palasot postus un vairak iepazistot forumu esmu nonakusi pie secinajuma, ka taisnība vien ir par to pusaudžu noslieci uz drūmām domām par nāvi. "Let me die" or "just let me go.." ir daži no piemeriem tostarp viens no šiem ir manis pašas... paradoksāli... domas "mani jau neviens nesaprot" vai "es nevienam neesmu vajdzigs... es varetu nospragt un neviens to pat nepamanītu" ir tikai minimāls ieskats cilveka, tagad respektivi pusaudza domu gaitaa. lai ari ka to negribetos noliegt ta ir, zinu no savas pieredzes...

bet ka tad isti ir? ja tev tagad butu dota iespeja izveleties - pamest visu, nimirt, pieradit, ka tev taču bija taisnība, tu taču viņu brīdināju, ka iesi pakārties... un iespēja dzīvot... turpināt dzīvot kā līdz šim, bet mainīties, nevis ar kada palidzibu bet pasa spekiem... vai tev pietiktu drosmes atteikties no visa unspiita vaditam nomirt??? vai tomer tu dotu priekroku dzives turpinajumam???

Visai regulāri uzdodu sev jautājumu:"Kāpēc ne?" Pagaidām atbilde gandrīz vienmēr ir "Visa dzīve vēl priekšā." Kā nekā vienreiz dzīvojam...
Kas ar mani notiks pēc 10, 20 g. nezinu, ta jau redzēs.
Vispār jau man ir doma ap gadiem 40/50 izlēkt no kādas lidmašīnas bez izpletņa, bet ta jau redzēs vai man pietiks drosmes.

Piedod & atvaino, bet vai tu domaa, ka nomirt ir drosmiigs solis? :blink: To es nu es stipri gribeetu apshaubiit. Toties dziivot, sasniegt savus meerkjus, neapstaaties un nepiiksteet pie pirmajaam gruutiibaam- tas tieshaam ir drosmiigs solis. Tam ir nepiecieshama zinaama meerkjtieciiba, drosme & neatlaidiiba.
Izskataas, ka tagad ir topaa apgalvot- "viss, es gribu nomirt"..Bet cik no tiem cilveekiem patieshaam grib nomirt? Jeb jautaashu taa- cik daudzi ar taadiem izteikumiem tikai grib pieveerst uzmaniibu? Kad cilveeks saka - "Es negribu dziivot" patiesiibaa jau vinjsh domaa "es negribu dziivot taa" Vai tu gribi teikt, ka bez jebkaadas nozheelas mirtu? Negribeetu nekad vairs redzeet pavasari, iemiileeties? Paskaties, kas daraas slimniicaas- tur ir beerninji, kas gaida uz operaaciju, vinjiem ir pavisam neliela iespeeja izdziivot, tomeer vinji cer.. Tur ir pensionaari, kuriem varbuut ir tikai viena kaaja..Gruuti paelpot, vinji gulj pie sisteemas, tomeer vinji grib dziivot. Dziive ir vislielaakaa veertiiba. Neviens no mums nav nemirstiigs, tachu katram ir dota dziive..Un tici vai ne, mums ir ljoti paveicies.
Es pati peec sevis zinu, ka pirms dazhiem gadiem man probleemas likaas pasaules gals. Vienkaarshi katram laikam ir savas aktualitaates, tai skaitaa arii probleemas.. Veelaak tevi satrauks darbs, beerni, varbuut vecaaki, kam vajadzees paliidzeet, arii laba izgliitiiba. Un ne vienmeer visi ies un tev sitiis pa plecu..Pat tad, ja buusi centies. Taa ir realitaate-,meegjiniet to pienjemt. Sev es varu ieteikt to pashu.

ne jau es domaju ka nomirt ir drosmigs solis... tads priekstats man ir izveidojies klausoties un lasot... ta vien dzirdu textus "ta kad es nomirsu tad vini redzes..." or "es nomirsu lai pieraditu ka man bija taisniba"... man pa reizei uznak dzives apnikums... pat domas par begsanu... ja tiesi taa - nave ir gļēva begsana no savam problemam...

