Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Romija]

"Ja tu varētu ietīt kādā paciņā pāris biezpienkūkas, tad man vairāk neko nevajadzētu!" Arje atsaucās. Viņas dzīvesveids parasti bija atrasties ceļā, tāpēc viss nepieciešamais jau bija līdzi.

"Es arī varētu aiziet uz to templi," viņa atbildēja uz Maironas jautājumu. "Es gan no tām jūsu ticības un buršanās lietām maz ko saprotu, bet labprāt paskatītos, kas labs tur ir," viņa piebilda, bet domās ar paskatīšanos vairāk domāja dažādu sīkumu izpēti. Arje zināja, ka templī kaut ko ņemt nav labi, bet ja nu kaut kas ir PIE tempļa?

[echo3]

Caļā kāds maizes klaips noderētu. Neko vairāk man nevajag, saimniek, pateicos, - Arī Ellīo bija gatavs doties prom. Prom no pilsētas, beidzot! Lai arī gar tempļiem, bet, tā kā tur gnoms nebija bijis, būs interesanti paskatīties.

[Roviela]

Ja visi nāk, tad es ņemšu mantas līdzi, bet ja nē, tad es vēl domāju te iegriezties, pirms doties tālākā ceļā, tāpēc uzreiz neapkrāmēsimies ar smagām mantām, Mairona ieteica.
Tad kas ir nācēji? Arje, tu, jā? Un tu Ellīo? Pagaidām trīs. Nu labi, ejam. Ja kāds vēl izdomā, tad var paskriet pakaļ.
Viņa atstāja visas ceļojuma paunas pagaidām tepat, un tad palūdza krodziniekam, lai atver durvis.

Pēc laiciņa viņi visi trīs jau ņipri soļoja uz pilsētas tempļu pusi.

[Sindra]

Krodzinieks atvēra durvis un izlaida Maironu un pārējos tempļa skatītājus. Piesolījis sagādāt katram prasīto ceļamaizi, krodzinieks aizstedzās uz virtuvi un sēja pauniņās maizi un biezpienmaizes.

Liels un varens pletās Saules tempļa augstais tornis pāri visiem citiem tempļu torņiem. Vēl tikai viens tornis, kurš atradās kādu gabalu prom no Saules tempļa, spēja augstuma un iespaidīguma ziņā konkurēt ar Saules tempļa augsto torni.

Mirdzoša, apzeltīta saule iesniedzās padebešos. Saulainajā dienā īstā saule apzeltīto torņa sauli padarīja spilgtu un ilgi uz to nevarēja skatīties. Saules templi ierobežoja sētiņa. Līdz ēkai aiziet varēja pa skaisti grantētu celiņu un pašu ēku apjoza skaisti sakopts dārzs.

Tempļa durvis bija plaši atvērtas un no tām skanēja klusināta dziedāšana. Dziesma bija skanīga, plūstoša un tā vien aicināt, aicināja iegriezties templī.

[Romija]

Arje sekoja Maironai. Pauniņa ar nopirktajām mantām palika pie krodzinieka, pārējais Rinkai pie segliem. Šoreiz hallapu meitene nejāja, bet gāja ar kājām.

Saules templim agrāk Arje bija jājusi garām, priecādamās par skaisto un vareno celtni. Bet iekšā nekad vēl nebija bijusi, tāpēc ilgi nekavējās pie ārpuses aplūkošanas, bet drošu soli - lai arī maziņu - devās uz ieeju. Melodija šķita pazīstama. Varbūt tepat kādreiz dzirdēta, varbūt kaut kur citur - tas šoreiz nebija svarīgi un sīkaliņas prātu nenodarbināja. Viņai gan nebija īsti skaidrs, ko tieši lai šeit noskaidro, bet apjautāties, ko templis zina par tuvojošām briesmām, gan varēja.

"Ko mēs no viņiem gribam zināt?" Arje pa ceļam vaicāja. "Par Daloku laikam neko labu pateikt viņi nevarēs, ja jau viņš ir burvja dēls, bet priesteri burvjus necieš. Par kausu viņi varētu nezināt."

