rakstot atbildi pavedienam par ''Alķīmiķi'', man radaas doma par filzofisku graamatu jeegu. man jau nu liekas, ka taadas graamatas nau nepiecieshamas t.i. es nesaprotu, kaada jeega taas lasiit. galu galaa, tajaas biezhi vien ir viens un tas pats, pie tam reti kautkas taads, ko cilveeks pats dziives laikaa nevareetu uzzinaat un saprast. ko domaajat juus?

Neesmu lasījis to pavedienu, tāpēc varbūt spriedīšu totāli garām. Filozofiskās grāmatas... Es uzskatu, ka grāmatas var būt par jebko, pilnīgi vienalga. Ideja ir tāda - ja kādam interesē, tad lai lasa, bet ja ne, tad nelasa. Kādam varbūt interesē izlasīt citu domas un salīdzināt ar savējām... Vispār es jau pats te sāku filozofēt!

Un kas vainas filozofijai? Bez tam no šādām grāmatām var to šo iemācīties ātrāk, nekā dzīvē tu līdz tam aizdomājies.

jā! Es dievinu grāmatas pēc kurām ilgi ilgi ir jādomā un tu saproti ka tajās tik tiešām kaut kas lielisks!!!

Tu luugtum taa konkreetaak definee, ko iisti domaa ar vaardu savienojumu "filozofiska rakstura graamatas"? Tad arii speeshu izteikties. Pagaidaam taa pagruuti.

Es uzskatu, ka filosofija (lietošu "s" nevis "z") māca cilvēku domāt.. māca cilvēku kļūt gudrākam, māca mīlēt gudrību.. Ne velti filosofija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "gudrības mīlestība" - tā tas reāli arī ir!

Un tātad, jā, es lasu tādas grāmatas!

"Alķīmiķis", manuprāt, tomēr pārāk vispārīgi uzrakstīts, lai to uzskatītu par "filozofiska satura grāmatu". To, ka Koelju ļoti mīl izmantot jau agrāk dzirdētas idejas un citu tautu filozofiskās domas salikt kopā ar banalitātes "mērci", diezgan labi varēja redzēt kaut vai palasot "Maktub". Nē, grāmatiņas pavisam ne sliktas, ja agrāk neesi lasījis ko līdzīgu. Koelju radījis lielisku piemēru tam, kas varētu patikt masām- darbojas tādi paši cilvēki kā mēs, ir kāda doma, ko visi noteikti centīsies paturēt prāta stūrīti vai ierakstīt kādā piezīmju blociņā. Vai tas ir slikti? Domāju, ka nē. Kaut vai tāpēc, ka cilvēki, kuri parasti nelasa neko, tomēr ir lasījuši "Alķīmiķi".
Vai "Alķīmiķis" ir kas oriģināls? Nea. Pirms Koelju jau Anhels de Kuatjē uzrakstīja grāmatu, kuras nosaukums ir "Mūks", ir arī cita autora grāmata ar nosaukumu "Pravietis", arī ar līdzīgām domām.
Godīgi sakot, arī man īsti nav skaidrs formulējums- tu domā mūsdienu daiļliteratūru ar filozofisko domu apakšā, vai arī tiešām filozofu sarakstītos tekstus, piemēram, no filozofijas vēstures?
Ja runa ir par parasto daiļliteratūru, tad tā ir mana ierastā lasāmviela Ir vesela vēstījumu sērija, kura noslogo manu grāmatuplauktu. Vai esmu guvusi kādas ģeniālas atziņas? Parasti es necenšos kaut ko pārņemt- tāpat grāmata jau nav piemērota manai dzīvei, es neesmu kāda fantastiska stāsta varone. Tāpēc pārņemt svešu dzīves filozofiju tomēr būtu stipri nepareizi, manuprāt.
Ja runa ir par filozofu rakstītiem tesktiem, sevišķi par laika posmu līdz 17.-18. gs., tad šos tekstus esmu pamocījusi gan mājās, gan skolā filozofijas stundās. Patiesībā šie teksti parasti prasa ne tikai iedziļināšanos, bet arī kaut vai minimālas tā laika vēstures zināšanas, kaut kādu info par autoru, citādi lasot, piemēram, par Nīčes dionīsisko kori, var rasties nopietnas aizdomas, ka tur kaut kas nav labi.
Tomēr Nuluka viedoklim īsti negribu piekrist. Ir cilvēki, kas lasa, tomēr nedomā. Lasa tieši tāpat kā lubeni- ne sevišķi ko analizējot un iedziļinoties. Ja cilvēks negribēs domāt, viņš arī nedomās.

Es lasīju Nīčes "Tā runāja Zaratustra"
Pārdomas...

Nu nez...
Man vispār patīk domāt par dzīves jēgu, man patīk izfantazēt kā būtu ja bez mūsējās vēl būtu citas pasaules. kā es dzīvotu, ja es būtu no citas pasaules. Nu tādā garā.