Ziniet ko... Jūs neziniet, kāda ir sajūta, kad tu apjēdz, ka tūlīt nomirsi... Patīkami, ne? Un trakākais ir tas, ka tev nāk atklāsme ka tu nemaz negribi mirt!!! Ka dzīve, ko tu esi visu mūžu lādējis, tev ir tomēr tik ļoti dārga! Vienā brīdī gar acīm nozib visa dzīve, vīzijas, ko tu nemaz neatceries, kā tev māte dzied miega dziesmiņu pie redeļu gultiņas, kā brauc ar trīsriteni, kā pirmo reizi piedzeries... Trīs-četras sekundes un sajūta, ka visu tūlīt zaudēsi... Es peldu ļoti labi, pat neticēju, ka man kādreiz gadīsies tā, ka saraus krampjos visu ķermeni, neticēju, jo domāju, ka tāpat nenoietu pa burbuli... Un tad es sevi redzu no augšas, kā es grimstu lejā. Tad mani pamatīgi saķer kāda roka un... melns tukšums. Kad atjēdzos, jutu, kā mani velk pa asiem akmeņiem, griež kājas, muguru, kaklu - sajūtas, maņas strādā, bet pakustēties nevar. Kustību spējas šķiet ir pārtrūkušas. Palīdzību sniegt neviens nemāk, uzspiež ka kuņģi, es izvemjos. Pagriež sāņus un izsauc ātros. Atminos vienu teikumu -Nu viss, ja viņa izvilks, būs jauna mašīna jāpieprasa...- Es gribu teikt - A varbūt mersedesu paprasīsi? - bet nav ne skaņas, ne kustības... Saku godīgi, kad tur slīku, sapratu vienu lietu - lai cik dziļā ````ā būtu mana dzīve, lai kā es apdomātu pašnāvību, tā paliks tikai manās domās. Daudzi nav redzējuši nāvi, nezin, kas tas ir. Un kad apjēdz, ka mirt tomēr nevēlies, var būt pa vēlu. Dzīvojiet!

Nevis nomirt ir drosme, bet nogalināt sevi, varbūt drosme nav īstais vārds, bet, kas tad ir tas, kas cilvēkam liek nenolēkt no mājas jumta uz kā tas stāv, ja ne drosmes trūkums? Neizlēmība? Sauc kā gribi, bet es vienkārši nespēju iedomāties piemērotāku vārdu.

Man tā bija, kad biju apmēram 7 gadus veca. Es domāju, kā būtu, ja es nomirtu, tad visi raudātu pēc manis un tādā garā, bet tad es iedomājos, cik daudz laba es palaidīšu garām, es to nevarēšu izmēģināt. Tad uzreiz es atmetu to domu un vairs neesmu nekad par to domājusi.
Tie, kas raksta tādas lietas par nāvi visticamāk grib pievērst sev uzmanību un grib, lai viņus žēlo, jo dzīvē varbūt viņus nepietiekoši mīl, un viņiem trūkst mīlestības. Vai arī pašlaik ir grūts periods dzīvē un daudzas problēmas un nelaimes ir notikušas viņiem , tāpēc ir arī šādas domas. Viņiem vajadzētu ņemt pozitīvāku skatu uz dzīvi, nav nemaz tik traki.
Es noteikti mirt negribu, tāpēc, ka man tagad ir mērķis. Es gribu par kaut ko kļūt, es jau zinu par ko, un es arī centīšos par to kļūt, jo iespējams tieši es kaut ko izmainīšu, bet, ja būšu līķis, tad nevienam nebūs nekāda labuma.

tas liekas visai jociigi ,bet kaa nomirstot tu kaadam kautko piraadiisi?
es jau sen esmu sapratusi ka tas vieglaakais celsh neviameer ir tas labaakais.
nave nav izeja. taa ir vienaldziibapret sevi un citiem. drosme ir sanemties un staaties pretii gruutiibaam.naave.... es pat nezinu kaa to labaak pateikt.

naave ir nelaimiigu cilveeku iedomu glaabinsh.iisteniibaa es briinos ka cilveekam nav speeka staaties pretii gruutiibaam ,bet ir speeka padariit sev galu. tas nav normaali ,jo tieshi gruutiibas ir taas kas adara dziivi dzivojamu.

Es vienu briidi pat ljoti nopietni domaaju par veenu griezshanu - paarbaudiiju nazhus (ar kuru labaak var griezt) un veel ievaacu info no paziistamiem cilveekiem par to, kad nebuus maajaas, kaa pret cilveeku izturaas ja vinsh ir meegjinaajis dariit pashnaaviibu.. tad es satiku kaadu cilveeku kuraa dzilji iemiileejos... un tad nekas nesanaaca un es atkal sajutos tikpat pretiigi (un veel pretiigaak) kaa ieprieksh.. bet tobriid kad vinsh man domaas un ik pa laikam redzes lokaa bija es jutos labi un visi lamu vaardi, visi apvainojumi, viss sliktais gaaja gar ausiim un man bija dzilsh PO un man neviens neko nevareeja izdariit... patiikami - ticat vai nee.. un tad kad vinsh vairs nebija man atkal ausis bija valjaa, bet es neko tikuntaa vairs nedzirdu - vinsh mani izmainiija un iisteniibaa es vinju par to veeljoprojaam miilu.... veel man ir daudz paliidzeejushi forumieshi ( Lielais paldies pienaakaas -NW , BC, Nihil, Dream Destruction un savaa zinjaa pat aivvv (un neaizmirsiishu arii Air Spirit) ... ja nebuutu vinju es visticamaak tieshaam jau buutu mirusi. Un ja man buutu jaaizveelas via dziivot vai mirt - nu atvainojiet, bet naave ir vaaja cilveeka beegshana. Es neesmu ne vaaja ne mekleeju beegshanas plaanu. Un es arii saprotu, ka ljoti daudzus saapinaatu ar savu naavi taapeec labaak mocos pati lai vismaz citiem ir labi... un katraa gadiiijumaa - es pati tagad juutos diivaini labi... kautkaa taa sanaacis ... protams pashnaavnieciskas noslieces man ir, bet es tomeer censhos valdiities... to cilveeku deelj, kurus es miilu

