Atsauksmes par "Ceļu", heh!.....es atkal esu pirmais..... Opcijas

[Torquemada]

Nu tātad....jā...man bija divi čari, Maho un Nindzja. Maho nosita paša komandas biedri, bet Nindzja nomira tīri aiz garlaicības.
Spēle bija ļoti organizēta, un kvestu bija daudz. Altāri pārsteidza ar izdomu, piemēram "Altāris ar beigto trusīti" un "Altāris ar Sakē krūku. Kas šito atrod, paņem vienu porciju". Geimu darbība bija vienkārši lieliska. Mani labākie spēles momenti bija tieši tēlot npc. Par geimiem runājot, pladies Raivim, kuru mūsu komanda nogalināja 7 reizes, konkrētāk, Briedis, Briedis, Vērsis, Kami, Oni, Oni, Oni! Un tad jau mūsu ronini bija 5 līmenī. Vienīgā problēma bija, ka ronins kļuva labs, un mani novāca.
Paldies arī Goldberry un visam tējas namiņam, par.....nu bāc, ja es pateiktu visus iemeslus kādēļ jāsaka paldies, es laikam nojūgtos.
Negatīvi man likās tikai stulbais lietus, un tas, ka patiesībā Maho vai Nindzja bija gandrīz katrs otrais spēlētājs. Bet tā jau nav geimu vaina.
My two cents.
GoldLeader

[Urdrunir]

Širotori klanā samurajs šausmīgi taupīgi apgājās ar saviem resursiem. Ja es pareizi saprotu, tad viņš nedeva nevienam neko lieku, - ne apkārt klīstošiem mūkiem, ne priesteriem. Un viņiem paveicās, viņi atrada sev tuvumā nelielu rīsu lauku, tādēļ otrajā dienā īsi pirms ražas abi Širotori zemnieki bija apgreidojušies uz otro līmeni. Plus priesteri bija nosvētījuši ražu un viņiem sanāca, ka uz nedaudz lielāku cilvēku skaitu bija lielāka raža. Nu, jā, un pie viņiem nebija aizgājis ēdelīgs uguns gars.

Jumitori savukārt, man liekas, nesavāca pietiekoši nodevas no tā lauka, kuru viņš atdeva Axelam, kurš maisījās gar ņindzjām.

Zinu, ka dažiem pietrūka trešās spēles dienas, lai izbaudītu darba augļus, bet negribējās ļaut visiem plānos kimono un slapjās zandalēs saģērbtiem cilvēkiem lietū nosalt.

Par to trešo dienu. Mums bija plāns dalīt hronikas fragmentus visām "gudrajām" klasēm un visiem, kas izpilda nozīmīgus kvestus. Beigās vajadzētu sanākt norādījumiem par lielo svētdienas notikumu. Notikums bijs sekojošs. Pasaulē parādās Zvaigžņu Lietus bērns un taisa ziepes. Negribot savaino cilvēkus un meklē imperatoru, kuram tā rezultātā draudētu briesmas. Norādes bija miglainas, jo mēs nevarējām zināt, vai visi personāži izdzīvos līdz spēles beigās. Principā nebija svarīgi kas ar viņu cīnīsies, galvenā domā bija, ka to mošķi var nobeigt tikai pašam upurējoties. Dvēsele zobena galā principā norādīja gan uz to, ka būtu labi, ja ietu kauties samurajs, bet arī to, ka nodurot sevi ar zobenu (seppuku) šāds samurajs izpildītu savu pienākumu pret imperatoru. Starp citu hronikas gabaliem pa vidu bija arī klaji nepareizas norādes. Piemēram, bija norāde, ka Zvaigžņu Lietus bērns baidīsies no aukstuma un, ka viņu varēs nobeigts ar ugunīgu un asiņainu zobenu.

Par pūķi. Nu, ja... Cik es zinu, tad viņu atrada vismaz 2 cilvēki. Vēl neizaudzis pūķis izskatās kā liela zivs un dzīvo ezerā. Spēles teritorijā bija Sudraba Sama ezers. Tur sams pieprasīja, lai viņam stāsta pasakas un taisa tējas ceremoniju, bet par to deva svētību vai atbildēja uz jautājumiem.