GP un filozofija Opcijas

[ils]

Gribu pievērs jūsu uzmanību vienai grāmatai The Lord of the Rings and Philosophy
by Bassham, Gregory .

Fragmenti no grāmatas ievada.

Ar Pītera Džeksona filmām Tolkina pasaka ieguva jaunus pielūdzēju miljonus. Daudzi vispār uzskata, ka Tolkina Gredzenu pavēlnieks ir 20. gadsimta izcilākā grāmata. Dienu pirms filmas iznākšanas uz ekrāniem, avīze New york Post pirmajā lapaspusē publicēja rakstu ar izaicinošu nosaukumu "Gredzenu pavēlnieks" muļķiem. Mēs uzskatām, ka ir vajadzīgs arī "Gredzenu pavēlnieks" gudrajiem. Un mēs savācām septiņpadsmit erudītus filozofus un zinātniekus (visi viņi ir GP fani) un lūdzām viņus uzrakstīt katru par kādu vienu dziļu jautājumu, kurus skar grāmata. Vai var lietot varu labiem mērķiem un vai vara vienmēr ir graujoša? Vai var uzskatīt nāvi par "balvu"? Vai zelta gredzeni un pūķu dārgumi var padarīt mūs laimīgus? Pats Tolkins, protams, nebija akadēmisks filozofs. Taču viņu interesēja mūžīgie filozofijas jautājumi par labā un ļaunā cīņu, par likteni un brīvību, apziņu un ķermeni, dzīvi pēc nāves. Savās vēstulēs Tolkins atzīmē, ka viens no mērķiem, kāpēc viņš sarakstīja Gredzenu pavēlnieku, bija "paskaidrot patiesību un atbalstīt ētiskumu mūsu reālajā pasaulē." Tāpat kā Tolkins, arī mēs ticam, ka popkultūra spēj kalpot par efektīgu starpnieku, lai izskaidrotu filozofijas pamatproblēmas. Īstenībā, tieši to zināja jau Sokrāts, kas arī izmantoja tādas pat metodes, lai izskaidrotu savas teorijas.

Grāmatas oriģinālu ir izdevusi izdevniecība Open Court, Chicago and La Salle, Illinois, 2003. gadā.

Rīgā var nopirkt arī tulkojumu krievu valodā, ko izdevusi У-Фактория, Екатеринбург, 2005. gadā.

Tie paši satādītāji ir veidojuši arī krājumu par filozofiju Nārnijas hronikās.

[ils]

Tomēr izdevās viena filozofa rakstu iztulkot. Nebaidieties izlasīt!

Liktens kalns: jauno tehnoloģiju briesmas un Tolkina visvaras gredzens.
Autors Teodors Šiks.

Visvaras gredzens, ko ir izkaluši Saurons un elfi, ir pati varenākā tehnoloģija visā Viduszemē. Daži rakstnieki izmanto gredzenus par industriālās tehnoloģijas simbolu. Fantasts Aizeks Azimovs, piemēram, raksta:

Reiz, mēs ar Dženetu [sievu] braucām pa Ņudžersijas galveno ielu garām naftas pārsstrādes rūpnīcai. Tā bija pretīga vieta, tur nekas neauga, visur bija saspraustas kroplīgas caurules, kā tas ir parasti tādās rūpnīcās. Naftas atliekas tecēja pa augstajām caurulēm uz leju un visur gaisā smirdēja pēc benzīna.
Dženeta skumji paskatījās uz ielu un noteica: "Tā ir Mordora."
Pilnīga taisnība. Visdrīzākais tieši tāda doma būtu ienākusi arī Tolkina galvā. Gredzens bija rūpnieciskā tehnoloģija, kas iznīcināja zaļo zemi un piepildīja visu ar kroplīgām konstrukcijām un ķīmisko piesārņojumu.

Tolkins tomēr tādu interpretāciju pilnīgi noraida. "Gredzenu pavēlnieka" priekšvārdā viņš raksta:

Kas attiecas uz iekšējo vai apslēpto jēgu, autors to noraida vispār. Mana grāmata nav, ne alegoriska, ne mūsdienīga.

Un tomēr, noliedzot "Gredzenu pavēlnieka" alegoriskumu, Tolkins atzīst, ka triloģiju tomēr var skatīt Zemes konkrētās situācijas kontekstā. Savā vēstulē Ronai Birai [vai Ronam Biram] viņš, piemēram, raksta:

Ja man vajadzētu "piemērot teoriju" manam mītam vai kaut tikai Saurona gredzenam, es tad teiktu, ka tas bija mistisks veids, lai nodotu patiesību par "varu" (vai pareizāk sakot, "potenciālu"), kas, esot realizēta vai mehanizēta, tas ir, iemiesota konkrētā formā, lielākā vai mazākā mērā kļūst nekontrolējama.

