Filozofiska satura grāmatas, vai lasaat? Opcijas

[alohamora]

rakstot atbildi pavedienam par ''Alķīmiķi'', man radaas doma par filzofisku graamatu jeegu. man jau nu liekas, ka taadas graamatas nau nepiecieshamas t.i. es nesaprotu, kaada jeega taas lasiit. galu galaa, tajaas biezhi vien ir viens un tas pats, pie tam reti kautkas taads, ko cilveeks pats dziives laikaa nevareetu uzzinaat un saprast. ko domaajat juus?

[NovemberNövelet]

"Alķīmiķis", manuprāt, tomēr pārāk vispārīgi uzrakstīts, lai to uzskatītu par "filozofiska satura grāmatu". To, ka Koelju ļoti mīl izmantot jau agrāk dzirdētas idejas un citu tautu filozofiskās domas salikt kopā ar banalitātes "mērci", diezgan labi varēja redzēt kaut vai palasot "Maktub". Nē, grāmatiņas pavisam ne sliktas, ja agrāk neesi lasījis ko līdzīgu. Koelju radījis lielisku piemēru tam, kas varētu patikt masām- darbojas tādi paši cilvēki kā mēs, ir kāda doma, ko visi noteikti centīsies paturēt prāta stūrīti vai ierakstīt kādā piezīmju blociņā. Vai tas ir slikti? Domāju, ka nē. Kaut vai tāpēc, ka cilvēki, kuri parasti nelasa neko, tomēr ir lasījuši "Alķīmiķi".
Vai "Alķīmiķis" ir kas oriģināls? Nea. Pirms Koelju jau Anhels de Kuatjē uzrakstīja grāmatu, kuras nosaukums ir "Mūks", ir arī cita autora grāmata ar nosaukumu "Pravietis", arī ar līdzīgām domām.
Godīgi sakot, arī man īsti nav skaidrs formulējums- tu domā mūsdienu daiļliteratūru ar filozofisko domu apakšā, vai arī tiešām filozofu sarakstītos tekstus, piemēram, no filozofijas vēstures?
Ja runa ir par parasto daiļliteratūru, tad tā ir mana ierastā lasāmviela (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Ir vesela vēstījumu sērija, kura noslogo manu grāmatuplauktu. Vai esmu guvusi kādas ģeniālas atziņas? Parasti es necenšos kaut ko pārņemt- tāpat grāmata jau nav piemērota manai dzīvei, es neesmu kāda fantastiska stāsta varone. Tāpēc pārņemt svešu dzīves filozofiju tomēr būtu stipri nepareizi, manuprāt.
Ja runa ir par filozofu rakstītiem tesktiem, sevišķi par laika posmu līdz 17.-18. gs., tad šos tekstus esmu pamocījusi gan mājās, gan skolā filozofijas stundās. Patiesībā šie teksti parasti prasa ne tikai iedziļināšanos, bet arī kaut vai minimālas tā laika vēstures zināšanas, kaut kādu info par autoru, citādi lasot, piemēram, par Nīčes dionīsisko kori, var rasties nopietnas aizdomas, ka tur kaut kas nav labi.
Tomēr Nuluka viedoklim īsti negribu piekrist. Ir cilvēki, kas lasa, tomēr nedomā. Lasa tieši tāpat kā lubeni- ne sevišķi ko analizējot un iedziļinoties. Ja cilvēks negribēs domāt, viņš arī nedomās.