[Roviela]

Mairona soļoja pa glīto celiņu tieši uz templi, kurš pats izskatījās iespaidīgs, un apkārtne bija glīta.
Pat īsti nezinu, ko vaicāt. Varbūt sākumā vienkārši paklausisimies, ko tur ļaudis runā, par ko satraucas. Ja Saules relikvija patiešām ir pazudusi, to vajadzētu varēt kaut kā redzēt pēc tempļa kalpotāju izturēšanās. Ne jau tā, ka kāds ļoti izrādīs satraukumu par pazušanu, un tomēr - tas ir svarīgi. Tieši par Daloku nevaicāsim, es tam piekrītu. Lai pastāsta paši, ko vēlas, mēs būsim pacietīgi klausītāji.

Ieejot templī, viņa apstājās netālu no ieejas, lai pēc āra gaismas pierastu un saprastu, kas šeit kur atrodas, un vai, gadījumā, viņi nav te ienākuši kādu svētku reizē, kad pienāktos vismaz pieklājības pēc darīt to pašu, ko dara citi.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 16.02.2007 13:08

[Romija]

Jā, paklausīties nav slikti, Arje pie sevis nosprieda. Paskatīties vēl labāk, viņa pasmaidīja.

Iegājusi pa tempļa durvīm, Arje novērtēja svētvietas iekārtojumu, kā arī ar acīm meklēja mūzikas un dziesmas avotu.

[Inx]

Faebs noskatījās aigājējos,tad atsēdās beņķī un pagriezās pret krodzinieku.
Varētu vēlvienu kausiņu, lūdzu...?

Sūcot alu, viņa sejā nosēdās izteiksme, kas liecināja par stipru piepūli domājot un pārcilājot prātā dzirdēto.

[Sindra]

Tempļa telpas bija vēsākas nekā laika apstākļi ārpusē. Iekārtojums bija gaumīgs taču raisīja aukstuma sajūtu. Marmora grīda, baltās kolonnas, tas viss bija tik skaisti, taču pie kolonas negribējās atspiesties, jo likās, ka tā noteikti ir auksta, tāpat arī ar sienām. Saules stari krita cauri matētajiem stikliem.

Telpas vidū bija altāris uz kura bija novietotas relikvijas. Altārim apkārt stāvēja četri cilvēki. Kāda sieviete gados, divas jaunas sievietes un jauns puisis. Viņu drēbes ir zaļā krāsā un uz krūtīm rotājas liels izšūts saules simbols. vecākajai sievietei kaklā ir amulets. Tāda dūres lieluma zelta saule iekārta ķēdē. Pārējiem trim priesteriem ir mazāki amuleti. Izskatās, ka viņi tikko būtu beiguši kādu rituālu.

Vecākā sieviete kaut ko pateica vienai no jaunajām sievietēm. Tā pamāja, ka sapratusi un steidzās uz tempļa izeju. Pa ceļam pamājot sveicienu Maironai, Arjei un Ellīo.

Abas palikušās sievietes aizdevās prom no lielās tempļa zāles un aiz sevis aizvēra kādas durvis tempļa zāles tālākajā kreisajā stūrī.

Puisis aizkavējās pie altāra. Piekārtojis statujiņas, kuras attēloja sauli un kādu palielu bļodu iecentrējis tieši altāra vidū, viņš pameta skatienu apkārt.

Mairona, Arje un Ellīo nemaz nebija vienīgie tempļa apmeklētāji. Vietām klīda pa kādam cilvēkam. taču nekādi bariņi nebija novērojami. Un izskatās, ka arī tikko pabeigtais rituāls nebija pulcējis pārāk plašu sekotāju loku. Vismaz ienākot templī, neviens trijotnei pretī nebija nācis. Vienīgā templi atstājusī persona bija priesteriene.

Mūzika turpināja neuzkrītoši skanēt. Liekas, ka dziedātāja, kas noteikti bija sieviešu dzimuma slēpās kaut kur aiz kādas sienas vai uz balkona. Katrā ziņā viņa nekur atklāti nebija redzama.