Šajā rakstā es pacentīšos saprast, cik būtisks ir Tolkina teiktais mūsu realitātē, konkrēti: ko mums darīt ar tehnoloģijām, kas ir radītas, acīmredzot, mūsu bojā ejai? Vai mums pieņemt tādu pat lēmumu, ko pieņēma Elronda padome un iznīcināt tās? Vai arī mums jāseko Boromira ieteikumam un pamēģināt izmantot tās savām vajadzībām?
Zinātnieki saka, ka mēs stāvam uz sliekšņa tādiem atklājumiem, kas var dot mums varenību, kas daudzas reizes pārsniegtu Visvaras gredzena potenciālu, konkrēti: nanotehnoloģijas nozarēs, ģenētikā un robototenikā. Apzinoties briesmas, kas apslēptas šajās tehnoloģijās, daži zinātnieki, līdzīgi Bilam Džojam, kompānijas Sun Microsystems projektu pētniecības vadītājam, aicina vispār likvidēt šīs tehnoloģijas, vai pārtraukt censties tās radīt, jo tām ir tāds potenciāls, ka tās var iznīcināt visu cilvēci. Citi, piemēram, Ēriks Drekslers - zinātnieks, kas pirmais iesāka nanotehnoloģiju iespēju sistemātisku pētniecību - uzskata, ka šādu tehnoloģiju saprātīga izmantošana palīdzēs tikt vaļā no nabadzības, likvidēs slimības un dos pat nemirstību. Lai apskatītu šīs alternatīvas no "Gredzenu pavēlnieka" redzes punkta, mums jāuzzina vairāk par Gredzenu dabu un īpašībām.

VARAS GREDZENI.

Viduszemes Otrajā ērā elfu kalēji Selebrimbera (Kelebrimbera) vadībā izkala varas gredzenus. Paši svarīgākie no tiem tiek minēti dzejā, kas apraksta Saurona gredzenu. Trīs gredzeni - valdošiem elfiem, septiņi - rūķiem, deviņi - cilvēkiem, un viens - Melnajam Mordoras valdniekam. Viens gredzens, kas pakļaus visus.
Kaut arī elfu kalēji, lai izgatavotu savus gredzenus, izmantoja Saurona zināšanas, Elronds teica, ka Vilja, kas tika viņam, Nenja - Galadrielai un pats varenākais gredzens Narja, kas pieder Gendalfam, tika izkalti bez tiešas Saurona līdzdalības, jo viņš tiem nav pieskāries. Tieši tāpat, elfi nekad nav pieskārušies Saurona gredzenam. Taču Saurons piedalījās rūķu un cilvēku gredzenu kalšanā, rezultātā šie gredzeni ieguva savas graujošās īpašības pretstatā elfu gredzeniem.
Turklāt, gredzeni, ko radīja Saurons, tika veidoti tā, lai doto savam nēsātājam varu pār citiem, kas nebija raksturīgi elfu gredzeniem. Elronda vārdiem sakot, "ar to palīdzību nevar nogalēt un pievarēt, tie palīdz iepazīt pasauli, rada labo, aptur ļauno, kas rodas Viduszemes iedzīvotāju sirdīs." Šie centieni ir ļoti raksturīgi Viduszemes elfiem, tieši tas vija iemesls, kādēļ Pirmās ēras beigās elfi nolēma palikt šeit un neatgriezties uz Rietumiem.
Elfi bija Viduszemes galvenā dieva Iluvatara pirmās, radītās saprātīgās būtnes, tādēļ tos dažkārt dēvē par "pirmdzimtajiem". Cilvēki tika radīti nedaudz vēlāk, tādēļ to dzimtai piešķīra vārdu "Pa pēdām atnākušie". Pati galvenā atšķirība starp šīm abām rasēm ir mirstīgums: elfiem lemta nemirstība, cilvēki ir mirstīgi. Tolkins paskaidro:

Elfu liktenis ir nemirstība un mīlestība uz pasaules skaistumu, ar savu izsmalcinātības un pilnīguma izjūtu viņiem ir jāpalīdz pasaulei plaukt un eksistēt, kamēr eksistē viss, viņi nepamet šo pasauli pat "nogalināti", bet atgriežas. Kad atnāks pēcdzimušie, elfiem tos ir jāmāca, jārāda ceļš un "jānovīst", tajā pat laikā, kad pēcdzimušie attīstīsies un baudīs dzīvi, no kuras smeļas enerģiju, gan vieni, gan otri.