Emmmm nezinu...pateikshu iisi un konkreeti tie kuri domaa par naavi nevis izbauda savu dziivi ir kautkaadi ````iki...TIKTIESAAM dziivojam jau tikai vienreiz......lai kaaaadi buutu apstaaklji ai whatever!

Baac, nu miiljie cilveecinji, nu padomaajiet ar galvu! Tieshaam vis dziive priekshaa un ja tagad jums dziive skiet bezjeedziiga, nu attopieties buus labaak, laiks dziedees bruuces! Un starp citu Dziive ir skaista! :blink:

Man arī ir apnikuši visi šitie "Death" Paraxti un avi....

Tiešām- piekrītu visiem tiem, kas teica ka dzīve ir
nenovērtējama vērtība, tā tiešām ir jāizmanto!

Reiki, Asly, anarchy- jūsu raxtiem man tiešām nav ko piebilst vai piekasīties...
Jūs mani pārliecinājāt tik ļoti, ka es par nāvi vairs pat domāt negribu...

Pilniigi piekriitu tiem, kuri uzskata, ka naave nav probleemu atrisinaajums! Iipashi pusaudzhu vecumaa... Pati arii esmu paardziivojusi to vecumu, un man nez kaapeec, pat taados ne iipashi saulainos briizhos, nekaadas domas par pashnaaviibu neuzmaacaas... Protams, shajaa vecumaa probleemas tiek uztvertas iipashi saasinaataa veidaa, bet lai taapeec taam pakljautos un visu dziivi kraasotu druumaas kraasaas...Nu nee! Arii uztureeties ar dziivi neapmierinaatu cilveeku sabieriibaa nav sevishkji patiikami... Man pietiek vasaraa paziivot ar savu vecmaaminju, kura visu laiku to vien skandee, kaa "gribu nomirt, es nevienam neesmu vajadziiga" utt. Droshi vien taadeejaadi vinja veelas, lai vinju labaak izprastu vai kaa, bet visas taas runas par mirshanu, manupraat, situaaciju tikai veel pasliktina. Jebkuraa gadiijumaa.

