Atsauksmes par "Ceļu", heh!.....es atkal esu pirmais..... Opcijas

[Torquemada]

Nu tātad....jā...man bija divi čari, Maho un Nindzja. Maho nosita paša komandas biedri, bet Nindzja nomira tīri aiz garlaicības.
Spēle bija ļoti organizēta, un kvestu bija daudz. Altāri pārsteidza ar izdomu, piemēram "Altāris ar beigto trusīti" un "Altāris ar Sakē krūku. Kas šito atrod, paņem vienu porciju". Geimu darbība bija vienkārši lieliska. Mani labākie spēles momenti bija tieši tēlot npc. Par geimiem runājot, pladies Raivim, kuru mūsu komanda nogalināja 7 reizes, konkrētāk, Briedis, Briedis, Vērsis, Kami, Oni, Oni, Oni! Un tad jau mūsu ronini bija 5 līmenī. Vienīgā problēma bija, ka ronins kļuva labs, un mani novāca.
Paldies arī Goldberry un visam tējas namiņam, par.....nu bāc, ja es pateiktu visus iemeslus kādēļ jāsaka paldies, es laikam nojūgtos.
Negatīvi man likās tikai stulbais lietus, un tas, ka patiesībā Maho vai Nindzja bija gandrīz katrs otrais spēlētājs. Bet tā jau nav geimu vaina.
My two cents.
GoldLeader

[Lich]

Paldies visiem, spēle bija vienkārši lieliska! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/thumbsup.gif)

Te jāpateicas gan GM, gan visiem spēlētājiem. Šis bija pirmais LARPs, kurā es sajutos tā, it kā pasaule patiešām būtu dzīva. Pirmkārt GM saradīto kvestu un notikumu bija daudz, tie bija oriģināli, interesanti un ļoti sekmēja pareizās atmosfēras rašanos. Otrkārt arī spēlētāji nenodarbojās ar putras vārīšanu un sēdēšanu nometnēs, bet gan staigāja apkārt un mijiedarbojās viens ar otru, tādējādi radīdami jaunus notikumus, fanu un interesantas starp-nometņu un starp-personāžu attiecības.

Pats spēlēju samuraju Širotori Džiro un biju vienas nometnes vadītājs. Nometnē bez manīm uzturējās tirgotājs, divi zemnieki, divi priesteri un viens karotājs. Arī geišu māja atradās manas nometnes aizstāvībā. Sākotnēji bija diezgan grūti iejusties tēlā un sajusties īpaši svarīgam, jo nekad iepriekš nebiju spēlējis vadošu lomu, taču uz beigām sāka sanākt aizvien labāk. To gan konstanti traucēja apziņa, ka kārtības uzturēšanai savā teritorijā un geišu namā man bija tikai viens karotājs un es, kas nozīmē, ka kauju gadījumā skaitliski mūsu nometne bija salīdzinoši ļoti vāja.

Bet vispār vadīt nometni ir reizē interesanti un grūti, jo vienmēr ir jābūt pieejamam, par visu informētam, jāvelk ekonomiskie un citi gali kopā, jāuztur īstā atmosfēra komandā (lai OOG nepārmāktu gaisotni un neiestātos panīkums) un jābīda visas sarunas.

Visi apkārtējie tēli bija kolosāli kolorīti. Geišu māja patiesi bija atpūtas un jautrības vieta it sevišķi ar tās neatkārtojamo kabuki aktieri. Roninu komanda izskatījās biedinoši respektabla, kad staigāja apkārt pilnā sastāvā. Žetons zemnieku/ņinzu ciematiņam, kas atradās trīs jumtu vidū un principā ar zemnieka nolaupīšanas notikumu ievilka Širotori klanu attiecībās ar Jumitori klanu un Roniniem. Lieliski arī bija visi klaiņojošie mūki, kas pacentās sagādāt ne vienu vien pārsteigumu.

No paša nometnes jāpateicas zenofeXam kurš tēloja zemnieku, bet patiesībā bija arī maho burvis (ko neviens tiešām nezināja, atšķirībā no lielākās daļas pārējo burvju) un sagādāja vairākus kolorītus brīžus. Vienubrīd šis atgriezās no meža ar cirvi un bez malkas un nedaudz salecās, kad es paprasīju kāpēc tā, jo patiesībā tieši tobrīd šis bija iebridis mežā taisīt savu altāri. Otra zenofeXa izdarība beidzās ar to, ka mūki atnāca uz mūsu nometni pārdot lāčādu, no lāča, kuru es pats biju nogriezis un mans zemnieks ģērējis.

Arī Ata priestera sniegums bija lielisks, it sevišķi viņa rituālās runas bija spēcīgas... Diemžēl šis priesteris ļoti nepanesa slapjumu un uz spēles beigām reti, kad bija redzams ārpus savas svētnīcas.

Diemžēl tāpat, kā visiem pārējiem, arī man stipri pietrūka saulītes un trešās dienas. Un kaut arī spēle bija lieliska, domāju bez dabas traucēkļiem šī spēle kļūtu leģendāra...