Atsauksmes par "Ceļu", heh!.....es atkal esu pirmais..... Opcijas

[Torquemada]

Nu tātad....jā...man bija divi čari, Maho un Nindzja. Maho nosita paša komandas biedri, bet Nindzja nomira tīri aiz garlaicības.
Spēle bija ļoti organizēta, un kvestu bija daudz. Altāri pārsteidza ar izdomu, piemēram "Altāris ar beigto trusīti" un "Altāris ar Sakē krūku. Kas šito atrod, paņem vienu porciju". Geimu darbība bija vienkārši lieliska. Mani labākie spēles momenti bija tieši tēlot npc. Par geimiem runājot, pladies Raivim, kuru mūsu komanda nogalināja 7 reizes, konkrētāk, Briedis, Briedis, Vērsis, Kami, Oni, Oni, Oni! Un tad jau mūsu ronini bija 5 līmenī. Vienīgā problēma bija, ka ronins kļuva labs, un mani novāca.
Paldies arī Goldberry un visam tējas namiņam, par.....nu bāc, ja es pateiktu visus iemeslus kādēļ jāsaka paldies, es laikam nojūgtos.
Negatīvi man likās tikai stulbais lietus, un tas, ka patiesībā Maho vai Nindzja bija gandrīz katrs otrais spēlētājs. Bet tā jau nav geimu vaina.
My two cents.
GoldLeader

[Susuriņš]

PIEKRĪTU ANDŽAM

Šī BDLS bija laba. Ļoti laba. Ļoti, ļoti laba. Tāpēc:

1) Paldies organizētājiem, ka tādi vispār esat. Tā turpināt.

2) Paldies jaukajiem spēlētājiem: biedrenēm geišām; geišu Mammai - Goldberry; haiku meistaram; slepenajiem biedriem - "padevīgajiem zemnieciņiem" (tik pazemīgu Lord Fish vēl nebiju redzējusi); nindzju vadītājam, kas neļāva man iet suicidālā misijā; geišu namiņa apmeklētājiem; mazajam puisītim, kas nesa mums žagarus; Širototi - san, kas izturējās laipni visās daudzajās situācijās un bija apbrīnojami pieklājīgs; trakajiem večukiem, kas svētīja pa labi un pa kreisi; levitējošajiem mūkiem; un visiem pārējiem, kurus aizmirsu pieminēt.


Mana mūžīgi stulbi smaidošā geiša, kas sirds dziļumos kaldina plānus : "Kill Kill Kill!" un ir gatava eksplodēt šurikenos, diemžēl nevarēja gūt absolūtu piepildījumu, jo bija pārāk slinka, lai līstu ārā - aukstumā un slapjumā, bet tik un tā varēja gūt zināmu baudu čakarējot visus, un pēc spēles paziņojot savu patieso būtību.

Par vienu no galvenajām geišu izklaidēm izvērsās mūsu jaunākās biedrenes midzuages izsole. Visiem varu paziņot, ka beigās cena sasniedza 5 koku. Tos gan solīja levitējošās priesterienes (2 koku naudā + lāčāda), tāpēc sagaidāms, ka cena būtu augusi. Pati Ayumi gan centās šo procesu visādi kavēt pēc iespējas ātrāk apēdot visus attiecīgos cepumiņus. Viņai par nelaimi, mums bija vēl viena kaste.


Daži tējas nama apmeklētāji vienkārši tika pacienāti ar šiem cepumiem. Vispārēju atzinību izpelnījās Raivja iztekums : "(Pēc klusuma brīža, ar iedvesmu) NEA! Tie cepumiņi garšo savādāk!"


Cerams, ka sagaidīsim izcilā haiku meistara priekšnesuma video ierakstu.


Diemžēl geišu tējas nams, lai arī cik populārs, neslīka nozīmīgu in-game sarunu plūdos. Uz turieni cilvēki nāca atpūsties un pasēdēt uz mīkstajām mēbelēm, nevis apstāstīt geišām Svarīgu Informāciju, uz ko es biju cerējusi, izvēloties to par savu paslēptuvi. Tāpēc ar nindzju kvestiem mums gāja, tā kā gāja. Geišu level-up bija daudz vieglāks, tāpēc susljiks uz spēles beigām būtu kļuvis itin "biezs". Geišu starpā valdīja absolūta demokrātija un biedriskums. To, kura no mums dabūs level-up, mēs izlēmām ar vecā, labā "akmens, šķēres, papīrīts" palīdzību.


Par slikto - ja arī tāds bija, es to neizjutu. Pat mana mīlestība uz WYSIWYG bija lieka. Bija labi tāpat.