kad sastrīdējos ar draugiem es jutos tik stulbi, ka spēju vien truli sēdēt istabā un domāt, kā būtu ja būtu... kā būtu, ja viņi visi tiktu ielūgti manās bērēs un raudot stāvētu pie mana zārka lūdzot piedošanu...
es jutos tik stulbi, s nespēju to vārdos aprakstīt... un tad es pamanīju (kur es biju ātrāk) ka manai istabai taču ir balkons... atvēru balkona durvis (aukstā ziemas laikā), uzkāpu uz margām un palūkojos lejup.... un tad man pēkšņi it kā gar acīm aizskrēja garām tuvinieku sejas... man kļuva tik sāpīgi, jo es iedomājos kā būtu, ja es nomkirtu un tuvinieki mocītos - manis dēļ...
es aizvēru balkona durvis, un nākamajā dienā salīgu ar draugiem un šitā man bija kā mācība uz visu mūžu...

```` ```` ````, eu davai pārceliet šito pavedienu uz Valinoru, tik mākslinieciski apraksti tai nedrīkstētu iet secen.

Es te tā ņēmos padomāt...padomāju...un secināju - manu dzīvi pilnīgi netraucē "Death rulzz" paraxti, bet, tikai tikmēr kamēr nenonāk pie darīšanas...tas ir muļķīgs solis...bet arī prasa savu drosmi...kāpēc es negribētu savu dzīvi beigt pašnāvībā? Es zinu ka vai nu vienā vai otrā veidā man sāpēs un es zinu ka miegā mirt es negribu...nē, es tomēr gribu būt pie pilnas samaņas, lai redzētu, dzirdētu unjustu, lai arī cik tasbriesmīgi neskanētu...just kā tu mirsti un nespēj vairāk paelpot...man domāt ka kad cilvēkam apstājas elpošana...viņš tač tāpat vēl kādu krietnāku laiciņu jūt visu un dzird apkārt notiekošo...
Nolekt no mājas...elementāri...no desmitstāvīgās nolekšu un zinu ka pie devītā stāva man sagribēsies dzīvot.
Pistole? Gaili es nenospiedīšu.
Palekt zem mašīnas? Kā jutīsies tas cilvēks, kuram nāksies man pārbraukt pāri? Diez vai viņu mierinās mana pirmsnāves vēstule kurā es viņam atvainošos...
Pakārties, vēnas pārgriezt? Sāpēs...man bail no sāpēm...nevajag lai sāp...
Un vēl kas - nu labi, nomirusi es būšu, oki, viss, iers un kārtība...bet man ir nelabas aizdomas, ka nomirstot cilvēks nevar padomāt vairāk...tas ir kaut kāds bezsapņu stāvoklis...tavas atmiņas zūd...un to es negribu...tāpēc pašnāvību netaisīšu...cilvēks vienmēr var izkulties no paša savārītiem sūdiem, un no citu cilvēku ievārītiem vēl vairāk. Punkts.

Tava dzīve patiesībā ir viens zibsnis. 70-80 gadi nav pilnīgi nekas, tāpat visi nonāksim šajā "bezsapņu stāvoklī" un visu aizmirsīsim un mums tas būs ````, jo tas būs arī bezapziņas stāvoklis. Nāve IR atrisinājums visām problēmām, taču izdarīt pašnāvību ir kā uzkārušos datoru iznīcināt ar lauzni - to varēs vienmēr paveikt, bet tas ir uz mūžu. Kamēr vēl ir iespējamība kaut ko vērst uz labu, pašnāvībai nav jēgas, jo kā jau teicu - cilvēka dzīve ir tikai zibsnis un daži gadi ciešanu nav pat pieminēšanas vērti.

Spēcīgi teikts...pat labāk definēt to nevarētu...

Jaa, nepaartrauktas runas un visaadi lozungi par naavi un passnaaviibu ir glleevas un nozzeelojamas. Kaut kaadaa zinnaa pretiigas - ja nevari dabuut uzmaniibu nekaa citaadi tad saki "es laikam gribu izdariit passnaaviibu". Un tad gaidi. Nu vai saaks tuuliit teikt "nee, nee, nedari viss, tu mums lloti vajadziiga" Un ja nu nesaak? A tad neko. Tad var dziivot taalaak. Manupraat, iisti apnneemiigam passnaavniekam nav vajadziigs nekaads apstiprinaajums vai noliegums no aarienes. Vinnss zin, ka vinna taalaakai eskistencei nav jeegas, ka nekas nekad nebuus labaak. Un aptureet vinnu nav iespeejams. Un nav arii vajadziigs. Katram ir tiesiibas uz izveeli.

Teiktais nenoziimee, ka es vispaar nemeegginaatu aptureet passnaavnieku. Tak, ja es noskaidrotu vinna situaaciju un, ja man naaktos piekrtist, ka vinna staavoklis ir pilniigi un galiigi bezceriigs, tad es cellaa nestaatos. Tas buutu briesmiigi, bet es uzskatu, ka naave dazzkaart nav tas sliktaakais atrisinaajums. Tomeer 99% gadiijumu cilveeki, kuri sevi nogalina riikojas kaa idioti. Sevisskki gados jauni cilveeki, kuri veel nespeej noveerteet situaaciju ilgaakaa laika perspektiivaa.

