Espy Entropy Opcijas

[Andromeda]

Uz planētas Azduran.
Lietus uz Azduran nav nekas neparasts. Arī tagad tas līst, sīkām vieglām lietus lāsītēm. Jau pēc maza brīža tas pārstās, bet vēl nākamajā atkal sāks līt.
Arahorni – saprātīgās būtnes, kas dzīvo uz Azdurānas ir pētnieki, lieliski arhitekti un inženieri. Viņi uzskata savu rasi par augstākajām radībām. Viņiem raksturīgs mērķtiecīgums, iedomīgums, augstprātība, vienaldzība. Arahorniem nav nekādu emociju. Viņi neizjūt žēlumu, viņiem nerūp citu sāpes. Azdurānas zinātnieki sagūsta dažādas būtnes pētniecības nolūkos.
Laboratorijas
Arahornu laboratorijas ar neko īpašu neatšķiras cita no citām.
Gari gaiteņi ar kristāliska materiāla durvīm, kas sarindojušās cita aiz citas,
simetriski abās pusēs. Nav nekādu norāžu un zīmju, kas pateiktu, kas kur atrodas. Starmeši rada pienaini baltu gaismu. Gaitenis beidzas gaiteņa galā.
Lielāko daļu aizņem telpas, kurās glabājās no tā paša kristāliskā materiāla veidotas cilindriskas kapsulas. Šajās kapsulās atrodas nolaupītās būtnes.
Apkārt valda absolūts miers, nekur nav redzami paši arahorni. Rodas tāda sajūta, ja nokristu kniepadatas galviņa to dzirdētu visi.
1324k sektors ielūkojoties pa kristāliskajām durvīm.
Sektorā atrodas astoņas kristāliskās kapsulas.
Katrā no tām ir kāda būtne, kas tikai tagad atgūstās no nemaņas.
Vēl tikai nesen viņi bija kur nu kurais, katrs savā Visuma daļā,
bet nu viņi attopas šeit.

-------------------------------

Tātad jūs būsiet šīs nolaupītās būtnes.
Dvīņi ir vienā kapsulā, pārējie ir katrs savā.
Ja ir kādi jautājumi, jautājiet man ATD

[Pūķēns Sāra]

Fins bija gandrīz tur pat blakus cilvēkam, viņš nevarēja izlemt kādu galeriju vēlāk apmeklēt. It kā vecākiem viņš bija apsolījis aiziet uz kādas zemes mākslinieku galeriju, bet sirds vilka kur citus. Visu ko teica pārējie, tika kā cietajā diskā saglabāts, bet netika tam pievērst uzmanība.

Tikai pēc kāda brīža, netīši cenšoties atcerēties kāda mākslinieka vārdu, kas attēloja savā gleznā, ko stipri līdzīgu šai situācijai, viņš saprata Dana teikto par pilotu. Par pilotu vari neuztraukties, cilvēk. viens solis tika pasperts uz cilvēka pusi, un tagad jau Fins gāja tam blakus. Ja tas kuģis vispār būs spējīgs celties augšā, tad problēmām nevajadzētu rasties, bet par to vai arahorni mūs neapšaudīs līdz nāvei un mēs nevarēsim atbildēt ar to pašu, neskaties uz mani. Ar viegli jūtamu izloksni tika pateikts, Danam saprotamā valodā, vajadzēja vēl mazliet dzirdēt šīs valodas izrunu, un viss būtu izcili.

Skats aizslīdēja līdz Dimensio, kurš izskatījās kā īstākais mākslinieks. pēc miesas būves līdzīgs cilvēkam vienīgi tam bija aste, un rokā palete ar otām. Barbariski. Paskatoties uz otām un paleti viņš nodomāja, Bet visnotaļ patīkami. Jau tūlīt pat Fins atradās blakus Dimensio. Neesat vietējais?! Tas tika pateikts valodā, kura tika plašāk izmantota galaktikā. Cita dinemsija? Par to lika domāt vien tas, ka arahorni neļautu paturēt māksliniekam viņa piederumus, jau nerunājot par citām sakritībām un skolotāja stāstīto.

