Atsauksmes par "Ceļu", heh!.....es atkal esu pirmais..... Opcijas

[Torquemada]

Nu tātad....jā...man bija divi čari, Maho un Nindzja. Maho nosita paša komandas biedri, bet Nindzja nomira tīri aiz garlaicības.
Spēle bija ļoti organizēta, un kvestu bija daudz. Altāri pārsteidza ar izdomu, piemēram "Altāris ar beigto trusīti" un "Altāris ar Sakē krūku. Kas šito atrod, paņem vienu porciju". Geimu darbība bija vienkārši lieliska. Mani labākie spēles momenti bija tieši tēlot npc. Par geimiem runājot, pladies Raivim, kuru mūsu komanda nogalināja 7 reizes, konkrētāk, Briedis, Briedis, Vērsis, Kami, Oni, Oni, Oni! Un tad jau mūsu ronini bija 5 līmenī. Vienīgā problēma bija, ka ronins kļuva labs, un mani novāca.
Paldies arī Goldberry un visam tējas namiņam, par.....nu bāc, ja es pateiktu visus iemeslus kādēļ jāsaka paldies, es laikam nojūgtos.
Negatīvi man likās tikai stulbais lietus, un tas, ka patiesībā Maho vai Nindzja bija gandrīz katrs otrais spēlētājs. Bet tā jau nav geimu vaina.
My two cents.
GoldLeader

[Aiva]

Ja atskaita lietu, kas visai nopietni bendēja nervus un nedaudz arī veselību, tad viss pārējais bija ļoti labā līmenī.

Un tas nekas, ka es kā iesāku spēli, tā arī to nodzīvoju būdams absolūti vienkāršs pirmā līmeņa zemnieks Šindži. Ko visi tā uztrakuši ar to level-up? Manisprāt jaukākais bija sēdēt nometnē pie ugunskura, pa reizei noskaitīt kādu haiku (liekas, pat GM neiebrauca, kas tas ir, sorry, Raivi...) un klausīties un skatīties kā visi kaut kur skrien un trako.

Protams, ir tam arī mīnusi, no visiem plānotajiem 30+ spēlētājiem satikt un parunāties izdevās tikai ar tiem kas bija Jumitori nometnē, un vēl pāris ciemos ienācējiem. Žēl, ka tirgotājs uz to brīdi kad es devos turp ar 9 koku (8 naudā un 1 rīsos) jau bija sakravājusi mantas un brauca prom, un arī geišu nams mūs zemniekus uzņēma visai nelaipni ( Goldberry: "Viņi jau samaksāja? Nē? Nu tad tiš!") un vēl vajadzēja redzēt Minikazas seju, kad viņa jau pēc spēles beigām želojās, ka nav viņai koku lai level-up dabūtu, un tad uzzināja, cik koku es nēsāju apkārt.

Smagi sakrita uz nerviem "vecītis", 'večina' ar savu spiegšanu mazāk bet arī. Nu tas bija pārspīlēti, un nezinu kā ar tādu vervelēšanu vispār varēja kādu Budas ticībā pārvilināt (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Savam lauikam tādu 'sludinātāju' es tuvumā nelaistu. Toties šantāža ar ūdenspīpi bija labu labā - i gribētos nosist, bet kā tad ar to pīpi pēc tam? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Toties kāds prieks bija uzzināt, ka abi pieķerti aplaupot geišu namu, nosisti, un ka viņu templi tagad ārda ārā. Tā bija absolūta sajūsma pārākajā pakāpē!!! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Tieši tobrīd es arī atklāju, ka mans padevīgais zemnieks Šindži absolūti nevēlas tādu liekēdi Budas sekotāju barot, atšķirībā no otra Budas sekotāja mūsu nometnē. Sekojošš sarunas fragments:

Samurajs. "Ei, zemniek, tev rīsi ir? Esi paēdis."
Šindži: "Jā, kungs. Vēl ir. Esmu paēdis."
Samurajs: "Un ja iedosi šim te vīram vienu koku?"
Šindži: "Tad vairs nebūšu paēdis, kungs."

