![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Cep speķi Dūdijam ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.12.03 ![]() |
[Tumši zaļā apmetnī tērpusies drukna sieviete ar garu plīvuru priekšā sejai brida gar Glanduīnas upes malu uz Angmāras kalnu pusi. Viņas gaita bija smagnēja un skumja. Rokās viņa turēja garu spieķi. neizskatījāš, ka viņai tas būtu vajadzīgs lai pārvietotos, bet sperot ikkatru soli viņa to pielik pie zemes, izjusdama siltas tirpas. Apmetņa malas bija slapjas, viņa izskatījās pārgurusi, bet viņa turpināja savu ceļu ar gausu, bet noteiktu un smagnēju gaitu. Ik pa brīdim viņa pasmēla ūdeni un padzērāš vai noplūca kādu zāles stiebru un sāka to ēst. Plīvurs, kas klāja seju, bija notraipīts ar asinīm, melnām asinīm.
Šo rakstu rediģēja Klikšķe: 16.02.2004 13:03 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Loveless ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 06.03.04 Kur: playing the hydrogen sonata Oriģinālākā pareģojuma autore ![]() |
Gar glanduīnas upes krastu (gar otru) lēnā solī gāja kāda jauna meitene er zirgu kuru veda pie pavadas. Viņa bezmērķīgi skatījās tālumā, un zirgs mierīgi ēda zāli, ko izdevās satvert. Tad pārlaižot skatu apkārtnei viņa otrā upes krastā pamanīja tādu kā ēnu, kas klusi un smagnēji virzījās uz priekšu. Izsekojusi ar acīm būtnes gājiena mērķi viņas skatam pavērās Angmāras kalns. Arī tā galā kāds stāvēja. Tā kā 'Bea bija šajā upes krastā tad varēja tikai noskatīties kas notiks tālāk. Apturējusi zirgu, viņa lika tam apgulties mitrajā zālē un pati apgīlās viņam blakus, lai neviens viņas nepamanītu. Un vēroja.
|
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 19.06.2025 06:05 |