GP un filozofija Opcijas

[ils]

Gribu pievērs jūsu uzmanību vienai grāmatai The Lord of the Rings and Philosophy
by Bassham, Gregory .

Fragmenti no grāmatas ievada.

Ar Pītera Džeksona filmām Tolkina pasaka ieguva jaunus pielūdzēju miljonus. Daudzi vispār uzskata, ka Tolkina Gredzenu pavēlnieks ir 20. gadsimta izcilākā grāmata. Dienu pirms filmas iznākšanas uz ekrāniem, avīze New york Post pirmajā lapaspusē publicēja rakstu ar izaicinošu nosaukumu "Gredzenu pavēlnieks" muļķiem. Mēs uzskatām, ka ir vajadzīgs arī "Gredzenu pavēlnieks" gudrajiem. Un mēs savācām septiņpadsmit erudītus filozofus un zinātniekus (visi viņi ir GP fani) un lūdzām viņus uzrakstīt katru par kādu vienu dziļu jautājumu, kurus skar grāmata. Vai var lietot varu labiem mērķiem un vai vara vienmēr ir graujoša? Vai var uzskatīt nāvi par "balvu"? Vai zelta gredzeni un pūķu dārgumi var padarīt mūs laimīgus? Pats Tolkins, protams, nebija akadēmisks filozofs. Taču viņu interesēja mūžīgie filozofijas jautājumi par labā un ļaunā cīņu, par likteni un brīvību, apziņu un ķermeni, dzīvi pēc nāves. Savās vēstulēs Tolkins atzīmē, ka viens no mērķiem, kāpēc viņš sarakstīja Gredzenu pavēlnieku, bija "paskaidrot patiesību un atbalstīt ētiskumu mūsu reālajā pasaulē." Tāpat kā Tolkins, arī mēs ticam, ka popkultūra spēj kalpot par efektīgu starpnieku, lai izskaidrotu filozofijas pamatproblēmas. Īstenībā, tieši to zināja jau Sokrāts, kas arī izmantoja tādas pat metodes, lai izskaidrotu savas teorijas.

Grāmatas oriģinālu ir izdevusi izdevniecība Open Court, Chicago and La Salle, Illinois, 2003. gadā.

Rīgā var nopirkt arī tulkojumu krievu valodā, ko izdevusi У-Фактория, Екатеринбург, 2005. gadā.

Tie paši satādītāji ir veidojuši arī krājumu par filozofiju Nārnijas hronikās.

[berserks]

Interesanti ... šitas viss lika padomāt ... vēl pāris komentāri no manas puses

Protams, hobitiem nav imunitātes pret kārdinājumiem. Frodo taču izšķirošajā momentā padevās un nolēma paturēt Gredzenu sev. Kad tas notika, tad tikai Golluma alkatība izglāba Frodo no iespējas kļūt par otru Gollumu. Frodo paveicās. Tādā veidā Saurona iznīcināšanu veicināja trīs nejauši vienā laikā satikušās ļaunas gribas: Frodo vēlme atstāt Gredzenu sev, Golluma vēlēšanās atņemt Gredzenu Frodo un Saurona "ieciklēšanās" uz pasaules iekarošanas plāniem, kas traucēja viņam pieņemt domu, ka kāds varētu vēlēties iznīcināt Gredzenu.

Nu tā arī ir, šķiet, viena no ļaunuma īpašībām, ka kādā brīdī tas pats sevi iznīcina, vai, ja skatāmies uz ļaunumu kā domāt, spriest spējīgu, izjauc pats savus plānus ....

Beidzot, mēs varm radīt nanobotus, kas iznīcinātu bīstamos replikatorus, līdzīgi kā baltie asinsķermenīši iznīcina bīstamas baktērijas un vīrusus.
Džojs uzskata, ka šie priekšlikumi ir naivi, jo tie esot neefektīgi. Turklāt, nanoboti - iznīcinātāji ir ne mazāk bīstami, jo kas iznīcinās tos?

Arī Mērfija likumos bija tāds teksts, paskaidrojot to pašu principu "Lai savāktu no bundžas izlaistas sliekas ir nepieciešama lielāka bundža" (neatceros īsti to tekstu, tāpēc kā nu sanāca tā sanāca)

Un vēl intresanta atziņa ko esmu lasījis "Katrai darbībai ir pretdarbība, kas kavē šo darbību. Tātad uz pasaules nekas nevarētu notikt. Bet kāpēc tad notiek. Jo redzi pretdarbība arī ir darbība un arī to kavē kāda cita pretdarbība" Nu un te var saskatīt līdzību ar labā un ļaunā attiecībām. Ļaunais kavē labo, bet kāds cits ļaunais kavē pirmo ļauno ...

Tātad beigu beigās nonākam pie secinājuma, ka visas esības pamatā ir Mūžīgais Līdzsvars (un notiek lielākas vai mazākas svārstības ap šo līdzsvara punktu[un atbilde kāpēc šobrīd(pieņemsim) ļaunums palielinās ir tas, ka nav jau noteiktas šo svārstību robežas, tās var būt gan lielas gan mazas])

Šo rakstu rediģēja berserks: 17.11.2005 17:15