Vampire : Four Lords [C], Uzmanību, var tikt pārkāpts PG13! Opcijas

[Elven]

Bija 2007 gada divpadsmitā janvāra vakars pirms divām stundām bija norietējusi saule un tiko bija sācis līt. Pie kādas vientuļas muižas apmēram 24km ārpus Parīzes Francijā bija redzama neparsta rosība ,jo viso muižas logos bija iedegtas gaismas pa muižu staigāja vairāki kalpi un sulaiņi.

Kristofers Le Stats nostājās sava kalpa Drevena priekšā un viņu uzrunāja -Dodies lejā drīz būs jāierodas pirmajiem viesiem ,pēc tam pasaki ,lai pārējie sulaiņi ved viņus uz lielo ieroču istabu un liec ,lai viņi mani gaida ,kad visi būs ieradušies pasauc mani- Kristofers pagriezās un devās augšā pa trepēm izgājis cauri ieroču istabai, kur pie visām sienām atradās dažādu gadsimtu un dažādu veidu ieroči ,bet istabas vidū atradās vecs ozolkoka galds, kam apkārt stāvēja ādas krēsli ,un istabas galā blakus izejai kurējās kamīns. Izgājis cauri šajai istabai viņš iegāja savā privātajā istabā apsēdās pie galda un skatoties kamerās ,kurās bija redzmi pirmie viesi pie ieejas iedzēra mazu malku no glāzes ar asinīm.

Lejā pie durvīm stāvēja Drevans gaidot sava pavēlnieka pirmos viesus.

[Pūķēns Sāra]

Rafaels bija izdarījis, ko lūgusi Mali, un tagad neko neteikdams sēdēja krēslā. Varēja domāt, ka vīrietis blakus sievietei ir iemidzis, jo viņš bija aizvēris acis un neizrādīja nekādas sašutuma, apmierinājuma vai kādas citas pazīmes, bet tā nebija. No vienas puses Malī ir taisnība, viņi nosākuma uzruktu vājākajiem, bet pa to laiku mēs varētu sagatavoties, bet no otras puses, no sākuma iznīcinot galvenos klana pārstāvjus, starp zemāk stāvošajiem sāktos haoss un viņus būtu mierīgāk novākt no ceļa, jau neskaitot, ka viņi paši jau būtu viens otru apvākuši, jo domātu, ka kāds cits klans ir vainīgs.
Man vispirms liekas, ka klaniem vajadzētu vairāk saliedēties, pirms iet brīvprātīgā nāvē. Rafaels bija atvēris acis un tagad stalti izslējies krēslā, turpināja runāt. Tiem klaniem, kuru taktika ir atklātāka, vajadzētu to nomainīt un klani, kuri piekopj tādu taktiku varētu piepalīdzēt, bet toties citi, kuri dod priekšroku atklātam uzbrukumam, varētu pamacīt un padalīties pieredzē ar pārējiem, jo pieredzes nekad nav pa daudz. Mums vajadzētu samazināt savas teritorijas un turēt informētus otrus pat par spīti nepatikai, kad viņi sajutīs, ka medību lauki izsīkst, mēs mierīgi uzzinātu viņu virzīšanos ceļu, un tad jau varētu runāt par uzbrukumu. Nebūtu jēga tagad viņiem uzbrukt, ja mūsu pašu starpā valda ne tā labākā kārtība.

[Demiurgs]

Vinsents aizdomājās par to ka varētu sapūlcināt pāris simtus vampīru kas bija viņam uzticami un ar tiem piebeigt Markusu, taču drīz vien doma aprāvās, viņš saprata ka tas droši vien neizdotos un tikai padarītu klanu vājāku. Bija jāsapūlcē pilnīgi vis klans lai nosargātu savu teritoriju un dzīvības. Vinsents nosūtīja e-pastu tēvam caur satalītu. Domāju ka par sadarbību ar citiem klaniem lems mans tēvs viņš ir politiķis un diplomāts, es esmu tikai kareivis. tas gan bija diezgan pieticīgi teikts Vinsents bija labākais klana kareivis kun komandieris, viņš nebija plānotājs vai taktiķis, toties viņš bija spēcīgāks, ātrāks un prasmīgāks cīnītājs pat par savu tēvu. Vinsents gan pats uzskatīja ka droši vien arī spēcīgāks par Elizabeti, taču viņš ar to nekad nebija cīnīkies tādēļ nebīja par to drošs, viņa uz treniņiem nenāca

[Snorkes Jaunkund...]

