BDLS "Uvaisas krēsla", Meistaru grupa "3KK"piedāvā Opcijas

[Lia'angia]

- Bella! Ei, kaimiņien! Nu met taču to adatu pie malas! Tu uz tirgu šodien netaisies? Es dzirdēju, ka esot ieradies kāds tirgotājs no Mušhadas ar tāāādiem audumiem!
- Sveika, sveika, kaimiņien. Ak tad audumi, ko? Es nezinu, laika nemaz nav – vai tu dzirdēji, ka drīz ieradīšoties kaut kāds pārbaudītājs no pašas Hemmas! Laikam beidzot līdz galvaspilsētai ir nonākušas ziņas par mūsu vietvalža garajiem nagiem! Un tad nu nodokļu ievācēji ņemas kā traki, un man vēl jāpārdod vismaz divi krekli, lai es varētu samaksāt par savu bodīti!
- Nu, nu, tev jau rokas kā atspoles šaudās, gan paspēsi. Es redzēju, ka no rīta pa pilsētas vārtiem ienāca arī viens elfu tirgotājs, varbūt būs kādas rotas atvestas! Ejam nu! Pie viena aizstaigāsim uz templi, noskaitīsim kādu lūgsnu dievietei.
- Elfs, tu saki? Nu jā, bet viņu rotas jau ir tik dārgas – ja es visus nodokļus samaksāšu, man galīgi vairs naudas nebūs...
- Nu bet tak iegrūd tam nodokļu ievācējam kādu zosi, gan ja viņš piemiegs acis, ka kādu sudraba gabalu trūkst! Es tā vienmēr daru, un re – i viņš paēdis, i mans veikals vaļā!
- Tā jau ir gan, bet man kaut kā sirdsapziņa neļauj. Es taču, galu galā, neesmu valsts ierēdnis, lai varētu atļauties bez baiļu kukuļus dot!
- Ne tu pirmā, ne pēdējā, kaimiņien! Galu galā, vai tad ziedojumi Falekai nav kukuļi dievietei, lai mums labāk iet, ko?
- Ei nu, baidies Mātes dusmu, šitā runādama! Nu labs ir, aizstaigāsim ar līdz tam tirgum. Ja jau tu saki, ka audumi no Mušhadas – man tīri vai derētu kāda jauna kleita, droši vien, ka tam pārbaudītājam par godu vietvaldis svētkus rīkos!
- Nu tad beidzot dzirdu prātīgu valodu!

Izraksts no Eukumēnas valstu līgas Ziemeļvalstu universitātes Ģeogrāfijas fakultātes topošā mācību līdzekļa „Ališara. Ģeogrāfija, politika un ekonomija”.

”3. Uvaisas raksturojums ar īsu ieskatu vēsturē.