Par to naaves tuvumu. Pavisam blakus ilgu laiku nav staaveejusi, bet taas bailes es paziistu. Reiz vienkaarssi seedeeju uz diivaana un eedu bumbieri. Un aizrijos. Taa, ka nevar paeelpot un bumbiera gabals iespruust riiklee un ne uz priekssu ne atpakall. Taa sajuuta, kad mirklii saproti, ka ssiis varbuut ir beigas (un taa nebuutu nekaada mirklla naave) nav aprakstaama. Tak paveicaas un beigaas to bumbieri dabuuju tomeer lejaa. Kopss taa laika ar bumbieriem uzmanos. Citkaart, kad gadaas uzkaapt kaadaa ugstaakaa celtnee un staaveet tuvu malai, bailes "un ja nu es nokriitu" ir kaut kas liidziigs. Ne tik speeciigi, jo taapat jau neviens nekriit, bet tomeer ir. Vai varbuut man vienkaarssi bail no augstuma.

Nekad man nav bijussas domas, ka naave vareetu buut izeja priekss manis vai kaada cita. Varbuut nav bijis pietiekami slikti? Nedomaaju, ka mana dziive buutu tik lloti saulaina un lieliska, saliidzinot ar visiem tiem naaves piesauceejiem un "pieluudzeejiem". Necienu taadus cilveekus. Vienkaarssi necienu. Veel neesmu iepazinis taadu, kurss pamatoti vareetu teikt "kaut es nebuutu piedzimis par cilveeku. veelos mirt". Tak ssaadu sakaamo var dzirdeet un lasiit atkal un atkal. Glleevi un vaaji. Dzirdot ko taadu man gribaas teikt "nu tad ej un pakaries, mullkki!" Tomeer nedriikst. Aizies ar' veel. Ne jau deell manis. Deell passa stulbuma.

Jebkuraa gadiijumaa, respect visiem, kuri sse izsaka sakariigu dziivi apliecinossu viedokli. Kameer elpoju, tikmeer ceru.

Nāve NAV attaisnojums nekam!!

Pievienojos veselīgo optimistu bariņam!

Un tie kas par to murgo, tiešām ir idioti.

Mani pie pesimistiem pieskaitījāt
Nu vienalga pie kuriem, varat tūlīt atskaitīt nost, mans viedoklis pamatīgi ietekmējas no garastāvokļa, un vispār es jau te tikai tā filozofēju
Kas attiecas uz godājamo Mr. Martinu, tādus kuri stāsta kā viņi tūlīt ies kārties takš neviens neņem nopietni!
Ā, un tad vēl par bailēm novelties no kādas augstas ēkas. Man parasti ir bail nevis no tā, ka es varētu nokrist, bet gan no tā, ka es varētu nolekt.

Man liekas, ka tie cilvēki, kas apgalvo un katru dienu skandina, ka viņi grib nomirt, ka neviens par viņiem nedomā un kāda no dzīvošanas vispār jēga... iešu un labāk pakāršos... uzskatu, ka cilvēks mēģina sev pievērst uzmanību. Ja neviens viņam nepievērsīs to uzmanību, viņš ies un mēģinās sev padarīt galu, bet viņam būs tā cerība, ka vēl kāds par viņu atcerēsies un atnāks viņu izglābs. Ja kāds tiešām grib izdarīt sev galu, tad viņš pilnīgi nevienam to nav teicis un arī pirms miršanas neatstāj nekādas ziņas... varbūt tu pirms puss stundas ar viņu kopā smējies, bet kad izšķīrāties, lai ietu katrs uz savu māju, viņš pēkšņi izdomāja, ka viņa dzīve ir galīgi garām... un pēc kāda laiciņa viņu atrod pakārušos. tas pēc manām domām ir īsts pašnāvnieks... cilvēks, kas nevienam par savu nāvi nestāsta.
Domāju, ka tas kurš grib padarīt sev galu ir mazliet vājš cilvēciņš, viņš nevar tikt ar sevi kārtībā un arī ar visu apkārtējo pasauli... neviens viņam nepalīdz, tā viņam liekas, un tieši ar to viņš netiek galā... viņš sev daudz ko pārmet un arī visiem citiem, bet tas neko nepalīdz, tādēļ viņš izvēlas to vieglāko ceļu, kur nevajag domāt par savām problēmām un savu nevarēšanu... vienmēr taču ir vieglāk visu pamest un atstāt, nekā pabeigt līdz galam... bet šai dzīvē liekas ir iekārtots tā, ka tomēr labāk ir, ja tu cīnies līdz galam... tās ir manas domas... un es nezinu, vai ar kādu man tās sakritīs...

Nedomāju, ka dzīvē vienmēr labākais ir cīnīties līdz galam. Iedomājies, ka esi gadus 80 veca (brrr), tev ir 10 dažādas hroniskas slimības, kuru dēļ rij desmitiem tablešu katrā ēdienreizē. Tavs vecais jau ir atdevis galus, tavi bērni un mazbērni apciemo tevi reizi mēnesī vai divos. Ar savu niecīgo pensiju tu knapi velc dzīvīti.
KĀDA VELNA PĒC TĀ DZĪVOT?

bāc,
man jau apnikušies tie banneri un avi ar tiem banālajiem uzrakstiem
````, ````, ````, es gribu mirt, ````, ````, ````....
tas ir STULBI!
es varu kaut ko ieteikt, tā, ka jums vairs negribēsies taisīt pašnāvību...
1. iedomājies, kā tu guli zārkā
2. iedomājies, kā tavu ķermeni saēd tārpi
3. tu nekad netiksies ar cilvēkiem, kas tev ir dārgi&mīļi...
nu nē, pašnāvību es netaisītu...

