Nu tātad....jā...man bija divi čari, Maho un Nindzja. Maho nosita paša komandas biedri, bet Nindzja nomira tīri aiz garlaicības.
Spēle bija ļoti organizēta, un kvestu bija daudz. Altāri pārsteidza ar izdomu, piemēram "Altāris ar beigto trusīti" un "Altāris ar Sakē krūku. Kas šito atrod, paņem vienu porciju". Geimu darbība bija vienkārši lieliska. Mani labākie spēles momenti bija tieši tēlot npc. Par geimiem runājot, pladies Raivim, kuru mūsu komanda nogalināja 7 reizes, konkrētāk, Briedis, Briedis, Vērsis, Kami, Oni, Oni, Oni! Un tad jau mūsu ronini bija 5 līmenī. Vienīgā problēma bija, ka ronins kļuva labs, un mani novāca.
Paldies arī Goldberry un visam tējas namiņam, par.....nu bāc, ja es pateiktu visus iemeslus kādēļ jāsaka paldies, es laikam nojūgtos.
Negatīvi man likās tikai stulbais lietus, un tas, ka patiesībā Maho vai Nindzja bija gandrīz katrs otrais spēlētājs. Bet tā jau nav geimu vaina.
My two cents.
GoldLeader
Pilnā versija: Atsauksmes par "Ceļu"
nu jaa, esmu kautcik izguleejies beidzot. Speele, visaa kopumaa, bija lieliska, ka tik nebuutu bijis lietus. Izdariiju veertiigu secinaajumu- buut par samuraju ir pilniigs vaaks. Neko nedriikst dariit, tikai jaakomandee, katram jaaskataas uz nagiem u.tml. uz speeles beigaam muusu nometnee gan saaka valdiit garlaiciiba. Paldies Farlaineram par iespeeju pa-sparingoties. Paldies Raivim par nonjemshanos ar mums. Uguns garinjsh bija lielisks 
jasaka ka spele bija noorganizeta varen labi bija visu laiku ko speletajiem darit vismaz man visu laiku bija ko darit un ja ari iestajas garlaiciba tad to mans tels ipasi neizjuta jo aptracis muks vareja sakt saukat kadu kas vinam mazak patika par zalknambi vai ari ievetit drosvien ka zemnieki vairs negribes lai sveta viniem laukus itipasi muki jo pec musu svetibas raza nokalta
nedaudz par speles minusiesm
nedrikst spele izmantot magijas kas strada uz kadu noteiktu atalumu jo tada gadijuma tas vis sajuk itipasi ja ta magija tiek taisita cinas laika
nedaudz parspileti svarigi bija risu maisi respektivi koku
un vesl sadi tadi sikumi bet tie ir tikai mana uztvere tadel par tiem nau ko rakstit
nedaudz par speles minusiesm
nedrikst spele izmantot magijas kas strada uz kadu noteiktu atalumu jo tada gadijuma tas vis sajuk itipasi ja ta magija tiek taisita cinas laika
nedaudz parspileti svarigi bija risu maisi respektivi koku
un vesl sadi tadi sikumi bet tie ir tikai mana uztvere tadel par tiem nau ko rakstit
Tātad par LARPu Ceļš.
Visiem, kuriem būs slinkums gari un plaši lasīt, manis gari un plaši rakstīto, uzreiz došu šī teksta kopsavilkumu vienā teikumā:
Ceļš ir labākais LARPS, kurā līdz šim esmu piedalījies.
Taču par spēli sīkāk un smalkāk.
Spēle ritēja pusotru dienu, no piektdienas vakara līdz sestdienas vakaram, jo geimi prātīgi pārtrauca spēli mirklī, kad otrās dienas lietavas, kurām beigas nebija manāmas, kļuva jau pārāk nomācošas.
Tiem, kas nav sīkāk lasījuši settingu un klašu aprakstus, varu apmēram pastāstīt par spēles poligonu un lokācijām.
Poligons bija maziņš, bet tas mani perfekti apmierināja, jo šī galīgi nebija spēle, kurā gribētos kaut kur tālu iet un neko nedarīt. Šī bija intrigu, viltību un nodevības un izlikšanās spēle, un tai mazais poligons bija kā radīts. Pie tam tā ir stilīga sajūta, ka var attālumā redzēt pārējo nometņu ugunis.
Spēlē bija divas samuraju nometnes: Širotori (Jānis)un Jumitori, (Sigfa)ar saviem zemniekiem un karotājiem. Viena roninu nometne, kuras vadītājs bija leģendārais Zaļais Ronins (Trakais Cars aka Kikis), Geišu namiņš ar tā vadītāju (Goldberry) un izcilo haiku meistaru kabuki dejotāju - geju (Inx), un mazs zemnieku miestiņš uz abu samuraju teritoriju robežas, kuras saimnieks biju es (Andža). + geimu miests.
Spēle bija ļoti virtuāla un ar ļoti daudz mehānikas elementiem, kuras centrā bija koku, tobiš rīsu maisi vai vienkārši foods, un tas bija ļoti interesanti, jo zemnieku nebija daudz, un visi gribēja šo koku, un spieda to laukā, un gribēja vēl un vēl. Kā valūta un lieta, kuru iegūt (ēdamo visiem vajag, savādāk gada beigās uz ziemu paliksi badā), koku nostrādāja manā skatījumā vislabāk no visa līdz šim LARPos redzētā. To dabūt bija stimuls un pie tam pamatīgs. Tāpēc zemnieku kllase tiešām bija svarīga.
Kā jau pieminēju spēle bija diezgan virtuāla, taču te arī parādījās tās lielais spēks un priekšrocības, proti, fakts, ka uzstādot virtuālus in-game noteikumus, cilvēks ātri vien iejūtas šajā vidē un lomā caur tās mehāniku, nevis apstākļiem (nekāda baigā lomas atspēlēšana un uzspēlētība nav vajadzīga, tā vietā ir tik ļoti vajadzīgā iejušanās!).
Klasu speciālās īpašības lieliski atspoguļoja, to koncepciju.
Piemēram, karotāji un ronini un samuraji ir biedējoši un stipri, jo viņu izturība un stiprie ieroči, ir bieds parastajiem mīkstajiem ļautiņiem. Tāpēc, es kā zemnieks pa īstam ar bijību izturējos pret visiem karotājiem, kuri garām slāja ar saviem ieročiem.
Mūkiem ir pacifistiska rakstura ability, bet pēdējais ir tik savdabīgi visvarens, ka tomēr šo personāliju gribētos respektēt. Maho burvji, kuri visus alkst ziedot gariem, arī ir acīmredzams drauds. Geišas it kā ir pilnīgi neaizsargātas, bet var gandrīz ikvienu savaldzināt un ietekmēt lietas ar in-direct metodi. Tas bija ļoti prasmīgi un atmosfērīgi.
Mani arī pārāk neuztrauca visur pielīmētās lapiņas, jo tik un tā, tā ir interesanti klīst pa poligonu un nejauši atras kaut kādu special location. (es atradu sudraba sama ezeru, kuram izstāstot stāstu, ieguvu nesliktu apbalvojumu) Tas ir virtuāli, bet tas ir sasodīti interesanti.
Tālāk nedaudz par pašu in-game un mani un manu komandu.
Kā jau goldijs pieminēja, spēlē bija ļoti daudz tādi, kas tikai izlikās un patiesībā bija kas cits. Piemēram, priesteriene Žanete, patiesībā bija maho burvis, un gribēja ziedot jau spēles sākumā T3h Ati (you owe me one!) , kamēr šamo sargi tik lētticīgi atstāja vienu pašu. Taču es viņu atrunāju, jo negribēju izpelnīties Širotori, kā potenciālo ienaidnieku. Arī Inx, izrādās bija maho burvis, turpretī es ar visu savu pārējo komandu bijām nindzas.
Komanda bija izveidota jau sen - ziemā, kad Andžejs visulaipni piedāvāja mums šo iespēju un esmu viņam par to ļoti pateicīgs. Domāju, ka tieši šīs īpašās un slepenās klases dēļ, man spēle bija tik interesanta.
Tātad bijām divi nindzas (Lord_Fish un es) - zemnieki, kuri patiesībā nav zemnieki (koku neražojām, tāpēc visiem visu laiku melojām, ka mums kārtējais "jumts" kaut ko ir atņēmis). Otras divas nindzas bija geišas (Tija aka K... un Laura aka Susljiks), kuras bija dual class un sāka pat vairāk šķiet attīstīties kā geišas.
Un vēl bija zemniece (Silva), kura zināja par nindzu eksistenci un vēlāk spēlē tika iesvētīta to kārtā (tādā veidā, manuprāt kļūdama par ļoti varenu būtni, ar otrā līmeņa fermu un otrā līmeņa nindzas klasi, kura ražo 11 koku gadā).
Neviens tā arī līdz spēles beigām neuzzināja, ka mēs tie bijām, izņemot momentu, kad es pašās beigās neveiksmīgi nomiru, mana identitāte tika atklāta.
Pildījām underground uzdevumus, zīmējot nometņu kartes, noskaidrojot svarīgu personību vārdus (ko, šķiet, darīja daudzi), tālāk sabotējot tējas nama slavu, zogot un izkrāpjot ieročus. Paralēli tēlojām pārsvarā zemniekus un bijām ļoti pazemīgi un pieticīgi. Mēs ar Kaspi un spēles beigām jau pieradām staigāt ar noliektām galvām.
Sīkākus notikumus, kas atgadījās katrai nometnei, droši vien spēs pastāstīt citi, bet varu tikai pavēstīt par nindzu lokālā grupējuma vadītāja Ičijo Teroki 4. lev. (tobiš, manis) nelāgo nāvi.
Pie spēles beigām eju uz savu nometni un ieraugu Širotori sargu ar vēl vienu sargu (goldiju, slēpto nindzu, ko nezināju), kaut ko meklējam pa mūsu nometni. Izrādās viņi tur atraduši šurikenu, kas ir nelegālais ierocis. Sargs uzreiz metās pēc samuraja, bet es tajā mirklī zaudēju savu viltīgo nindzas pašsavaldīšanos un slīpētību, jo:
Goldijs bija ieplant'ojis aiz telts saindētu (dzeltenu) šurikenu ar mērķi apsūdzēt zemniekus (nezkādēļ), bet:
1)Mēs patiešām bijām nindzas.
2)Man tieši tajā pašā vietā glabājās mans melnais šurikens!
3)Es neatcerējos, ka tas mans bija melns, jo dažus nenokrāsojam
tāpēc noturēju to par savējo, sapratu, ka, ja sargs atvedīs samuraju, tad pārmeklējot nometni atradīs vēl citu nindzu atribūtiku (ninjato zobenus un citus šurikenus), tāpēc sadūru Goldiju uz nullēm ar šķēpu un iemetu ar šo šurikenu pa otru sargu un tad iedūru ar šķēpu, bet pats neveiksmīgi saņēmu divus dūrienus pretī (kas abi bija double damaga un nomiru). Tagad gan iedomājos, ka tehniski, varbūt, arī man vajadzēja izdzīvot, jo es taču sargam iemetu ar Goldija saindēto šurikenu, un, ja jamam nebija aizsardzība pret indi, tad tur jābūt kaut kādam efektam (nezinu kādam). Tā kā varbūt Ičijo Teroki vēl neaizgāja bojā. Kas to lai zina.
Par spēles problēmām un plusiem parakstīšu vēl vēlāk, savādāk visiem būs slinkums garo penteri lasīt.
Kā arī pieļauju, ka esmu tik jūsmīgs par šo spēli, jo tā tieši man bija devusi iespēju spēlēt tik interesantu tēlu - nindzu, cover zemnieku (zemniekiem ir interesanti, no viņiem visi spiež laukā ēdamo, bet tas ir prikoļīgi). Iespējams citiem Ceļš nesagādāja tik daudz baudas.
Un vēl, ja jau spēle, manā skatījumā, bija lieliska par spīti bezgalīgajām lietus gāzēm, tad tā patiešām laikam jau bija sasodīti laba!
Šādu tipa LARPu nebiju baudījis un man tas ļoti patika. Taču domāju, ka ne jau tā tips vien, bet gan GMu lielais ieguldītais darbs to padarīja par tik patīkamu un interesantu expu.
Milzīgs paldies GM komandai, proti Evijai, Uldim, Raivim un, protams, Andžejam (es taču nevienu neaizmirsu?).
Visiem, kuriem būs slinkums gari un plaši lasīt, manis gari un plaši rakstīto, uzreiz došu šī teksta kopsavilkumu vienā teikumā:
Ceļš ir labākais LARPS, kurā līdz šim esmu piedalījies.
Taču par spēli sīkāk un smalkāk.
Spēle ritēja pusotru dienu, no piektdienas vakara līdz sestdienas vakaram, jo geimi prātīgi pārtrauca spēli mirklī, kad otrās dienas lietavas, kurām beigas nebija manāmas, kļuva jau pārāk nomācošas.
Tiem, kas nav sīkāk lasījuši settingu un klašu aprakstus, varu apmēram pastāstīt par spēles poligonu un lokācijām.
Poligons bija maziņš, bet tas mani perfekti apmierināja, jo šī galīgi nebija spēle, kurā gribētos kaut kur tālu iet un neko nedarīt. Šī bija intrigu, viltību un nodevības un izlikšanās spēle, un tai mazais poligons bija kā radīts. Pie tam tā ir stilīga sajūta, ka var attālumā redzēt pārējo nometņu ugunis.
Spēlē bija divas samuraju nometnes: Širotori (Jānis)un Jumitori, (Sigfa)ar saviem zemniekiem un karotājiem. Viena roninu nometne, kuras vadītājs bija leģendārais Zaļais Ronins (Trakais Cars aka Kikis), Geišu namiņš ar tā vadītāju (Goldberry) un izcilo haiku meistaru kabuki dejotāju - geju (Inx), un mazs zemnieku miestiņš uz abu samuraju teritoriju robežas, kuras saimnieks biju es (Andža). + geimu miests.
Spēle bija ļoti virtuāla un ar ļoti daudz mehānikas elementiem, kuras centrā bija koku, tobiš rīsu maisi vai vienkārši foods, un tas bija ļoti interesanti, jo zemnieku nebija daudz, un visi gribēja šo koku, un spieda to laukā, un gribēja vēl un vēl. Kā valūta un lieta, kuru iegūt (ēdamo visiem vajag, savādāk gada beigās uz ziemu paliksi badā), koku nostrādāja manā skatījumā vislabāk no visa līdz šim LARPos redzētā. To dabūt bija stimuls un pie tam pamatīgs. Tāpēc zemnieku kllase tiešām bija svarīga.