Uvaisa atrodas Ališaras ziemeļrietumu daļā, starp divām samērā augstu kalnu sistēmām – Zaļajiem kalniem valsts dienvidos un Klusajiem kalniem Ziemeļos. Uvaisas rietumu robeža iet gar Rietu okeāna Dziļo līci, kurā atrodas vairākas nozīmīgas tirdzniecības ostas. Nozīmīgākās Uvaisas kaimiņvalstis un tirdzniecības partneri ir Veihe, Ruzanna un Ibsara, kas ir īpaši nozīmīga starptautiskajā tirgū nesen atklāto tarpas atradņu dēļ. Uvaisā ir labi attīstīta lopkopība, jo lielāko valsts daļu aizņem samērā auglīgas lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Valsts galvenās eksportpreces ir gaļa, dzelzsrūda un dzelzs izstrādājumi.
Uvaisa tiek ierindota pie tām ziemeļu pierobežu zemēm, kas joprojām eksistē agrīnās tehniskā revolūcijas sākuma stadijā ar feodālo attiecību iezīmēm sabiedrībā. Valsti pārvalda uz pieciem gadiem lordu palātas ieceltais Lords protektors, šobrīd jau otro piecgadi valda hercogs Stenlijs. Valsts ir sadalīta deviņās provincēs, kuras pārvalda vietvalži. Valsts austrumu reģionos vēl joprojām ir saglabājusies dzimtbūtniecība, bet rietumos tā jau ir atcelta, un šī valsts daļa ir tehnoloģiskāk noskaņota. Tomēr to tomēr nevar pielīdzināt Eukumenas valstu līgai. Maradu kopienas pārstāvji ziņo, ka galvenais šķērslis ātrai attīstībai ir joprojām valdošais maģisko rasu īpatsvars šais zemēs. Viņi ziņo, ka visi mēģinājumi modernizēt apkārtni ir izgāzušies, jo visas tehnoloģiskās iekārtas ir vai nu izgājušas no ierindas vai arī vispār atteikušās darboties.
Uvaisā atrodas vietējā reģiona lielākā Maradu kopiena – Mirida, tās centrs ir Mirida dzīle, kas atrodas Uvaisas ziemeļos, Klusajos kalnos. Šai reģionā ir samērā liela elfu diaspora, kas koncentrējās ap Gadiras cietoksni Zaļajos kalnos. Vienīgais mierinājums ir to skaita mazākums citu rasu vidū, kas radies nepārtraukto elfu un maradu bruņoto konfliktu rezultātā pēdējo 600 gadu laikā. Šim konfliktiem ir arī negatīvā puse, jo būtiski ir samazinājies pašu maradu skaits, kas tuvojas kritiski zemai atzīmei. Pēdējā laikā elfu un maradu attiecības ir atkal saasinājušās, jo elfi nesen pārpirka kādu izdevīgu dzelzsrūdas raktuvju izmantošanu kaimiņu valstī Ibsarā no to īpašnieces, atstājot maradus bez vienām no lielākajām dzelzsrūda ieguvēm šajā kalnu sistēmā.
Bez elfiem šai reģionā lielu vara un ietekme ir Farras markas vampīriem, jo Farras markas īpašumos ir vienīgie akmensozolu meži, kas šajā valstī izmantoti māju celtniecībā. Atšķirībā no civilizētākām zemēm, Uvaisā vampīri atklātībā parādās gandrīz tikai ar saviem miesassargiem – vilkačiem, kas briesmu gadījumā transformējas kaujas formā.


3.5. Varmes province
Varmes province nosaukumu ir ņēmusi no savas galvaspilsētas, to pārvalda vietvaldis sers Redigars. Runā, ka vietvaldis ir tik korumpēts, ka pieļauj gandrīz visu. Protams, par attiecīgu, un ne jau mazu samaksu. Vietējie kārtības uzraugi neatpaliek no sava darba devēja. Rezultātā šajā provincē ļoti liela ietekme ir maradiem, jo to banka ir spēcīgāka un bagātāka, kā vampīru bankas filiāle. Kaut gan vampīri pēdējā laikā veiksmīgi cenšas nostiprināt savas pozīcijas, piedāvājot izdevīgākus kredītu noteikumus. Vispār šajā pierobežas provincē ir procentuāli daudz citu rasu pārstāvju.
Varmes pilsēta ir sadalīta divās daļās, vienā daļā mīt maģijas piekritēji (tur atrodas vampīru banka, tempļi un slimnīca), otrā daļā dzīvo tehniski noskaņotie, kā arī maradu pārstāvji. Tā kā maradu kopiena šai provincē nav pārāk daudzskaitlīga, viņi pārsvarā nodarbojas ar tirdzniecību un personu apsargāšanu.
Varmes pilsēta ir radusies divu tirdzniecības traktu krustpunktā – viens ved no zaļo kalnu pārejas, agrāk šo traktu pārsvarā izmantoja rūķi, bet pēdējā laikā arī citi Ibsaras, Ruzannas un pat Mušhadas tirgotāji. Otrs ceļš ved no Sennes, Dziļā līča otrās lielākās ostas pilsētas. Pilsētas apkaimes nav pārāk labi piemērotas lauksaimniecībai, jo atrodas kalnu pakājē, tādēļ pārtika lielākoties tiek ievesta no citām provincēm.
Netālu no Varmes pilsētas atrodas neliela elfu kopiena. Pēdējā laikā elfi sāk iegūt aizvien lielāku ekonomisko nozīmi, jo dažu veiksmīgu līgumu rezultātā ir ieguvuši bagātīgas dzelzsrūdas raktuves izmantošanas iespējas un, kas ir vēl svarīgāk – piekļuvi tarpas rūdai Ibsarā.
Pilsētai diametrāli pretējā pusē atrodas vampīru īpašumi, Farras markas pārstāvju rezidence, provinces lielākais kokmateriālu tirdzniecības centrs.
Šai reģionā, tāpat kā citās zemēs, pastāv abi divi valdošie reliģiskie kulti: Mātes Falekas un Niras Mirdzošās kults. Starp abiem kultiem pastāv asa konkurence. Jāpiezīmē, ka Niras tempļa paspārnē, Varmes apkaimē jau 100 gadus pastāv bruņotu mūku ordenis, kas apsargā tempļa zemju robežas.”

