Runājot par SLS III, jeb kā tad nu tur salijām/sauļojāmies :) Opcijas

[Northwatch]

Nu tad tā, kā jau solīju Martinam, šeit ir pavediens par Senlatviešu spēli nr. 3., kas kā zināms norisinājās no 9.-11. jūlijam (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Nav zināms, kad dalībnieki pārradīsies mājās un kad būs gatavi sabiedrībai pastāstīt par saviem darbiem/nedarbiem spēles laikā, bet lūgtum - pavediens jau ir sagatavots.


*sabīda kopā galdus, izveidojot kaut ko līdzīgu aplim, sastutē krēslus un pati ieraujas kaktiņā un saspicē ausis*

[Aiva]

Oki, pāris manas pārdomas pēc SLS3 (pirmā LARP kurā arī es nedaudz kā meistars pieliku roku.)

Vispārīgi man te ienācās prātā laba doma - pēc spēles salikt iekšā te vai LFFB lapā īsu katalogu. Foto, vārds spēlē un dzīvē (īstais vai niks) , un īss personāža vispārējs raksturojums (Daugmales virsaitis. Virsaiša māsas meita. Vietējā krīva mācekļa palīgs. Vecākais no pieciem brāļiem. u.t.t.)

Kāpēc to saku - man tāda kaite - sejas pazīstu, vārdus arī, bet kopā savienot - citreiz vairākus gadus nu nekādi nespēju salikt.

Un tāpēc spēlē bij man ļoti grūti - nu nebrēks tač drellis uz kādu no saimniecēm - "Ei tu! Cepamais piedeg!" Tāpat karadraudzes locekļus es pamatā pēc īstajiem vārdiem via nikiem vēl atpazinu, bet pēc spēles vārdiem... nē...

Tālāk par dažadām lietām.

Daļai spēlētāju bija ļoti ````iska ttieksme pret kopējiem darbiem. Gan mājas celšanu, gan nometnes iekārtošanu, gan malkas gādāšanu un uguns kurināšanu, gan palīdzību virtuvē. Varbūt ka tas nebūtu nekas tik īpašs, ja dažs labs vēl demonstratīvi neslaistītos turpat kur citi strādā, un neizteiktu nicīgas piezīmes par malkas nesējiem, kurinātājiem un saimniecēm. Tiesa, uz ēdienreizēm gan parasti bija klāt.
Bez tam bija vēl pāris lietas, jo īpaši no piecbrālīšu puses. Piezīme: "Ko tu cērt viņiem to malku, dulls esi?" vienam no tiem, kas kaut ko darīja - pēc tādas rodas vēlme pamest visu pa galu galam, un tad lai katrs par sevi...
Filozofiskās pārdomas par to cik labi ir neko nedarīt, garlaikoti snauduļojot un gaidot kamēr otrs tev izceps pankūkas, arī bija man ļoti aizvainojošas.

Liels paldies saimniecēm - Guntai, kas cīnījās ar asarām no dūmojošajiem ugunskuriem, bet gatavoja tik garšīgus ēdienu, Dagnijai, kas viņai palīdzēja un uzmundrināja, Antrai, kas pašaizliedzīgi visvairāk kurināja ugunskurus kopējiem pasākumiem, lasīja žagarus, piemeta uguni, uzpūta apdzisušās liesmas. Māsām Rasmanēm - pankūkas ar medu bija dievīgas, un arī palīdzība virtuvē neatmaksājama.

Tāpat arī lielākā daļa pārējo dalībnieku neskaitīja, cik samaksājuši un cik žagaru pacēluši, bet gāja un darīja cik nu katram bija spēka, lai spēle iznāktu labāka un interesantāka, dzīvošana - ērtāka, un palīdzēja cits citam, nevis tikai gaidīja uz izpriecām un citu prieka bojāšanu.

Goldleader arābs bija absolūti populārākais visā Daugmalē - varbūt tāpēc, ka viņu balss skaļumā pārkliegt varēja vienīgi virsaiša sieva - vai virsaitis, kad tā īsti iesvilās. Godīgi sakot, man viņa izdzīvošana, ņemot vērā noskaņojumu, šķita visai apdraudēta, bet gods kam gods, noturējās viņš līdz pat spēles beigām. Gan tirgošanās, gan Kordovas zemes apraksti, gan vispārējā izrunāšanās.

Ar Goldleader saistās arī viens no trakākajiem notikumiem pasākumā - arāba pazušana. Kad saulriets strauji sāka tuvoties, un no arāba nebija ne miņas jau kopš pusdienlaika, sāka palikt nelāgi ap dūšu. Galu galā viss beidzās laimīgi, bet man liekas, pats Kristaps neapzinās, cik tuvu viņš bija reālām briesmām. Ceļojošo Paganela balvu viņš šoreiz ir godam nopelnījis.

Par izrunāšanos - šoreiz atkal bija pavairāk ārpusspēles sarunu, un pat man kā meistaram nācās dažu labu reizi aizrādīt. Visvairāk gan grēkoja jau agrāk minētais krīva mācekļa palīgs, bet cerams, ka pēc pirmās šādas spēles viņš labosies. Arī pats nebiju gluži bez grēka, tomēr centos cik varēju.

Par zināšanām - dizgan padaudz ārpusspēles sarunu iesākās, kad kāds atklāti sāka ar savām runām braukt auzās - nu nebija arābiem gladiatoru cīņas uz ziloņiem, arbaletus X gadsimtā eiropā nepazina, amerika ja arī Leifa atklāta, palika vispārībai neapzināta kopā ar kartupeļiem tabaku un citām labām lietām līdz pat Kolumbam. Tāpat bija strīdi par to, kad, no kurienes un kādā veidā šis vai tas augs vai priekšmets līdz Latvijai varētu nonākt.

D&D stati, chari, šīti un pārēja atribūtika smagi grieza ausīs. Paši zināt, kas lielākie grēcinieki šai ziņā! Tāpat arī datori, filmas, pārrunas par politiku un dzīvi... Paldies dievam, vismaz mobilie telefoni tur lāga strādāt nevēlējās, tā ka nepīkstēja uz katra soļa.

Par dziesmām. Es jau saprotu Kedrika uzbrukumu - X gs dziesmas par Kaupēnu nebija, tāpat kā nebija nevienas no XIX-XX ziņģēm. Diemžēl par to nu nevar gaidīt, ka visi te izrādīs mežonīgu aktivitāti un paši meklēs rokā dainu skapī kas kad kur īsti dziedāts, lasīs senās notis (vai vispār bija notis X gs?) un mācīsies tās dziesmas? Es jau arī saprotu, ka meistaram 101 cita lieta darāma, bet bez zobencīņu kursa saorganizēt arī senās mūzikas kursu jau nu derētu, ja tā pēc autentiskuma prasās. LFFB sarīkojumi gan nederēs, tam drīzāk ņoderētu kāda nedēļas nogale.

Lielisks apspaids bija tie divi stabulētāji (vai flautisti), kas šoreiz piedalījās, un Zigis ar bungām. Kad to populāro melodiju ar stabuli un bundzinām spēlē, liekas ka pavisam cita dziesma.

Bezvārda drellis/lācis/īstenais vilkatis/pura velnēns/GM

Šo rakstu rediģēja Aiva: 12.07.2004 14:55