Kā jau pieminēju spēle bija diezgan virtuāla, taču te arī parādījās tās lielais spēks un priekšrocības, proti, fakts, ka uzstādot virtuālus in-game noteikumus, cilvēks ātri vien iejūtas šajā vidē un lomā caur tās mehāniku, nevis apstākļiem (nekāda baigā lomas atspēlēšana un uzspēlētība nav vajadzīga, tā vietā ir tik ļoti vajadzīgā iejušanās!).
Klasu speciālās īpašības lieliski atspoguļoja, to koncepciju.
Piemēram, karotāji un ronini un samuraji ir biedējoši un stipri, jo viņu izturība un stiprie ieroči, ir bieds parastajiem mīkstajiem ļautiņiem. Tāpēc, es kā zemnieks pa īstam ar bijību izturējos pret visiem karotājiem, kuri garām slāja ar saviem ieročiem.
Mūkiem ir pacifistiska rakstura ability, bet pēdējais ir tik savdabīgi visvarens, ka tomēr šo personāliju gribētos respektēt. Maho burvji, kuri visus alkst ziedot gariem, arī ir acīmredzams drauds. Geišas it kā ir pilnīgi neaizsargātas, bet var gandrīz ikvienu savaldzināt un ietekmēt lietas ar in-direct metodi. Tas bija ļoti prasmīgi un atmosfērīgi.
Mani arī pārāk neuztrauca visur pielīmētās lapiņas, jo tik un tā, tā ir interesanti klīst pa poligonu un nejauši atras kaut kādu special location. (es atradu sudraba sama ezeru, kuram izstāstot stāstu, ieguvu nesliktu apbalvojumu) Tas ir virtuāli, bet tas ir sasodīti interesanti.
Tālāk nedaudz par pašu in-game un mani un manu komandu.
Kā jau goldijs pieminēja, spēlē bija ļoti daudz tādi, kas tikai izlikās un patiesībā bija kas cits. Piemēram, priesteriene Žanete, patiesībā bija maho burvis, un gribēja ziedot jau spēles sākumā T3h Ati (you owe me one!) , kamēr šamo sargi tik lētticīgi atstāja vienu pašu. Taču es viņu atrunāju, jo negribēju izpelnīties Širotori, kā potenciālo ienaidnieku. Arī Inx, izrādās bija maho burvis, turpretī es ar visu savu pārējo komandu bijām nindzas.
Komanda bija izveidota jau sen - ziemā, kad Andžejs visulaipni piedāvāja mums šo iespēju un esmu viņam par to ļoti pateicīgs. Domāju, ka tieši šīs īpašās un slepenās klases dēļ, man spēle bija tik interesanta.
Tātad bijām divi nindzas (Lord_Fish un es) - zemnieki, kuri patiesībā nav zemnieki (koku neražojām, tāpēc visiem visu laiku melojām, ka mums kārtējais "jumts" kaut ko ir atņēmis). Otras divas nindzas bija geišas (Tija aka K... un Laura aka Susljiks), kuras bija dual class un sāka pat vairāk šķiet attīstīties kā geišas.
Un vēl bija zemniece (Silva), kura zināja par nindzu eksistenci un vēlāk spēlē tika iesvētīta to kārtā (tādā veidā, manuprāt kļūdama par ļoti varenu būtni, ar otrā līmeņa fermu un otrā līmeņa nindzas klasi, kura ražo 11 koku gadā).
Neviens tā arī līdz spēles beigām neuzzināja, ka mēs tie bijām, izņemot momentu, kad es pašās beigās neveiksmīgi nomiru, mana identitāte tika atklāta.
Pildījām underground uzdevumus, zīmējot nometņu kartes, noskaidrojot svarīgu personību vārdus (ko, šķiet, darīja daudzi), tālāk sabotējot tējas nama slavu, zogot un izkrāpjot ieročus. Paralēli tēlojām pārsvarā zemniekus un bijām ļoti pazemīgi un pieticīgi. Mēs ar Kaspi un spēles beigām jau pieradām staigāt ar noliektām galvām.
Sīkākus notikumus, kas atgadījās katrai nometnei, droši vien spēs pastāstīt citi, bet varu tikai pavēstīt par nindzu lokālā grupējuma vadītāja Ičijo Teroki 4. lev. (tobiš, manis) nelāgo nāvi.
Pie spēles beigām eju uz savu nometni un ieraugu Širotori sargu ar vēl vienu sargu (goldiju, slēpto nindzu, ko nezināju), kaut ko meklējam pa mūsu nometni. Izrādās viņi tur atraduši šurikenu, kas ir nelegālais ierocis. Sargs uzreiz metās pēc samuraja, bet es tajā mirklī zaudēju savu viltīgo nindzas pašsavaldīšanos un slīpētību, jo:
Goldijs bija ieplant'ojis aiz telts saindētu (dzeltenu) šurikenu ar mērķi apsūdzēt zemniekus (nezkādēļ), bet:
1)Mēs patiešām bijām nindzas.
2)Man tieši tajā pašā vietā glabājās mans melnais šurikens!
3)Es neatcerējos, ka tas mans bija melns, jo dažus nenokrāsojam
tāpēc noturēju to par savējo, sapratu, ka, ja sargs atvedīs samuraju, tad pārmeklējot nometni atradīs vēl citu nindzu atribūtiku (ninjato zobenus un citus šurikenus), tāpēc sadūru Goldiju uz nullēm ar šķēpu un iemetu ar šo šurikenu pa otru sargu un tad iedūru ar šķēpu, bet pats neveiksmīgi saņēmu divus dūrienus pretī (kas abi bija double damaga un nomiru). Tagad gan iedomājos, ka tehniski, varbūt, arī man vajadzēja izdzīvot, jo es taču sargam iemetu ar Goldija saindēto šurikenu, un, ja jamam nebija aizsardzība pret indi, tad tur jābūt kaut kādam efektam (nezinu kādam). Tā kā varbūt Ičijo Teroki vēl neaizgāja bojā. Kas to lai zina.
Par spēles problēmām un plusiem parakstīšu vēl vēlāk, savādāk visiem būs slinkums garo penteri lasīt.
Kā arī pieļauju, ka esmu tik jūsmīgs par šo spēli, jo tā tieši man bija devusi iespēju spēlēt tik interesantu tēlu - nindzu, cover zemnieku (zemniekiem ir interesanti, no viņiem visi spiež laukā ēdamo, bet tas ir prikoļīgi). Iespējams citiem Ceļš nesagādāja tik daudz baudas.
Un vēl, ja jau spēle, manā skatījumā, bija lieliska par spīti bezgalīgajām lietus gāzēm, tad tā patiešām laikam jau bija sasodīti laba!
Šādu tipa LARPu nebiju baudījis un man tas ļoti patika. Taču domāju, ka ne jau tā tips vien, bet gan GMu lielais ieguldītais darbs to padarīja par tik patīkamu un interesantu expu.
Milzīgs paldies GM komandai, proti Evijai, Uldim, Raivim un, protams, Andžejam (es taču nevienu neaizmirsu?).
PIEKRĪTU ANDŽAM
Šī BDLS bija laba. Ļoti laba. Ļoti, ļoti laba. Tāpēc:
1) Paldies organizētājiem, ka tādi vispār esat. Tā turpināt.
2) Paldies jaukajiem spēlētājiem: biedrenēm geišām; geišu Mammai - Goldberry; haiku meistaram; slepenajiem biedriem - "padevīgajiem zemnieciņiem" (tik pazemīgu Lord Fish vēl nebiju redzējusi); nindzju vadītājam, kas neļāva man iet suicidālā misijā; geišu namiņa apmeklētājiem; mazajam puisītim, kas nesa mums žagarus; Širototi - san, kas izturējās laipni visās daudzajās situācijās un bija apbrīnojami pieklājīgs; trakajiem večukiem, kas svētīja pa labi un pa kreisi; levitējošajiem mūkiem; un visiem pārējiem, kurus aizmirsu pieminēt.
Mana mūžīgi stulbi smaidošā geiša, kas sirds dziļumos kaldina plānus : "Kill Kill Kill!" un ir gatava eksplodēt šurikenos, diemžēl nevarēja gūt absolūtu piepildījumu, jo bija pārāk slinka, lai līstu ārā - aukstumā un slapjumā, bet tik un tā varēja gūt zināmu baudu čakarējot visus, un pēc spēles paziņojot savu patieso būtību.
Par vienu no galvenajām geišu izklaidēm izvērsās mūsu jaunākās biedrenes midzuages izsole. Visiem varu paziņot, ka beigās cena sasniedza 5 koku. Tos gan solīja levitējošās priesterienes (2 koku naudā + lāčāda), tāpēc sagaidāms, ka cena būtu augusi. Pati Ayumi gan centās šo procesu visādi kavēt pēc iespējas ātrāk apēdot visus attiecīgos cepumiņus. Viņai par nelaimi, mums bija vēl viena kaste.
Daži tējas nama apmeklētāji vienkārši tika pacienāti ar šiem cepumiem. Vispārēju atzinību izpelnījās Raivja iztekums : "(Pēc klusuma brīža, ar iedvesmu) NEA! Tie cepumiņi garšo savādāk!"
Cerams, ka sagaidīsim izcilā haiku meistara priekšnesuma video ierakstu.
Diemžēl geišu tējas nams, lai arī cik populārs, neslīka nozīmīgu in-game sarunu plūdos. Uz turieni cilvēki nāca atpūsties un pasēdēt uz mīkstajām mēbelēm, nevis apstāstīt geišām Svarīgu Informāciju, uz ko es biju cerējusi, izvēloties to par savu paslēptuvi. Tāpēc ar nindzju kvestiem mums gāja, tā kā gāja. Geišu level-up bija daudz vieglāks, tāpēc susljiks uz spēles beigām būtu kļuvis itin "biezs". Geišu starpā valdīja absolūta demokrātija un biedriskums. To, kura no mums dabūs level-up, mēs izlēmām ar vecā, labā "akmens, šķēres, papīrīts" palīdzību.
Par slikto - ja arī tāds bija, es to neizjutu. Pat mana mīlestība uz WYSIWYG bija lieka. Bija labi tāpat.
Šī BDLS bija laba. Ļoti laba. Ļoti, ļoti laba. Tāpēc:
1) Paldies organizētājiem, ka tādi vispār esat. Tā turpināt.
2) Paldies jaukajiem spēlētājiem: biedrenēm geišām; geišu Mammai - Goldberry; haiku meistaram; slepenajiem biedriem - "padevīgajiem zemnieciņiem" (tik pazemīgu Lord Fish vēl nebiju redzējusi); nindzju vadītājam, kas neļāva man iet suicidālā misijā; geišu namiņa apmeklētājiem; mazajam puisītim, kas nesa mums žagarus; Širototi - san, kas izturējās laipni visās daudzajās situācijās un bija apbrīnojami pieklājīgs; trakajiem večukiem, kas svētīja pa labi un pa kreisi; levitējošajiem mūkiem; un visiem pārējiem, kurus aizmirsu pieminēt.
Mana mūžīgi stulbi smaidošā geiša, kas sirds dziļumos kaldina plānus : "Kill Kill Kill!" un ir gatava eksplodēt šurikenos, diemžēl nevarēja gūt absolūtu piepildījumu, jo bija pārāk slinka, lai līstu ārā - aukstumā un slapjumā, bet tik un tā varēja gūt zināmu baudu čakarējot visus, un pēc spēles paziņojot savu patieso būtību.
Par vienu no galvenajām geišu izklaidēm izvērsās mūsu jaunākās biedrenes midzuages izsole. Visiem varu paziņot, ka beigās cena sasniedza 5 koku. Tos gan solīja levitējošās priesterienes (2 koku naudā + lāčāda), tāpēc sagaidāms, ka cena būtu augusi. Pati Ayumi gan centās šo procesu visādi kavēt pēc iespējas ātrāk apēdot visus attiecīgos cepumiņus. Viņai par nelaimi, mums bija vēl viena kaste.
Daži tējas nama apmeklētāji vienkārši tika pacienāti ar šiem cepumiem. Vispārēju atzinību izpelnījās Raivja iztekums : "(Pēc klusuma brīža, ar iedvesmu) NEA! Tie cepumiņi garšo savādāk!"
Cerams, ka sagaidīsim izcilā haiku meistara priekšnesuma video ierakstu.
Diemžēl geišu tējas nams, lai arī cik populārs, neslīka nozīmīgu in-game sarunu plūdos. Uz turieni cilvēki nāca atpūsties un pasēdēt uz mīkstajām mēbelēm, nevis apstāstīt geišām Svarīgu Informāciju, uz ko es biju cerējusi, izvēloties to par savu paslēptuvi. Tāpēc ar nindzju kvestiem mums gāja, tā kā gāja. Geišu level-up bija daudz vieglāks, tāpēc susljiks uz spēles beigām būtu kļuvis itin "biezs". Geišu starpā valdīja absolūta demokrātija un biedriskums. To, kura no mums dabūs level-up, mēs izlēmām ar vecā, labā "akmens, šķēres, papīrīts" palīdzību.
Par slikto - ja arī tāds bija, es to neizjutu. Pat mana mīlestība uz WYSIWYG bija lieka. Bija labi tāpat.
Zini andža, man pēc maho nomiršanas atļāva spēlēt nindzju. Man iedeva tikai 2 šurikenus. Širotori nometnē viens mētājās. To tad arī nospēru. Kad mani par to sāka izprašņāt, es gan prasmīgin atrunājos, bet man vajadzēja kādam uzgrūst vainu. Nu jā....tā kā es esmu goldijs, man protams "paveicās" to noslēpt šādi lai nu kā, Nindzjas OWNZ! un kāsīša seja pēč šitā ieraudzīšanas bija vnk ģeniāla....
lai nu kā, Nindzjas OWNZ! un kāsīša seja pēč šitā ieraudzīšanas bija vnk ģeniāla....
Ja nebūtu tā sasodītā lietus, spēle būtu daudz jaukāka. Toties zustu spēja veikt varoņdarbu - iekurināt ugunskuru no slapjiem zariem. 
Tā kā arī es biju slinka un salīga tad pilnībā nerealizēju savu tirgotājas potenciālu un pat neaizgāju un jumitori klanu. Toties klātienē dzirdēju leģendārā haiku meistara izcilo dzejoli. "BLBLABLA" ! 
Vai tiešām es būtu vienīgā, kas spēlēja to, ko spēlēja - tirgoni, bez kādiem slepeniem uzdevumiem un būtībām?
Par virtualitāti - tā mani netraucēja, tikai reizēm bija mulsinoši, kad man samaksā ar trim rīsu maisiem izvelkot tos no kabatas... Lietus dēļ bija samērā maz sadzīves spēlēšanas, par ko bija žēl, bet nevarētu brīnīties. Kopumā - izdeuvsies spēle.
