Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Roviela]

Tad es pareizi atcerējos! burve bija apmierināta ar sevi. Tas, ka pārdevējs vai īpašnieks, drīzāk jau īpašnieks, viņu neatceras, Maironu nemaz nemulsināja. Vai tad viņi spēj atcerēties pilnīgi visus, un kur nu vēl tādus, kas ienāk ne biežāk kā reizi gadā, un arī tad neko nenopērk.
Pāris ielas no šejienes? Atceros gan, kur tas ir! Jums bija visai interesantas grāmatas, kad pēdējo reizi tur biju. Vai tagad nav nekas tāds jauns uzradies. Nu, tāds, kas varētu mani interesēt?

Protams, viņa galvenokārt runāja un domāja par burvestību grāmatām un tīstokļiem, kuras reizēm, un Mairona nebeidza brīnīties, kāpēc tā? varēja nopirkt grāmatveikalos. Varbūt kāds tos zog un pēc tam pārdod veikalu īpašniekiem? Viņa atcerējās hallapu meiteni. Nē, tieši viņa jau laikam nē, bet viņas tautieši ir slaveni ar saviem veiklajiem pirkstiem un spēju noslēpt nočiepto. Un punduri arī, bet ne šis te. Ar to viņa domāja puisi ar strazdu uz pleca.
Tiesa, Mairona neatteiktos arī no kādas senas leģendu grāmatas vai tīstokļa. Tās lasot var šad un tad uzdurties pavisam negaidītām un citu aizmirstām idejām.

[Sindra]

Tie tīstokļi? Nē! Tas nav nekas vērtīgs. Pieraksti kā veicas ar tirgošanos. Krodzinieks mirkli paskatījās uz suni, kurš paostījis pa stūriem atgriezās pie saimnieka un nolicis galvu viņam klēpī skatījās virsū ar mazliet vainīgām acīm.

Nu te ir tik daudz visādu vīnu smaržu, sunītis droši vien apjuka Krodzinieks noplātīja rokas un atkal pievērsās mazajai meitenei.

Kauss stāvēja uz galda, jā. Kas zināja, ka man tāds ir? Nu bija jau ļaudis. Dažkārt pilsētas vadība palūdza, lai aizdodu, ja neviens burvis nebija pamanījies uzražot patiesības dziru. Bet nekad nemanīju, ka kāds to iekārotu. Tā tas pazudis. Kā uz burvja mājienu. Jā...

[Romija]

"Bet vai tie, kas aizveda Daloku, nevarētu gribēt paķert kausu līdzi?" Arje jautāja tālāk, pa to laiku nopētīdama galda virsmu, kas bija tikai nedaudz zem viņas acu skatiena. Tad sīkaliņa pieliecās, un nopētīja zem galda - grīdu un galda apakšu - vai tur neatradīsies kaut kāda, nu, kaut pavisam sīciņa norāde uz to, kas varētu būt paņēmis kausu.

Arjei nepatika šādas situācijas, kad arvien vairāk izskatījās, ka zagšana bijusi maģiska. Viņai patika tas, ko varēja redzēt. Kaut vai meklējot, bet tomēr atrast un ieraudzīt. Acis viņai bija gaišas, rokas veiklas un prāts gana ass, lai pietiktu ar kādu niecīgu kļūdiņu zadzēja darbībā, lai Arje tur saskatītu aizdomas un kaut vai iedomātos par iespējamo atbildi.

Pārāk tīri, viņa nopūtās, redzēdama, ka arī līdzi atnākušais suns neko nav uzodis.

[Inx]

Faebs salēja rīklē pēdējās piles no alus kausa un noklepojās.
Nu paklau viņš vērsās pie Maironas Jūs taču noteikti esat burve, un Jums noteikti vajadzētu zināt, ka pietiekami prasmīgam burvim nav nekādu problēmu dabūt sev jebkādu priekšmetu, kas atrodas kaut vai aiz piecdesmit metru biezas akmens sienas un pie tam neatstāt ne mazākās pēdas.

Faebam uznāca stiprs klepus un viņam nācās atspiestie pret leti, kamēr viņš visu bija izklepojis. Tad viņš, joprojām nevarēdams neko izteikt, žigli izņēma no savas ādas somiņas tabakas maciņu un steidzīgi ietina tabakas kumšķīti papīrītī. Aizsmēķējis to ar mazu, dzirksteļojošu ierīcīti, viņš turpināja:

Un vai tiešām kādam liekas, ka Telsetas vietvaldis vispār zinās kaut ko par magiem un viņu darīšanām? Vienīgais, kas viņu interesē maģijā, ir magu spēja uzburt ugunsbumbas, kas viņaprāt varētu aizsargāt pilsētu pret elfiem.

Kādas maģijas skolas arhimaga dēls, Jūs teicāt, bija šis jauneklis?, Faebs pievērsās krodziniekam.

Šo rakstu rediģēja Inx: 25.09.2006 10:39

[Roviela]

Mairona, joprojām sēžot pie letes, noskatīja viņu uzrunājušo jauno skaistuli un ar roku nenoteikti pamājusi krodzinieka pagraba virzienā, iesmējās:
Man nav problēmu. Lai viņi skatās, vai žēl? Un ja tomēr kāds ir pacenties to nostrādāt tāpat, pa vecam zagļu paradumam? Pret maģiju pagrabs aizsargāts nav, ko tur teikt!

