Raganu dedzināšana 16. gadsimtā |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Raganu dedzināšana 16. gadsimtā |
06.07.2004 19:20
Raksts
#1
|
|
Mācās koptelpas paroles Grupa: Biedri Pievienojās: 16.04.04 |
Nu, ko jūs par to domājat?? Es personīgi domāju, ka tas bija stulbi. Bet vienmēr cilvēki nogalināja tos, kas ir pārāki par viņiem. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif)
Šo rakstu rediģēja Reiki: 06.07.2004 19:26 |
|
|
06.01.2006 21:21
Raksts
#2
|
|
Izvēlas zizli pie Olivanda Grupa: Biedri Pievienojās: 09.04.05 Kur: Shadowspire |
16.gadsimtā lielākā daļa cilvēku ticēja burvestībām un baidījās, ka dažiem cilvēkiem varētu piemist īpašas spējas. Ja izplatījās mēris vai kāda cita infekcijas slimība, bija neražas gadi, tad cilvēki meklēja vainīgo un labprāt noticēja, ka kāda sieviete viņus nobūrusi. Īrijā 16.gs. beigās izplatījās lopu slimība, no kuras tie kļuva akli - uzreiz tika vainotas raganas, kas lopus nobūrušas; šīs raganas sauca par acu kodējām un daudzas sievietas par to nokļuva uz sārta. Teorētiski šādas nelaimes varēja uzskatīt par Dieva sodu; tas, ka tika vainotas raganas parāda, kādi bija t.s kristiešu pasaules uzskati. Bija naids pret sievietēm - tika uzskatīts, ka sievietes ir atbildīgas par grēku un tādēļ viņām ir tieksme uz burvju mākslu un velna pielūgšanu. Vīriešus dedzināja daudz retāk, jo lūk, viņi no burvestībām pasargāti tādēļ, ka Jēzus Kristus bijis vīrietis.
Daudzi izmantoja raganu medības kā personiskas atriebības līdzekli un kā tikt vaļā no neērtiem cilvēkiem. Līdz~ 12.gs. baznīca tik aktīvi nevajāja raganas, jo tās ticība burvju mākslai bija maza - pateicoties 10.gs izdotajam baznīcas dokumentam Canon Episcopi, kurā teikts, ka burvju māksla ir maldi un ir jābūt stulbam bezdievim, lai tai ticētu. Tajā laikā populārāks bija Platona uzskats, ka maģija ir neitrāla un dabiska. Savukārt 13. - 14. gs. modē nāca Aristoteļa maģijas vērtējums, kas noteica, ka maģija ir vai nu dēmoniska, vai dievišķa; neitrālas maģijas eksistence tika noliegta. Akvīnas Toms 13.gs itkā atspēkoja Canon Episcopi un apgalvoja, ka raganas lido, maina veidolu, saceļ vētras utml. un ir noslēgušas līgumu ar Velnu. 1484. gadā pāvests Inocents VIII izdeva bullu, kas oficiāli atļāva un atbalstīja inkvizīciju. Pavisam drīz divi asinskāri ļautiņi - Šprengers un Krāmers no Vācijas - sarakstīja apjomīgāko raganu mednieku rokasgrāmatu Malleus Maleficarum("Raganu āmurs"). Publicēta 15.gs. vidū un spēcīgi iespaidoja raganu prāvas vēl divus gadsimtus. Malleus Maleficarum balstās uz Bībeles frāzi "Burvi tev nebūs pamest dzīvu". Grāmatas mērķis bija izpildīt tik daudz nāvessodu, cik vien iespējams (itkā nogalinot raganas). Tajā bija sīki aprakstīti raganu noziegumi (informācija iegūta spīdzinot) un kā veikt raganu tiesāšanu, piem, ja apsūdzētā pēc gada cietumā neatzīstas, kā pamudinājums jālieto spīdzināšana; tiesneši drīkst melot un solīt apžēlošanu, ja apsūdzētā atzīsies. Šis darbs bija ļoti populārs - līdz 16.gs. 20tajiem gadiem to izdeva 14 reižu. Par spīdzināšanas metodēm raganu vajāšanas histērijas laikā varētu stāstīt dikti un daudz - cilvēku sadismam nebija robežu. Tumšie laiki... Manuprāt tiem raganu dedzinātājiem un spīdzinātājiem vienkārši patika to darīt. Viņi paļāvās uz to, ka Dieva sūtnis zemes virsū - pāvests- ir atļāvis inkvizīciju; asinskārie inkvizitori varēja izklaidēties, nejūtot nekādus sirdsapziņas pārmetumus, un vēl pēc padarītā darbiņa nopriecāties, ka tas Tam Kungam tīkams... "Burvi tev nebūs pamest dzīvu " (2. Mozus grāmata, 22:18) |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 03.06.2024 01:22 |