nu kuro reizi man jaatkaartojas (vispaar man liekas, ka sis pavediens, tikai citaadi noformuleets jau sen figuree), ka

dziiviiba - ta ir dziives lielaakaa veertiiba. dziiviiba par veertiibu padara muus pasus.
un mirt un to zaudeet?
ne par kaadu cenu nedariisu to no briiva praata

viss man ir gana... kad dabusu savu kompi nonmainisos uz kadu jautraku noti... nu varbut... neskatoties uz visam hui... kas notiek dzive tacu ir forsa.... DZIVE RULZZZZZ.... un ejiet visi ieskrieties kas domaa par navi (nu tas attiecas ari uz mani kad es par to domaju )... kamoon ara tacu ir saule, apkart dzeki, muzika, hokis... utt utt... dzivojiet ... dzivosim... es jau nu noteikti

Ko nu stresojat? Es te nemanu nevienu, kas taisītos drīzumā atdot galus.

Nu bet tad kuri ir tie gadi, pēc tavām domām, kuru dēļ ir vērts dzīvot... man var būt 20, 30, vai 40 gadu un es knapi galus varu vilkt kopā... tad rodas jautājums.... Kam tad vispār ir tā jēga...

20 30 un pat 40 gados, tev vēl ir visas iespējas savu dzīvi vērst par labu, ko iesākt 60 70 un 80 gados, ja līdz tam nekas liels nav iespēts nespēju iedomāties.

mni netraucee tie "Death" paraxti & banneri tikai mnpraat vislaik runaat par mirshanu ir dumji.dziive ir tikai viena (nu ja neticam naakamajaam dziiveem) un shis mums dotais iisais laix jaaizbauda.man nekad i naw naakusi doma par pashnaawiibu.tiesa no maajaam gan man i gibeejies aibeegt...bet nu tie kas taisa pashnaawiibas manupraat i gļēvi cilweeki kam iekshaas naw gariigaa speeka.vai tieshaam naave buutu risinaajums?nedomaaaju viss...

Grrr, vai ir izveidota tā ignore poga un visi mani ignorē? Kā rādās es esmu vienīgais, kurš aizstāv pašnāvniekus, bet neviens manī neklausās.
Pašnāvība var būt vienīgais atrisinājums, ir gadījumi, kad alternatīva ir lēna un sāpīga nāve.
Ja nekad neesi domājusi par pašnāvību varu tevi tikai apsveikt, vairāk mums vajag tik pozitīvi domājošu cilvēku, taču katram kādreiz uznāk melnie, un ja dzīve ir tik draņķīga, ka tie ir katru dienu, bez neviena saulstariņa nepārredzamajā mākoņu jūrā???
Protams dzīve ir jāizbauda, taču ne visiem vispār ir tāda iespēja, ja cilvēks ir kropls, nabadzīgs, sabiedrības atstumts... tu domā, ka tādā situācijā pati izturētu???
Netiesā tos kurus tu nesaproti!

Nu man ar zināmā vecumā uzmācās domas par nāvi un kā būs kad visi stāvēs ap zārciņu un domās, jā "cik viņš tomēr neslikts bija, bet mēs mūlāpi nenovērtējām šo dzīves laikā"...ir jāpanāk lai dzīves laikā visi domā ka "šamais ir neslikc"

banzaaaai vai nee, bet katrs parcieš šo periodu Kedrik ... uznak tev piemeram mamma neiedeva kabatas naudu... nu viss... jaiet karties ... cauri ir... dzive ir gala jo nedabuju savus iekarotos auskarus... mulkibas, jau nakamja diena tu esi gatava lekt gaisa no ta ka miljums tevi sabučoja... paradoksali (ka man patik lietot so vardu), bet ta ir... kamer cilveks izaug, klust nosvertaks, domas nosliecas viena konkreta virzienaa... lidz tam paiet ilgs laiks

un tad sanāk ka man 50 gados jātaisa pašnāvība????

AAAAAAAARGH!!!!!!!!!!!!
ES KAUŠOS, BĻĀVIENS, ES KAUŠOS!
ES NEVIENAM NEIESAKU TAISĪT PAŠNĀVĪBU ES TIKAI IZSAKU SAVU VIEDOKLI, KA JA DZĪVE IR VĀJPRĀTĀ DRAŅĶĪGA UN TEV JAU IR PĀRI 50 ĻOTI IEPĒJAMS KA TURPMĀK TIKAI PALIKS SLIKTĀK, TĀDĒĻ ES UZSKATU KA TĀDĀ GADĪJUMĀ VAIRS NAV VĒRTS DZĪVOT

sorz.... es nebiju domājusi tā... ka tu itkā kautkam liec taisīt pašnāvību... bet mans grib saprast... kas šobrīd ir ļoti grūti izdarāms... pēc 50 gadiem nav vērts dzīvot....

AAAAAAAAAAARGH!!!!!!
Ja dzīve ir vājprātā draņķīga
Ja tev ir 50 un tu ar dzīvi es apmierināts/a, tad viss ir ok, nav vērts dzīvot, ja esi galīgā ***-bezpajumtnieks, smagi neārstējami slims, vai sēdi uz adatas jau pāris gadu-kaut kā tā.

<raksts cenzēts un rediģēts>

aaa.... nu skaidrs... Sorry... ka lieku tev dusmoties... mans tā negribēja....

Vienkārši ir savu dzīvi vērts nodzīvot tā, lai pašam būtu prieks un apmierinājums, ka tas nav bijis zemē nomests laiks! Un iesaku laiku pa laikam atskatīties uz to, kas tad ir izdarīts un tad postot te visādas muļķības!