Jaunais priesteris lēnām pastaigājās pa tempļa zāli, viņš pamāja sveicienu Maironai, Arjei un Ellīo. Mazliet pasmaidīja. Parējie apmeklētāji vai nu bija iegrimuši savās lūgšanās vai vienkārši kavēja laiku, bet neviens, gluži kā atnācējiem par spīti, nesarunājās.


Krodzinieks, protams, pasniedz Faebam vēl vienu kausiņu.

[Romija]

Tas, ko Arje ieraudzīja tempļa iekšienē, nekādi nesaskanēja ar to, kāda šī ēka bija šķitus no ārpuses. Saule, gaisam, siltums - bet te drēgnums. Apskatīdama pārējos tempļa apmeklētājus un ilgāku skatienu uzmetusi priesterienei, kas izsteidzās pa durvīm, Arje raitā solī devās pie puiša, kas kārtoja altāri.

"Ak, piedodiet! Šķiet, es nokavēju rituālu!" viņa tēloti aizelsušā balsī bilda un uz pusei palocījās, pa pusei pakniksēja. "Mani sauc Pele, esmu no laukiem un dikti gribēju tikt uz kādu rituālu, bet laikam nokavēju!" Arje nedaudz atgāztu galvu cītīgi skatījās puisim acīs, nemaz nemirkšķinādama stāstot pekstiņus. "Kas jums šeit notika?" viņa turpināja čivināt. "Vai te vienmēr ir tik auksts?"

[Inx]

Izskatījās, ka Faeba samocītajā sejā sāka aust apgaismības izteiksme un viņš no jauna pievērsās krodziniekam.

Klau, labais cilvēk, es te tā nedaudz domāju un man sāk palikt tiešām interesanti. Redz, man jau liekas, ka Mairona ar abiem mazajiem meklē drusku uz nepareizo pusi. Ja jau Daloks ir valdzināšanas meistars, tad viņš pašlaik var atrasties kur vien pagadās, viņš var pārvarēt jebkuru problēmu, viņš var tikt ārā no jebkura cietuma, apiet jebkuru sargu... un es te tā domāju, ka varbūt pats Daloks arī ir aizstiepus tavu patiesības kausiņu. Vēl vairāk, varbūt tu pats viņam to esi iedevis, bet viņš tev licis to aizmirst! Jā, viņš to var, pilnīgi noteikti... hehe...

-milzonīgs strēbiens no alus kausa-

...jā, un vispār varētu būt, ka viņam šis kausiņš tiešām ir dikti vajadzīgs, jo savu līgaviņu tak viņš tā arī neatrada, vai ne? noteikti šams aizpērās uz Arskvīnu, jo tur taču dzīvo šausmīgi daudz magu! iedomājies, kādas tik durvis viņš tur nevar atvērt ar savām spējām un tavu kausiņu... e!?

jā... man liekas, ka mums vajadzētu doties uz Arskvīnu un pameklēt Daloku tur... jāsagaida pārējie un jāpajautā viņiem, ko viņi par to visu domā... kā tev šķiet?

[Roviela]

Mairona pieklājīgi atņēma sev domātos sveicienus, bet pagaidām nevienu uzrunāt nesteidzās.
Kad Arje "devās uzbrukumā" priesterim, viņa piegāja tuvāk, tā, lai ir skaidrs, ka viņi ir no viena bariņa, bet iejaukties hallapu meitenes runā viņa pagaidām netaisījās.
Tempļa vēsums viņai daudz netraucēja. Tā jau parasti ir, ka tempļos ir vēss, bet vai pārāk vēss jeb kā parasti, to redz, jau nerimša paspēja pavaicāt. Atliek noklausīties atbildi.

[Sindra]

Puisis mazliet pakāpās soli atpakaļ no Arjes "straujā uzbrukuma". Viņa brūnās acis nopētīja mazo sīkaliņu. Arjes skatienu piesaistīja mirdzošais amulets uz priestera krūtīm. Tāds skaists un mirdzošs.

