Operas spoks, Gaston Leroux (1868-1927) Vērtējums Opcijas

[Nimue]

Diskusija par Džoela Šūmahera filmu (mūzkla ekranizāciju) - te

Izmantojot iespēju, ka tikko noticis koncertuzvedums (nē, tas nebija pats mūzikls. Tikai dažas dziesmas no mūzikla), un varbūt kādam ir vēlme uzzināt ko vairāk par pašu darbu.....

Operas spoks ir viena no atbildēm uz jautājumu 'kāpēc gotus sauc par gotiem'.
Nu tāda, vispārzināma pat tiem, kas sīkāk nav īnteresējušies, līdzās Drakulam, Frankenšteinam, Džekilam un Haidam. Raksturīgi gotisko šausmu romānam, tas mēģina parakņāties izcelt gaismā cilvēku psihes neglītākās puses, piemest klāt samudžinātas operas aizkulišu intrigas un pasniegt to kā īstu stāstu. Nu ko, aina ar lukturi (kuru īpaši slavenu padarījis mūzikls. Nē, koncertuzvedumā tās, protams, nebija) tiešām ir īsta - kas līdzīgs notika 1906. gadā. Arī Parīzes Operas apraksts daļēji atbilstot Parīzes Operas ēkai. Romāna tēli ir diezgan vienkārši saliekami pa plauktiņiem - nevainīgi naivā Kristīne ar savu lielo sapni (mazā blondā sieviete, kurai lāunais darī spāri) cēlais Rauls (kas glābs mazo sievieti) un savu ideju apsēstais Ēriks (Romānā, atšķirībā no mūzikla, tas ir Operas Spoka vārds). No otras puses - tieši tāpēc jau romāns tik pievilcīgs, ka ļaunais, gan iekšēji (slepkavības, sirdsapziņas trūkums, apsēstība, naids), gan ārēji (sakropļots) vienlaicīgi ir upuris un cietējs - viņš izraisa lasītāja līdzjūtību.
Bet shēma, jau protams, izmantota diezgan bieži.. No filmām tāda nesenāka - nu kaut vai King Kongs. Noteikti varēsiet nosaukt vēl citas.


Romāns ir sarakstīts 1910. gadā, jau pēc gada iztulkots arī angliski.
1986. gadā pirmo reizi tika uzvests mūzikls pēc šī romāna motīviem - un, līdz pat šai dienai, tas ir pasaules visienesīgākais mūzikls, kopējo ienākumu ziņā pārspējot pat jebkuru Holivudas filmu, Titāniku ieskaitot.

Romāns ir arī vairākkārtīgi ekranizēts - pirmo reizi jau tālajā 1925. gadā. Par spīti gadam, daļa filmas _ir_ krāsaina, skaņas gan nav - toties tā esot bijusi 1930. gada ekranizācijai, par kuru gan jebkādas tuvākas ziņas līdz mūsdienām vairs neesot saglabājušās. Laikam ritot, visas nākamās ekranizācijas pašam romānam līdzinās aizvien mazāk - un, galvenokārt pateicoties mūziklam (par neseno mūzikla ekranizāciju pat nerunājot), arī Operas Spoku, tāpat kā veco labo grāfu Drakulu pusgadsimtu agrāk, piemeklējušas izskaistināšanas tieksmes - publikai taču nepatikšot skatīties uz kaut ko neglītu, galvenos tēlus vajagot mīlēt, tādēļ tiem pienākas būt skaistiem.
Nezinu gan, man tomēr labāk patīk, ja neglītais spoks patiešām arī ir sakropļots un neglīts. Nez... krāsaināku to visu padara, vai?

Tiem, kas nevēlas lasīt angliski - romāns ir tulkots arī latviski, izdots 1998. gadā. Tiem, kas angliski ir ar mieru lasīt par prieku Leruā ir miris jau vairā kā 75 gadus atpakaļ - līdz ar to darbs ir bez grūtībām pieejams arī elektroniski - te

Par žanra klasiku tas gan dēvējams popularitātes, ne pašam romānam piemītošo māksliniecisko kvalitāšu dēļ (ak, kritiķi par to ciniski izteicās jau tā iznākšanas laikā) - bet savs šarms tam, nenoliedzami, piemīt.
Kad grāmata bija iznākusi latviski, uz brīdi tā nonāca arī manu un manu pazīstamo rokās... Nu ko lai saka - pazīstamo viedoklis bija vistnoaļ 'fuj, murgs kaut kāds, gandrīz neiespējami sekot'. To pazīstamo, kas gan fantāzijas/šausmu literatūru ne īpaši mīl - tādēļ interesanti būtu paklausīties viedokli no tiem, kas tomēr līdzīgu žanru literatūru lasa.

[Grēkmeistars]

Manuprāt izdevniecība bija kontinents, ja nešaubos, bet gadu neatceros. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)

Es arī piekrītu ka grāmata nav salīdzināma ar mūziklu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) abi ir savā ziņā baudāmi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)