Lieki piebilst, ka tobrīd man bija divi koku, nevis viens. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)

Patika ugunsgariņš. "Dziedi! Bet tu spēlē! Un tu stāsti! Un dod ēst!" Raivis bija kolosāls tai lomā. Izrīkoja visus, priesteriene spēlē viņam sumisenu, zemnieki dzied, trakais mūks stāsta aptrakušas pasakas.

Patika saspēlēties ar mūsu nometnes priesterieni, un viņas Tori vārtu celšana bija kaut kas jauks un izcils, ilgi pēc tam sēdēju un meditēju pie tiem vārtiem (kamēr OOG gāju pēc ūdens). Pašam prieks, ka tādi sanāca.

Arī tā stunda pie rīsu laika pagāja nemanot - pamatā ar Miko nopļāpājām, stāstīju dažādus budistu koānus un sintoistu ticējumus un japāņu leģendas, pacitēju budas izteicienus, salīdzināju dažādos mūkus, kas pie Jumitori iegriezušies.

Nakts kauja ar Oni - oni bija priekšrocības, jo ja tev ar roku jāskaras oni klāt, nevis ar šķēpu, tad nevar to pienācīgo distanci ieturēt...

Nākamās dienas raža - Uldis kā GM atnāk, paskatās uz priesterienes izdoto zaļo papīru ar hieroglifu un paziņo: "Pasakiet savai priesterinei, lai nedāļā amuletus BEZ sertifikātiem turpmāk!!!" Ok, raža bija laba, 5 koku plus 6 puskoku naudinās.

Samurajs atnāk, pasludina, ka jāievāc nodevas.

Samurajs: "Dod pusi no rīsiem."
Šindži noliek vienu koku, aiziet pēc otra, atnāk, noliek un apsēžas.
Samurajs: "Sasodītā sliktā raža..."
Miko paskatās uz Šindži un rīkojas tāpat.
Beigās atnāk trešais zemnieks ar diviem pavadoņiem, atnes trīs koku: "Raža bija slikta, kungs."
Samurajs žēli nopūšas.

bet pašās spēles beigās Jumitori nometnei to notikumu sakrita virsū par daudz.

Sākās jau ar to mazo puisēnu, kas atnāca, un pie vārtiem nostājies, ne palocīja galvu pret samuraju, bet uzbrēca: "Vai no zemniekiem nodevas jau ievācāt?"
Vajadzēja redzēt Sigfas seju tobrīd (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) "Ko?"
OOG - Sigfam tobrīd kādu gribējās nogalināt, un te viens uzkasās. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)
Ok, Samurajs ņem katanu, iet ar ašigaru pie vārtiem un tur sākas sarunas. Sarunās pretējā puse atzīst, ka kalpojis maho burvim, un pat bijis tā māceklis, samuraja priekšā galvu nenoliec.
Samurajs prasa ašigaru: "Ko dara ar tādiem, kas nezina savu vietu sabiedrībā?"
"Tos soda, kungs," Ašigaru atbild.
Visu laiku bija iespēja vēl atkāpties, bet nu Sigfa izrauj katanu un cērt. Pretinieks nullēs.
Sigfa novāc katanu un pasaka ašigaru: "Dabeidz viņu. Viņš nav cienīgs no manas katanas mirt."
Kauja ilgst vēl kādu brīdi, līdz mazajam nepaveicas, un Einārs viņu nodur.

Tad atnāk geišu nama saimniece.

Tad, kmaēr samurajs ar viņu runā, iedrasē Imperatora nodokļu iekasētājs. Tas bij jautri.
Tad atpakaļ pie geišas, bet pag - mēs imparetoram nodokļus nemaksājam!!!! Pakaļ tiem trim tipiem!

Tad atnesas Zaļais Ronins - kur kungs?
Ašigaru pie vārtiem saka: "Nodokļu inspektori savāca"

Zaļā Ronina seja tobrīd bija tužas zīmējuma vērta, varbūt ka uzvilkšu kādreiz. Mēs zemnieki vai gar zemi novēlāmies nno smiekliem.

Ok, turpinājums sekos...