Grimms pasmaidīja. Nē, vēl joprojām negrasos precēties. Tomēr, kā ir ar jums, Eliass? Varbūt jūs esat atradis sev dzīvesbiedru? viņš smīnot uzsvēra pēdējo vārdu. Tad Grimms apsēdās pretī Eliasam un atbalstīja rokas pret ceļiem. Jā, jums taisnība. Berlīnietis man izraisa riebumu un arī namat;eva, nedaudz nesakarīgais stāstījums, man īpašu interesi neizraisīja. Grimmdžovs turpināja, nu jau ar nopietnām acīm skatoties uz Eliasu.

[Elven]

Kristofers piecēlās no krēsla -Tā ir jūsu darīšana ,ko jūs izvēlaties darīt ,bet pēc divām dienām izlido mana privātā lidmašinā uz Rumāniju uz Markusa pili ,ja kāds tomēr dosies līdzi ,tad jūs varat palikt šeit vai arī kur vēlaties! Tātad ,ja kāds tomēr dosies kopā ar mani ,tad esat šeit pēc divām dienām!- Viņš pasmaidīja un kāpa pa trepēm augšup uz savu kabinetu vēl piebilstot -Ja ,kādam ir vēl kādi jautājumi vai vienkārši vēlaties parunāt es būšu savā kabinetā!-

[Roviela]

Malī pavadīja saimnieku ar dīvainu skatienu.
Tad pacēla savu glāzi pie lūpām.
Vai jums nešķiet, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā? tas bija retorisks jautājums. Visiem.
Kur ir kārtīga namatēva viesmīlība? Es tā sapratu - viņš mūs tagad izliek aiz durvīm? Lietū?
Kāpēc viņš mums nepastāstīja, kas teikts pareģojumā? Nevis aprautiem teikumiem, no kuriem pa gabalu dveš panika, bet kā pieklājas - skaidri, īsi un saprotami? Kur viņš to rāvis, kā tas precīzi skan? Klīst leģenda! Kur klīst, ka es savos gados to neesmu dzirdējusi?
Un radniecība! Vai mums tagad visiem vajadzētu noteikt gēnu sastāvu, vai, lai to zinātu?
Viņa nedaudz paklusēja, pirms turpināt.
Es gandrīz ieteiktu tā arī darīt - doties uz templi, savākt to, kas no šiem četriem ir tur palicis, uztaisīt analīzes un salīdzināt ar savējām. Tieši divām dienām darbs.
Man nav bail otrreiz nomirt. Pārmaiņas pēc tas varētu būt interesanti! bet man negribas šo iespēju izmantot pilnīgi muļķīgā veidā, Malī burvīgi uzsmaidīja klātesošajiem.
Rafaelam taisnība - nav jēgas iet pa vienam, ja viņi ir tik stipri.
Velsiete aizdomājās vēlreiz un tad sāka skaļi smieties:
O! Piedodiet, lūdzu, bet es nevaru novaldīties! Tikko atcerējos to pareģojuma daļu, ko Kristī mums tik steidzīgi novervelēja. "trīs vadnieku asinis spēs valdnieku valdnieku pīšļos vērst" - nu labi, skaidrs, asinis, bet tālāk! "šos pirmos trīs valdniekus var pieveikt nocērtot viņiem ar sudraba ieroci galvu un pēc tam to līķus sadedzinot"! Kur mēs rausim asinis, ja viņi būs sadedzināti?
Malī turpināja ķiķināt:
Mums vajadzēs ne vien gēnu analīzes, bet pārnēsājamo saldētavu!

Viņa vēlreiz noskatīja klātesošos:
Starp citu - tie, kurus tas interesē, ar manu lidmašīnu mēs varam lidot kaut rīt no rīta. Un vēl - tie, kam tā ir naudas lieta, piesakaties pie manis. Es noprotu, ka mūsu saimnieks ir pārāk ideāls, lai iedomātos, ka ne visiem var interesēt vampīru rases liktenis aiz platoniskas mīlestības pret to.

[rudo lapu vilcēn...]