Sofers Bar-Esra

1923. gada Zaļo lapu mēneša 7. diena


Izraksts no Eukumēnas valstu līgas Ziemeļvalstu universitātes Vēstures fakultātes vēstures mācību grāmatas.
Lielais Ziemeļu Burvju karš.
Vecās ēras pēdējo divu gadu tūkstošu laikā visā pasaulē, bet īpaši Ališaras kontinentā, politikā, valstu pārvaldē, ekonomikā un sadzīvē aizvien lielāku nozīmi ieņēma dažādu skolu burvji. Burvju akadēmijas un skolas bija pārpildītas un katrā, pat vismazākajā valstiņā bija vismaz pāris burvju ordeņi. Maģija tika izmantota visās dzīves nozarēs, un burvis bija vispieprasītākā un prestižākā profesija. Burvji apzināti kavēja jebkuru tehnoloģijas attīstību, pareizi saredzot tajā draudus savai varai pār pasauli. Daudzās valstīs valdīja karaļi – burvji, citās pie varas bija burvju padomes vai ordeņi. Valsts un reliģiskā vara bija šķirtas, bet, pieaugot Niras un Falekas kultu ietekmei, viņus šī kārtība sāka neapmierināt. Šajā laikā pārējās rases – maradi, elfi, vampīri un vilkači – dzīvoja savrup un ar cilvēkiem kontaktējās visai minimāli.
Vecās ēras divdesmitā tūkstoša trešā gadu simta astoņdesmitajos gados daļa elfu kāda līdz šim nenoskaidrota iemesla dēļ samērā pēkšņi un visos kontinentos vienlaicīgi pievērsās Falekas kultam un sāka praktizēt vampīriem līdzīgu dzīvesveidu, eksperimentēt ar dzīvām radībām, alķīmiju, piekopt nekromantiju. Tas izsauca lielu sašutumu pārējo elfu vidū. Liberālākie elfu pārstāvji aicināja viņus izsūtīt, radikālākie – iznīcināt. Uzvarēja radikāļi un sākās elfu burvju karš. Tā kā elfu tobrīd bija daudz vairāk, kā šobrīd, arī viņu karš drīzumā pārņēma visu kontinentu. Tika izmantota ļoti spēcīga un iznīcinoša maģija, iztukšoti veseli reģioni, pilnībā izdedzinātas ielejas u.t.t. Maradi, redzot, ka paveras iespēja novājināt nīsto elfu rasi, slepeni, izmantojot cilvēkus kā vidutājus, atbalstīja abas karojošās puses un sēja domstarpības sabiedroto starpā, bet vēlāk atklāti sāka uzbrukt elfu kopienām. Lai gan Falekas piekritēju elfu vidū bija skaitliski mazāk, viņi bija ļoti spēcīgi un plaši izmantoja nekromantijas priekšrocības, tādēļ bieži vien guva uzvaru sadursmēs.
No sākuma Falekas sekotāji cilvēki (priesteri un burvji) karā neiesaistījās, bet, redzot, ka Niras kults tiek novājināts, nolēma izmantot momentu un nostiprināt savu pārākumu, arī paši uzbrūkot Niras sekotājiem. Cilvēku magi, kas bieži vien bija arī vienas vai otras dievības sekotāji, un abu dievību priesteri, iesaistījās abās karojošo pusēs, tādejādi gan cilvēki, gan maradi, gan elfi bija ierauti savstarpējā karā, kas aptvēra visu Ališaras kontinentu, ar pārtraukumiem ilgstot 100 gadus. To izmantoja vampīri un vilkači, kas neiesaistījās karā, bet aktīvi atbalstīja Falekas sekotājus un nostiprināja savu ietekmi. Ališaras dienvidos esošās valstis karā iesaistījās mazāk, toties guva prāvus ienākumus, pārdodot abām karojošajām pusēm pārtiku un ieročus. Uz kara beigām parastie iedzīvotāji