Tā kā arī es biju slinka un salīga tad pilnībā nerealizēju savu tirgotājas potenciālu un pat neaizgāju un jumitori klanu. Toties klātienē dzirdēju leģendārā haiku meistara izcilo dzejoli. "BLBLABLA" ! Vai tiešām es būtu vienīgā, kas spēlēja to, ko spēlēja - tirgoni, bez kādiem slepeniem uzdevumiem un būtībām?
Par virtualitāti - tā mani netraucēja, tikai reizēm bija mulsinoši, kad man samaksā ar trim rīsu maisiem izvelkot tos no kabatas...
Lietus dēļ bija samērā maz sadzīves spēlēšanas, par ko bija žēl, bet nevarētu brīnīties. Kopumā - izdeuvsies spēle.
--> Lia'angia
Nevis "BLABLABLA", bet "TRALLALA, TRALLALLA"!
Lūdzu ar cieņu izturēties pret Takuni-san atstāto literāro pieminekli!
Nevis "BLABLABLA", bet "TRALLALA, TRALLALLA"!
Lūdzu ar cieņu izturēties pret Takuni-san atstāto literāro pieminekli!
Nu cik es atceros, pēdējais izsauciens bija tieši "blablabla!!!" japagaida līdz varēsim aplūkot šī leģendārā priekšnesuma videoierakstu un jāpārliecinās, ko īsti dižais poēts sauca.
Nekad vēl neesmu bijis tik pikts uz laika apstākļiem! Tie neļāva man realizēt uberkruto manas aklās mātes upurešanu manam varenajam oni.
+ Jā, man šķiet tomēr ka duālo ļaužu (to, kam vairāk nekā viena klase) skaits spēlē tiešām bija par lielu...
Tomēr kopumā, ja ne labākā, tad vismaz orģinālākā no tām, ko biju spēlējis, šī BDLS spēle tiešam bija.
+ Jā, man šķiet tomēr ka duālo ļaužu (to, kam vairāk nekā viena klase) skaits spēlē tiešām bija par lielu...
Tomēr kopumā, ja ne labākā, tad vismaz orģinālākā no tām, ko biju spēlējis, šī BDLS spēle tiešam bija.
IIsteniibaa tik tiessaam naturaalaakais holy phuns paraava speeleejot aptrakussu muuku, lai gan uz beigaam tas jau izveertaas par "dabuusim Maariitim to sasodiito 5. levelu un lieciet mani mieraa, esmu slapja, nosalusi, izsalkusi un vai es jau mineeju, ka slapja?"
Dazzbriid sskkita, ka pa poligonu apkaart neesaajamies tikai mees - Maaris, Kaasis, Andza un es, +GM, jo pa cellam diezko cilveekus satikt nesanaaca lietus laikaa. Viens no muuku kvestiem gan mums ne paaraak patika, jo to vareeja diezgan plassi izveerst katrs savaa interpretaacijaa, bet tas jau nekas - savu panaacaam un dazzam labam pat sanaaca padziivot kaadu pusstundu ar piekto levelu.
Visaa visumiibaa naakas teikt iisi - Paldies GM par ieguldiito darbu!!!
Dazzbriid sskkita, ka pa poligonu apkaart neesaajamies tikai mees - Maaris, Kaasis, Andza un es, +GM, jo pa cellam diezko cilveekus satikt nesanaaca lietus laikaa. Viens no muuku kvestiem gan mums ne paaraak patika, jo to vareeja diezgan plassi izveerst katrs savaa interpretaacijaa, bet tas jau nekas - savu panaacaam un dazzam labam pat sanaaca padziivot kaadu pusstundu ar piekto levelu.
Visaa visumiibaa naakas teikt iisi - Paldies GM par ieguldiito darbu!!!
Nu jaa, man arii shis larps vienkaarshi patika.
Nindzu teelot bija jautri, it iipashi taapeec, ka tas bija jaasleepj no visiem citiem cilveekiem, kas konstanti atradaas muusu nometnee un laikam jau tur dziivoja, aka Zanete, Axel(tekoshais vilks), trakaa veceniite un krietni mazaak arii trakais vechuks.
Larpa beigaas izmisiigi mekleeju kaadu ko nogriezt kaa nindza, bet diemzheel Goldleader bija pamaniijies nomirt, taapat kaa Širototi - san, tad peedeejais ieveeriibas cieniigais upuris peec manaam domaam bija palicis zaljais ronis, kursh juutot mani naakam pretii melnaa paltrakaa ar neredzamiibas lenti, jau laiciigi atljasavaas pazinjot, ka larps ir beidzies un es izskatoties peec gruutnieces(visu larpu neesaajos apkaart ar milziigu shurikenu maisu uz veedara, taapeec arii briesmiigi baidiijos, ka Andzas nogalinaashanas briidii Širototi - san izdomaas mani paarmekleet).
Protams paldies GM.
Nindzu teelot bija jautri, it iipashi taapeec, ka tas bija jaasleepj no visiem citiem cilveekiem, kas konstanti atradaas muusu nometnee un laikam jau tur dziivoja, aka Zanete, Axel(tekoshais vilks), trakaa veceniite un krietni mazaak arii trakais vechuks.
Larpa beigaas izmisiigi mekleeju kaadu ko nogriezt kaa nindza, bet diemzheel Goldleader bija pamaniijies nomirt, taapat kaa Širototi - san, tad peedeejais ieveeriibas cieniigais upuris peec manaam domaam bija palicis zaljais ronis, kursh juutot mani naakam pretii melnaa paltrakaa ar neredzamiibas lenti, jau laiciigi atljasavaas pazinjot, ka larps ir beidzies un es izskatoties peec gruutnieces(visu larpu neesaajos apkaart ar milziigu shurikenu maisu uz veedara, taapeec arii briesmiigi baidiijos, ka Andzas nogalinaashanas briidii Širototi - san izdomaas mani paarmekleet).
Protams paldies GM.
Ak dievs.
Un šajā brīdī andžejs atbildētu :"Jā? Ko tu vēlējies?"
nu vieniigais ko es varu pateikt ir ka buutu idejaala speele ja nebūtu lietus ! 
heh mani tikai pie speeles beigaam novaaca par nepaklaniishanos
bet veelaak par nps buut bija fun bija OK
heh mani tikai pie speeles beigaam novaaca par nepaklaniishanos
bet veelaak par nps buut bija fun bija OK
Piekrītu visiem, ka Ceļš bija patiešām labs LARPs.
Spēlē biju geiša - Kumiko Ajume un nindza Ičijo Ajume. Iespēja spēlēt divās klasēs bija patiešāma lieliska, kas nodrošināja iespēju vīt vairāk intrigu, vairāk kvestu un lielākas iespējas iegūt kokus un level-upus. Man patika, ka mums bija jāslēpj no visiem, ka mēs esam nindzas - "Nindzjas nevis ir, bet nav". Mīnuss bija tas, ka tējas namiņš šai spēlē bija vieta, kur cilvēki gāja atpūsties, parunāties un atpūsties no aktīvās spēles. It kā jau tā arī jābūt, jo pie geišām nāk atpūsties no reālās dzīves problēmām, bet man reizēm tik ļoti gribējās doties līdzi citiem savas komandas biedriem, respektīvi, nindzām, zagt pārējās nometnēs ieročus, bet man bija jābūt geišai. Reizēm likās, ka aktīva spēle notiek citur nevis tur, kur esmu es. Bet es nesūdzos, arī kā geiša piedzīvoju daudz ko interesantu: tika izsolīta mana midzuage, ja kas par solītajām naudas summām uzzināju tikai šorīt; pieredzēju vienu, bet pašu labāko, haiku; vadīju tējas ceremoniju sudrabainam samam ar ūsām, kas atradās ūdenī, pļavas vidū, līstot lietum, bez tējas - to aizvietoja cepumi, jas kas šīs ceremonijas vidū paziņoja, ka spēle ir beigusies, bet mums tā turpinājās. Beigās iznāca, ka man bija vieglāk level-upoties kā geišai, nevis kā nindzai, jo tējas namā nemaz tik viegli nesanāca pīt intrigas un zagt ieročus, kamēr samuraji vai ronini baudija geišu viesmīlību.
Paldies GMiem, kas bija ļoti draudzīgi un kārtīgi papūlējušies, lai spēlētājiem būtu interesanti! Ceru, ka viņi tā turpinās un spēs īstenot vēl nerealizētās , kā arī spēles gaitā radušās un vēl nedzimušas idejas.
Paldies spēlētājiem, kas arī bija diezgan labi sagatavojušies spēlei un atraktīvi atspēlēja savus tēlus!
Spēlē biju geiša - Kumiko Ajume un nindza Ičijo Ajume. Iespēja spēlēt divās klasēs bija patiešāma lieliska, kas nodrošināja iespēju vīt vairāk intrigu, vairāk kvestu un lielākas iespējas iegūt kokus un level-upus. Man patika, ka mums bija jāslēpj no visiem, ka mēs esam nindzas - "Nindzjas nevis ir, bet nav". Mīnuss bija tas, ka tējas namiņš šai spēlē bija vieta, kur cilvēki gāja atpūsties, parunāties un atpūsties no aktīvās spēles. It kā jau tā arī jābūt, jo pie geišām nāk atpūsties no reālās dzīves problēmām, bet man reizēm tik ļoti gribējās doties līdzi citiem savas komandas biedriem, respektīvi, nindzām, zagt pārējās nometnēs ieročus, bet man bija jābūt geišai. Reizēm likās, ka aktīva spēle notiek citur nevis tur, kur esmu es. Bet es nesūdzos, arī kā geiša piedzīvoju daudz ko interesantu: tika izsolīta mana midzuage, ja kas par solītajām naudas summām uzzināju tikai šorīt; pieredzēju vienu, bet pašu labāko, haiku; vadīju tējas ceremoniju sudrabainam samam ar ūsām, kas atradās ūdenī, pļavas vidū, līstot lietum, bez tējas - to aizvietoja cepumi, jas kas šīs ceremonijas vidū paziņoja, ka spēle ir beigusies, bet mums tā turpinājās. Beigās iznāca, ka man bija vieglāk level-upoties kā geišai, nevis kā nindzai, jo tējas namā nemaz tik viegli nesanāca pīt intrigas un zagt ieročus, kamēr samuraji vai ronini baudija geišu viesmīlību.
Paldies GMiem, kas bija ļoti draudzīgi un kārtīgi papūlējušies, lai spēlētājiem būtu interesanti! Ceru, ka viņi tā turpinās un spēs īstenot vēl nerealizētās , kā arī spēles gaitā radušās un vēl nedzimušas idejas.
Paldies spēlētājiem, kas arī bija diezgan labi sagatavojušies spēlei un atraktīvi atspēlēja savus tēlus!
Ja atskaita lietu, kas visai nopietni bendēja nervus un nedaudz arī veselību, tad viss pārējais bija ļoti labā līmenī.
Un tas nekas, ka es kā iesāku spēli, tā arī to nodzīvoju būdams absolūti vienkāršs pirmā līmeņa zemnieks Šindži. Ko visi tā uztrakuši ar to level-up? Manisprāt jaukākais bija sēdēt nometnē pie ugunskura, pa reizei noskaitīt kādu haiku (liekas, pat GM neiebrauca, kas tas ir, sorry, Raivi...) un klausīties un skatīties kā visi kaut kur skrien un trako.
Protams, ir tam arī mīnusi, no visiem plānotajiem 30+ spēlētājiem satikt un parunāties izdevās tikai ar tiem kas bija Jumitori nometnē, un vēl pāris ciemos ienācējiem. Žēl, ka tirgotājs uz to brīdi kad es devos turp ar 9 koku (8 naudā un 1 rīsos) jau bija sakravājusi mantas un brauca prom, un arī geišu nams mūs zemniekus uzņēma visai nelaipni ( Goldberry: "Viņi jau samaksāja? Nē? Nu tad tiš!") un vēl vajadzēja redzēt Minikazas seju, kad viņa jau pēc spēles beigām želojās, ka nav viņai koku lai level-up dabūtu, un tad uzzināja, cik koku es nēsāju apkārt.
Smagi sakrita uz nerviem "vecītis", 'večina' ar savu spiegšanu mazāk bet arī. Nu tas bija pārspīlēti, un nezinu kā ar tādu vervelēšanu vispār varēja kādu Budas ticībā pārvilināt Savam lauikam tādu 'sludinātāju' es tuvumā nelaistu. Toties šantāža ar ūdenspīpi bija labu labā - i gribētos nosist, bet kā tad ar to pīpi pēc tam? Toties kāds prieks bija uzzināt, ka abi pieķerti aplaupot geišu namu, nosisti, un ka viņu templi tagad ārda ārā. Tā bija absolūta sajūsma pārākajā pakāpē!!!
Tieši tobrīd es arī atklāju, ka mans padevīgais zemnieks Šindži absolūti nevēlas tādu liekēdi Budas sekotāju barot, atšķirībā no otra Budas sekotāja mūsu nometnē. Sekojošš sarunas fragments:
Samurajs. "Ei, zemniek, tev rīsi ir? Esi paēdis."
Šindži: "Jā, kungs. Vēl ir. Esmu paēdis."
Samurajs: "Un ja iedosi šim te vīram vienu koku?"
Šindži: "Tad vairs nebūšu paēdis, kungs."
Lieki piebilst, ka tobrīd man bija divi koku, nevis viens.
Patika ugunsgariņš. "Dziedi! Bet tu spēlē! Un tu stāsti! Un dod ēst!" Raivis bija kolosāls tai lomā. Izrīkoja visus, priesteriene spēlē viņam sumisenu, zemnieki dzied, trakais mūks stāsta aptrakušas pasakas.
Patika saspēlēties ar mūsu nometnes priesterieni, un viņas Tori vārtu celšana bija kaut kas jauks un izcils, ilgi pēc tam sēdēju un meditēju pie tiem vārtiem (kamēr OOG gāju pēc ūdens). Pašam prieks, ka tādi sanāca.
Arī tā stunda pie rīsu laika pagāja nemanot - pamatā ar Miko nopļāpājām, stāstīju dažādus budistu koānus un sintoistu ticējumus un japāņu leģendas, pacitēju budas izteicienus, salīdzināju dažādos mūkus, kas pie Jumitori iegriezušies.
Nakts kauja ar Oni - oni bija priekšrocības, jo ja tev ar roku jāskaras oni klāt, nevis ar šķēpu, tad nevar to pienācīgo distanci ieturēt...
Nākamās dienas raža - Uldis kā GM atnāk, paskatās uz priesterienes izdoto zaļo papīru ar hieroglifu un paziņo: "Pasakiet savai priesterinei, lai nedāļā amuletus BEZ sertifikātiem turpmāk!!!" Ok, raža bija laba, 5 koku plus 6 puskoku naudinās.
Samurajs atnāk, pasludina, ka jāievāc nodevas.
Samurajs: "Dod pusi no rīsiem."
Šindži noliek vienu koku, aiziet pēc otra, atnāk, noliek un apsēžas.