Antuana uz mirkli saminkstinājās, bet tad pasmaidīja. Viegli palocījusi galvu, meitene sekoja sulainim.Ieejot ieročzālē, jaunais vampīrs šķita uz mirkli samulstam. Tamlīdzīgas zāles bija redzētas tikai filmās un muzejos. Taču pārvarējusi mulsumu, Antuana ar vieglu galvas mājienu atņēma sveicienus. Pieņemot uzaicinājumu, viņa apsēdās krēslāblakus Mali. Neko nepasūtijusi meitene viegli atlaidās krēslā un uzmanīgi klausījās mājastēva un citu viesu teiktajā.

[mehaniskais koli...]

' imteresanti ,bet es taisos padzīvot uz viņa reiķina,nevazāšos rinķ``i,kamēs var baudīt izcilu apkalpošanu un skaraidīšanu pakaļ,! viņa pie sevis smīķņāja,interesanti dažus esšeit zinu,bet nez vai mani kād atceras es vēl biju maza un man tā patikās lūrēt uz viesībām no portretiem un man toreiz bija burkān krāsas mati!viņa nodomāja un devās pie Grimma un Eliasa kurus viņa ziņaja Labdien,Dzūlijeta de losāra,jūs mani laikam neatcerieties?viņa pieklājīgi iesāka

[Silhouette]

Persefone pacēla vienu uzaci. Tā sieviete tomēr šo to saprot. Viņa ar acīm uzsmaidīja sievietei, kas bija pareizi viņu novērtējusi. Tomēr te pat un uz vietas viņa negrasījās "pieteikties". Tas var pagaidīt. Bet tā ģenētikas lieta... nu jā. Mēs tomēr visi esam cēlušies no cilvēkiem. Vai kāds man lūdzu nevarētu paskaidrot - šķiet, es īsti nesaprotu, un, jāatzīst, neesmu īpaši interesējusies par vampīrisma vēsturi - kā īsti izpaužās tā ģenētikas padarīšana? Šķiet lielākā daļa vampīru ir dzimuši kā cilvēki. Viņa klusi ierunājās, vērodama pārējos.

[Roviela]

Kā cilvēki gan, Malī piekrītoši pamāja atzinīgi vērodama Persefoni. Beidzot viena, kas saprot! Ne kā tā jocīgā, kas sadomājusi iepazīties ar Grimu un Eliasu. Padomājiet! Eliasu... zirgam jāsmejas. Ar tipu, kas sieviešu dzimumu pa kilometru nevar paciest.
Es arī. Kā cilvēki skaita radniecību, tas man jums nav jāstāsta. Bet es esmu cieši pārliecināta, ka arī vampīri radniecību, īstu radniecību, skaita tieši tāpat. Tas, ka esi kādu citu padarījis par sev līdzīgu, nemaz arī nenozīmē, ka esi kļuvis viņam radinieks. Protams, var uzskatīt arī tā, un tā bija viena no lietām, kuru mums Kristī nepaskaidroja. Bet tad pilnīgi visi vampīri sanāk brāļi un māsas.
Malī ieķiķinājās, tik jocīgi skanēja šis vārdu salikums - brāļi un māsas.

[Eņģeļu gūstekne]

Jūs zināt, ka aizvien, trīssimt gadu laikā nekas nav mainījies. Piedevām labi apzinaties, ka vīrieši man simpātijas neizraisa. Aiz vien ledainums un diezgan manāma grācija kustībās pavadīja Eliasu ik brīdi. Par nama tēvu īpasi nedomāju, no malas izskatās, ka pat taisās atstiept kātus. Pēc šī teikuma tik ierastais smīns sejā palika platāks varbūt pat augstprātīgāks un patmīlīgāks. Kā gan kareivis var izraisīt cieņu, saprotams, ka viņam nav pat mazākās sajēgas par etiķeti. Vampīrs lieliski apzinājās, ka Vinsents šo sarunu droši vien dzird, bet tas neliedza turpināt vārstīt muti. Vienubrīd elektriskais skatiens kritiski nopētīja Antuānu. Sieviete piedevām tik neiedomājami naiva pēc skata. Viena no tiem jaunajiem neko nesaprotošajiem vampīriem. Lūk šādas drazas es uzskatu, ka būtu jāiznīcina, nesaprotu ko gan viņa šeit dara. Eliass pārkrustoja kājas otrādi, jo saprotams, ka ilgā sēdēšana tomēr radīja kaut nelielas tirpaas un diskomfortu. Klāt pienāca kāda sieviete. Uzacs tika parauta uz augšu, neticībā. Ak, vai tiešām viņa neapzinājās to kādu risku uzņēma nākot klāt un iesākot tik draudzīgo sarunu. Virspusējas atmiņas par jums, Jaunkundz ir. Bet redziet sievietes es īpaši atmiņā nepaturu, laikam jālūdz piedošana. Pieklājības vadīts Eliass tomēr saņēma Džulijetas roku un to noskūpstīja, bet tas bija tik neitrāli cik vien neitrāla var būt šāda tipa pieklājība.

