TN3 pēcspēles iespaidi., Troļļu Naktis 3. beigušās Opcijas

[Goldberry]

Ar cēlu žestu atveru jaunu pavedienu ar nolūlku ļaut citiem un pashiem sev lasīt mūsu dziļpos pārspriedumus un izjūtas pēc garām pastaigām ar zināmiem kaujas elementiem, pa mežonīgo Ādažu poligonu.

Visā visumā varu teikt, ka bija jautri, kas laikam arī larp'ā ir vissvarīākais. Bija šadas tādas nepilnības(manuprāt nenozīmīgas), bet to vaininieki bija vairāk vai mazāk paši spēlētāji.

Visu cieņu Troļļiem, par viņu spēju izpildīt TIK daudz questus.
No manas puses pateicība Prizdas dievam Dāsnam par viņu dāsnumu.
Ar bijību var skatīties uz apmātie (un nesitiet mani, ja tie kuru frakijas nosaukumu tā īsti zin tikai viņi paši, nav apmātie), no kuriem badijās pat troļļi.
Starp citu troļļu un apmātie ar savu klaigāšanu radija lielisku realitātes izjūtu bet tas tā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Par questiem, draņķība tā, ka cieminiekiem nelāgu sakrtību vai vienkarši nevelēšanās dēļ, ar uzdevumiem sanāca tā nelāgi. Katrā ziņā questi bija un, ja vien labi gribēja un akut cik kaut ko spēja, kādu varēja dabūt un pildīt so all respect GM.

Atgriežoties pie sākuma tēmas. Bija siltāks nekā bija cerēts, vismaz es nenosalu, paarāk badā arī nemocījos, (ceru ka vismaz troļļi ir kārtiī paēduši). Cilvēki bija gandrīz godīgi ( čētošanās ar hitiem vai burvestībām netika novērota paarāk beiži). Mazliet žēl GM kuri laikam savām kajiņām staigāja tik ilgi līdz varis nevareja pastaigāt.

Tātad secinājumi: Bija baigi baigi labi. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 17.10.2004 14:15

[GameMaster]

Esmu pārdzīvojis vēl vienu LARP’u ar intriģējošo nosaukumu „Troļļu naktis”, kurš ir pārdzīvojis savu trešo sesiju (kas ir ļoti vērā ņemams skaitlis LARP’am latviskā vidē). Tad nu es te tā atļaušos iemest pāris rindiņas, kurās kritizēšu, uzslavēšu, godāšu un visādi citādi „apķimerēšu” šo te pasācienu. Vispirms liels paldies spēles garīgajiem guru - augsti godājamajam, ļoti cienījamajam Kamazam un augsti godājamajam, ļoti cienījamajam Andžam. Tā turēt, veči!

+

Akcents uz storyline – tiešām patīkami, ka šoreiz GM’i bija izdomājuši diezgan patīkamu storyline, kurš ietvēra sevī daudzus side questus (tā runā, tā runā). Tie, kas piedalījās otrajā sesijā, atcerēsies, ka toreiz spēles pamatdoma bija iznest visu, kas kustas un nav no tavas rases. Šoreiz sižets bija daudz komplicētāks un, lai arī cieminieku pamatkvestu – vest Bezvārdi pie prāta, tā arī neizdevās izpildīt, tomēr es vismaz jutu, ka cīnos dēļ kaut kāda mērķa.

Kaujas – šoreiz patiesi gribētos pieminēt kaujas, kuras savā episkumā atgādināja tādu kā mini-mini-mini-LotR. Divās, trijās kaujās, kurās piedalījos, katrā pusē cīnījās vismaz 10 kareivji, kas piedeva šim procesam pa visam citu garšu. Un, lai arī cīņu neapšaubāmi bija mazāk kā otrajā sesijā, tomēr vienmēr esmu teicis, ka LARP’ā galvenās nav cīņas, taču, ja tās ir aizraujošas, tad tas ir viennozīmīgs pluss.