Samurajs: "Sasodītā sliktā raža..."
Miko paskatās uz Šindži un rīkojas tāpat.
Beigās atnāk trešais zemnieks ar diviem pavadoņiem, atnes trīs koku: "Raža bija slikta, kungs."
Samurajs žēli nopūšas.
bet pašās spēles beigās Jumitori nometnei to notikumu sakrita virsū par daudz.
Sākās jau ar to mazo puisēnu, kas atnāca, un pie vārtiem nostājies, ne palocīja galvu pret samuraju, bet uzbrēca: "Vai no zemniekiem nodevas jau ievācāt?"
Vajadzēja redzēt Sigfas seju tobrīd "Ko?"
OOG - Sigfam tobrīd kādu gribējās nogalināt, un te viens uzkasās.
Ok, Samurajs ņem katanu, iet ar ašigaru pie vārtiem un tur sākas sarunas. Sarunās pretējā puse atzīst, ka kalpojis maho burvim, un pat bijis tā māceklis, samuraja priekšā galvu nenoliec.
Samurajs prasa ašigaru: "Ko dara ar tādiem, kas nezina savu vietu sabiedrībā?"
"Tos soda, kungs," Ašigaru atbild.
Visu laiku bija iespēja vēl atkāpties, bet nu Sigfa izrauj katanu un cērt. Pretinieks nullēs.
Sigfa novāc katanu un pasaka ašigaru: "Dabeidz viņu. Viņš nav cienīgs no manas katanas mirt."
Kauja ilgst vēl kādu brīdi, līdz mazajam nepaveicas, un Einārs viņu nodur.
Tad atnāk geišu nama saimniece.
Tad, kmaēr samurajs ar viņu runā, iedrasē Imperatora nodokļu iekasētājs. Tas bij jautri.
Tad atpakaļ pie geišas, bet pag - mēs imparetoram nodokļus nemaksājam!!!! Pakaļ tiem trim tipiem!
Tad atnesas Zaļais Ronins - kur kungs?
Ašigaru pie vārtiem saka: "Nodokļu inspektori savāca"
Zaļā Ronina seja tobrīd bija tužas zīmējuma vērta, varbūt ka uzvilkšu kādreiz. Mēs zemnieki vai gar zemi novēlāmies nno smiekliem.
Ok, turpinājums sekos...
Un tas nekas, ka es kā iesāku spēli, tā arī to nodzīvoju būdams absolūti vienkāršs pirmā līmeņa zemnieks Šindži. Ko visi tā uztrakuši ar to level-up? Manisprāt jaukākais bija sēdēt nometnē pie ugunskura, pa reizei noskaitīt kādu haiku (liekas, pat GM neiebrauca, kas tas ir, sorry, Raivi...) un klausīties un skatīties kā visi kaut kur skrien un trako.
Protams, ir tam arī mīnusi, no visiem plānotajiem 30+ spēlētājiem satikt un parunāties izdevās tikai ar tiem kas bija Jumitori nometnē, un vēl pāris ciemos ienācējiem. Žēl, ka tirgotājs uz to brīdi kad es devos turp ar 9 koku (8 naudā un 1 rīsos) jau bija sakravājusi mantas un brauca prom, un arī geišu nams mūs zemniekus uzņēma visai nelaipni ( Goldberry: "Viņi jau samaksāja? Nē? Nu tad tiš!") un vēl vajadzēja redzēt Minikazas seju, kad viņa jau pēc spēles beigām želojās, ka nav viņai koku lai level-up dabūtu, un tad uzzināja, cik koku es nēsāju apkārt.
Smagi sakrita uz nerviem "vecītis", 'večina' ar savu spiegšanu mazāk bet arī. Nu tas bija pārspīlēti, un nezinu kā ar tādu vervelēšanu vispār varēja kādu Budas ticībā pārvilināt
Savam lauikam tādu 'sludinātāju' es tuvumā nelaistu. Toties šantāža ar ūdenspīpi bija labu labā - i gribētos nosist, bet kā tad ar to pīpi pēc tam? Toties kāds prieks bija uzzināt, ka abi pieķerti aplaupot geišu namu, nosisti, un ka viņu templi tagad ārda ārā. Tā bija absolūta sajūsma pārākajā pakāpē!!! Tieši tobrīd es arī atklāju, ka mans padevīgais zemnieks Šindži absolūti nevēlas tādu liekēdi Budas sekotāju barot, atšķirībā no otra Budas sekotāja mūsu nometnē. Sekojošš sarunas fragments:
Samurajs. "Ei, zemniek, tev rīsi ir? Esi paēdis."
Šindži: "Jā, kungs. Vēl ir. Esmu paēdis."
Samurajs: "Un ja iedosi šim te vīram vienu koku?"
Šindži: "Tad vairs nebūšu paēdis, kungs."
Lieki piebilst, ka tobrīd man bija divi koku, nevis viens.
Patika ugunsgariņš. "Dziedi! Bet tu spēlē! Un tu stāsti! Un dod ēst!" Raivis bija kolosāls tai lomā. Izrīkoja visus, priesteriene spēlē viņam sumisenu, zemnieki dzied, trakais mūks stāsta aptrakušas pasakas.
Patika saspēlēties ar mūsu nometnes priesterieni, un viņas Tori vārtu celšana bija kaut kas jauks un izcils, ilgi pēc tam sēdēju un meditēju pie tiem vārtiem (kamēr OOG gāju pēc ūdens). Pašam prieks, ka tādi sanāca.
Arī tā stunda pie rīsu laika pagāja nemanot - pamatā ar Miko nopļāpājām, stāstīju dažādus budistu koānus un sintoistu ticējumus un japāņu leģendas, pacitēju budas izteicienus, salīdzināju dažādos mūkus, kas pie Jumitori iegriezušies.
Nakts kauja ar Oni - oni bija priekšrocības, jo ja tev ar roku jāskaras oni klāt, nevis ar šķēpu, tad nevar to pienācīgo distanci ieturēt...
Nākamās dienas raža - Uldis kā GM atnāk, paskatās uz priesterienes izdoto zaļo papīru ar hieroglifu un paziņo: "Pasakiet savai priesterinei, lai nedāļā amuletus BEZ sertifikātiem turpmāk!!!" Ok, raža bija laba, 5 koku plus 6 puskoku naudinās.
Samurajs atnāk, pasludina, ka jāievāc nodevas.
Samurajs: "Dod pusi no rīsiem."
Šindži noliek vienu koku, aiziet pēc otra, atnāk, noliek un apsēžas.
Samurajs: "Sasodītā sliktā raža..."
Miko paskatās uz Šindži un rīkojas tāpat.
Beigās atnāk trešais zemnieks ar diviem pavadoņiem, atnes trīs koku: "Raža bija slikta, kungs."
Samurajs žēli nopūšas.
bet pašās spēles beigās Jumitori nometnei to notikumu sakrita virsū par daudz.
Sākās jau ar to mazo puisēnu, kas atnāca, un pie vārtiem nostājies, ne palocīja galvu pret samuraju, bet uzbrēca: "Vai no zemniekiem nodevas jau ievācāt?"
Vajadzēja redzēt Sigfas seju tobrīd
"Ko?"OOG - Sigfam tobrīd kādu gribējās nogalināt, un te viens uzkasās.
Ok, Samurajs ņem katanu, iet ar ašigaru pie vārtiem un tur sākas sarunas. Sarunās pretējā puse atzīst, ka kalpojis maho burvim, un pat bijis tā māceklis, samuraja priekšā galvu nenoliec.
Samurajs prasa ašigaru: "Ko dara ar tādiem, kas nezina savu vietu sabiedrībā?"
"Tos soda, kungs," Ašigaru atbild.
Visu laiku bija iespēja vēl atkāpties, bet nu Sigfa izrauj katanu un cērt. Pretinieks nullēs.
Sigfa novāc katanu un pasaka ašigaru: "Dabeidz viņu. Viņš nav cienīgs no manas katanas mirt."
Kauja ilgst vēl kādu brīdi, līdz mazajam nepaveicas, un Einārs viņu nodur.
Tad atnāk geišu nama saimniece.
Tad, kmaēr samurajs ar viņu runā, iedrasē Imperatora nodokļu iekasētājs. Tas bij jautri.
Tad atpakaļ pie geišas, bet pag - mēs imparetoram nodokļus nemaksājam!!!! Pakaļ tiem trim tipiem!
Tad atnesas Zaļais Ronins - kur kungs?
Ašigaru pie vārtiem saka: "Nodokļu inspektori savāca"
Zaļā Ronina seja tobrīd bija tužas zīmējuma vērta, varbūt ka uzvilkšu kādreiz. Mēs zemnieki vai gar zemi novēlāmies nno smiekliem.
Ok, turpinājums sekos...
Speele man visnotalj ljoti patika un liidziigi kaa citi speeleetaaji, veelos izteikt milziigu pateicibu meistaru komandai par ieguldiito darbu. Bija padomaats par to, lai civleekiem buutu ko dariit pat tad, ja vinja nav paaraak naski uz staigaashanu un/vai intrigu veerpshanu.
Biju Geišu naman saimniece Nacumi Jun un par faktu, ka nama paspaarnee dziivo divas njinzas uzzinaaju apmeeram tad, kad kraameejaam mantas mashiinaas. Varu tikai izteikt iapbriinu Tijai (K...), Laurai (Susljikam), Andzham un Kaasiitim (Lord Fish) par to, ka neviens iznjemot vinjus pashus un GM nezinaaja par vinju dubultklasi. Respect.
Kaa jau Susljiks teica, Teejas nams tik tieshaam izveertaas par atpuutas vietu, pieljauju, ka to galvenokaart sekmeeja tas, ka teejas namam bija miikstaas "meebeles" un nojume, kas tikai daljeeji laida cauri no gaisa daasni kriitosho uudeni.
Vieniigais noziimiigais miinuss, manupraat bija jau daudzkaart nopeltais lietus. Shkjiet, peec shiis speeles, mana miilestiiba uz uudeni buus krasi samazinaajusies.
Paldies paareejaam geishaam, kas ruupeejaas par teejas naminju,
kabuki aktierim- slavenam dzejniekam un gejam, par literaaro shedevru,
teejas naminja apmekleetaajiem par nesavtiigo daliishanos labos vaardos un riisu maisos,
putninjam par maklas neshanu,
un veelreiz pateiciba GM par speeles organizeeshanu un pacietiibu.
Biju Geišu naman saimniece Nacumi Jun un par faktu, ka nama paspaarnee dziivo divas njinzas uzzinaaju apmeeram tad, kad kraameejaam mantas mashiinaas. Varu tikai izteikt iapbriinu Tijai (K...), Laurai (Susljikam), Andzham un Kaasiitim (Lord Fish) par to, ka neviens iznjemot vinjus pashus un GM nezinaaja par vinju dubultklasi. Respect.
Kaa jau Susljiks teica, Teejas nams tik tieshaam izveertaas par atpuutas vietu, pieljauju, ka to galvenokaart sekmeeja tas, ka teejas namam bija miikstaas "meebeles" un nojume, kas tikai daljeeji laida cauri no gaisa daasni kriitosho uudeni.
Vieniigais noziimiigais miinuss, manupraat bija jau daudzkaart nopeltais lietus. Shkjiet, peec shiis speeles, mana miilestiiba uz uudeni buus krasi samazinaajusies.
Paldies paareejaam geishaam, kas ruupeejaas par teejas naminju,
kabuki aktierim- slavenam dzejniekam un gejam, par literaaro shedevru,
teejas naminja apmekleetaajiem par nesavtiigo daliishanos labos vaardos un riisu maisos,
putninjam par maklas neshanu,
un veelreiz pateiciba GM par speeles organizeeshanu un pacietiibu.
Nezinu kā jums, bet man šis LARPs šausmīgi patika. Un, ja lietus atļautos kaut uz brīdi pierimt, tad būtu pavisam jauki. Sirsnīgs paldies spēlētājiem, ka pacieta mūsu izdarības un nenokāra degunu brīžos, kad meistari nelikās mierā viņus mocot.
Īpaša pateicība Axa Night. Cilvēks piedalījās savā pirmajā spēlē kā spēlētājs un nospēlēja tādu priesterieni, ka mums žokļi atkārās. Nosvētīja visus laukus, kam tika klāt, saražoja amuletus, kas klīda pa visu spēles poligonu, un programmas nagla - smaguma attēlošana. Elernass vienu brīdi ieraudzījis, ka Daiči Rei-san iet pa ceļu salīkusi un knapi kustās, gribēja noskaidrot kas viņai sāp. Bet viņa atbild, ka nesot 2 koku un pēc noteikumiem viņai ir smagi, tāpēc attēlo. Kurš vēl šitā darīja?!
Redzu, ka te dažus uztrauc "visvarenais koku", bet mēs jau no paša sākuma brīdinājām, ka dosim zemniekam svarīgu resursu un centīsimies zemnieku padarīt nozīmīgu. Mēs visu laiku domājām, ka Jumitori (Sigfas) klans tūlīt šausmīgi ātri attīstīsies, jo viņam bija no sākuma 3 zemnieki ar rīsu laukiem. Izrādās zemnieki savu samuraju ir pamatīgi piemānījuši un nodokļos atdevuši tikai niecīgu daļu no ražas.
Andža, piedod, bet tavs personāžs nomira pēc noteikumiem. Dzeltenās tenisa bumbiņas nebija indīgas. Mēs tikai palaidām tādas baumas, lai šurikens izskatītos vēl briesmīgāks ierocis un kāds "kuilis" ar daudziem hitpointiem nesāktu rēķināt, ka viņš tomēr dažus var atļauties izmest, Tevis savainotais ašigaru vēl bija pietiekoši dzīvs.
Piedodiet zemnieki un tirgotāja! Mums vēl bija padomā daži kvesti tieši jums, bet negribējās jūs lietū vazāt ārā no teltīm un nojumēm. Atvainojiet visi, ja kaut kur kaut ko nolaidām greizi.
Sestdienā meistariem galvenā izklaide skrienot no viena kvesta citā un saskrienoties uz ceļa, bija lielīties ar spēlētāju jaunajiem varoņdarbiem. Mani no salda miega pamodināja sauciens "Mosties! Mums ir patiess ronins ar zobenu, kas nogalina ar vienu sitienu! Un abi samuraju klani apvienojušies un dodas viņu iznīcināt." Ap pusdienas laiku mēs lielījāmies jau tā: "Man tikko viss ņindzju ciems dabūja līmeni. Bet man Jumitori klanā ir provinces lielākais svētums- ceturtā līmeņa priesteriene, kas iesvētījusi jaunu templi un meklē svēto relikviju!"