Viņa turpināja ar zināmu interesi:
Bet kāpēc jums šķiet, ka vietvaldis kaut ko zinās? Neko viņš nezinās, visticamāk, toties viņa varā ir likt atvērties cietumam, lai es varētu parunāties ar Daloku, protams, ja vietvaldis to varēs, un priesteri un burvji nav visu tā nostrādājuši, ka šim netikt klāt nekādīgi. Kam citam mums vietvaldis?
Burve sadrūma. Viņai kremta Saules priesteru, viņasprāt, aprobežotība maģijas skolu vērtējumos.
Daloks ir valdzināšanas maģijas arhimaga dēls. Diemžēl. Un priesteri noteikti viņu stipri neieredz, kā jau visus no šīs skolas, un labprāt piedēvētu viņam visas nelaimes, vienalga, īstas vai iedomātas, neatkarīgi, kura vaina tā ir.

[Inx]

Protams, ka pagrabu varētu atvērt arī ar parastu mūķīzeri Faebs sacīja un pasmaidīja Bet diez vai mēs to spējam pašlaik noteikt. Lai nu kā, lieta, kas mani šobrīd interesē visvairāk, ir - kā šis arhimaga dēls varēja uzturēties elfu mežos sešus gadus un palikt dzīvs. Bet nez... ja jau šis puisis ir tik ilgi izturējis pie elfiem, tad gan jau, ka cilvēki viņam nespēs neko nodarīt. Un galu galā - viņš taču pārzina valdzināšanas skolu, viņam diez vai sagādātu problēmas palikt dzīvam cilvēku vidū

Nokāpis no soliņa pie letes, Faebs panācās tuvāk pārējiem un, atglaudis nepaklausīgos matus, palūkojās uz Maironu

Tad varbūt mēs varētu iet? Es Jums labprāt aizietu līdzi!

[Roviela]

Izskatās, ka tur ir ļaudis, kas to var pateikt. Nav ko šiem traucēt, lai dara savu darbu.
U-ūū! Visi, kas taisījās nākt pie vietvalža, ejam! Lai ātrāk varam atnākt atpakaļ, pie tiem, kas līdzi netaisījās, Mairona noūjinājās pa visu krogu.
Viņa tā kā grasījās doties uz durvīm, kad pēdējā brīdī pagriezās pret leti un piebikstīja ar pirkstu guļošajam sermulītim. Tumšausainais radījums piecēlās un aši pietecējis pie burves, iespraucās jostas kabatiņā, kas acīmredzami bija viņam par mazu. Mairona apmierināta pamāja ar galvu, paņēma savu zizli un, piegājusi pie pagraba durvīm nosauca uz leju:

Ei! Mēs te aizstaigāsim līdz vietvaldim! Cerams, drīz būsim atpakaļ! Vecais draugs, ar to viņa domāja krodzinieku, sagatavo man ceļam, nu tu zini, ko man vajag, ja?

Burve, ejot uz izeju visus vēlreiz noskatījusi un uzsmaidījusi Faebam un pēc tam visiem citiem līdznācējiem pēc kārtas, devās deļā. Apciemot vietvaldi Nailsu Merjo kungu.

[echo3]

Ellīo piecēlās un pievienojās gājēju bariņam.

[rudo lapu vilcēn...]

Jā, droši vien. kad Eneths bija atgireizies pie ardenola, puisis viegli paiekāja suni aiz auss. Iskatījās, ka neko daudzviņmš te pal'dizēt nevarēs. Klusi nopūties, jauneklis izlsējās, bet prom vēl negāja. Viegli atspiedies pret stenderi, viņš vēroja un ieklausījās hallapu meitenes un krodzinieka sarunā.

[Inx]

Faebs izsoļoja no kroga un devās līdzi Maironai.

[Melnais Akvareļu...]

Antejs bija labu brīdi klausījies, ko abi runā. Kad visis sataisījās uz promiešanu, viņs piecēlās un klusi noteica
Nu tad tā...
un sekoja Maironai un pārējiem.

[Roviela]

Tā, ejot omulīgā bariņā (OOC - es pieņemu, ka nāk līdzi visi, kas taisījās nākt, pat ja tagad neko nav uzrakstījuši), un pļāpājot par šo un to, Mairona pēc ne pārāk ilga laika attapās pie vietvalža rezidences.

Ja pie durvīm stāv sargs, tad viņa pasaka sargam, ka lai nodod ziņu vietvaldim, ka Mairona Folāna lūdz audienci pie viņa ekselences. Ja nav, tad pieklauvē un pirmajam kalpotājam pasaka tieši to pašu.

[Sindra]

Pagaidījis, kad Hallapu meitene beidz savu apskati, krodzinieks pavadīja visus atpakaļ augšā pa kāpnēm uz kroga telpu. Pamājis Maironai, ka sagatavos ceļa kukuli, viņš mazliet bažīgi noraudzījās, ka jauno palīgu pulciņš devās ārā pa kroga durvīm.