Reizēm jau grāmatas iedvesmo uz šādām pārdomām, bet principā, ne vienmēr tai ir jābūt filozofiskajai grāmatai. Un nepavisam ne vienmēr mēs izprotam filozofiskās grāmatas.

Ir pat cilvēki, kuriem liekas, ka apkārtēji viņus uztvers kā augsti intelektuālus cilvēkus, ja viņi pateiks, ka lasa Nīči, Kantu un citus domātājus.

Nu tā aptuveni...

dzilji atvainojos, tieshaam neesmu bijusi gana preciiza (tas man ir raksturiigi...) es driizak domaaju muusdienu literatuuru ar filzofiskaam idejaam iekshaa.

Man, piemēram, ļoti patīk tāda satura grāmatas! Tās palīdz izprast sevi un pasaules kārtību un... bet vispār, katram jau savs...

man šķiet, ka ne visi cilvēki dzīves laikā visas filozofiskās idejas saprot, ir labi, ja kāds drusku pasaka priekšā, pārējais jau ir atkarīgs no paša.

Taatad, ja pienjemam, ka runaajam par graamataaam, kuras ir rakstiitas tieshi, kaa filozofiski paarspriedumi, nevis par graamataam, kuraam iespeejams apakshaa ir dzilja filozofiska jeega (jo diemzheel, shaadas jeegas atrashana ir tik subjektiiva un relatiiva, ka to teoreetiski var atrast da jebkur), es teikshu, ka vispaar nelasu taas.

Nedaudz gan esmu sastapies ar jamaam, Mishelu de Montenju esmu pat diezgan konkreeti lasiijis, bet paareejos paarsvaraa tikai shkjirstiijis, jo jaasaka, man paarsvaraa nav paaraak interesanti lasiit filozofiskos paarspriedumus, pat, ja runa ir par kaut ko no Platona un vinja muuzhiigajiem dialogiem.


Es teiktu, ka filozofiskie paarspriedumi buus tieshi taas graamatas, kuraas rakstiito mees diezin vai taa vienkaarshi dziives laikaa izshtukosim, jo pie taam ir straadaajushi parasti domaashanas virtuozi un analiizees gjeeniji. Pie tam filozofijas ir tik daudzas, ka ar vinjaam visaam iepaziities no dziives buutu pretruniigi un neiespeejami.

O, jaa, taa ir viena no biezhajaam probleemaa, ar kuraam es pats arii dazhbriid slimoju, censdamies iebraukties kaut kaadaas Vitgenshteina ubersarezhgjiitajaas logjikas speelees, tikai lai celtu sev pashapzinju. Un ziniet nevaru. Heh.

Es pats gribeetu pretoties uzskatam, ka graamatas obligaati jaalasa iedziljinoties un analizeejot. Kaalab? Labaak lasiit taas taa, kaa taas patiikamaak izbaudiit, un man personiski bailees no zinaama profesionaalaa idiotisma, nemaz negribas itin neko analizeet un "mekleet teksta veestiijumu", kaut ko palasoties. Man vienkaarshi gribas paarmainjas peec uzzinaat, kas notiks taalaak utt.


Ja runaajam par graamataam, kuras nav tieshi filozofiskie traktaati, bet vienkaarshi kaut kas "ar domu apakshaa", tad man parasti patiik, ja man to graamataa pasniedz neuzkriitoshi un neuzbaaziigi, nevis situaacijaa, kuraa satiekas kaut kaadi teeli un apspriezh dziives jeegu. Nee, paldies, dariet to kur citur.

Bet, protams, nevar jau arii vispaarinaat, katra graamata ir atsevishkjs gadiijums.

ja tieshaam laba graamata tad jaa...
bet vispaar biezi taadas nelasu, shitaadas man mamma lasa un tad neliek man mieru ar visiem gudrajiem citaatiem, kurus no taam graamataam vinja izrakstiija

NU es nezinu peimeram ko var saukt par filozofiskaam gramataam. "mazais princis skaitaas"? :$
nu ja bisku ir, var isteniba man skeit palasiit, ja es saprotu, kas ar tro domaats, tak tadas vispaar . . .

ooo jaa sofijas pasaule... tas pats alkiimikis!
viens un tas pats nav nevienaa graamataa... katrs rakstnieks ir savaa pasaulee...un ir diezgan atskiriigas lietas... starp punktu A un Z shajaa rakstniekaa or citaa....

sofijas pasauli ir tiiri interesanti palasiit... plus uzzinaasi filazofijas veesturi...
beigas gan man ne visai... bet taa ir graamatas,kas liek padomaat... un pagriezh domaashanu, taa teikt pareizaa virzienaa....

es piemeeram esmu pateiciiga sofijas pasaulei graamatai kaa taadai,ka es daudz zinu par molekulaam un piparkuuku viirinjiem , kas nekad nav vienaadi ,jo redz taas ir taas aatomu dalinjas....* aizveraas *

man ar patīk grāmatas par kurām jādomā un kuras paliek atmiņā kā pamācošas..patīk visa veida filasofiskās grāmatas!!