[Roviela]

Mehāniķis paskatījās uz eihmu, kas tikko bija viņam atbildējis, un piekrītoši pamāja tam. Labi!
Kuģis jauns, darba kārtībā. Ja spēsi to pacelt gaisā, par dzinējiem es gādāšu.
Teikums kopumā neskanēja tik gludi, kā varētu šķist. Vārdi sadalījās soļu ritmā.
Tad "divi metri bez galvas" garais svešinieks, kas nupat bija pieteicies par pilotu, jau bija garām, un uzrunāja Dimensio. Šo valodu Dans arī saprata, kas gan nebija nekas neparasts vai īpašs. Ja vēlies lidot starpzvaigžņu reisos, bez savas dzimtās ir jāzin vēl vismaz divas Galaktiskās valodas. Bet Danu pašlaik neinteresēja saviesīga iepazīšanās. Jātiek projām, tad varēs izrunāt visu kārtīgi un pēc pilnas etiķetes.
Viņš turpināja skriet, uzmanīgi skatoties, kas notiek apkārt.

[Demiurgs]

Divio lielāko daļu laika bija pavadījis tādā kā meditācijas stāvoklī cenšoties vismaz kautko atsaukt atmiņā, taču viņš arī dzirdēja visu kas notika ārpus kapsulas, kad tās atvērās viņš uztvēra raidīto informāciju no radījuma kas atgādināja cilvēku vienīgi tas šķita sastāvam no tīras enerģijas (Dimensio).
Divio klausījās un pagaidām neko neteica,līdz izdzirdēja par to ka kāds prot vadīt kuģi.
-Arī par apšaudi varat neuztraukties, domāju ka tikšu galā ar jebkuru sekotāju, vai stacionārajiem lielgabaliem, ja vien pašam kuģim būs pieklājīgi bliežamie.-
Divio skrēja vienlīdz ātri ar pārējiem, bet viņš būtu varējis arī ātrāk ar savām daudzajām kājām, pārvietojās gan viņš ar vieglu klaboņu metālam sitoties pret kristālisko grīdu.

[Ného]

Kad kapsulas atvērās, Kaers ātri no tās "izlidoja" ārā un kārtīgi nopētīja apkārtējos, kad viņš saprata, dzirdēja, saņēma ziņu, sākumā heopsīts neattapa, ka visiem jāseko androīdam - jābēg uz kuģi.
Viņš sekoja pārējiem, skrienot kā viens no pēdējiem.

[Margo]

Enaoli levitēja kaut kur bēgļu bariņa aizmugurē. Kājas neika kustinātas. Tās rāmi stāvēja nostieptas. Ķermenis nedaudz bija ieliekts uz priekšu, lai varētu ātrāk lidot. Skatiens tika ik pa brīdim uzmests brālim, kas bija tur pat blakus. Ik pa brīdim kāds izkliedza kādas pavēles, lai varētu izbēgt. Viņa sekoja, jo bija tikai divas izvēles iepējas: tikt sagūstītai, vai bēgt kopā ar šīm būtnēm. Otrais variants izskatījās kārdinošāks.

[Andromeda]

Pie sektora 1325k durvīm.
Četri arahorni stāvēja pie sektora 1325k durvīm.
Tie bija bruņojušies ar ieročiem - plaukstas iekšpusē pašā vidū ar sudrabaina materiāla dzīslām bija piestiprināts, kas līdzīgs zilas krāsas, nopulētam akmenim.
Arahorni stāvēja nekustīgi, klusēdami un savas melnās acis piekaluši kristāliskajām durvīm.
Tad durvis atvērās un laukā iznāca vēl viens arahorns.
Akrohash! Sehotre, sehotre! – Izbēguši! Visi, visi!
Kretos arkohash ahte sehotri! – Nekavējoties dzīties pakaļ viņiem.
Pavēlējis padotajiem nekavējoties notvert izbēgušos, tas devās pretējā virzienā vēl nokliegdamies: Karshnak ei torsi! – Nonāvēt ja vajadzīgs!
Tiklīdz arahorns bija pazudis aiz stūra pārējie saskatījās un gariem, veikliem soļiem
devās pretējā virzienā, pa pēdām bēgļiem. Bija skaidrs, ka viņi nav vienīgie, kas tagad meklēja.


Tikmēr izbēgušie jau bija noskrējuši krietnu gabalu pa līkumoto gaiteni ar Alexielu priekšgalā.
Viņi nonāca vietā kur gaiteņi sadalījās vairākos. Alexielai vajadzēja brīdi apdomāties pa kurieni doties tālāk, tāpēc nācās apstāties.
Aiz līkuma atskanēja soļi, kas nepiederēja nevienam no bēgļiem....

[Roviela]

Dans pameta skatu atpakaļ. Tie, kas uz viņu skatījās, varēja ievērot tādu kā acumirklīgu koncentrēšanos, bet pozu viņš nemainīja.