sāka vainot burvjus kara izraisīšanā un tā radītajā postā un centās tos iznīcināt ar partizāņu kara metodēm, reizēm visai veiksmīgi. Lielais ziemeļu burvju karš beidzās 20 512. gadā visu pušu novājinātības dēļ. Mušhadas kalifātā kā neitrālākajā kontinenta zonā sapulcējas visu karojošo pušu, visu valstu, rasu un ordeņu vadītāji un virspriesteri un noslēdza miera līgumu. Līguma noslēgšanas diena – 20 512. gada Zelta pūķa mēneša 15. diena, tiek uzskatīta par Jaunās ēras pirmo dienu, un kopš tā laika gads sākas Zelta pūķa mēneša pirmajā pilnmēness dienā.
Gan Niras, gan Falekas kulta svarīgākās struktūrvienības šī kara laikā tika spēcīgi novājinātas, tomēr lielā daļa zemju virsroku bija ņēmis Niras kults. Kara uzsācēju – elfu un maradu – bija palicis tik maz, ka radās nopietni draudi šo rasu izdzīvošanai. Tā kā liela daļa magu bija iznīcināta, pieauga reliģijas ietekme. Lielākajā daļā zemju pie varas nāca parasti cilvēki, bet ekonomikā vadību ieguva vampīri, dažos reģionos arī vilkači. Maradi, neskatoties uz savu mazo skaitu, tomēr saglabāja zināmu ietekmi, ko izmantoja, virzot zemes pa tehniskās attīstības ceļu.
Lai gan visas valstis šajā ilgajā karā bija ļoti novājinātas, tomēr cilvēki ar savu lielo dzimstību un strādīgumu aptuveni simts gadu laikā vairāk vai mazāk atjaunoja normālu dzīvi, lai gan valstu robežas brīžiem stipri vien mainījās. Priesteri sāka ņemt dzīvu dalību valsts pārvaldē. J.ē. 29. gadā Niras kulta priesteri apvainoja burvju ordeņu paliekas Lielā kara izraisīšanā un tā darbības veicināšanā. Tika uzsāktas oficiālas burvju vajāšanas un medības visā pasaulē, it kā, lai nepieļautu līdzīgu karu atkārtošanos. Pirmos 5 gadus Falekas piekritēji izturējās tā, it kā viņus tas neskartu. Patiesībā tie ap sevi šos gadus pulcēja nekromantus. 34. gada Sudrabainā vilka mēnesī Falekas piekritēji deva pēkšņu un spēcīgu triecienu Niras kultam. No jauna uzplaukušais karš ilga vel 5 gadus. Šajā karā pārsvarā piedalījās tikai abi kulti un pāri palikušie cilvēku rases burvji. Šo piecu gadu laikā tika iznīcināti gandrīz visi burvji un liela daļa abu kultu priesteru. Maģija tika pasludināta par atļautu tikai kultu ietvaros. Dzīvi palikušie burvji bailēs no vajāšanām devās mežos un kalnos, kur pievērsās druīdismam, jeb Iusat Neredzīgās kultam, un bieži vien atrada patvērumu elfu vidū, bet vienkāršās cilvēku tautas vidū pieauga fanātiski ticīgo skaits, kuri nežēlīgi izrēķinājās ar visiem civiliedzīvotājiem, kam piemita maģiskas dotības. Tikai aptuveni pēc sešsimt gadiem abu kultu priesteri ar oficiālu memorandu atzina, ka maģija ir dievu dāvana un tās sekotājiem nav jābūt kāda kulta sekotājiem. Lai gan kopš tā laika ir pagājis gandrīz pusotrs gadu tūkstotis un burvji atkal ir ieguvuši cienījamas profesijas statusu, cilvēku vidū viņu nav daudz un viņi savas zināšanas nodod tālāk pēc principa skolotājs – skolnieks, un viņiem vēl līdz šim nav politiskas ietekmes.