Atguvies no negaidītā sarunas sākuma, viņš pasmaidīja.
Sveika Pele! Mani sauc Dars. Man ir liels prieks, ka Saules sekotāji mēro tālus ceļus, lai nokļūtu šeit uz rituāliem. Taču neskumsti! Rituālu Tu nemaz neesi nokavējusi, jo kā jau dedzīga Saules ticības piekritēja, noteikti zini, ka lielie rituāli notiek no rīta saulei austot un vakarā saulei rietot. Viņš pasmaida mazliet savādāk nekā līdz šim un Arjei nez kapēc liekas, ka puisis tomēr īsti viņas stāstam "par laukiem" noticējis nav.

Rituāls, kurš tikko beidzās bija īpašs un īpašam gadījumam. Jā, man jāpiekrīt, ka šeit vienmēr ir mazliet vēss. Bet tā jau lielās celtnēs ir. Mūsu logus rotā dekoratīvie stikli un tie nemaz neļauj saules stariem sasildīt šo telpu. Toties nakts aukstums kā ieķeras akmeņos tā nelaižas vaļā līdz pat dienas pusei.

Dars runāja ļoti laipni un mierīgi, nesteigdamies it kā viņam un Arjei vēl būtu milzum daudz gadu priekšā un šos mirkļus pilnīgi droši var veltīt sarunai.

Ja nekad neesi šeit bijusi varu parādīt kā šeit izskatās. Un varam uzkāpt tornī, ja vēlies.

____________________________________________________________

Krodzinieks, kurš visu laiku bija rosījies gatavodams ēdamlietas klausoties Faeba prātuļojumos pārstāja darboties un atspiedies uz kroga letes blenza virsū Faebam ar pavērtu muti.

Tavi spriedumi ir visai interesanti. Taču Daloks pats nekur neaizpērās. Viņu savāca pareģošanas arhimags un saules virspriesteris. Vai arī Tu domā, ka arī to viņš pats ir inscenējis? Bet kamdēļ? Ko tas viņam dotu? krodzinieks lēni papurināja galvu.
Jā, Tavi spriedumi ir pareizi un pieļauju, ka arī citiem vajadzētu iedomāties, ka Daloks var apmuļķot daudz cilvēku, taču ir ļaudis, kurus apmuļķot viņam nav pa spēkam. Es viņu pazīstu sen. Un vienu Tev varu apgalvot. Es neatklāšu kapēc, bet savu maģiju uz mani viņš izmantot nespēj.

Patiesībā, ja kauss tiešām būtu pie viņa, es nemaz tik noraizējies par to nebūtu.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 16.02.2007 15:40

[echo3]

Ellīo gāja pakaļ burvei, neaizmirsdams arī apkārt paskatīties. Lai gan pilsētās viņš vienmēr jutās kā starp klintīm iespiests, gnoms nekad nelaida garām izdevību ko jaunu ieraudzīt. Jo tad var kādi vārdi dziesmai sarindoties, kāds stāsts vai balāde rasties, kāds vēja pūtiens ko pašķindināt vai nosvilpot.

Templis bija skaists un spožs. Svinīgs. Balss, kas skanēja pa atvērtajām durvīm, gnoma ausij likās tīri patīkama. Kopā ar pārējiem Ellīo iegāja iekšā. Kā alā! Un cilvēku maz. Kaut ko jautāt viņš nevienam netaisījās, tāpat vien skatījās apkārt, bet, galvenais, klausījās dziedāšanā.

[Romija]

Arje pamanīja puiša izteiksmes maiņu, bet arī neko neteica. Tiešām sāku ierūsēt!

"O, jā, ļoti labprāt!" viņa smaidot atsaucās piedāvājumam apskatīt torni, bet acis visu laiku atgriezās pie amuleta. Šitais smuku kaudzīti maksātu! "Tikai lūgšu apskati beigt vēl pirms rituāla, jo gribētu aizskriet uz krogu ieturēt maltīti! Kurš šeit ir labākais krogus? Kur dod garšīgākās biezpienmaizes?" viņa kāri prasīja. "Lai varu paspēt panašķoties un atgriezties uz vakara rituālu!"