Un tas The Atis un Žanetes kopīgi novadītais rituāls! Labais priesteris Atis: "Labo senču garu vārdā, ar stipriem vārdiem un tēvu padomu..." It kā priesteriene, bet patiesībā maho burve Žanete nemaz nekautrējoties: "Ar lāča spēku, ar mežakuiļa niknumu... Paga-paga! Man tagad no tevis vajag matu šķipsnu un trīs asins lāses... Tagad es tev to visu ziedoju..."
Un, ja lietus atļautos kaut uz brīdi pierimt, tad būtu pavisam jauki. Sirsnīgs paldies spēlētājiem, ka pacieta mūsu izdarības un nenokāra degunu brīžos, kad meistari nelikās mierā viņus mocot.Īpaša pateicība Axa Night. Cilvēks piedalījās savā pirmajā spēlē kā spēlētājs un nospēlēja tādu priesterieni, ka mums žokļi atkārās. Nosvētīja visus laukus, kam tika klāt, saražoja amuletus, kas klīda pa visu spēles poligonu, un programmas nagla - smaguma attēlošana. Elernass vienu brīdi ieraudzījis, ka Daiči Rei-san iet pa ceļu salīkusi un knapi kustās, gribēja noskaidrot kas viņai sāp. Bet viņa atbild, ka nesot 2 koku un pēc noteikumiem viņai ir smagi, tāpēc attēlo. Kurš vēl šitā darīja?!
Redzu, ka te dažus uztrauc "visvarenais koku", bet mēs jau no paša sākuma brīdinājām, ka dosim zemniekam svarīgu resursu un centīsimies zemnieku padarīt nozīmīgu. Mēs visu laiku domājām, ka Jumitori (Sigfas) klans tūlīt šausmīgi ātri attīstīsies, jo viņam bija no sākuma 3 zemnieki ar rīsu laukiem. Izrādās zemnieki savu samuraju ir pamatīgi piemānījuši un nodokļos atdevuši tikai niecīgu daļu no ražas.
Andža, piedod, bet tavs personāžs nomira pēc noteikumiem. Dzeltenās tenisa bumbiņas nebija indīgas. Mēs tikai palaidām tādas baumas, lai šurikens izskatītos vēl briesmīgāks ierocis un kāds "kuilis" ar daudziem hitpointiem nesāktu rēķināt, ka viņš tomēr dažus var atļauties izmest, Tevis savainotais ašigaru vēl bija pietiekoši dzīvs.
Piedodiet zemnieki un tirgotāja! Mums vēl bija padomā daži kvesti tieši jums, bet negribējās jūs lietū vazāt ārā no teltīm un nojumēm. Atvainojiet visi, ja kaut kur kaut ko nolaidām greizi.
Sestdienā meistariem galvenā izklaide skrienot no viena kvesta citā un saskrienoties uz ceļa, bija lielīties ar spēlētāju jaunajiem varoņdarbiem. Mani no salda miega pamodināja sauciens "Mosties! Mums ir patiess ronins ar zobenu, kas nogalina ar vienu sitienu! Un abi samuraju klani apvienojušies un dodas viņu iznīcināt." Ap pusdienas laiku mēs lielījāmies jau tā: "Man tikko viss ņindzju ciems dabūja līmeni. Bet man Jumitori klanā ir provinces lielākais svētums- ceturtā līmeņa priesteriene, kas iesvētījusi jaunu templi un meklē svēto relikviju!"
Un tas The Atis un Žanetes kopīgi novadītais rituāls!
Labais priesteris Atis: "Labo senču garu vārdā, ar stipriem vārdiem un tēvu padomu..." It kā priesteriene, bet patiesībā maho burve Žanete nemaz nekautrējoties: "Ar lāča spēku, ar mežakuiļa niknumu... Paga-paga! Man tagad no tevis vajag matu šķipsnu un trīs asins lāses... Tagad es tev to visu ziedoju..."
speele -
tas bija citaatas no speeles, un pat loti traapiigs.
liels paldies maniem komandas biedriem, jo bez vinjiem speele nebuutu izdevusies tik laba ka bija. protams ka man visu laiku gribeejaas ziedot kaadu no apkaart esoshajiem priesteriem, bet man to nelaava.. (nekaa personiska, bet oni gari aka Urudnirs prasiija savu, bez tam man gribeejas up-levelu, ko es beigaas taa arii nedabuuju, laigan vareeju)
speele tieshaam bija izeevusies un radiija taadu kaa aizreutiibu.
no manas puses vislielaakaas paldies GM raivim kas bija parasti tuvumaa un bija pat loti arsauciigs kaa ari pateiciiba uldim, par aizreutiigo cuksteeshanu ausii - es tieshaam sajutos itkaa gari ar mani runaatu
taakaa es pirmo reizi speeleeju launiiti, tad tas nebija nemaz tik viegli ...
paldies visiem
veelaak var buus garaak ...
CITĀTS
laigan laiks ir izteikti drankiigs, speele tomees par briinumu nesuu.kaa
...tas bija citaatas no speeles, un pat loti traapiigs.
liels paldies maniem komandas biedriem, jo bez vinjiem speele nebuutu izdevusies tik laba ka bija. protams ka man visu laiku gribeejaas ziedot kaadu no apkaart esoshajiem priesteriem, bet man to nelaava.. (nekaa personiska, bet oni gari aka Urudnirs prasiija savu, bez tam man gribeejas up-levelu, ko es beigaas taa arii nedabuuju, laigan vareeju)
speele tieshaam bija izeevusies un radiija taadu kaa aizreutiibu.
no manas puses vislielaakaas paldies GM raivim kas bija parasti tuvumaa un bija pat loti arsauciigs
kaa ari pateiciiba uldim, par aizreutiigo cuksteeshanu ausii - es tieshaam sajutos itkaa gari ar mani runaatu taakaa es pirmo reizi speeleeju launiiti, tad tas nebija nemaz tik viegli ...
paldies visiem
veelaak var buus garaak ...
CITĀTS(Urdrunir @ 08.08.2005 10:15)
Redzu, ka te dažus uztrauc "visvarenais koku", bet mēs jau no paša sākuma brīdinājām, ka dosim zemniekam svarīgu resursu un centīsimies zemnieku padarīt nozīmīgu. Mēs visu laiku domājām, ka Jumitori (Sigfas) klans tūlīt šausmīgi ātri attīstīsies, jo viņam bija no sākuma 3 zemnieki ar rīsu laukiem. Izrādās zemnieki savu samuraju ir pamatīgi piemānījuši un nodokļos atdevuši tikai niecīgu daļu no ražas.
Tikai nevajag, no pirmās ražas mums tikko palikās ko paēst pašiem, nekas krājumā nesanāca ;-) Vai otrajam samurajam arī bija tāds liekēžu bars, kas jāuztur, kā Jumitori ciema samurajam? 15 koku, 9 ievāca samurajs, 2 tika Budas sekotājiem 'večukam' un 'večiņai'. Samurajs 2 noziedoja preisterienei, par to tikām pie 3 ražas amuletiem un 1 +1hp amuleta samurajam. Samurajs un priesteriene ta nekas, un Oļega mūks arī bija vēl normāls, bet tie pārējie Budas sekotāji
kas mūs tur pamatīgi izēda, plus vēl ugunsgars arī noēda pēdējās paliekas, par kurām bija plānots vienam zemniekam lauku palielināt.Es tiešām nesapratu, kā otrajā ciemā izdevās kādam zemniekam dabūt uz trešo līmeni kaut ko pirms otrās ražas? Jeb tās tik baumas bija?
Tas jau bija no otrās ražas, kad kaut kas atlicinājās, jo sapratām, ka kaut kas jau jādara, lai pašiem arī paliktos, bet tad samurajam nebij laika dot atļauju pastaigāties, un tad Jumitori bija roninu aplenkumā, un tad jau spēle bija galā
Bet vispār šādā spēlē stipri iegrieza tas, ka izpalika trešā spēles diena ar trešo ražu - pirmajā knapi var savilkt galus, uin mazliet attīstīties, otrajā tad var no attīstītā gūt peļņu, trešajā jau izvērsties... Bet ja ir tikai divas, tad zuda īpaša jēga smagi attīstīties un dzīvot knapinoties pirmajā dienā, lai otrajā pirms spēles beigām kaut ko iegūtu, jo tad sanāk knapināties visu laiku... savukār to no trās ražas attīstīties arī jēgas nebija, jo trešo ražu spēlē vairs neredzēt kā savas ausis
Interesanti, kā izdzīvoja ronini, ninjas un visi tie pārēji, kam koku nebija? Es te klausos par zvēru bariem, ko tur medīja, bet pie mums neviens tā arī netika laikam, visus pa ceļam atšāva
Nu jā, ko gan varētu pastāstīt es?
Spēlē biju Jumitori klana priesteriene Daiči Rei...
Tā bija mana pirmā spēle (Asinsnaidā tikai novēroju un paspēlēju vienu īsu NPC), tā kā atvainojos, ja vietām kaut ko darīju ne to un par tiem sertifikārtiem vispirms nesapratu (bet it kā Andžejam paskaidroju savu pirmā vakara kļūdu ar amuletiem un viņš akceptēja manu neizpratni, tā kā izdalīju 3 auglības amuletus un 1 spēka, bet sertifikāti bija man parakstīti pa vienam uz auglību, mīlestību, laimi un spēku...otrajā dienā jau pildīju visu pēc noteikumiem).
Varu atzīt arī, ka vietā kaut ko jaucu arī ar burvestībām un reāli gandrīz sanāca izmantot tikai healingu un brīžiem svētīšanu.
Nebiju pieredzējusi arī garu pasaules norādījumu atšifrēšanā, bet centos izprast visu notiekošo pēc iespējas labāk, taču man jau beigās galīgi apjuka, kurš tad ir labais, kurš ir sliktais un sāku uz visiem šķībi skatīties (it sevišķi tagad uzzinot, ka lielākai daļai bija slepēnie tēli, mazliet labāk izprotu brīžiem, ko gari man teica).
Izmisīgi centos sasniegt to savu 5. līmeni un atrast relikviju, bet galīgi nesapratu, kur tad man meklējams tas mazais, kas taps liels, un pūķis, kas varētu pateikt ko priekšā. Biju jau otrajā pievakarē gatava iet vēl vienos svētvietu meklējumos, kad paziņoja mums, ka spēle beidzas
Man bija riktīgi labie plāni izkalti, bet tos varēju izpildīt tikai sasniedzot 5.līmeni...tad es būtu sākusi uzdarboties, jo gribēju uzlikt lāstu Asuki Mihoru (aka Žanete), kas izrādās tagad bija arī maho burve (par ko man bija nojausmas, bet īsti to nezināju).
Tad kad dabūjām beigās to pilno leģendu, tad sēdēju ilgi pie ugunskura un lauzīju galvu par to, kas tad tur īsti bija teikts.
Būtu interesenati uzzināt no GM, kā tad tas viss būtu izvērties, ja lietus mūs nebūtu aizdzinis.
Kas tad īsti bija tā zobena galā dzimusī sirds?
Es Sigfam piedāvāju nodurt kādu un paskatīties vai atdzims kā varonis, bet man patika Sigfas viduslaiku interpretācija viņam likās, ka izvarojot sievieti, tad bērns, kas dzimst varētu būt "zobena galā dzimusī sirds", tad es viņam ieteicu iet uz Geišu namu un pamēģināt bet mūsu dižais samurajs bija jau tajā brīdī galīgi nosalis un šaubos, ka spētu vēl kādu izvarot
Gribētos pievienoties pārējiem un pateikties GM par aizraujošu spēli, kurā bija patiešām daudz labi pavērsieni, īpaši man palīdzēja iejusties pasaulē Raivis ar saviem NPC gariņi laikam ir viņa specialitāte 
Spēle bija laba, ja ir dūša, noteikti taisiet turpinājumu arī nākamgad!
PS. paldies arī viesam Yumitori klanam - zemniekiem par paiku, samurajam par aizsardzību un mūkiem par izklaidi - mums patiešām izdevās sapņu pilsēta, kurā bija vienmēr jauki arī kad salām un izmirkām zem mūsu nojumes
Spēlē biju Jumitori klana priesteriene Daiči Rei...
Tā bija mana pirmā spēle (Asinsnaidā tikai novēroju un paspēlēju vienu īsu NPC), tā kā atvainojos, ja vietām kaut ko darīju ne to un par tiem sertifikārtiem vispirms nesapratu (bet it kā Andžejam paskaidroju savu pirmā vakara kļūdu ar amuletiem un viņš akceptēja manu neizpratni, tā kā izdalīju 3 auglības amuletus un 1 spēka, bet sertifikāti bija man parakstīti pa vienam uz auglību, mīlestību, laimi un spēku...otrajā dienā jau pildīju visu pēc noteikumiem).
Varu atzīt arī, ka vietā kaut ko jaucu arī ar burvestībām un reāli gandrīz sanāca izmantot tikai healingu un brīžiem svētīšanu.
Nebiju pieredzējusi arī garu pasaules norādījumu atšifrēšanā, bet centos izprast visu notiekošo pēc iespējas labāk, taču man jau beigās galīgi apjuka, kurš tad ir labais, kurš ir sliktais un sāku uz visiem šķībi skatīties (it sevišķi tagad uzzinot, ka lielākai daļai bija slepēnie tēli, mazliet labāk izprotu brīžiem, ko gari man teica).
Izmisīgi centos sasniegt to savu 5. līmeni un atrast relikviju, bet galīgi nesapratu, kur tad man meklējams tas mazais, kas taps liels, un pūķis, kas varētu pateikt ko priekšā. Biju jau otrajā pievakarē gatava iet vēl vienos svētvietu meklējumos, kad paziņoja mums, ka spēle beidzas
Man bija riktīgi labie plāni izkalti, bet tos varēju izpildīt tikai sasniedzot 5.līmeni...tad es būtu sākusi uzdarboties, jo gribēju uzlikt lāstu Asuki Mihoru (aka Žanete), kas izrādās tagad bija arī maho burve (par ko man bija nojausmas, bet īsti to nezināju).
Tad kad dabūjām beigās to pilno leģendu, tad sēdēju ilgi pie ugunskura un lauzīju galvu par to, kas tad tur īsti bija teikts.
Būtu interesenati uzzināt no GM, kā tad tas viss būtu izvērties, ja lietus mūs nebūtu aizdzinis.
Kas tad īsti bija tā zobena galā dzimusī sirds?
Es Sigfam piedāvāju nodurt kādu un paskatīties vai atdzims kā varonis, bet man patika Sigfas viduslaiku interpretācija
viņam likās, ka izvarojot sievieti, tad bērns, kas dzimst varētu būt "zobena galā dzimusī sirds", tad es viņam ieteicu iet uz Geišu namu un pamēģināt bet mūsu dižais samurajs bija jau tajā brīdī galīgi nosalis un šaubos, ka spētu vēl kādu izvarot Gribētos pievienoties pārējiem un pateikties GM par aizraujošu spēli, kurā bija patiešām daudz labi pavērsieni, īpaši man palīdzēja iejusties pasaulē Raivis ar saviem NPC
gariņi laikam ir viņa specialitāte Spēle bija laba, ja ir dūša, noteikti taisiet turpinājumu arī nākamgad!