Pie vietvalža nama sargi uzklausījuši Maironas lūgumu, lūdz viņu nedaudz uzgaidīt un jau pavisam drīz atgriežas ar uzaicinājumu doties tikties ar vietvaldi. maironu ielaiž namā. Sargi neuzkrītoši pēta pārējo ceļa biedru bariņu, kuri paliek ārpusē gaidīt Maironu.

[Romija]

Pēc telpas apskates, Arje uzkāpa atpakaļ uz krogu. Neko derīgu atrast nebija izdevies. Diemžēl. Palūgusi vēl vienu biezpienkūku un dzērveņu limonādi, sīkaliņa turpināja iestiprināties. Izskatījās, ka varētu būt ceļš priekšā, kam būtu vērts sagatavoties kaut vai ar pilnu vēderu.

OOC: Vai visi dodas pie vietvalža vai kāds arī paliek?

Pie vietvalža Arje īpaši negribēja iet. Viņai vairāk pie sirds gāja roku, kāju un galvas darbi, nevis runājamie. Lai pārējie aprunājas, viņa pagaidīs.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 26.09.2006 11:29

[rudo lapu vilcēn...]

Ardenols viegli nopūtās, kad hallapu meitene bija beigusi pagraba apskati, šķiet tā arī neko īpaši ievērības cienīgu neatklājusi. Uzkāpis augšā atpakaļ kroga zālē, jauneklis dzirdēja burves aicinājumu un nolēma pievienoties gājējiem. Ziņkārība viegli urdīja, bet citād puisis neko neizrādīja.

Stāvot pie vietvalža nama, jaunekļa skatiens klaiņoja apkārt pa ielu, īpaši neko nepētīdams un nepievērsdams uzmanību. Malnais suns gulēja turpat puisim pie kājām, galvu atbalstījis uz ķepām.

[Sindra]

Krodzinieks pasniedz sīkaliņai vēl biezpienmaizes un padzērienu.

Grūti laiki mums pienākuši viņš nosaka un ķeras pie Maironas ceļojuma pakas sagatavošanas.

[Roviela]

Mairona pie vietvalža nekavējās ilgi. Jau pēc minūtēm 15 viņa atkal stāv uz sliekšņa. Veikli noskrējusi lejā pa kāpnēm, viņa nedaudz parausta plecus un dodas atpakaļ uz kroga pusi, tikai šoreiz viņa acīmredzami taisās iet caur tirgu. Līkums nav liels.

Kad viņi ir pagājuši nostāk no sargu saspicētajām ausīm, viņa pagaida, līdz biedri saspiežas ziņkārīgi ciešākā bariņā un tuvumā nav neviena lieka, un klusu, bet skaidri ierunājas:
Slikti. Vietvaldis neko nezin. Telsetas cietumos viņa neesot. Apsolījās noskaidrot, kas un kā noticis, bet neko daudz neceru, ka ko jaunu uzzināsim. Baltais burvis, ko krodzinieks pieminēja, kas izteica pareģojumus un norīkoja sardzi Daloku savākt, ir pareģošanas arhimags. Bet sardze vispār - vai nu apmāta, vai nemaz nebija pilsētas sardze, ja jau vietvaldim nav ziņots nekas. Nebrīnīšos, ja tās lielā mērā ir atkal arhimagu savstarpējās intrigas! Par relikvijas un kausa pazušanu neko nezināja, bet itin kā ne par ko citu pazudušu arī nav ziņots. Gribu parunāt tirgū - kad baltais mags pēdējo reizi redzēts, un ko viņš teicis. Mēdzot skaļi runāt laukumā reizēm, gan tirgotāji būs dzirdējuši.

[rudo lapu vilcēn...]

Ardenols ieklausījaš burves stāstītajā, kad tā atgriezās no vietvalža. Tikko jaušami apraustījis plecus, puisis nopūtās. Šķeit šeit viņš neko daudz darīt envarēs, tādēļ apgriezās apkaŗt, nolēmis mērot ceļu atpakaļ uz krogu.
Melnais suns viegli paruastīja saimnieku aiz piedurknes, liekot jaunekļa sejā atblāzmoties smaidam.
Atļausiet pavadīt? puisis pieklājīgi jautāja Maironai.

[Roviela]

Ko? burve atrāvās no ceļa vērošanas un savām domām.
Ak, jā, protams, lūdzu! Jo vairāk tirdziniekus izvaicāsim, jo labāk. Palīdzēsi?
Viņa smaidot noskatīja glīto puisi ar suni. Kāds viņš pieklājīgs, patīkami!

[rudo lapu vilcēn...]

Cik būs manos spēkos. par atbildi palocījis galvu, Ardenols vļreiz paŗlaida skatienu pāri ielai un cilvēkiem. Viņš šķita viegli garlaikots, bet reizē arī uzamnības pilns. Suns rāmi apsēdās pie puiša kājām.
Maironai dodoties pie tirgotājiem, jauneklis viņai pievienojas.

Šo rakstu rediģēja Rudens bērns Renīna: 26.09.2006 15:36