--------------------------------------------------------------------------------

Tātad šis ir mūsu pirmās "pilnmetrāžas" lomu spēles projekts.
Paredzamais spēles laiks - augusta sākums, cerams, pirmā augusta nedēļas nogale.
Spēles ilgums - no piektdienas vakaram līdz svētdienas pēcpusdienai.
Laika ritējums - virtuālais, 1 diena = 1 mēnesis.
Spēlē darbosies uz čipiem balstīta ekonomika, kas sīkāk tiks izklāstīta ekonomikas noteikumos.
Noteikumi tiks pievienoti vēlāk, kad tie uztaps.
Oficiālās spēles valodas ir divas - latviešu un krievu. Latviski runā Uvaisas pamatiedzīvotāji, krieviski - citu valtu tirgotāji un pārstavji, rūķi. Elfi vēl joprojām runā angliski.
Informācija par rasēm un pasauli, kas ir sniegta kabineta spēlei "Trīskāršais kronis", ir spēkā.
Ir vairākas lomas, bez kurām šī spēle nevarēs pilnvērtīgi notikt. Uz šīm lomām tiek izsludināts konkurss.
Obligāto lomu saraksts
Vietvaldis sers Redigars
Rakstvedis – kancelejas vadītājs
Nodokļu ievācējs un revidents no Hemmas ar apsardzi
Zinātnieks no Eukumēnas
Kārtības sargu kapteinis, amatu apvienošanas kārtībā cietuma priekšnieks
Pilsētas kārtības sargi – vismaz 5 cilvēki
Mātes Falekas klostera abate ar vismaz 2 priesterienēm/novicēm
Niras Mirdzošās klostera abate/abats ar vismaz 2 priesterienēm/priesteriem vai novičiem
Slimnīca Niras Mirdzošās paspārnē – ārsts, kurš nav priesteris
Maradu bankas vadītājs
Maradi
Vampīru bankas vadītājs
Vampīri (apmēram 4)
Tiem pakļautie vilkači - miesassargi
Krodzinieks un krogus personāls
Bordelis
Viesnīcnieks
Elfu kopiena (aptuveni 5 cilvēki)
Tirgotāju ģildes vadītājs
Zagļu ģildes vadītājs
Alķīmiķis
Šīm lomām obligāti ir vajadzīgas leģendas.
Meistari priecāsies par tirgotājiem, pilsētniekiem, vietējo aristokrātiju (pāris cilvēki). Ja uz vienu lomu piesakās vairāki cilvēki, pieteikumi tiek izskatīti, galvenokārt, pamatojoties uz leģendu. Leģendas lūdzam iesūtīt kādam no GM, vēlams, Tumšībai, uz PZ vai e-pastu.
Atbildīgais par lomām – Avenals/Tumšība.
Atbildīgā par tērpiem – Gunta+
Gaidam leģendas, jautājumus, diskusijas.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 13.02.2006 14:22