Nomirt paspēsiet vienmēr, jo dzīvs neviens nav pārāk ilgi palicis... Bet dzīvot...

par shito..
nu ko es biju pazudusi uz riktiigi pailgu lajcinju..atnaacu banerii uzliku gues who`s back.. paaris nedeeljinjas pastaaveeja..nekaadas reakcijas..uzliku lielu sarkanu..nekaa.. neviens i pat nepajautaaja... wot shitaa....
par mirt vaj tomeer ne... es neteixshu, ka tas ir ar mani un neteikshu arii ,ka nee...
kaa ir dziiivot, zinot kad jaamirst... un ka, tad tas buus tikai taa.. nu kaaa " liktenis teica" sajuuta , ka tava naawe tajaa laikaa neko neizjauc,..ne plaanus un wispaar..
un tad, ja tos" plaanus" wari izjaukt tikai tu.. bet wainu mirstot aatraak , lai tewi " neizmanto" plaanu ietwaros waj arii paarcieshot to ... ko tu nezini...vaj paarcietiisi... un buusi miris taapeec , ka peec plaana taa wajadzeeja.. sajuta nav diezko laba ne??? it iipashi , ka jau taapat tu esi viens starp sweshiem....nu.. prom nu kaa.. es nezinu... kaa... es nezinu asara starp asiniim..1 lieka..un tomeer galvenaa un speejiiga nogalinaat... ...
njez wai kaads saprata..un ja tomeer.. pameegjiniet...(iebraukt, protams,.)

Nuu.. She_elf. Kurbijkurnes forumu tautas vienaldziiba pret tavu banneri nav nekaads raadiitaajs, ka visiem ir vienalga vai tu esi vai neesi. Tavai ggimenei un tuvaakajiem draugiem noteikti nav vienalga. Paareeejiem 99.999% pasaules iedziivotaaju tiessaam ir pilniigs po. Bet kas par to? Ja gribi buut "vajadziiga" visiem, klluusti par popdiivu vai aktrisi.

Tomeer dodu labaa priekshroku dziivot taalaak un mainiit savu dziivi, bet tikai ar pashas speekiem un laika gaitaa.
Dazhreiz liekas, kad esmu dusmiiga kautvai uz braali un domaaju ko vinjsh dariitu, ja es uztaisiitu pashnaaviibu vinja deelj un uzraxtiitu ziimiiti, ka tas IR vinja deelj. Gribeetos redzeet kaada ir vinja dziiviiba, bet neredzees cilveeks buus miris! Kaa jutiisies draugi radinieki... domaa, ka tagad vinji sanjems, bet nesanjems gan!
me...

Mirt, vai dziivot? Ko noziimee mirt? KO noziimee dziivot?
Piemeeram daudzaas kuultuuraas naave ir tikai jauna celja saakums. To mums arii meegjina iestaastiit kristietiiba, budisms, pareizticiiba un citi liidziigi iestaadijuumi. Tomeer ja nenjem veeraa cilveeku izdomaatas patveershanaas iespeejas no iisteniibas, tad naave ir vienkaarshi cilveeka dziives celja beigas.

Gribi pielikt punktu dziivei? Gribi nomirt? Apzinies, ka tas ir visu tavu neizsapnjoto sapnju beigas. Viss. Finita la komedia, no tavas dziives. Nekaadu draugu. Nekaadu filmu. Nekaadu kompjuuteru. Nekaa. Un ko tad? Labaak paliks? Pameditee par sho jautaajumu nedeelju vai veel labaak meenesi....

...pamediteeji? Nee? Ehh.. nu protams, ko es te aakstos, ko? Ko es te rakstu? Tev taksh po! Vai ne? Nu ja es redzu, kaa tu maaj ar galvu. Tomeer ja taa padomaa, vai ir veerts beigt dziivi, ja tas nav notikums, kursh tev neljauj izveeleeties? Tas ir tikai tavaa zinjaa. Galu galaa tu nomirsi tik un taa...

Naave var pienaakt pat tuliit. Elektriibas trieciens. Bumbieris iestreedzis kaklaa. Nokriti no kreesla un sasiti galvu pret sienu. Nokriti uz nazha. Mashiina nobrauca. Ja to apzinaas, tad naave vairs nebaida. Nav veerts uz to tiekties. Kapeec iet tai pretiim, ja taa atnaaks pati? Labaak pa to laiku izlasiit labu graamatu? Ko?

Nee? Nu tad ej un karies. Cilveeki ar nihilistiskaam un pashizniicinaashanaas tieksmeem sabiedriibai nav vajadziigi.

wot tur jaw taa lieta martin, ka pasaulei pooo ko tu darii , ja vien tas neskar vinju ego utt....
kaapee tew ir taada sterila iedoma ka popdiiwa waj kas taac ior vajadziigs pasaulei??..
ps..mani draugi arii tikai peec 3 dienaa m pamaniija, ka esmu back.. u wispaar awateetu jau arii kaadreiz paintereseeties kaa citiem iet..ne???wareetu nrebuut so selfish ....
tur jau taa lieta, ka janebviens nepamana, to ka tu ljooti gaidi lai pamana, rodas taa doma es nevienam neesmu vajadziigs..... ... ... un tomeer vaj tik g5ruuti uzsit pa 6 taustinjiem un pajautaat.. ...

