Trakonams, [PZP] [C] Opcijas

[Pūķēns Sāra]

Bija saulaina agras vasaras diena. Laiks norādīja, ka drīz beigsies dārza apkopei atvēlētais laiks un nāksies doties iekštelpās, lai sakoptos un paēstu vakariņas. Ierastā baznīczvana vietā, kas apzīmēja, ka esošām aktivitātēm ir jāpieliek punkts, atskanēja bērna raudas. Tās pārtrūka pēc 30 sekundēm, to vietā sākot skanēt glābšanas dienestu sirēnām, kas ilga pāris minūtes. Kad tās pārtrūka, atgriezās klusums, kas bija mēmāks nekā citkārt: putniem, kas parasti dzīvojās pa parka lapotnēm, bailēs aizlidojot.
Pavadoņu uzvedība nekādi neizmainījās pēc atgadījuma.

[Ungaarijas ragas...]

Dālija palūkojās uz pavadoni, tam nu gan bija dīvaini joki.
"Ja tur labi baros, droši vien," meitene daudz nedomājot izspēra un tad nosarka par savu pārdrošību. Un tad viņa sāka aizdomāties, vai patiešām viņa būtu gatava pēcdzīvei, tas ir pēcnāves dzīvei. Neviens jau viņu tādu psihu negribēja... Labi, Kevins varbūt gribēja, lai gan... Dālijai atkal nāca virsū raudiens, kam gan vispār bija jēga? Tad jau patiešām labāk nomirt un viss.

"Tas būs sāpīgi, vai arī čiks un gatavs? Vai arī pirms tam ar mani eksperimentēs?" Dālija jau pavisam nopietni pajautāja pavadonim, lai gan īsti jau tāpat negribējās ticēt, ka tagad tā vienkārši ņems un viņu nogalinās. Bet no otras puses, vecāki droši vien tikai priecāsies, ka viņa vairs nekarāsies kā morālais un finansiālais slogs uz viņu pleciem.