PS. paldies arī viesam Yumitori klanam - zemniekiem par paiku, samurajam par aizsardzību un mūkiem par izklaidi - mums patiešām izdevās sapņu pilsēta, kurā bija vienmēr jauki arī kad salām un izmirkām zem mūsu nojumes
Širotori klanā samurajs šausmīgi taupīgi apgājās ar saviem resursiem. Ja es pareizi saprotu, tad viņš nedeva nevienam neko lieku, - ne apkārt klīstošiem mūkiem, ne priesteriem. Un viņiem paveicās, viņi atrada sev tuvumā nelielu rīsu lauku, tādēļ otrajā dienā īsi pirms ražas abi Širotori zemnieki bija apgreidojušies uz otro līmeni. Plus priesteri bija nosvētījuši ražu un viņiem sanāca, ka uz nedaudz lielāku cilvēku skaitu bija lielāka raža. Nu, jā, un pie viņiem nebija aizgājis ēdelīgs uguns gars.
Jumitori savukārt, man liekas, nesavāca pietiekoši nodevas no tā lauka, kuru viņš atdeva Axelam, kurš maisījās gar ņindzjām.
Zinu, ka dažiem pietrūka trešās spēles dienas, lai izbaudītu darba augļus, bet negribējās ļaut visiem plānos kimono un slapjās zandalēs saģērbtiem cilvēkiem lietū nosalt.
Par to trešo dienu. Mums bija plāns dalīt hronikas fragmentus visām "gudrajām" klasēm un visiem, kas izpilda nozīmīgus kvestus. Beigās vajadzētu sanākt norādījumiem par lielo svētdienas notikumu. Notikums bijs sekojošs. Pasaulē parādās Zvaigžņu Lietus bērns un taisa ziepes. Negribot savaino cilvēkus un meklē imperatoru, kuram tā rezultātā draudētu briesmas. Norādes bija miglainas, jo mēs nevarējām zināt, vai visi personāži izdzīvos līdz spēles beigās. Principā nebija svarīgi kas ar viņu cīnīsies, galvenā domā bija, ka to mošķi var nobeigt tikai pašam upurējoties. Dvēsele zobena galā principā norādīja gan uz to, ka būtu labi, ja ietu kauties samurajs, bet arī to, ka nodurot sevi ar zobenu (seppuku) šāds samurajs izpildītu savu pienākumu pret imperatoru. Starp citu hronikas gabaliem pa vidu bija arī klaji nepareizas norādes. Piemēram, bija norāde, ka Zvaigžņu Lietus bērns baidīsies no aukstuma un, ka viņu varēs nobeigts ar ugunīgu un asiņainu zobenu.
Par pūķi. Nu, ja... Cik es zinu, tad viņu atrada vismaz 2 cilvēki. Vēl neizaudzis pūķis izskatās kā liela zivs un dzīvo ezerā. Spēles teritorijā bija Sudraba Sama ezers. Tur sams pieprasīja, lai viņam stāsta pasakas un taisa tējas ceremoniju, bet par to deva svētību vai atbildēja uz jautājumiem.
Jumitori savukārt, man liekas, nesavāca pietiekoši nodevas no tā lauka, kuru viņš atdeva Axelam, kurš maisījās gar ņindzjām.
Zinu, ka dažiem pietrūka trešās spēles dienas, lai izbaudītu darba augļus, bet negribējās ļaut visiem plānos kimono un slapjās zandalēs saģērbtiem cilvēkiem lietū nosalt.
Par to trešo dienu. Mums bija plāns dalīt hronikas fragmentus visām "gudrajām" klasēm un visiem, kas izpilda nozīmīgus kvestus. Beigās vajadzētu sanākt norādījumiem par lielo svētdienas notikumu. Notikums bijs sekojošs. Pasaulē parādās Zvaigžņu Lietus bērns un taisa ziepes. Negribot savaino cilvēkus un meklē imperatoru, kuram tā rezultātā draudētu briesmas. Norādes bija miglainas, jo mēs nevarējām zināt, vai visi personāži izdzīvos līdz spēles beigās. Principā nebija svarīgi kas ar viņu cīnīsies, galvenā domā bija, ka to mošķi var nobeigt tikai pašam upurējoties. Dvēsele zobena galā principā norādīja gan uz to, ka būtu labi, ja ietu kauties samurajs, bet arī to, ka nodurot sevi ar zobenu (seppuku) šāds samurajs izpildītu savu pienākumu pret imperatoru. Starp citu hronikas gabaliem pa vidu bija arī klaji nepareizas norādes. Piemēram, bija norāde, ka Zvaigžņu Lietus bērns baidīsies no aukstuma un, ka viņu varēs nobeigts ar ugunīgu un asiņainu zobenu.
Par pūķi. Nu, ja... Cik es zinu, tad viņu atrada vismaz 2 cilvēki. Vēl neizaudzis pūķis izskatās kā liela zivs un dzīvo ezerā. Spēles teritorijā bija Sudraba Sama ezers. Tur sams pieprasīja, lai viņam stāsta pasakas un taisa tējas ceremoniju, bet par to deva svētību vai atbildēja uz jautājumiem.
Jā, es noteikti biju to starpā, kam patiešām pietrūka tā pēdējā diena, tad būtu patiešām gājis vaļā 
Un re ka izskatās, ka manas domas par 'zobena galā dzimušo sirdi' arī nebija tālu no patiesības tā kā varbūt būtu pat kāds arī pieveicis to 'zvaigžņu lietus bērnu'... vai arī visi būtu miruši.
Un re ka izskatās, ka manas domas par 'zobena galā dzimušo sirdi' arī nebija tālu no patiesības
tā kā varbūt būtu pat kāds arī pieveicis to 'zvaigžņu lietus bērnu'... vai arī visi būtu miruši.
Nu ko, jāpievienojas vispārējam viedoklim par to, ka spēle bija laba, tikai tas lietus... kā spēlē tika secināts, spēcīgākais kami visā apkārtnē noteikti bija Kundikami
Ierados tikai sestdien ap pusdienlaiku, un parādos pasaulē kā ronins Kakita Imura - apkārtceļojošs zobencīņu meistars ar diviem bokeniem - tāds kā labsirdīgāks reālās pasaules slavenā zobenvīra Musaši variants. Neskatoties uz lietavām, izdevās daļēji sasniegt mērķus - uzcīnīties ar abiem apkārtnes samurajiem un nedaudz padzīvoties šajā pasaulē.
Par pozitīvo - patika spēlētāju attieksme pret notiekošo un arī tas, ka GM bija izdevies spēli ievadīt tā, ka bija izveidojusies ļoti atbilstoša atmosfēra. Jāizsaka patiešām liels prieks par to, ka vairāki no "zemāko slāņu" ļaudīm ļoti prasmīgi attēloja attieksmi pret samurajiem ar visu zemo klanīšanos (Soirvakta vecais mīklu stāstītājs bija ģeniāls, kad nometnē ienākot Širotori samurajam nokrita gar zemi, un tur kādas minūtes desmit gulēja, kamēr viņu ievēroja un samurajs ļāva piecelties. Jāņa sejas izteiksme, kad viņš saprata, ka "večuks" ir sakņups slapjajā zālē un gaida viņa atļauju piecelties bija fantastiska ). Vairāki tērpi, kurus redzēju, bija patiesi skaisti.
Mazliet par negatīvo - laikam jau lietus dēļ, bet vairāki cilvēki tomēr staigāja apkārt rūtainos kreklos un citos neadekvātos apģērba gabalos, tas mazlie tā kā izkrita no setinga. Acīmredzot mums vēl joprojām ir grūti attēlot attiecības starp atšķirīgiem sabiedrības slāņiem, jo bija gadījumi, kad samurajs zemu klanās zemniekiem, kam nu tā īsti nevajadzētu būt, un gadījums kad vecā mūķene (skan dīvaini, bet kā nosaukt sieviešu dzimuma mūku?) atteicās sekot samuraja dotam rīkojumam nākt ārā... nu tur patiesībā pienācās nevis runāšana bet rīkojums ašigaru novākt to lecīgo radījumu. Kā pēdējais laikam jāmin kultūršoks, ieraugot ka Širotori nometnei tuvojas zaļais ronins ar cigareti zobos
Diemžēl nebija iespēja tuvumā redzēt nevienu no "mošķiem", tikai pēc spēles redzēju oni maskas, bet jātic, ka tam vajadzēja būt gana iespaidīgam skatam. Kopumā iespaids par spēli palika visnotaļ pozitīvs, un jācer ka ļīdzīgs pasākums notiks vēl kādreiz, tikai sausākos laikapstākļos. Vēlreiz paldies GM un sparingpartneriem - slapjajā un vēsajā dienā izkustēšanās lieti noderēja!
Ierados tikai sestdien ap pusdienlaiku, un parādos pasaulē kā ronins Kakita Imura - apkārtceļojošs zobencīņu meistars ar diviem bokeniem - tāds kā labsirdīgāks reālās pasaules slavenā zobenvīra Musaši variants. Neskatoties uz lietavām, izdevās daļēji sasniegt mērķus - uzcīnīties ar abiem apkārtnes samurajiem un nedaudz padzīvoties šajā pasaulē.
Par pozitīvo - patika spēlētāju attieksme pret notiekošo un arī tas, ka GM bija izdevies spēli ievadīt tā, ka bija izveidojusies ļoti atbilstoša atmosfēra. Jāizsaka patiešām liels prieks par to, ka vairāki no "zemāko slāņu" ļaudīm ļoti prasmīgi attēloja attieksmi pret samurajiem ar visu zemo klanīšanos (Soirvakta vecais mīklu stāstītājs bija ģeniāls, kad nometnē ienākot Širotori samurajam nokrita gar zemi, un tur kādas minūtes desmit gulēja, kamēr viņu ievēroja un samurajs ļāva piecelties. Jāņa sejas izteiksme, kad viņš saprata, ka "večuks" ir sakņups slapjajā zālē un gaida viņa atļauju piecelties bija fantastiska
). Vairāki tērpi, kurus redzēju, bija patiesi skaisti. Mazliet par negatīvo - laikam jau lietus dēļ, bet vairāki cilvēki tomēr staigāja apkārt rūtainos kreklos un citos neadekvātos apģērba gabalos, tas mazlie tā kā izkrita no setinga. Acīmredzot mums vēl joprojām ir grūti attēlot attiecības starp atšķirīgiem sabiedrības slāņiem, jo bija gadījumi, kad samurajs zemu klanās zemniekiem, kam nu tā īsti nevajadzētu būt, un gadījums kad vecā mūķene (skan dīvaini, bet kā nosaukt sieviešu dzimuma mūku?
) atteicās sekot samuraja dotam rīkojumam nākt ārā... nu tur patiesībā pienācās nevis runāšana bet rīkojums ašigaru novākt to lecīgo radījumu. Kā pēdējais laikam jāmin kultūršoks, ieraugot ka Širotori nometnei tuvojas zaļais ronins ar cigareti zobos Diemžēl nebija iespēja tuvumā redzēt nevienu no "mošķiem", tikai pēc spēles redzēju oni maskas, bet jātic, ka tam vajadzēja būt gana iespaidīgam skatam. Kopumā iespaids par spēli palika visnotaļ pozitīvs, un jācer ka ļīdzīgs pasākums notiks vēl kādreiz, tikai sausākos laikapstākļos. Vēlreiz paldies GM un sparingpartneriem - slapjajā un vēsajā dienā izkustēšanās lieti noderēja!
Cik jauki ir atkal buut sausam!
Cik zheel, ka dabas gari trauceeja veel vienu dienu nodziivot Shirotori klana priestera aadaa, jo speele patiesi bija laba. Nevareetu pat teikt, ka pie taa "vainojams" austrumnieciskais settings - driizaak gan jaapateicas GMiem par profesionalitaati un aizrautiibu
Njaa - visspilgtak atminjaa palika abu garu uzbrukums ciemam un probleemas ar to identificeeshanu, kad atklaajaas, ka parasti ierochi tos neskar Priesteris nostajies altaara droshiibaa un sauc ashigaru: "pabakstiet tos tuvaak laapaam lai labaak varu saredzeet - tas ir zemes vai mezha gars?!"
Lieliska bija "atpuutas zona" - teejas naminjsh, kur naacaas baudiit pirmklasiigu servisu!
Paldies visiem par ieguldiijumu speeles atmosfeeraa un special paldies Zhanetei, ka neievilinaaja mani lamataas ar to oni izdziishanu no zemnieka
Cerams, ka jau shovakar, ar Inxa sveetiibu, chupinja bilzhu un pat kaads video klipinjsh buus visiem pieejams!
Cik zheel, ka dabas gari trauceeja veel vienu dienu nodziivot Shirotori klana priestera aadaa, jo speele patiesi bija laba. Nevareetu pat teikt, ka pie taa "vainojams" austrumnieciskais settings - driizaak gan jaapateicas GMiem par profesionalitaati un aizrautiibu
Njaa - visspilgtak atminjaa palika abu garu uzbrukums ciemam un probleemas ar to identificeeshanu, kad atklaajaas, ka parasti ierochi tos neskar
Priesteris nostajies altaara droshiibaa un sauc ashigaru: "pabakstiet tos tuvaak laapaam lai labaak varu saredzeet - tas ir zemes vai mezha gars?!"Lieliska bija "atpuutas zona" - teejas naminjsh, kur naacaas baudiit pirmklasiigu servisu!
Paldies visiem par ieguldiijumu speeles atmosfeeraa un special paldies Zhanetei, ka neievilinaaja mani lamataas ar to oni izdziishanu no zemnieka
Cerams, ka jau shovakar, ar Inxa sveetiibu, chupinja bilzhu un pat kaads video klipinjsh buus visiem pieejams!
No savas puses vēlējos pateikt lielu paldies visiem dalībniekiem.
Jūs pārspējāt mūsu optimistiskākās cerības.
Atbrauca 32 cilvēki.
Kopā ar GM 36 cilvēki.
Lai arī nokļūšana līdz poligonam noteikti daudziem bija miglā tīta vēl pat brīdī, kad bija jāsēžas autobusos vai vilcienos, liekas, ka neatrisināmas problēmas tā arī neparādījās. Paldies par uzņēmību un atsaucību!
Ļoti priecājos par to, ka neskatoties uz lietu tomēr norisinājās darbība. Spēlētāji rosījās un pat lāga nevēlējās pieņemt mūsu klāstīto patiesību, ka viņu veselības labad spēli tomēr jāpārtrauc.
Jūsu pozitīvās atsauksmes ir lielākā balva, kuru es jelkad spētu saņemt par visu organizēšanas trakumu. Paldies jums par to.