Placdarms – gluži tāpat kā pagājušoreiz man jāpiemin spēles placdarms, kurš vienkārši ir ļoti piemērots fantasy stila lomu spēlei. Pārceļošana no ierastajiem Troļļu mežiem/Gaujas piekrastes uz vēju plosīto tīreli un jebkuram ceļiniekam grūti pārvaramajām Troļļu vagām izrādījās patīkama, sniedzot iepriekš vēl pārāk neapceļotas lokācijas un iespēju pacīnīties tīreli aci pret aci ar vairākiem pretiniekiem (un man atkal bija tā iespēja nogriezt SkadY).

Spēlētāji- paši spēlmaņi arī parādīja sevi no labākās puses. Lai arī pastāvēja paliels metageimings (bet būsim reālisti – kurā LARP’ā tā nav), vajadzīgajā brīdī gandrīz katrs spēja runāt dzejā vai pa sentēvu modei – pirmos liekot darbības vārdus („iet šeit vajag gan”). Turklāt cieminieki izrādījās diezgan jauka kompānija ar kuru vakarā pie ugunskura patīkami pasmieties. Troļļi neiztika bez Aivvv humoristiskajiem komentāriem pirms kaujām, bet pasākuma naglu izpelnās Andžas attēlotais prātā sajukušais Bezvārdis, kurš nonesa dažus mūsu kareivjus mūs diezgan kinematogrāfiskā stilā. Otrā simpātijas balva – Kamaza iemiesotajam spokam, kura precīzu vārdu neatminos, bet tas noteikti saistījās ar urinēšanu.

-

Kvesti – nē, nevajag pārprast – blakus kvesti bija diezgan daudz, tikai diemžēl cieminiekiem tā arī neizdevās nevienu izpildīt. Main quests tika pamests novārtā, jo, lai arī es nemitīgi aģitēju par labu Bezvārža pārvilināšanai mūsu pusē, atgriežot jamo pie prāta, citiem šķita, ka labāk būtu iznest visas pārējās rases. Es arī akli pievienojos vairākumam.
Pēc tam arī sačakarēju sev domāto kvestu, jo Kamaza teikto uztvēru kā verbālu atriebību par kādu senu pāridarījumu un tikai naktī, liekoties slīpi, iedomājos, ka tas varēja būt kas kvestam līdzīgs. Vai te vainojams hintu trūkums, spēlētāju kūtrums vai arī vienkārši nezināšana ko uzskatīt par kvestu un ko ne, taču mēs būtu varējuši pavadīt laiku daudz labāk, ja zinātu ko kurā brīdī sagaidīt.

Mirušo zeme – ideja pati par sevi arī neslikta, taču viens būtisks mīnuss – tā bija nenormāli tālu no cieminieku apmetnes. Pavadot 20 minūtes ejot turp un tādas pašas 20 nākot atpakaļ, nabaga cieminieks bija tik pārguris, ka nejaudāja pacelt zobinu vairs.

Spēles laiks – te nu mēs noteikti nevaram, vainot organizētājus, bet gan Māti dabu, jo tumsa iestājās pārāk ātri, neļaujot mums lāgā iespēlēties. Par nelaimi otrā spēles diena to nespēja pilnībā kompensēt.

Tā nu tas bija pēc manām necilajām domām. Havot fanu varēja un tas, manuprāt, ir pats, pats galvenais. Fanu iehavoju pamatīgu un ceru, ka būs iespēja piedalīties vēl kāda TN settinga spēlē.

PS: Manis meklētais sarkanais krūšturis tā arī neatradās (savējie sapratīs).

PPS: Rozā vibrators ar lampiņu, kura tumsā dod apgaismojumu, kas līdzvērtīgs pamatīgai lāpai, arī netika atrasts (savējie sapratīs).

Šo rakstu rediģēja GameMaster: 17.10.2004 17:15