 Mirt... vai tomēr nē..., ka tad isti ir? |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
  25.04.2004 02:02
Raksts
#1
|
|
|
Loveless  Grupa: Biedri Pievienojās: 06.03.04 Kur: playing the hydrogen sonata Oriģinālākā pareģojuma autore  |
palasot postus un vairak iepazistot forumu esmu nonakusi pie secinajuma, ka taisnība vien ir par to pusaudžu noslieci uz drūmām domām par nāvi. "Let me die" or "just let me go.." ir daži no piemeriem tostarp viens no šiem ir manis pašas... paradoksāli... domas "mani jau neviens nesaprot" vai "es nevienam neesmu vajdzigs... es varetu nospragt un neviens to pat nepamanītu" ir tikai minimāls ieskats cilveka, tagad respektivi pusaudza domu gaitaa. lai ari ka to negribetos noliegt ta ir, zinu no savas pieredzes...
bet ka tad isti ir? ja tev tagad butu dota iespeja izveleties - pamest visu, nimirt, pieradit, ka tev taču bija taisnība, tu taču viņu brīdināju, ka iesi pakārties... un iespēja dzīvot... turpināt dzīvot kā līdz šim, bet mainīties, nevis ar kada palidzibu bet pasa spekiem... vai tev pietiktu drosmes atteikties no visa unspiita vaditam nomirt??? vai tomer tu dotu priekroku dzives turpinajumam??? Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 25.04.2004 02:03 |
 |
 
|
 |
Atbildes
|
12.05.2005 09:38
Raksts
#2
|
|
|
Gāž podus mikstūrās Grupa: Biedri Pievienojās: 18.09.04 |
Kad man bija kādi septiņi vai astoņi gadi, reiz biju galīgi noskaities uz visu mani nesaprotošo pasauli. Nolēmu organizēt pašnāvību. Tā nu sagadījās, ka biju palicis dzīvoklī viens, un varēju, neviena netraucēts, darboties.
Nolēmu izgatavot šaujamieroci, jo tas šķita visnesāpīgākais variants. Iepriekš biju sadabūjis celtnieku naglu šaujamā patronu un stobram gandrīz ideāli piemērotu cauruli. Taču izrādījās, ka patrona nedaudz par resnu, lai ielīstu stobrā. Tā nu es nolēmu šo patronu apvīlēt... Protams, ka tā uzsprāga ar apdullinošu troksni, un visā istabā vēdīja kodīga smaka. Pēc tam es raizējos nevis par pašiznīcināšanās problēmu (tā vairs galīgi nešķita būtiska), bet gan par to, vai paspēšu izvēdināt dzīvokli no kodīgās pulvera smakas līdz tēta pārnākšanai no darba. Man par laimi neviens par šo negadījumu tā arī neuzzināja un nav uzzinājis līdz pat šī posta tapšanai. Kopš tā laika neesmu domājis par pašnāvību. Gluži otrādi, ir bijušas pāris ekstremālas situācijas (pēdējā pagājušā gada nogalē), kas likušas sajust to, cik ļoti man patiesībā gribas dzīvot. Labi, es piekrītu, ka ir interesanti uzzināt to, kas notiek (vai varbūt nenotiek) pēc nāves, bet agri vai vēlu tas brīdis tāpat pienāks, nav nekādas jēgas pēc tā tiekties. |
|
|
|
Raksti šajā pavedienā
Dvēselīte Mirt... vai tomēr nē... 25.04.2004 02:02
gride vispar lai ar kas ar mai notiktu pashnavibu es net... 22.03.2005 20:33 anarhija es projektu nedeelaa uztaisiiju filmu par pashnaav... 24.03.2005 19:03 Tok'ra Visi te tik skaisti runā par pašnāvībām, kaut gan,... 25.03.2005 22:21 Darkans Pašnāvniekiem man ir divas lietas, ko ieteikt:
1.... 28.03.2005 00:54 anarhija iistu pashnaavnieku neapturees nekaadas "apsk... 08.05.2005 15:52 gride un manuprat ir 2 veidu pashnavnieki.
1. tie kuri s... 09.05.2005 01:25 anchi kaadus 2 gadus atpakal, man bija viens teikums, pi... 09.05.2005 07:24 Lord Fish CITĀTSUn pashnaaviiba ir taa pati dabiskaa atlase,... 11.05.2005 17:27 Hellsing-The Alucard CITĀTS(cilvekberna dveselite @ 25.04.2004 02:... 12.05.2005 08:35 Niamh O jā - es esmu dažreiz aizdomājusies par pašnāvību... 12.05.2005 14:15 Melleņmeitene CITĀTS(cilvekberna dveselite @ 25.04.2004 02:... 12.05.2005 15:07 Hellsing-The Alucard Atvars veel buutu viegal naave...Sliktaak,buutu,ja... 12.05.2005 21:51 .: ARTANIS :. CITĀTS(sinda @ 29.04.2004 00:18)es varu kaut ... 13.05.2005 00:04
Lord Fish Nu jaa, cerams man nekad nenaaksies sastapties ar ... 13.05.2005 00:09 |
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 13.06.2024 22:53 |