Filozofiska satura grāmatas, vai lasaat? Opcijas

[alohamora]

rakstot atbildi pavedienam par ''Alķīmiķi'', man radaas doma par filzofisku graamatu jeegu. man jau nu liekas, ka taadas graamatas nau nepiecieshamas t.i. es nesaprotu, kaada jeega taas lasiit. galu galaa, tajaas biezhi vien ir viens un tas pats, pie tam reti kautkas taads, ko cilveeks pats dziives laikaa nevareetu uzzinaat un saprast. ko domaajat juus?

[Andza]

Taatad, ja pienjemam, ka runaajam par graamataaam, kuras ir rakstiitas tieshi, kaa filozofiski paarspriedumi, nevis par graamataam, kuraam iespeejams apakshaa ir dzilja filozofiska jeega (jo diemzheel, shaadas jeegas atrashana ir tik subjektiiva un relatiiva, ka to teoreetiski var atrast da jebkur), es teikshu, ka vispaar nelasu taas.

Nedaudz gan esmu sastapies ar jamaam, Mishelu de Montenju esmu pat diezgan konkreeti lasiijis, bet paareejos paarsvaraa tikai shkjirstiijis, jo jaasaka, man paarsvaraa nav paaraak interesanti lasiit filozofiskos paarspriedumus, pat, ja runa ir par kaut ko no Platona un vinja muuzhiigajiem dialogiem.

man jau nu liekas, ka taadas graamatas nau nepiecieshamas t.i. es nesaprotu, kaada jeega taas lasiit. galu galaa, tajaas biezhi vien ir viens un tas pats, pie tam reti kautkas taads, ko cilveeks pats dziives laikaa nevareetu uzzinaat un saprast.

Es teiktu, ka filozofiskie paarspriedumi buus tieshi taas graamatas, kuraas rakstiito mees diezin vai taa vienkaarshi dziives laikaa izshtukosim, jo pie taam ir straadaajushi parasti domaashanas virtuozi un analiizees gjeeniji. Pie tam filozofijas ir tik daudzas, ka ar vinjaam visaam iepaziities no dziives buutu pretruniigi un neiespeejami.

Ir pat cilvēki, kuriem liekas, ka apkārtēji viņus uztvers kā augsti intelektuālus cilvēkus, ja viņi pateiks, ka lasa Nīči, Kantu un citus domātājus.

O, jaa, taa ir viena no biezhajaam probleemaa, ar kuraam es pats arii dazhbriid slimoju, censdamies iebraukties kaut kaadaas Vitgenshteina ubersarezhgjiitajaas logjikas speelees, tikai lai celtu sev pashapzinju. Un ziniet nevaru. Heh.

Lasa tieši tāpat kā lubeni- ne sevišķi ko analizējot un iedziļinoties. Ja cilvēks negribēs domāt, viņš arī nedomās.

Es pats gribeetu pretoties uzskatam, ka graamatas obligaati jaalasa iedziljinoties un analizeejot. Kaalab? Labaak lasiit taas taa, kaa taas patiikamaak izbaudiit, un man personiski bailees no zinaama profesionaalaa idiotisma, nemaz negribas itin neko analizeet un "mekleet teksta veestiijumu", kaut ko palasoties. Man vienkaarshi gribas paarmainjas peec uzzinaat, kas notiks taalaak utt.


Ja runaajam par graamataam, kuras nav tieshi filozofiskie traktaati, bet vienkaarshi kaut kas "ar domu apakshaa", tad man parasti patiik, ja man to graamataa pasniedz neuzkriitoshi un neuzbaaziigi, nevis situaacijaa, kuraa satiekas kaut kaadi teeli un apspriezh dziives jeegu. Nee, paldies, dariet to kur citur.

Bet, protams, nevar jau arii vispaarinaat, katra graamata ir atsevishkjs gadiijums.