Jau grasoties doties līdzi, Arje pagriezās pret abiem pārējiem līdznācējiem. "Tie ir mani biedri, kas arī steidzās uz pilsētu. Viņi arī te paskatīsies, labi? Nejūtities traucēties!" mazā aši nobēra un viņas gaišās ačeles atkal pievērsās Dāram.

[Roviela]

Svētītais, burve ierunājās, vai būs par daudz lūgts, ja jūs man atļautu doties līdzi? Es to saku tādēļ, ka diemžēl, nepiederu pie Saules pielūdzējiem, manā dzimtenē Arskvīnā ir cita augstākā dievība, bet es ļoti cienu Sauli, un kā nē? Bez Saules nebūtu dienas. Kaut vai tikai tāpēc.
Mani sauc Mairona, kā teicu, esmu še atceļojusi no Arksvīnas, un pirms doties mājup, nolēmu noteikti aplūkot Saules templi. Un jā, mazā nerimša ir mana draudzene.
Šķita, ka Mairona itin kā iekšēji atvainojas priesterim par draudzenes jautro un neapvaldīto dabu.

[Sindra]

Puiša skatiens pievērsās Maironai. Smaids uz mirkli pazuda un viņš nopietni noklausījās burves teikto.
Protams, nāciet līdzi! Saules templis ir atvērts visiem. Telsetā ir arī Mēness templis, ja jūs gadījumā nezinat un neesat tur bijusi. Arī ļoti skaista celtne. Lai gan droši vien Pelei arī Mēness templis šķistu auksts..

Dars rādīja ceļu uz torni un stāstīja Maironai. Ceļš veda ārā no lielās zāles pa līdzīgām durvīm, kurās pirms brīža bija devusies vecākā priesteriene ar savu kolēģi. Tikai šīs durvis atradās telpas pretējā galā.

Jo vairāk Ellīo klausījās, jo vairāk viņam likās, ka dziedāšana piesaista. Pārņēma tāda sajūta, ka dziedāšanā varētu klausīties veselu mūžību, tā vienkārši palikt un klausīties. Viņam pat likās, ka viņš sāk saprast vārdus, ka meitenes balss dzied par pasauli, kuru apmirdz saule un kā tā dāvā siltumu un dzīvību.

Dīvaini, ka dziesma skanēja arī torņa kāpņu telpā. Te gan nebija nekādu logu, kas saistītu kāpņu telpu ar lielo zāli, bet dziesma bija. Tā skanēja.

Dziesma pazuda tikai izejot uz torņa skatu platformas. Vējš nepūta pārāk spēcīgi un lieliski varēja izbaudīt dabu un panorāmu, kura pavērās no torņa skatu platformas. Otrs augstākais tempļu tornis, tagad bija pavisam labi aplūkojams. Šim tornim pašā galotnē rotājās četrlapu āboliņš.

Ieturēt maltīti un biezpienmaizes? Dars pēkšņi atcerējās Arjes jautājumu. Nu redziet tur lejā ir krogs. Viņš norādīja uz visiem tik labi pazīstamo krogu. Tur tiešām ir garšīgi un mājīgi, tikai.. viņš mirkli padomāja un viņa skatiens aizslīdēja tālē pāri namu jumtiem tikai, cik sen jūs te esat un cik daudz jūs zinat no Telsetas dzīves vispār? Vai jūs zinat kapēc pilsētu apjož augstā sēta ar torņiem? viņš norādīja uz pilsētas mūri un torņiem, kuros elfu uzbrukumu laikā atrodas burvji un bur aizsardzības maģijas.

[Roviela]

Jāatzīst, ka es še vienmēr esmu bijusi kaut kā ļoti steidzīgi un caurskrienot, tāpēc nekad nav gadījies pabūt nevienā no šejienes tempļiem. Toties tagad, kad gribu tos apskatīt, uzskatu, ka priekšoka jādod saimniekiem, tātad - Saulei, Mairona cienīgi atbildēja.
Viņa sekoja priesterim skatīdamās ar abām acīm. Nav paredzams, ka burve drīzumā iegriezīsies vēl kādā Saules templī, tāpēc viņa bija nolēmusi apskatīt visu tik labi, cik vien iespējams.