[Meitene ar melno...]

Gadāsm,kungs gadās, viņa noteica ar smaidu zem šī smaida kas slēpās ,bet īsti kas nevarēja pateikt Negribeju jūs traucēt,bet radās jautājums,vai jūs domājat palikt šeit, vai doties prom,līdz šīs divas dienas paies? viņa mierīgi pajautāja interesanti vai te būs kāds kas mani izklaidē vai nē/viņa tikmēr domāja,kamēr viņas seju rotāja bērna naivs smaids

Ooc: ev_angel atkal noplīsa portatīvais,tāpēc viņu aizstāju,ceru ka citiem nebūs iebildumu

Šo rakstu rediģēja Meitene ar melno vēdeklīti: 13.02.2007 22:35

[Snorkes Jaunkund...]

Nu, protams. Jums, Eliass, laikam nav īpaši interesanta dzīve. viņš pavisam viegli smaidīdams, teica. Nu, no viņa to varēja sagaidīt. Un tiešām, vai tas ir jāsaprot, tā, ka mūs met ārā no šejienes? Grimms ar vienaldzīgu sejas izteiksmi jautāja.
Paskatījies uz pienākušo sievieti, Grimms vēsi pasmaidīja. Sveiki. Diemžēl, es arī neatceros jūs. Cik jums gadu? viņš sasodīti tieši izteica jautājumu, kaut gan neizskatījās ne samulsis, ne kautrīgs. (kurš vampīrs gan tāds būtu? XD)
Es patiešām nezinu. viņš atbildēja saņemot un noskūpstot otru meitenes roku.

[Silhouette]

Persefone pamāja ar galvu. Viņa nespēja iedomāties, kāds viņai varētu būt sakars ar šiem "Četriem Lordiem". Un vampīriem mazuļi piedzimst veseli vienā gadījumā no simts. (OOC: PZ no spēles vadītāja) Neko viņa nesaprata sakarā ar šo pasākumu. Tas viss bija pārāk virspusēji, pārāk nekonkrēti, lai sāktu ko apsvērt. Es labprāt redzētu kādus pierādījumus. Viņa teica it kā nevienam. Persefone pārlika vienu kāju pār otru un izstaipoties. Derētu iestiprināties. Ja namatēvs nav gana audzināts, lai piedāvātu mums vakariņas, es labprāt izietu ielās notvert kādu kumosiņu un visu apdomāt. Persefone teica lēnām celdamās augšā.

[Seila]

Afraēls ar domīgu skatienu pavadīja mājas saimnieku un tad uzmanīgi ieklausījās visu pārējo izteiktajās domās. Malī domas viņam pat šķita esam viss piemērotākās, tomēr bija neliela vēlēšanās, vispirms parunāt ar muižas īpašnieku un noskaidrot šādus tādus faktus, bet tikai pēc tam skriet kaut ko darīt. Un tomēr vienā ziņā viņš bija vienisprātis ar Malī.
Nu, ja mēs spriežam pēc jūsu loģikas kundze tad mēs patiešām esam brāļi un māsas, un es kā īsts brālis nevaru pieļau, lai uz to templi lidotu jūs viena, jo kā redzu nevienam no šeit klātesošajiem šī ideja nešķiet diez ko saistoša. Tādēļ laipni lūdzu pieņemt mani kā savu pavadoni.
Viņš viegli paklanījās un uzmetis domīgu skatieu Eliasam piegāja pie viena no sulaiņiem.
Lūdzu pavadiet mani uz sava saimnieka kabinetu.
Viņš bija bezgala pieklājīgs jeb kurā situācijā. Pat pret vienkāršiem kalpiem. "Pirmais likums arī kalpam ir patīkami, kad pret viņu neizturas kā pret lupatu" šo likumu, kuru viņam kā pašu pirmo bija iemācījis Gabriēls, arī bija pirmais, kuru vampīrs vienmēr atcerējās atrasdamies jeb kurā namā.

