Mirt... vai tomēr nē..., ka tad isti ir? |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Mirt... vai tomēr nē..., ka tad isti ir? |
25.04.2004 02:02
Raksts
#1
|
|
Loveless Grupa: Biedri Pievienojās: 06.03.04 Kur: playing the hydrogen sonata Oriģinālākā pareģojuma autore |
palasot postus un vairak iepazistot forumu esmu nonakusi pie secinajuma, ka taisnība vien ir par to pusaudžu noslieci uz drūmām domām par nāvi. "Let me die" or "just let me go.." ir daži no piemeriem tostarp viens no šiem ir manis pašas... paradoksāli... domas "mani jau neviens nesaprot" vai "es nevienam neesmu vajdzigs... es varetu nospragt un neviens to pat nepamanītu" ir tikai minimāls ieskats cilveka, tagad respektivi pusaudza domu gaitaa. lai ari ka to negribetos noliegt ta ir, zinu no savas pieredzes...
bet ka tad isti ir? ja tev tagad butu dota iespeja izveleties - pamest visu, nimirt, pieradit, ka tev taču bija taisnība, tu taču viņu brīdināju, ka iesi pakārties... un iespēja dzīvot... turpināt dzīvot kā līdz šim, bet mainīties, nevis ar kada palidzibu bet pasa spekiem... vai tev pietiktu drosmes atteikties no visa unspiita vaditam nomirt??? vai tomer tu dotu priekroku dzives turpinajumam??? Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 25.04.2004 02:03 |
|
|
03.08.2004 23:27
Raksts
#2
|
|
Loveless Grupa: Biedri Pievienojās: 06.03.04 Kur: playing the hydrogen sonata Oriģinālākā pareģojuma autore |
atgriezamies atkal pievecaas teemas. ja tada vispar ir reiz aizsakta. ka es nesen konstateju - it's so ````ing good to feel alive. kaa jau te ir mineets nomirt mees paspeesim vienmeer, bet dziivot nu ir taa kaa ir. ari par to, ka jaadzīvo tā, lai nonākot debesiis pie vaartiem un dzirdot Peetera jautājumu par greekiem (nu to var uzskatiit arii par dziivi kopuma) nebuut jaklusee. dzīvot ir jāmāk. bet mirt - tas ir spontāni. piemeram manis pašas biezi uzdotasi retoriskais jautajums "un ko man tagad dariit? pakārties vai?" jau saak novecot. tā teikt domaat par nāvi vairs nau stilīgi. aciimredzot mainās vertiibas un no manas skalas tiek izstumta iedalja "naave". maliet padomajot nakas secinaat, ka tam cauri tiesam iziet visi, nu lielaka dalja jau nu noteikti. kapec saja vecuma sak domat par navi? tas jau ir cits jautajums. kas pamudina? kas liek ticet ka ar to viss bus atrisinats? nu varbut tas, ka pec dziives naave ir kaa bezsvara stavoklis, vai ari tas, ka notiek pardzimsana un ceriiba ir pardzimt laimigakam. bet varbut cilveki tiesam ir tiktal nojugusies ka tic naavei, bet kā tai vispar var ticeet? kā var gribeet savu nāvi? cita nāvi - tas liekas saprotamak, bet pasha?! starpposmi star dziiveem, ta sauktaa aiskapa dziive ir tikai neliela atelpa nakamajam skrejienam. un galu gala ne jau man nosodiit un pelt tos kas par labaku izveelas pasnavibu un ne jau man vinjus slaveet. un ne jau man pelt tos kas iestajas par dziivi un ne man vinjus slaveet. es pati izvelos savu celju un to ko es daru, citiem gar to nau nekadas daljas un citi maz spej ietekmet to ko izvelos. neba nu kads ir taa verts lai pat domat saktu par pasnavibu. pf... nebuut ne. nekas nevar tik loti ietekmeet lai izskirtos par tik radikaalu soli.
un da ne jau par sevi rakstiju to ka gribu nogalinaties. rupigak vajag lasiit. tas bija parspriedums par to ka un kapec rodas sadas domas citiem ne man. es juutos ljoti labi elpojot. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 14.06.2024 00:56 |