Atsauksmes par "Ceļu", heh!.....es atkal esu pirmais..... Opcijas

[Torquemada]

Nu tātad....jā...man bija divi čari, Maho un Nindzja. Maho nosita paša komandas biedri, bet Nindzja nomira tīri aiz garlaicības.
Spēle bija ļoti organizēta, un kvestu bija daudz. Altāri pārsteidza ar izdomu, piemēram "Altāris ar beigto trusīti" un "Altāris ar Sakē krūku. Kas šito atrod, paņem vienu porciju". Geimu darbība bija vienkārši lieliska. Mani labākie spēles momenti bija tieši tēlot npc. Par geimiem runājot, pladies Raivim, kuru mūsu komanda nogalināja 7 reizes, konkrētāk, Briedis, Briedis, Vērsis, Kami, Oni, Oni, Oni! Un tad jau mūsu ronini bija 5 līmenī. Vienīgā problēma bija, ka ronins kļuva labs, un mani novāca.
Paldies arī Goldberry un visam tējas namiņam, par.....nu bāc, ja es pateiktu visus iemeslus kādēļ jāsaka paldies, es laikam nojūgtos.
Negatīvi man likās tikai stulbais lietus, un tas, ka patiesībā Maho vai Nindzja bija gandrīz katrs otrais spēlētājs. Bet tā jau nav geimu vaina.
My two cents.
GoldLeader

[susljiks]

Piekrītu visiem, ka Ceļš bija patiešām labs LARPs.
Spēlē biju geiša - Kumiko Ajume un nindza Ičijo Ajume. Iespēja spēlēt divās klasēs bija patiešāma lieliska, kas nodrošināja iespēju vīt vairāk intrigu, vairāk kvestu un lielākas iespējas iegūt kokus un level-upus. Man patika, ka mums bija jāslēpj no visiem, ka mēs esam nindzas - "Nindzjas nevis ir, bet nav". Mīnuss bija tas, ka tējas namiņš šai spēlē bija vieta, kur cilvēki gāja atpūsties, parunāties un atpūsties no aktīvās spēles. It kā jau tā arī jābūt, jo pie geišām nāk atpūsties no reālās dzīves problēmām, bet man reizēm tik ļoti gribējās doties līdzi citiem savas komandas biedriem, respektīvi, nindzām, zagt pārējās nometnēs ieročus, bet man bija jābūt geišai. Reizēm likās, ka aktīva spēle notiek citur nevis tur, kur esmu es. Bet es nesūdzos, arī kā geiša piedzīvoju daudz ko interesantu: tika izsolīta mana midzuage, ja kas par solītajām naudas summām uzzināju tikai šorīt; pieredzēju vienu, bet pašu labāko, haiku; vadīju tējas ceremoniju sudrabainam samam ar ūsām, kas atradās ūdenī, pļavas vidū, līstot lietum, bez tējas - to aizvietoja cepumi, jas kas šīs ceremonijas vidū paziņoja, ka spēle ir beigusies, bet mums tā turpinājās. Beigās iznāca, ka man bija vieglāk level-upoties kā geišai, nevis kā nindzai, jo tējas namā nemaz tik viegli nesanāca pīt intrigas un zagt ieročus, kamēr samuraji vai ronini baudija geišu viesmīlību.

Paldies GMiem, kas bija ļoti draudzīgi un kārtīgi papūlējušies, lai spēlētājiem būtu interesanti! Ceru, ka viņi tā turpinās un spēs īstenot vēl nerealizētās , kā arī spēles gaitā radušās un vēl nedzimušas idejas.

Paldies spēlētājiem, kas arī bija diezgan labi sagatavojušies spēlei un atraktīvi atspēlēja savus tēlus!