Tagad mees mazliet pabrauksim nost no pavediena teemas par naavi, She_elf, bet tomeer. Teikssu taa - ja gribi, lai tevi ieveero, pameeggini arii pati ieveerot citus. Parasti tas paliidz labaak nekaa gaussanaas par to, cik vinni ir nejauki. Ko dara kakkis, kad grib lai vinnu pannem kleepii? Glauzzas gar kaajaam un visaadi trinaas meegginot paateikt "nu samiillo tak mani veinreiz!" Vai gan kaads sso passu kakki iipassi mekleetu, ja tas seedeetu kaut kur zem gultas un paardomaatu smago jautaajumu par to kaa vinnu neviens negrib apmiillot? Ir viegli paarmest citiem egoismu un sazin veel ko. Bet ko tu pati dari, lai tevi ieveerotu, lai par tevi intereseetos? Es neprasu no tevis atbildes uz ssiem jautaajumiem. Vienkaarssi padomaa par to.

(ieprieksheejos postus neesu lasiijis.. sorr. )

nu, vispaar, es jau paaris reizes gandriiz iebruacu dimbaa... dazhreiz uznaak taada depresija, ka viss, pilniigi viss, vienalga... Nu, kaa redziet esmu tomer izleemis dziivot taalaak, un domaajams, ka arii pats no savas rokas nemirshu, ja arii bushu vienaldziigs vai nobrauc mashiina, vai nee...

Bet iisteniibaa, ir apmeeram 2 uz 100 pashnaavniekiem, kas to tieshaam arii domaa dariit... paareejie vnk. ar to censhas pateikt, ka vinjiem truukst tuvuma. Truukst piekjershanaas. Un galvenokaart- truukst uzmaniibas. Shiem nozheelojamiem cilveekiem ir vnk. pashiem sevis zheel, ka visiem vienalga.

^runaaju no personiigas pieredzes. es taa vien dazhreiz juutos, ka nobeigshos, ka nav neviena shai pasaulee, kas domaatu kaut vai liidziigi kaa es... sheit mees to lietu vareetu iesaistiit otraas pusiites mekleejumos...

Nu jaa, mans secinaajums ir tas, ka tu pats valdi paar savu dziivi, un tavas iespeejas neierobezhotas- dazhi merkji gruutaak sasniedzami, dazhi vieglaak, bet galvenais lai buutu kaa deelj dziivot shai pasaulee. Un peec ljoti garaam vientuliibas dienaam un naktiim nonaacu pie secinaajuma, ka pagaidaam ir veerts dziivot tikai prieksh sevis, visi paareejie ir sekundaari. Tas varbuut izklausaas kretiiniski, bet taa nu tas ir. Ja tu nevienam taa iisti neesi vajadziigs (tb. var iztikt arii bez tevis) tad vieniigais kam dziivot ir prieksh sevis. Dziivot prieksh personiigaas atiistiibas, moraalaas, vai fiziskas- kas kuram tuvaaks...

Nu, njemot veeraa, ka shaadus garus tekstus neviens iisti negrib lasiit, tad atkal sanaak, ka sho rakstiiju pats prieksh seviim- tas taakaa paliidz domaat, pilnviedot savas domas.

nezinu gan man taaadas domas noteikti nau es ar savu dziivi esu pietiekami apmierinaaats un taa vienkaaarshi siikumu deeeloj nospraaagt es negribeeetu!!!

Aye, varu tikai piebalsot iepriekš teiktajam...Nāve problēmas neatrisina, un šaubos, vai tā sniedz atvieglojumu un svētlaimi pēc dzīvē pārciestajām mokām (sorry, ja tas kādu aizskar reliģiskā aspektā - bet ne par to ir šis pavediens). Ir muļķīgi spēlēties ar to vienīgo dzīvību, kas mums ir dota, tā ir zaimošana, jo katru dienu pasaulē no negadījumiem un smagām slimībām mirst tik daudz cilvēku. Un tiem, kas periodiski vaimanā par to, ka "vai, cik man ir slikti, labāk būtu vienkārši nošauties...", iesaku padomāt par kādu citu veidu, kā pievērst apkārtējo uzmanību...Jo tā jūs viņus tikai atgrūžat...

Protams ka es dziivotu! Neesmu no tiem ,kuri par to tik vien domaa... Plz neskatieties uz manu avataru un parakstu- man tie vienkraashi patiik- un es neteeloju nekaadu tumsho meiteni, kaa to daa citi