Filozofiskas graamatas (un graamatas (p)ar filozofiju, filozofijas veesturi un pseidofilozofiju) noteikti liek domaat... pat tad, ja vieniigais, ko tu izdomaa ir tas, ka autoram nav nekaadas sajeegas ne par dziivi, ne par rakstiishanu, ne par filozofiju!

jaa lasu piemeram Ādolfa Hitlera "mein kampf"

Filozofiskas graamatas, manupraat, ir prieks tiem, kas veelas veel ilgi peec izlasiisanas visu paardomaat, izlasiito reaali kaut kur pielietot, es saku, ka tas nav prieks manis, tas ir paaraak sarezgiiti, paaraak daudz jaadomaa. Lasot filozofiska satura graamatas nav iespeejams atpuusties, kaa tas ir ar citaam graamataam!

Neatceros tagad vai kaut kas no filozofiska rakstura grāmatām ir vispār maz lasīts, kaut gan ja tā aizdomājas, tad filozofiska ir jeb kura grāmata.Nu labi atskaitot ja vien tas nav kaut kāds galīgākais lubu romāns.
Kas tad īsti ir filozofiska grāmata? manuprāt tas definējas kā grāmata kura liek domāt. Domāt par dzīvi, sabiedrību, nākotni. Ja to var nosaukt par filozofisku grāmatu un filozofija ir ne tikai gudras runas, bet arī iespēja padomāt, tad jā es uzskatu, ka ir nepieciešams lasīt filozofiskas grāmatas, jo viņas attīsta smadzeņu šūnas un liek cilvēkiem padomāt.

man personīgi liekas, ka alķīmiķis bija uzrakstīts ļoti skaidrā tekstā, bet patikt man tā grāmat nepatika. ''pasaules dižākais tirgonis'' bija labāks. domāju, ka filosofiska rakstura grāmatas ir nepieciešamas. kaut arī tās bieži vien ir sarakstītas murgainā tekstā, daudzi tikai no viņām sāk saprast dažādas lietas. es, piemēram, tagad jau esmu sapratusi, ka mana dzīves jēga ir iemācīties būt daudz iecietīgākai pret citiem cilvēkiem, taču šī apziņa nenozīmē, ka es to patiešām spēju. daudzi mani vnk besī ārā.
bet īstenībā es patiešām cenšos, pat ja man nevisai sanāk...

njaa...sofijas pasaule visu pilniigi unj galiigi apskaidro...jautaajums vieniigi,vai kko no taa saprotam taa-pa iistam?!?

Alķīmiķis-teišām neesmu lasījusi, taču citi šī autora darbi ir vienreizēji

Vai "Daodedzin" var saukt par filozofiksu grāmatu? Manuprāt, jā, nu esmu lasījusi, un man pat patika, bet manuprāt ikvienā grāmatā ir kāda apslēpta pamatdoma, un lai to saprastu lasītājam jāfilozofē.

Šitās mani pārāk nokaitina. Man patīk, kad grāmatā ir viens, divi vai nu varbūt trīs labi domu graudi, bet kad sāk man klārēt tos visā grāmatas garumā, tas krīt uz nerviem. Tāds raksturs vai vnk neesmu vēl tik pieaugusi, nezinu.

ō, jā...man jau nu ļoti tīk. ja nu kāds īsti nezin nevienu filozofiska satura grāmatu, lūdzu ieejiet šeit .

Nu man patīk reizēm palasīt, un tas ka atkārtojas nav nekas slikts. Atkārtojot trešo reizi var ieraudzīt to ko neredzēja pirmajā reizē ...

nekad neesmu aizomaajusies izlasiit kaadu fizolofisku graamatu.. gan jau ka driiz pienaaks laiks.

Man šausmīgi patīk filosofiskas grāmatas.Es sapratu ka ir interesanti pētīt filosofiju.
Iesaku izlasīt par Platonu ,Sokrātu.
Kaut arī lasīt ir grūti nju baigie termini,bet tomēr ir interesanti,kad beidzot apjēdz par ko iet runa.

Pāris esmu izlasījusi, bet nevaru teikt ,ka esmu baigā fane. Grūti lasās, vismaz man, zinu, tas atkarīgs arī no pašas grāmatas ,tomēr lasu reti.

Dažas esmu izlasījusi ,bet man nepatika.
Es labāk izvēlos dzīvot dzīvi ,neviss filozofēt par to.

Es nevaru lasīt grāmatas par to, kam es nepiekrītu. Ja pat to daru, tas nākas smagi. Īpaši filozofijas ziņā man ir pašai savs, noteikts viedoklis un tamdēļ izvairos lasīt grāmatas, kas aģitē kādu citu viedokli.
Bet vispār, grāmatas par filozofiju lasu maz. Ja nu vienīgi lakoniskus izklāstus par to veidiem. Nezinu. Tas laikam nav man.

man ļoti patīk filozofiskas grāmatas, bet, protams, atkarīgs kāda filozofija, un vai es tai piekrītu...