Nemirstība ir elfu nasta, jo dzīvojot Viduszemē, viņi paliek nemainīgi mainīgajā pasaulē. Visam, kas tiem ir dārgs, ir jāpazūd, pašus ieskaitot.
Viduszemes Pirmā ēra beidzas, kad tika sakauts pirmais ienaidnieks Morgots - un rietumu zemes kļuva izolētas. Elfiem, kas tolaik dzīvoja Viduszemē, dievi strikti ieteica braukt uz Tol Eressu, salu uz rietumiem no Viduszemes, netālu no Valinoras, elfu pirmdzimtenes. Taču daži elfi izvēlējās Viduszemi, jo gribēja "mieru, svētlaimi, gribēja saglabāt savas atmiņas par Rietumiem (savu pirmdzimteni Valinoru) un palikt parastā zemē, kur viņu augstāko būtņu autoritāte mežonīgo elfu, rūķu un cilvēku vidū būtu augstāka salīdzinājumā ar zemo pakāpi, kas gaidītu viņus Valinoras hierarhijā".
Palikušie elfi - sastingušie elfi - nolēma, ka labāk valdīt Viduszemē, nevis kalpot Valinorā. Taču viņi ļoti ilgojās pēc Rietumiem un Saurons nospēlēja uz šīm jūtām, lai pierunātu viņus radīt gredzenus.
Pirmajā ērā Saurons kļuva par galveno karavadoni un Morgota kalpu. Pēc tam, kad Morgots tika sakauts, valāri pavēlēja Sauronam doties uz tiesu Valinorā, taču viņš palika Viduszemē un drīz atkal "metās ļaunumā, jo stingri viņu bija sasaistījis kā savu kalpu Tumšais valdnieks." Mēģinot atgūt elfu uzticību, viņš izlikās godīgs un piedāvāja savas zināšanas, lai atjaunotu Viduszemi. Viņu neielaida Lindonā, Gilgelada un Elronda dzimtenē, jo viņi tam neuzticējās, kaut arī nepazina. Toties Eregiona elfi pārāk bija aizņemti ar sava stāvokļa uzlabošanu. Galu galā, viņi padevās Saurona aicinājumiem un iedvešanai, ka Gilgelads un Elronds nerūpējas par Viduszemes izaugsmi:

... elfi taču varētu pārvērst šo zemi tikpat ziedošu kā Tol Eressea un Valinora. Jūs taču negribējāt atgriezties uz turieni, tātad jūs mīlat Viduszemi. Arī es to mīlu. Tad pacentīsimies visi kopā pacelt klaiņojošās elfu tautas līdz tam zināšanu līmenim, kas atšķir aiz jūras dzīvojošos.

Tādām runām pretoties un necensties pārveidot Viduszemi par otru Valinoru Eregiona elfi nespēja. Viņi atļāva Sauronam atbraukt uz savu karalisti un iziet apmācību pie Eregiona juvelieriem: tā radās gredzeni.
Visu varas gredzenu galvenais efekts ir, skaidro Tolkins, - tie novērš vai palēnina novecošanas procesu ( tas ir, izmaiņas, kuras tu nožēlo). Tas lielā mērā atbilst elfu vēlmēm, saglabāt to, ko viņi vērtē un mīl. Turklāt, gredzens palielina tā nēsātāja dabiskos spēkus. Tapēc tos dēvē par brīnumainiem, taču paralēli tie rada ļaunumu un varaskāri.
Vislabāk redzams novecošanas pārtraukums Emrosa kalnā Lorienā, kad pie tā pienāk brālība:

Nogurušie glabātāji atgūlās zālē, tikai Frodo apbrīnas pilns vērās uz visām pusēm, nespējot, ne apgulties, ne pat pakustēties. Viņš vērās uz izzudušo pasauli... Viss šeit bija brīnišķīgs, apbrīnojams un lielisks.

Gredzena dziedinošais efekts strikti nošķir to no citām tehnoloģijām, ieskaitot Azimova industriālo simbolu, kas minēts raksta sākumā. Tādas tehnoloģijas bieži iznīcina lauku ainavu vai izsūc neatjaunojamos dabas resursus. Taču elfu tehnoloģijas tik vienkārši nevar vienādot ar industriālajām tehnoloģijām, tāpēc, ka gredzenu sākotnējā misija ir - saglābt un dziedināt. Industriālo tehnoloģiju mērķis ir ekonomēt laiku un darba spēku. Vienkārši sakot, Galveno gredzenu nevar salīdzināt ar atombumbu, tāpēc, ka tai arī nav Gredzena dziedinošo un aizsargājošo funkciju. Arī tādēļ ir jāieklausās Tolkina vārdos un jāskata "Gredzenu pavēlnieks" no tā spēka, ar kuru tiek apveltīti ārējie objekti un, kurš noteikti ir jebkuras tehnoloģijas neatņemama sastāvdaļa, bīstamības pozīcijām.