"Wiedźmin", Andžejs Sapkovsks, patika? nepatika? Opcijas

[Beachboy]

Varbūt, ka šinī forumā ir arī kāds bez manis kas ir lasījis Andžeja Sapkovskija grāmatas..?

[vargr]

Ņirgājas.., izmanto... Hei, kurā vietā?!
Pārlasiet ila tulkoto gabalu par pasakām un fantāziju! Pasakās detaļas nav svarīgas - ne vieta, ne laiks, ne varoņi, ne sižets. Tie visi ir tikai līdzekļi auditorijas iegūšanai. Pasaku vienīgā jēga ir morālē. Tātad Veģmins būtu ņirgāšanās par morāli, morāles izmantošana? Varbūt. Bet pamēģinām skatīties nedaudz savādāk.

Kaut vai klasiskā "Skaistule un Briesmonis". Jauns čalis pavecāka sievišķa dēļ apkārtējo un, laikam jau jo īpaši, savās acīs kļūst par nezvēru. Tā nu viņš nīkuļo vienatnē, gan ar uzpirkšanu, gan ar draudiem mēģinot nokārtot personisko dzīvi, līdz uzrodas kāda jauka būtne, un čalis acumirklī top par cilvēku.
Kā to pagriež Sapkovskis. (Ņemiet vērā, viņš raksta 90.gados, nevis XIX gs.) Tas pats varonis, tā pati problēma, bet... viņš vairs nav briesmonis, drīzāk jau "visualy challenged". Rādi kaut tolkšovā, ja vien Veģmina pasaulē tādi būtu. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) O!, un viņš negaida mīlestības brīnumu, viņš pats tam dodas pretī, turklāt neskaitāmas reizes no vietas. Un, protams, ir šausmīgi vīlies, ka ne pēc vienas reizes nekļūst par cilvēku.

To var uzskatīt par ļaunu cinismu vai par izklaidējošu parodiju. Es Veģmina pirmo sējumu lasīju kā pasakas. Ne gluži jaunas, tikai pielabotas vecās, bet labi vismaz, ka tādas. Citādi, kā tepat var lasīt pavedienā par obligāto literatūru, vecās reti kuru vairs aizķer.

Par pasakām runājot, esat lasījuši Ikstenas "Pasakas ar beigām"?