Vēl mani priecēja fakts, ka šī bija spēle, kurai pēdējā spēles dienā nebūtu bijusi lielā izkaušanās starp komandām kā tas mēdz būt citos LARP'os.
Tagad paldiesu kalni no manas puses:
Paldies par spēli:
- Širotori klanam
- Tējas namam
- Andžam un Kāsītim par pazemīgajiem zemniekiem.
Kāsīc pie mirušā Andžas personāža bija vienkārši ģeniāls.
- Zaļajam Roninam
Paldies par praktiskas dabas palīdzību:
- Maniem GM biedriem
- Līgai
- Jānim
- Visiem tiem, kuri pievēra acis uz manu neiecietību un pārlieku lielo nervozitāti
Īpašais paldies meža saimniekiem Annai un Arnim gan par mežu, gan par mūsu veselības stāvokli glābjošo šķūni
Uz tikšanos citos LARP'os!!!
Jūs pārspējāt mūsu optimistiskākās cerības.
Atbrauca 32 cilvēki.
Kopā ar GM 36 cilvēki.
Lai arī nokļūšana līdz poligonam noteikti daudziem bija miglā tīta vēl pat brīdī, kad bija jāsēžas autobusos vai vilcienos, liekas, ka neatrisināmas problēmas tā arī neparādījās. Paldies par uzņēmību un atsaucību!
Ļoti priecājos par to, ka neskatoties uz lietu tomēr norisinājās darbība. Spēlētāji rosījās un pat lāga nevēlējās pieņemt mūsu klāstīto patiesību, ka viņu veselības labad spēli tomēr jāpārtrauc.
Jūsu pozitīvās atsauksmes ir lielākā balva, kuru es jelkad spētu saņemt par visu organizēšanas trakumu. Paldies jums par to.
Vēl mani priecēja fakts, ka šī bija spēle, kurai pēdējā spēles dienā nebūtu bijusi lielā izkaušanās starp komandām kā tas mēdz būt citos LARP'os.
Tagad paldiesu kalni no manas puses:
Paldies par spēli:
- Širotori klanam
- Tējas namam
- Andžam un Kāsītim par pazemīgajiem zemniekiem.
Kāsīc pie mirušā Andžas personāža bija vienkārši ģeniāls.
- Zaļajam Roninam
Paldies par praktiskas dabas palīdzību:
- Maniem GM biedriem
- Līgai
- Jānim
- Visiem tiem, kuri pievēra acis uz manu neiecietību un pārlieku lielo nervozitāti
Īpašais paldies meža saimniekiem Annai un Arnim gan par mežu, gan par mūsu veselības stāvokli glābjošo šķūni
Uz tikšanos citos LARP'os!!!
Tā kā man šī bija pirmā spēle, kurā piedalos un vispār pirmā reize, kad kaut ko tādu (TĀDU) redzu, tad ļoti daudz nodarbojos ar vienkārši vērošanu. Pa daļai to, protams, noteica arī tas, ka biju zemniece bez ieroča un nekādas milzīgas atkivitātes izveikt nevarēju (jeb vienkārši nedaudz... baidījos?)
Biju zemniece Miko Jumitori klanā un līdz ar to man bija kāda lieliska iespēja - klausīties zemnieka Šindži stāstos un pasakās (btw, stāsta morāli es tā arī nesapratu un rudens nepienāca, tāpēc pajautāt nesanāca
)
Viens no spēles jaukākajiem momentiem bija uguns gariņa apciemojums. Gariņš bija ļoti foršs, tā pat bija jauki redzēt kā visi izpilda viņa komandas un vienalaicīgi katrs dara kaut ko savu.
Liels bija mans pārsteigums par tērpiem - daudziem bija tik skaisti tērpi! Īpaši gribas izcelt mūsu klana priesterieni - arkārtīgi skaists tērps. Un vispār pristeriene bija super! Bet vispār tādi bija visi spēlētāji. Nu vairāk vai mazāk.
Aptrakušais večuks, kas ļoti daudzus aplaimoja ar uzrunu zaļknābis, bija viens no... aptrakušākajiem tēliem, ko redzēju. Un viņa stāsti par to kā mājas cēla viņa jaunībā bija diezgan... lol. Bet vispār apzīmējums "aptracis" ļoti atbilstošs, brīžiem tas pat tā kā likās par daudz.
Samurajs mūsu visai mīkstsirdīgs bija, vai vismaz man tāds iespaids palika no (ne)redzētā.
Kopumā spēle patika, neskatoties uz to, ka man brīžiem bija diezgan smagi garlaicīgi, bet nutā ir tikai un vienīgi manis pašas vaina. Bet nu vismaz būs mācība citām spēlēm - pienācīgi sagatavoties un spēles laikā būt aktīvai ne blisināties ar lielām acīm uz visu
Liels paldies visiem, kas organizēja spēli! Bija tiešām jauki!
Biju zemniece Miko Jumitori klanā un līdz ar to man bija kāda lieliska iespēja - klausīties zemnieka Šindži stāstos un pasakās (btw, stāsta morāli es tā arī nesapratu un rudens nepienāca, tāpēc pajautāt nesanāca
) Viens no spēles jaukākajiem momentiem bija uguns gariņa apciemojums. Gariņš bija ļoti foršs, tā pat bija jauki redzēt kā visi izpilda viņa komandas un vienalaicīgi katrs dara kaut ko savu.
Liels bija mans pārsteigums par tērpiem - daudziem bija tik skaisti tērpi! Īpaši gribas izcelt mūsu klana priesterieni - arkārtīgi skaists tērps. Un vispār pristeriene bija super!
Bet vispār tādi bija visi spēlētāji. Nu vairāk vai mazāk. Aptrakušais večuks, kas ļoti daudzus aplaimoja ar uzrunu zaļknābis, bija viens no... aptrakušākajiem tēliem, ko redzēju. Un viņa stāsti par to kā mājas cēla viņa jaunībā bija diezgan... lol. Bet vispār apzīmējums "aptracis" ļoti atbilstošs, brīžiem tas pat tā kā likās par daudz.
Samurajs mūsu visai mīkstsirdīgs bija, vai vismaz man tāds iespaids palika no (ne)redzētā.
Kopumā spēle patika, neskatoties uz to, ka man brīžiem bija diezgan smagi garlaicīgi, bet nutā ir tikai un vienīgi manis pašas vaina. Bet nu vismaz būs mācība citām spēlēm - pienācīgi sagatavoties un spēles laikā būt aktīvai ne blisināties ar lielām acīm uz visu
Liels paldies visiem, kas organizēja spēli! Bija tiešām jauki!
Paldies visiem, spēle bija vienkārši lieliska!
Te jāpateicas gan GM, gan visiem spēlētājiem. Šis bija pirmais LARPs, kurā es sajutos tā, it kā pasaule patiešām būtu dzīva. Pirmkārt GM saradīto kvestu un notikumu bija daudz, tie bija oriģināli, interesanti un ļoti sekmēja pareizās atmosfēras rašanos. Otrkārt arī spēlētāji nenodarbojās ar putras vārīšanu un sēdēšanu nometnēs, bet gan staigāja apkārt un mijiedarbojās viens ar otru, tādējādi radīdami jaunus notikumus, fanu un interesantas starp-nometņu un starp-personāžu attiecības.
Pats spēlēju samuraju Širotori Džiro un biju vienas nometnes vadītājs. Nometnē bez manīm uzturējās tirgotājs, divi zemnieki, divi priesteri un viens karotājs. Arī geišu māja atradās manas nometnes aizstāvībā. Sākotnēji bija diezgan grūti iejusties tēlā un sajusties īpaši svarīgam, jo nekad iepriekš nebiju spēlējis vadošu lomu, taču uz beigām sāka sanākt aizvien labāk. To gan konstanti traucēja apziņa, ka kārtības uzturēšanai savā teritorijā un geišu namā man bija tikai viens karotājs un es, kas nozīmē, ka kauju gadījumā skaitliski mūsu nometne bija salīdzinoši ļoti vāja.
Bet vispār vadīt nometni ir reizē interesanti un grūti, jo vienmēr ir jābūt pieejamam, par visu informētam, jāvelk ekonomiskie un citi gali kopā, jāuztur īstā atmosfēra komandā (lai OOG nepārmāktu gaisotni un neiestātos panīkums) un jābīda visas sarunas.
Visi apkārtējie tēli bija kolosāli kolorīti. Geišu māja patiesi bija atpūtas un jautrības vieta it sevišķi ar tās neatkārtojamo kabuki aktieri. Roninu komanda izskatījās biedinoši respektabla, kad staigāja apkārt pilnā sastāvā. Žetons zemnieku/ņinzu ciematiņam, kas atradās trīs jumtu vidū un principā ar zemnieka nolaupīšanas notikumu ievilka Širotori klanu attiecībās ar Jumitori klanu un Roniniem. Lieliski arī bija visi klaiņojošie mūki, kas pacentās sagādāt ne vienu vien pārsteigumu.
No paša nometnes jāpateicas zenofeXam kurš tēloja zemnieku, bet patiesībā bija arī maho burvis (ko neviens tiešām nezināja, atšķirībā no lielākās daļas pārējo burvju) un sagādāja vairākus kolorītus brīžus. Vienubrīd šis atgriezās no meža ar cirvi un bez malkas un nedaudz salecās, kad es paprasīju kāpēc tā, jo patiesībā tieši tobrīd šis bija iebridis mežā taisīt savu altāri. Otra zenofeXa izdarība beidzās ar to, ka mūki atnāca uz mūsu nometni pārdot lāčādu, no lāča, kuru es pats biju nogriezis un mans zemnieks ģērējis.
Arī Ata priestera sniegums bija lielisks, it sevišķi viņa rituālās runas bija spēcīgas... Diemžēl šis priesteris ļoti nepanesa slapjumu un uz spēles beigām reti, kad bija redzams ārpus savas svētnīcas.
Diemžēl tāpat, kā visiem pārējiem, arī man stipri pietrūka saulītes un trešās dienas. Un kaut arī spēle bija lieliska, domāju bez dabas traucēkļiem šī spēle kļūtu leģendāra...
Te jāpateicas gan GM, gan visiem spēlētājiem. Šis bija pirmais LARPs, kurā es sajutos tā, it kā pasaule patiešām būtu dzīva. Pirmkārt GM saradīto kvestu un notikumu bija daudz, tie bija oriģināli, interesanti un ļoti sekmēja pareizās atmosfēras rašanos. Otrkārt arī spēlētāji nenodarbojās ar putras vārīšanu un sēdēšanu nometnēs, bet gan staigāja apkārt un mijiedarbojās viens ar otru, tādējādi radīdami jaunus notikumus, fanu un interesantas starp-nometņu un starp-personāžu attiecības.
Pats spēlēju samuraju Širotori Džiro un biju vienas nometnes vadītājs. Nometnē bez manīm uzturējās tirgotājs, divi zemnieki, divi priesteri un viens karotājs. Arī geišu māja atradās manas nometnes aizstāvībā. Sākotnēji bija diezgan grūti iejusties tēlā un sajusties īpaši svarīgam, jo nekad iepriekš nebiju spēlējis vadošu lomu, taču uz beigām sāka sanākt aizvien labāk. To gan konstanti traucēja apziņa, ka kārtības uzturēšanai savā teritorijā un geišu namā man bija tikai viens karotājs un es, kas nozīmē, ka kauju gadījumā skaitliski mūsu nometne bija salīdzinoši ļoti vāja.
Bet vispār vadīt nometni ir reizē interesanti un grūti, jo vienmēr ir jābūt pieejamam, par visu informētam, jāvelk ekonomiskie un citi gali kopā, jāuztur īstā atmosfēra komandā (lai OOG nepārmāktu gaisotni un neiestātos panīkums) un jābīda visas sarunas.
Visi apkārtējie tēli bija kolosāli kolorīti. Geišu māja patiesi bija atpūtas un jautrības vieta it sevišķi ar tās neatkārtojamo kabuki aktieri. Roninu komanda izskatījās biedinoši respektabla, kad staigāja apkārt pilnā sastāvā. Žetons zemnieku/ņinzu ciematiņam, kas atradās trīs jumtu vidū un principā ar zemnieka nolaupīšanas notikumu ievilka Širotori klanu attiecībās ar Jumitori klanu un Roniniem. Lieliski arī bija visi klaiņojošie mūki, kas pacentās sagādāt ne vienu vien pārsteigumu.
No paša nometnes jāpateicas zenofeXam kurš tēloja zemnieku, bet patiesībā bija arī maho burvis (ko neviens tiešām nezināja, atšķirībā no lielākās daļas pārējo burvju) un sagādāja vairākus kolorītus brīžus. Vienubrīd šis atgriezās no meža ar cirvi un bez malkas un nedaudz salecās, kad es paprasīju kāpēc tā, jo patiesībā tieši tobrīd šis bija iebridis mežā taisīt savu altāri. Otra zenofeXa izdarība beidzās ar to, ka mūki atnāca uz mūsu nometni pārdot lāčādu, no lāča, kuru es pats biju nogriezis un mans zemnieks ģērējis.
Arī Ata priestera sniegums bija lielisks, it sevišķi viņa rituālās runas bija spēcīgas... Diemžēl šis priesteris ļoti nepanesa slapjumu un uz spēles beigām reti, kad bija redzams ārpus savas svētnīcas.
Diemžēl tāpat, kā visiem pārējiem, arī man stipri pietrūka saulītes un trešās dienas. Un kaut arī spēle bija lieliska, domāju bez dabas traucēkļiem šī spēle kļūtu leģendāra...
Ati - par to ka es tevi neziedoju saki paldies Andzam nevis man - es to buutu diezgan aatri un pat ar lielu patiku izdariijusi
un jautaajums pie jumitaari priesterienes par to vai es varu atguut savas bumbinjas? (eergla ac un zivs ac)
un jautaajums pie jumitaari priesterienes par to vai es varu atguut savas bumbinjas? (eergla ac un zivs ac)
CITĀTS(Zanete @ 08.08.2005 14:48)
Ati - par to ka es tevi neziedoju saki paldies Andzam nevis man - es to buutu diezgan aatri un pat ar lielu patiku izdariijusi
un jautaajums pie jumitaari priesterienes par to vai es varu atguut savas bumbinjas? (eergla ac un zivs ac)
un jautaajums pie jumitaari priesterienes par to vai es varu atguut savas bumbinjas? (eergla ac un zivs ac)
Ok, jumitari priesterieni es šovakar satikšu, ja nesarunāsiet neko citu, varu paķert līdzi, paņemsi pēc tam no manis. Jāatgūst mans aizmirstais lietussargs
Par pazaudētajām mantām runājot, pie manis ir divas Dvešu un Minikazas melnās krāsas bļodiņas, kā arī nezināmas izcelsmes liels pelddvielis (oranžīgās strīpās) ko atrada netālu no jumitari nometnes krūmājā. Viss pie manis darbā, tā ka īpašnieki var nākt pakaļ.