[Andromeda]

Arahorni, kas bija uz pēdām pēkšņi apstājās un it kā uz mirkli apmulsa nezinādami kurp tālāk doties. Tad nedaudz saminstinādamies tie mainīja virzienu nogriezās citā gaitenī, kurā jauta izdzirdam soļus.
Akashoti! Sehotri karm koisa! – Pasteidzieties! viņiem jābūt tur! Arahorni nozuda gaitenī pa labi.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 18.01.2007 19:24

[Roviela]

Dans viegli noelsās un, turpinādams klausīties, kas notiek aizmugurē, gaidīja, kad Alexiela atradīs, kurp jāiet tālāk.

[Hikari]

Lacus šajā haotiskajā situācijā spēja saglabāt nopietnību un ātrumu- šobrīd viņa tiešām izmantoja visus savus spēkus pēc tā, ko bija mentāli visiem nosūtījis Dimensio, meitene vismaz precīzi saprata, kas notiek un nešaubījās par to, ka, ja viņa paliks iepakaļ- mirs vai arī tiks ļoti nežēlīgi spīzināta. Lacus pārvietošanās nebija dzirdama, jo meitene ļoti lielā ātrumā kustējās uz priekšu, levitējot gaisā, un, pat, ja viņa skrietu, viņas kāju pēdas neatsistos pret zemi, lai gan tā no malas varētu izskatīties. Viņa dzirdēja, ka Arahorni seko un bailēs norija siekalas. Lacus bija piedzīvojusi visu, tikai ne ko tādu. Meitene cerēja, ka kuģis vairs nav tālu.

[Eņģeļu gūstekne]

Anahornu soļi bija dzirdami labi, vismaz priekš Leio šūnām, tad tie šķietami attālinājās. Metiolīds pasmaidīja uztraucies viņš nebija itin nemaz. Ātrums bija nemainīgs, viņš turējās kaut kur vidū bariņam, kad Androīde apstājās apstājās arī viņš. Savā nodabā Leio klausījās apkārt notiekošo, acis viņš bija pievēris, vēl viens pluss metiolīdiem bija tas, ka elpošanas orgānu nebija, tātad viņi bija praktiski nedzirdami, vienīgi runājot viņus varēja sadzirdēt.

[Piligrims]

Dimensio juta, ka Arahorni ir pienākuši pietiekoši tuvu, lai viņiem varētu nedaudz sajaukt pēdas. Viņi ir jāaptur, Dimensio nodomāja, lai arī mūsu ētikas galvenais princips ir neiejaukties, taču es nevaru mierīgi noskatīties, kā viņi pilnīgi bezjēdzīgi iznīcina saprātīgas būtnes. To, ka konflikts beigsies taisni tā, viņš saprata no abu iesaistīto pušu valdošās noskaņas. Bet, tad kad viņš jau gatavojās iejaukties, viņi pēkšņi apjuka un novirzījās pa blakus koridoru. Es tas nebiju. Nepaspēju. Bet kāds to noteikti izdarīja, jo tāpat vien viņi savus nolūkus nebūtu grozījuši.

[Miss Doherty]

Kaut kas nojuka viņas programmā. Salikums mehāniskās smadzenes + bioloģiskās + dažādi strāvojumi = apjukums un nespēja sakoordinēt procesus.

Šī iemesla dēļ viņa sekmīgi palaida garām teleportācijas kabīni un tagad, stāvot vienai blakus, to neatpazina.
Tur.
Pa kreisi. Acu priekšā stāvēja karte. Pa kreisi, pa labi, pa kreisi un galā. Tik vien, ja neskaita faktu, ka gaiteņi bija ļoti gari. Ar 'ļoti' tikai uzsverot faktu, ka tuvāk izejai, vairāk arahornu, kas šeit strādā. Nemaz nerunājot par daudz jo daudz palīgstrādniekiem - radītajām būtnēm un vergiem.

Alexiela atsāka skriet, joprojām, piemērojoties Dana tempam.

[rudo lapu vilcēn...]

Tikko atvērās kapsulas, Aldions izlēca laukā. Ātri vien vulfors saprata, kas pārējiem padomā un sekoja kaut kur bariņa vidū. Stāvās ausis bija pieglaustas dēļ netīkamās skaņas, tomēr acis vērīgi sekoja gandrīz ikvienai kustībai.
Danam ierunājoties par pilotu, jaunais vulfors nedaudz saslējās, bet tūlīt jau peiteicās eihma.
Pēc tam, kad uz mirkli visi bija apstājušies un atkal atsākuši skrējienu, vulfors atradās līdzās Danam.
-Jūs vaicājāt pēc pilota.- viņš runāja vienā no galaktikā izplatītākajām valodām, ar vieglu akcentu. -Ja nepieciešams, esmu pilotējis dažadus kuģus. Nedaudz pazīstu arī kuģa aizsardzības iekārtas.- viņš piemetināja.

