pāris dienas laiks viņam ir, taču kā jau jūs norādījāt, jūs nepaspētu.

Jūs noteikti zinat pilsētas burvju rajonu. Pat vēl vairāk! Es nešaubos, ka jūs tur labi pazīst. Jūs noteikti tur atradīsiet kādu burvi, kurš būs ar mieru jūs aizteleportēt uz Soterānu.

Dars pēkšņi izklausījās tik saprātīgs un spriestspējīgs. Likās, ka puisis spēj atrast pareizos risinājumus saspringtās situācijās.

[Roviela]

Pateicos svētītais! Es došos tieši uz turieni. Vai nav kāds konkrētāks mērķis, kuru man viņam norādīt? Soterāna ir liela valsts, nonākt tikai līdz robežai būs par maz.
Tas bija vēl beidzamais, ko viņa gribēja noskaidrot, pirms doties ceļā.

(OOC - Mairona patiešām kādu pazīst Telsetas burvju rajonā? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

[Sindra]

Dodieties uz Estīnu, ja vēlaties satikt priesteru dzimtas. Jums vajag teleportu pie Estīnas robežas. Pati pilsēta nav īpaši liela. Aptuveni kā Telseta, taču priesteriem nepatīk, ja teleportējas pilsētā iekšā. Vairāk gan es padomu nezinu. Dars noteica un vēlreiz palūkojās pāri skatu platformas malai tālumā uz sauli.

Pavadīšu jūs... Puisis palīdzēja Arjei nokāpt no beņķa un bija gatavs parādīt ceļu ārā no tempļa.



OOC - Maironai Telsetā pazīstami burvji no burvju rajoniem, kuri pārdod maģiskās mantas, komponentus, skroļļus. Burvji - tirgotāji.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 18.02.2007 13:06

[Romija]

Arje klausījās, kā Miarona no Dāra izdabū vajadzīgo informāciju. Labi veicas, viņa apmierināta domāja. Tā kā bija noskaidrots, uz kurieni tagad doties, mazā atkal pievērsās domām par elfiem.

"Bet ja jau Daloks tur, elfu mežos, izdzīvoja veselus sešus gadus, varbūt kāds viņam palīdzēja tik ilgi izvilkt? Varbūt viņš satika savu līgavu? Vai arī pavedināja kādu elfu meiču. Vai Daloks varētu savaldināt kādu elfieti?" Arje vaicāja, kāpdama lejā no torņa. "Pele ir mana iesauka, tā mani sauc pazīstamie," viņa piebilda, atcerēdamād Dāra piezīmi. "Vecāku dotais vārds ir Arje."

[Sindra]

Dars pasmaidīja mazajai meitenei.
Vai Daloks var savaldzināt kādu no elfietēm? Droši vien jau, ka var. Tikai ne ar maģijas palīdzību. Uz elfiem valdzināšanas maģijas nestrādā. Tā viņiem tāda dabas dota dāvana.

Ļoti priecājos ar Tevi iepazīties Arje.