Nu ko lai saka... tagad esmu slavens gejs - haiku meistars, kas radījis kultūras pieminekli.
Īstenībā man patika. Tā bija nenormāla izlaidība un milzīgs nonīciens, kas notika čaja dzertuvē un es to patiešām izbaudīju. No spēles neko daudz neredzēju, jo visu laiku tusējos ar geišām un pļumpēju tēju. Bija daudzi jauki un smieklīgi momenti, kas ir neiztrūkstoši katrā larpā un es to visu tiešām izbaudīju.
Dikti patika Atīša priesteris un Sigfas vemjošais samurajs. Patika sēdēt un vilkt vārnu kājas uz papīra un pēc tam vairākas nedēļas pie sava uzzīmētā meditēt un apjautāties viesiem, ko viņi redz manos hieroglifos...
Naktis šķūnī, kas bija pirms un pēc spēles, arī bija nenormāli labas (skrūves dzeršana no 3litru burkas un tusiņš 56tā gada volgā, kas tur šķūnī stāvēja) un jauniem apvāršņiem pārbagātas.
biju patīkami pārsteigts par GMiem, kas tomēr nekrita panikā un spēli novadīja, jo man jau vienbrīd likās, ka tūlīt viņi visiem izrakstīs...
patika vēl brauciens uz Suntažu veikalu "Grundulis" tērpos, kur dažs labs, ieraudzījis mani un pārējos (ar katanām pie sāniem), laikam padomāja, ka apokalipse klāt, un gandrīz izlaida no rokām kefīra paku.
būtu jau paciešams tas lietus, ja būtu pietiekami daudz sausu drēbju, bet nu bija ok. esmu apmierināts ar pasākumu un visiem paldies.
Īstenībā man patika. Tā bija nenormāla izlaidība un milzīgs nonīciens, kas notika čaja dzertuvē un es to patiešām izbaudīju. No spēles neko daudz neredzēju, jo visu laiku tusējos ar geišām un pļumpēju tēju. Bija daudzi jauki un smieklīgi momenti, kas ir neiztrūkstoši katrā larpā un es to visu tiešām izbaudīju.
Dikti patika Atīša priesteris un Sigfas vemjošais samurajs. Patika sēdēt un vilkt vārnu kājas uz papīra un pēc tam vairākas nedēļas pie sava uzzīmētā meditēt un apjautāties viesiem, ko viņi redz manos hieroglifos...
Naktis šķūnī, kas bija pirms un pēc spēles, arī bija nenormāli labas (skrūves dzeršana no 3litru burkas un tusiņš 56tā gada volgā, kas tur šķūnī stāvēja) un jauniem apvāršņiem pārbagātas.
biju patīkami pārsteigts par GMiem, kas tomēr nekrita panikā un spēli novadīja, jo man jau vienbrīd likās, ka tūlīt viņi visiem izrakstīs...
patika vēl brauciens uz Suntažu veikalu "Grundulis" tērpos, kur dažs labs, ieraudzījis mani un pārējos (ar katanām pie sāniem), laikam padomāja, ka apokalipse klāt, un gandrīz izlaida no rokām kefīra paku.
būtu jau paciešams tas lietus, ja būtu pietiekami daudz sausu drēbju, bet nu bija ok. esmu apmierināts ar pasākumu un visiem paldies.
Vispār jau, khem, khem, tas lācis nemaz vēl nebija beigts, kad atnācu tam ģērēt ādu un vākt gaļu. Tad nu pie izdevības to noupurēju savam ļaunajam garam un dabūju nākošo līmeni.
Pēc tam gaļu sacirtu, bet sapratu, ka nepanesīšu gan gaļu gan ādu. Kaut kā neiedomājos ka varētu vēlreiz iet pakaļ arī ādai.
Un tā droši vien bija tikai sagadīšanās, ka mūki ar to ādu ieradās tieši pie mums... mans izmisušais "atvainojos, samuraj-sama!" bija no sirds.
Otrs brīdis, kas lika man satrūkties, bija mūsu tirgones (Lia'angia) dvēseles pazušana. Viņas "pasi" atradu samirkušu mētājamies pie ugunskura, un aiznesu to GM. GM priecīgi saberzēja rokas, un par to iedeva man gabaliņu no lielā pareģojuma. Ok, priecīgs nācu atpakaļ un sāku nodarboties ar savām zemneika dodarbēm, un aizsamirsu par to "pasi".
Pēc brīža klauvējiens pie mūsu vārtiem iztraucēja visus. Nācu skatīties kas tur ir. Izrādās - briesmīgs ugunskami nācis tirgoties ar dvēselēm, jo, redz, vienam no cieminiekiem nav dvēseles. Man, kā maho, tas bija biedējošs brīdis, jo padomāju, ka man arī droši vien tā dvēsele tāda diezgan nomelnējusi, vai. Turklāt tajā brīdī Urdrunir's atradās aiz koka un mani neredzēja, taču sacīja "Es viņu pašlaik nekur neredzu! Lai nāk šurp. Es grib' tirgoties'!"
Tikai pēc brīža man "atgāja" ka tas neesmu es, kura dvēseli viņš grib tirgot...
Par koku un zemniekiem - man pēc otrās ražas izdalīšanas bija 14 koku. Sākumā bagātības kārē gribēju kaut kur daļu paslēpt, bet pēc tam padomāju, kādēļ gan. Kam man tie rīsu maisi??? Godīgi atdevu to, ko prasīja, kaut gan šeit samurajs mūsu pats bišķi nenokontrolēja - parasti viņš prasīja 3/5 no ražas sev. Taču otrajā reizē pie manis atnākušais ašigaru paprasīja tikai 6 koku, kā no 2. līmeņa standarta zemnieka lauka. Rezultātā man palika veseli 8 koku. Diemžēl lietus visu tālāko izjauca.
Pēc tam gaļu sacirtu, bet sapratu, ka nepanesīšu gan gaļu gan ādu. Kaut kā neiedomājos ka varētu vēlreiz iet pakaļ arī ādai.
Un tā droši vien bija tikai sagadīšanās, ka mūki ar to ādu ieradās tieši pie mums... mans izmisušais "atvainojos, samuraj-sama!" bija no sirds.
Otrs brīdis, kas lika man satrūkties, bija mūsu tirgones (Lia'angia) dvēseles pazušana. Viņas "pasi" atradu samirkušu mētājamies pie ugunskura, un aiznesu to GM. GM priecīgi saberzēja rokas, un par to iedeva man gabaliņu no lielā pareģojuma. Ok, priecīgs nācu atpakaļ un sāku nodarboties ar savām zemneika dodarbēm, un aizsamirsu par to "pasi".
Pēc brīža klauvējiens pie mūsu vārtiem iztraucēja visus. Nācu skatīties kas tur ir. Izrādās - briesmīgs ugunskami nācis tirgoties ar dvēselēm, jo, redz, vienam no cieminiekiem nav dvēseles. Man, kā maho, tas bija biedējošs brīdis, jo padomāju, ka man arī droši vien tā dvēsele tāda diezgan nomelnējusi, vai. Turklāt tajā brīdī Urdrunir's atradās aiz koka un mani neredzēja, taču sacīja "Es viņu pašlaik nekur neredzu! Lai nāk šurp. Es grib' tirgoties'!"
Tikai pēc brīža man "atgāja" ka tas neesmu es, kura dvēseli viņš grib tirgot...
Par koku un zemniekiem - man pēc otrās ražas izdalīšanas bija 14 koku. Sākumā bagātības kārē gribēju kaut kur daļu paslēpt, bet pēc tam padomāju, kādēļ gan. Kam man tie rīsu maisi??? Godīgi atdevu to, ko prasīja, kaut gan šeit samurajs mūsu pats bišķi nenokontrolēja - parasti viņš prasīja 3/5 no ražas sev. Taču otrajā reizē pie manis atnākušais ašigaru paprasīja tikai 6 koku, kā no 2. līmeņa standarta zemnieka lauka. Rezultātā man palika veseli 8 koku. Diemžēl lietus visu tālāko izjauca.
jatvainojas inxam par to ka es diemzeel nepaspeeju izpildiit vinja uzdevumu, bet to es noskaidroju peec speeles
ar jumitari priesterieni jau sazinaajos un vienojaamies ka bumbinjas atguushu - pagaidaam mees esam vienojushaas kopiigaa meditaacijaa par to lai notiktu TN
ar jumitari priesterieni jau sazinaajos un vienojaamies ka bumbinjas atguushu - pagaidaam mees esam vienojushaas kopiigaa meditaacijaa par to lai notiktu TN
Pie mums ar Tiju, Zanet, arii palikushi Tavi metamie kauli un oranzhai dvielis.
ja - man jau taa likaas ja iespeejams tad shodien panjem liidz, ja nee - tad savaakshu kaadu citu reizi
ja iespeejams tad shodien panjem liidz, ja nee - tad savaakshu kaadu citu reizi
Geims bija uuberkuuls!!!! Heil Raivim! Teh best GM!!! Vispaar mees vinju nositaam 8 reizes vienreiz kaa laaci! Raivja oni bija labaakie!!!!
Uh un gjeniaalaa cigareshu reklaama, kura pie 10 reizes paliek smiekliiga!!! Vispaar es biju gatavs speeli turpinaat!
Uh un gjeniaalaa cigareshu reklaama, kura pie 10 reizes paliek smiekliiga!!! Vispaar es biju gatavs speeli turpinaat!
Ai wei..
Jā, nu ko lai saka, es tik varu parakstīties zem visa sajūsmas pilnā pūļa un apmierināti urkšķēt, kasot no pirkstu starpām ārā dubļus
Spēle patiešām bija pati labākā BDLS uz kuru es jebkad esmu bijuse. GM vnk kolosāls darbs, ne mirkli nebija garlaicīgi
Andžej, liels paldies par telti un arī par segu, kas mistiskā kārtā bija uzradusies uz mūsu sasalušajām kājām ap 8 no rīta
Es katrā ziņā piešķiru žetonu katram GM un divus - Raivim par nepārspējamu entuziasmu
OK, jādodas levitēt
Jā, nu ko lai saka, es tik varu parakstīties zem visa sajūsmas pilnā pūļa un apmierināti urkšķēt, kasot no pirkstu starpām ārā dubļus
Spēle patiešām bija pati labākā BDLS uz kuru es jebkad esmu bijuse. GM vnk kolosāls darbs, ne mirkli nebija garlaicīgi
Andžej, liels paldies par telti un arī par segu, kas mistiskā kārtā bija uzradusies uz mūsu sasalušajām kājām ap 8 no rīta
Es katrā ziņā piešķiru žetonu katram GM un divus - Raivim par nepārspējamu entuziasmu
OK, jādodas levitēt
Parakstos zem nerimstošajām slavas dziesmām.
Pateicos:
# Evijai par to, ka viņa tomēr nesabruka (un Dvēselīta purvus cītīgi brida)
# Andžejam, kurš mums piešķira telti (es pat neiznu, ko mēs darītu)
# Raivim (nu bez komentāriem - dzīvības sula kūsāt kūsāja)
# Uldim par klāt stāvēšanu (un neiztrūkstošie komentāri...)
# Jānim par šaušalīgo pacietību (nē nu dien apbrīnojami)
# Sigfam un viņa nometnei par apkārt guļošajiem koku (nu bet protams, ka es viņus savācu)
# Roniniem par visa iesākšanu (patiesībā, laikam jau tā arī bija)
Visiem tiem, kas mūs pacieta par spīti dažiem stulbiem izlēcieniem nemeta ne ar ko smagāku kā čiekuri.
Lai tur lūzt vai plīst, bet uzskatu, ka GM savu darbu izpildīja tieši tik labi, cik apstākļi to atļāva un vispār viņi ir kaut kādi nervēri mutanti, ka varēja to visu panest
Pateicos:
# Evijai par to, ka viņa tomēr nesabruka (un Dvēselīta purvus cītīgi brida)
# Andžejam, kurš mums piešķira telti (es pat neiznu, ko mēs darītu)
# Raivim (nu bez komentāriem - dzīvības sula kūsāt kūsāja)
# Uldim par klāt stāvēšanu (un neiztrūkstošie komentāri...)
# Jānim par šaušalīgo pacietību (nē nu dien apbrīnojami)
# Sigfam un viņa nometnei par apkārt guļošajiem koku (nu bet protams, ka es viņus savācu)
# Roniniem par visa iesākšanu (patiesībā, laikam jau tā arī bija)
Visiem tiem, kas mūs pacieta par spīti dažiem stulbiem izlēcieniem nemeta ne ar ko smagāku kā čiekuri.
Lai tur lūzt vai plīst, bet uzskatu, ka GM savu darbu izpildīja tieši tik labi, cik apstākļi to atļāva un vispār viņi ir kaut kādi nervēri mutanti, ka varēja to visu panest
Un tagadiņ sludinājums:
Ira nozudušas divas bļodiņas melnā krāsā ar tumši sarkanām svītrām. Plastmasa. Gribu atpakaļ. Dveshy notiekti arī grib..
Jā un par zudušām pelēm es nekā neteikšu
Ira nozudušas divas bļodiņas melnā krāsā ar tumši sarkanām svītrām. Plastmasa. Gribu atpakaļ. Dveshy notiekti arī grib..
Jā un par zudušām pelēm es nekā neteikšu
CITĀTS(Dis.Connected. @ 11.08.2005 00:07)
Un tagadiņ sludinājums:
Ira nozudušas divas bļodiņas melnā krāsā ar tumši sarkanām svītrām. Plastmasa. Gribu atpakaļ. Dveshy notiekti arī grib..
Jā un par zudušām pelēm es nekā neteikšu
Ira nozudušas divas bļodiņas melnā krāsā ar tumši sarkanām svītrām. Plastmasa. Gribu atpakaļ. Dveshy notiekti arī grib..
Jā un par zudušām pelēm es nekā neteikšu
Bļodiņas ir laikam pie Aiva, prasiet viņam, šķiet ka pie viņa ir arī jūsu dvielis...
Njaa... ja kaads ir atradis telti bez mietinjiem, tad ziniet, ka Jaladinz peec taas ilgojas...
Izskatās, ka gāja baigi labi! Prieks!
Prieks!
Nedaudz novēloti, bet, cerot uz spēles turpinājumu, sniedzu neta dzīlēs atrastu samuraju kodeksu: (krieviski)
http://artofwar.ru/e/elxkin_k_l/text_0030.shtml
(krieviski)http://artofwar.ru/e/elxkin_k_l/text_0030.shtml
Šī ir pamatsatura "Lo-Fi" versija. Lai skatītu pilno versiju ar papildinformāciju, formatējumu un attēliem, lūdzu, klikšķini šeit.