[Roviela]

Nu jau viņi skrēja pa citu gaiteni. Iepriekšējais šaubīgais "krustojums" bija palicis aiz muguras, un mehāniķis tikai sodījās, ka neprot paskriet pilnīgi klusi, bet, lai kā viņš ieklausījās, liekus soļus aiz muguras pašlaik nedzirdēja. Tas gan, noteikti, nav uz ilgu laiku. Ja Saimnieki ir izgājuši medībās, tad viņi ir neatlaidīgi. Nav arī brīnums - viņiem noteikti negribas, lai Galaktikā, paralēli baumām par arahornu nolaupītajiem, parādītos arī aculiecinieku stāsti. Piedevām Danam negribējās vēlreiz piedzīvot tādu veiksmīgu gājienu kā pirmīt. Tādas lietas nogurdina.
Viņš saprata vulfora teikto.
Tas pavisam lieliski! Dans, nedaudz elšot, atbildēja tajā pašā valodā, gan ne tik veikli kā varētu gribēt. Pilotu nevar būt par daudz. Bēgot aizsardzība nepieciešama.

[Margo]

Enaoli apstājās līdz ar pārējiem. Viņa troksni neradīja. Soļi nebija dzirdami, jo tos biņa nemaz nespēra. Arī aizturēt elpu nevajadzēja. Bija dzirdami soļi, kas drīz vien attālinājās.
Drīz viņi visi atkal atsāka skriet pa gaiteņiem. Nu viņus centās atrast. Viņu bēgšana bija pamanīta, taču Enaoli neuztraucās. Viņi bēga. Ja viņi nepadosies, bija vēl iespēja izbēgt. Padoties bija pēdējais, kas meteolīdei bija prātā. Diplomātija šeit nepalīdzētu, Enaoli to saprata, taču arī cīņās viņa iesaistīties nepavisam negribēja.

[Miss Doherty]

Trakais skrējiens tuvojās galam. Alexiela pēdējā gaitenī sāka skriet ātrāk. Un kamēr Dans Rods vēl mēroja garo gaiteņa gabalu apmēram vidū, viņa ievadīja kodu durvju atvēršanai uz kosmisko kuģu piestātni.

[Margo]

Enaoli pacēlās augstāk, lai saskatītu, kas notiek. Izskatījās, ka skrējiens bija 'iegājis finiša taisnē'. Androīde, kas bija viņus izlaidusi, jau stāvēja gaiteņa galā.
Vai patiesi mums ir izdevies izkļūt sveikiem? viņa sev prasīja, bet tad atgādināja. Vēl nekas nav beidzies. Mēs vēl neesam tikuši projām.
Enaoli pameta skatu uz brāli. Tad uz aizmuguri, vērodama vai viņiem neviens neseko. Tad atkal skatiens bija vērsts uz priekšu, jo tur gaidīja ceļš uz brīvību.

[rudo lapu vilcēn...]

Par atbildi Aldions tikai palocīja galvu. Ķepas mīksti un viegli skāra grīdas segumu, kamēr pats vulfors traucās uz priekšu. Dīvaini bija tā skriet uz brīvību, ja nekad agrāk nekas tāds nav darīts. Tomēr labāk tā, nekā palikt šeit. Nojauta teica preikšā, ka viņus te negaida nekas labs.
Aldions skrēja blakus Danam, tā bija vienkāršāk un ātrāk.

[Andromeda]

Viņi bija nonākuši pie izejas durvīm, kas veda laukā no laboratorijas.
Paveroties uz abām pusēm bija redzami vēl divi gaiteņi.
Kaut kas nebija, kā vajag. Kad Alexiela ievadīja kodu, kam vajadzēja durvis atvērt, tās neatvērās. Abos gaiteņu galos parādījās arahorni.
Tie gāja lēnām priekšā turēdami plaukstas, uz kurām bija ieroči.
Alexiela ievadīja kodu vēlreiz un kā par brīnumu durvis atvērās.
Ceļš bija brīvs, tikai tagad no pakaļas dzinās paši arahorni, kas raidīja šāvienus uz viņu pusi.
Viņi bija saniknoti ne pa jokam un ieraudzījuši, ka Alexiela viņiem palīdz sadusmojās vēl vairāk.