Raganu dedzināšana 16. gadsimtā |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Raganu dedzināšana 16. gadsimtā |
06.07.2004 19:20
Raksts
#1
|
|
Mācās koptelpas paroles Grupa: Biedri Pievienojās: 16.04.04 |
Nu, ko jūs par to domājat?? Es personīgi domāju, ka tas bija stulbi. Bet vienmēr cilvēki nogalināja tos, kas ir pārāki par viņiem. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif)
Šo rakstu rediģēja Reiki: 06.07.2004 19:26 |
|
|
06.07.2004 20:07
Raksts
#2
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Biedri Pievienojās: 13.01.04 Kur: Nūmenora |
Pārāki? Diez vai. Tās bija parastas sievietes, kurām nebija nekādu īpašu spēju, vismaz nomācoši lielākajai daļai. Un vēl - tas bija likumsakarīgi.
Kāpēc? Nu, padomājiet! Viduslaiki, kad patiesībā valdīja nevis kristietība, bet pagānisms (kā jūs domājat - no kurienes tad tās māņticības un bailes no visādiem pesteļiem? Vistīrākais pagānisms, kam ar kristietību nav ne mazākā sakara), absolūts izglītības trūkums (lasīt mācēja labi ja 1% no visiem Eiropas iedzīvotājiem, un mācītājus šai sarakstā var iekļaut ļoti daļēji), Bībele, no kuras sastopami labi ja daži eksemplāri vienā pilsētā (un tā pati latīniski - cik no jums mācētu to izlasīt? Viduslaikos negāja labāk), dievkalpojumi tiek vadīti latīniski... Rezultāts ir skaidrs. Kāds kaut ko padzirdēja, ka "tā esot". Autoritāte pateica: "Tā ir!" Tātad - likums gatavs! Un tādā pat veidā tika "rakstīts" Dieva Vārds. Viduslaikos tikai stipri nosacīti var runāt par kristietību un kristīgo kultūru. Bībeles teksti tika grozīti, kā vien ienāca prātā, un gandrīz neviens jau arī nevarēja to pārbaudīt... Tas bija ieskatam. Tagad pamēģiniet stādīties priekšā tā laika domāšanu. Tā ļoti atšķīrās no šodienas. Viduslaiku cilvēka prātā vēl valdīja tā saucamā Mītiskā domāšana. Tas nozīmē - visa pasaule bija garu, dēmonu, elfu, rūķu, laumu, lietuvēnu, dažādu Māšu un vēl viskautkādu pārdabisku radību pilna. Tās visas kā viena bija cilvēkam naidīgas, no tām nebija glābiņa, ja tām nepielabinājās, vai aktīvi nedzina prom. Aiz katra, pat vissīkākā notikuma slēpās ļauna gara iniciatīva, un aiz ļaunajiem gariem bieži vien meklēja to uzsūtījušos nelabvēļus. Tā arī radās raganas. Protams, nav dūmu bez uguns. Zintnieki ar īpašām spējām ir pastāvējuši vienmēr, un kristīgā Baznīca no visa spēka centās tos izskaust kā naidīgo pusi. Šādi izcēlās raganu un burvju vajāšanas un ķeceru medības. Cilvēki tai laikā ne mirkli nedzīvoja mierā, viņi no visa baidījās. Ejot cauri mežam - ka nepiesitas vadātājs, pret kuru vajadzēja darīt to un to... Un tā tālāk. Govij norāvās piens - kāds vainīgs, kāds mani ir nolādējis. Sakritības nepastāvēja. Kāds norādīja ar pirkstu uz vienu sievieti, pasakot - tā ir ragana! Visi piepeši "atcerējās", ko tik visu šī nav redzēta darām. Tālākais rīcības plāns skaidrs - sadedzināsim raganu, un visi būsim laimīgi! Tas nekas, ka vēlāk būs cita, ko dedzināt. Jautrāk taču! Jā, ja jums šķiet, ka tagad pasaule ir nežēlīga... Bija viena filma, kurā fantastiski skaidri bija parādīts, kā veidojas vajāšanas. Mazā ciematā viena meitene bija radusi dabūt, ko vien vēlas. Dabūja precētu vīru, bet šis vēlāk nožēloja un ļoti centās izlūgties no sievas piedošanu. Tad meitene sakūdīja citas iet mežā kailām dejot. Kāds redzēja. Lai glābru savu ādu, viņas norādja uz savu audzinātāju, kas it kā esot likusi viņām to darīt... Un sākās. Ja reiz ir viena ragana, jābūt arī citām. Meitene notēloja reliģisko ekstāzi un sāka uzrādīt raganas un burvjus - visus, kas viņai kaut reizi nebija izdarījuši pa prātam. Tiesa bija formāla, ar pretrunām, bet nevienu tas neinteresēja, galvenais bija izskaust no sava vidus apsēstos. Atbrauca Augstā Ticības tiesa no lielpilsētas. Cilvēkus sāka masveidā kārt. Solīja apžēlošanu, ja atzīsies pesteļošanā, bet neviens neatzinās. Arī patiesi dievbijīgos. Beigās tika pakārts arī tas vīrs, viņa sieva izglābās tāpēc, ka bija stāvoklī. Bet tā meiča sazagās naudu un aizlaidās. Tā redz! Nav vis tik vienkārši, kā liekas pirmajā mirklī. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 02.06.2024 23:08 |