[Roviela]

Tas ir tieši tas, ko es arī vēlētos redzēt. Pierādījumus, velsiete piekrita Persefones domai, bet par pārējo viņas domas atšķīrās:
Ak, es nedomāju, ka Kristī būs tik ļoti nepieklājīgs, ka nebūs padomājis par vakariņām! Tas gan būtu par traku.

Uz Afraēla piedāvājumu Malī koķeti atsaucās:
Jā, noteikti mans kungs, tas būs ļoti patīkami. Man pašai pašlaik nav vēlēšanās runāt ar saimnieku, vai varu jums palūgt, ja ko konkrētāku noskaidrojat, mani šovakar sameklēt un to pastāstīt, lai, kas zina! velti neizceļojamies rīt?

[Seila]

Kundze, man būs tas gods pakalpot jums un man jāatzīst, ka pašām arī negribētos lieki klīst apkārt meklējot jau zināmas lietas. Tāpēc pateicos patr to, ka pienemat manus pakalpojumus Viņš vēl reiz galanti paklanījās gaidīdams kamēr sulainim labpatiksies aizvest vampīru pie sava saimnieka. Un tomēr man šeit kaut kas nepatīk...

[Silhouette]

Persefone pamēja un atkal apsēdās, uzticoties sievietei, kas, šķiet, namatēvu pazina labi. Kundze, neviens nav papūlējies mūs iepazīstināt un es jūtos neērti nezinot jūsu vārdu. viņa piebilda.

[Roviela]

O! Es atvainojos, Malī atsaucās. Viņa bija pieradusi, ka viņas vārdu tāpat visi zin, un tādēļ reizēm aizmirsa stādīties priekšā.
Malī O'Dohertija, jeb lēdija Fina Mc'Donagana. Bet vislabāk, sauciet manī vārdā, par Malī, tas ir patīkamāk.

[Elven]

Kristofers kabineta durvis atvērās un ienāca iekšā kāds vīrietis ,kuru pavadīja sulainis -Ja nekļūdos Afraēls?- viņš domīgā balsī noteica -Lūdzu apsēdieties!-..
Tad viņš pievērsās sulainim -Piedāvā viesiem ,ko ēdamu un ierādi istabas ,kur vēlāk pavadīt dienu ,ja viņi paliek!- to patiecis viņš noklepojās liekot sulainim saprast ,ka ir laiks doties prom.
Pagriezis krēslu uz Afraēla viņš viņu uzrunāja -Ko jūs vēlējāties uzināt fon Ravenava kungs?- viņš to pateics salika pirkstus kopā un domīgi skatījās uz viesi...


Sulainis no gājis lejā piegāja pie pārējiem sulaiņiem un paziņoja par Kristofera teikto. Pēc dažiem mirkļiem Drevens uzrunāja viesus -Dāmas un kungi ,ja kāds vēlas ēst tad lūdzu paziņojiet sulaiņiem viņi par visu parūpēsies. Un Le Stata kungs jums piedāva pavadīt šīs dienas līdz došanās brīdim uz Rumāniju viņa mājā!- To pateics viņš apgriezās un devās arā no ieroču istabas....

[Demiurgs]

Vinsents neieklausījās citu sarunās viņš visu uztvēra taču neuzkatīja par vajadzīgu iesaistīties, viņš gaidīja atbildi no tēva, ķad viņš izdzirdēja no kāda piezīmi par kareivjiem Vinsents garasījās ko teikt, bet tieši tad pienāca vēstule ar instrukcijām, viņš to izlasīja un novietoja plaukstas datoru atpakaļ kabatā.
-Tos lordus varētu piebeigt arī vienkāršāk vismaz Markusu un Vladimiru, domāju ka man nesagādātu lielas grūtības sagādāt pārīti kaujasgalviņu no krieviem. Vinsenst nopētīja zālē esošos līdz uzgāja to vampīru kurš bija izteicies par kareivjiem Vai jūsuprāt etiķete ir tā kas nosaka cieņas līmeni, es gan domāju ka to nosaka spēks. Augstprātība cieņu jums nepanāks, bet ja es jums norautu galvu tad jūs, saprastu kas ir cieņa, vai drīzāk to saprastu pārējie kam par patiesu spēku nojausmas nav vairāk kā jums ja viņi ciena jūs. Vinsents aizslidināja abas rokas aiz muguras un apsēdās, cik žēl ka tēvs bija pavēlējis sadarboties. Vinsentu parīzē gaidīja lidmašīn, tomēr viņam bija jāgaida un jādodas atpakaļ kopā ar mājas saimnieku.