Skaists skats! No lejas nemaz neredz, kāda šī ir jauka pilsēta, viņa apmierināta iesaucās, nonākusi uz platformas.
Uz priestera jautājumu viņa atbildēja īsi
Kā jau teicu, es šeit esmu parasti tikai darīšanās, kas nevelkas ilgi, un es parasti nepagūstu neko daudz iepazīt un uzzināt par pilsētu. Taču šoreiz, ejot caur tirgu, man šķita, ka ļaudis ir diezgan satraukti, bet tā arī nenoskaidroju, kas tam par iemeslu. Baumas, ko stāsta tirgū ir baumas, ko stāsta tirgū. Es domāju, jūs varētu mums pastāstīt, kas īsti noticis. Kur vēl lai to zinātu, ja ne te?
Mūris? Aizsardzības mūris, jā, bet tādi ir daudzās pilsētās. Vai šis ir ar ko īpašs?

[Romija]

Arjei bija grūti novērtēt skatu, jo viņas deguns knapi sniedzās pāri skatu laukuma apmalei.

"Es nemaz nešaubos, ka skats ir vienkārši brīnišķīgs," viņa šķelmīgi teica Dāram. "Vismaz debesis ir bezgala skaistas!" mazā ieķiķinājās, liekot noprast, ka neko daudz viņa neredz.

"Telsetā mēs esam, paga, kādas 30 minūtes laikam, ne?" viņa it kā bezrūpīgi sarēķināja, piemiegdama ar aci Maironai. "Jā, mūris droši vien ir aizsardzībai! Bet melotu, ja teiktu, ka īpaši labi pārzinu Telsetas attiecības ar to, kas ir ārpus mūriem. Vai tiešām jums no kaut kā tik ļoti ir jābaidās?" Arje bezkaunīgi muldēja. "Šitik skaistā dienā un jābaidās?"

[Sindra]

Dars mazliet apmulsa, kad ievēroja, ka Arje neko no pilsētas neredz.

Ak vai. Es nemaz nepadomāju, ka Tu neko neredzēsi. Viņš nopūtās un sāka sparīgi lūkoties apkārt vai tuvumā nav kaut kas uz ko mazā varētu pakāpties. Viņa uzmanību piesaistīja vientuļš beņķis kāpņu telpā.
Puisis aizsteidzās pēc tā.

Laikam kāds būs atstājis. Te daži priesteri mēdz sēdēt augšā un nu jā.. Re, Pele varēs pakāpties. viņš uzmanīgi novietoja beņķi pie apmales un palīdzēdams Arjei uz tā uzkāpt.

Tad viņa skatiens pievēršās Maironai.

Saules reliģija nav Telsetas reliģija. Saules reliģija nāk no Soterānas. varbūt esat kaut ko dzirdējusi. Tur ir arī Kalmira Saules svētnīca. Telsetiešiem tuvāks ir Vejs. Tirgotāju un ceļotāju aizstāvis. Lūk tas templis. viņš norādīja uz vienu no tempļu ēkām.

Telsetas mūri sargā pilsētu no elfu uzbrukumiem. Brīžos, kad elfi uzbrūk, mūsu burvji atrodas torņos un bur aizsardzības maģijas. Elfi uzbrūk no saviem lidojošajiem gaisa kuģiem. Tapēc torņi. viņš piebilda. Par to arī ļaudis satraukti. Runā, ka gaidāms elfu uzbrukums, jo kāds cilvēks ir bijis ieklīdis elfu mežos. Elfi nevienu savos mežos nelaiž. Nu ja un tas krogs, lai arī tajā bija tik mājīgi, tam ir slikta slava. Es pat nezinu kapēc norādīju tieši šo krogu. Labāk ejiet uz kādu citu. Netālu no tirgus laukuma ir vēl krogi. Es vienkārši nevaru pierast, ka tur vairs nevar iet. Dars vēlreiz noraudzījās uz vietu, kur atradās krogs un tad viņa skatiens aizslīdēja līdz Maironai. Viņas zilajās acīs vērās puiša brūnas acis.