Trakonams, [PZP] [C] Opcijas

[Pūķēns Sāra]

Bija saulaina agras vasaras diena. Laiks norādīja, ka drīz beigsies dārza apkopei atvēlētais laiks un nāksies doties iekštelpās, lai sakoptos un paēstu vakariņas. Ierastā baznīczvana vietā, kas apzīmēja, ka esošām aktivitātēm ir jāpieliek punkts, atskanēja bērna raudas. Tās pārtrūka pēc 30 sekundēm, to vietā sākot skanēt glābšanas dienestu sirēnām, kas ilga pāris minūtes. Kad tās pārtrūka, atgriezās klusums, kas bija mēmāks nekā citkārt: putniem, kas parasti dzīvojās pa parka lapotnēm, bailēs aizlidojot.
Pavadoņu uzvedība nekādi neizmainījās pēc atgadījuma.

[AliceBlack]

Neparastas lietas turpinājās, kad viņai paziņoja par vakariņu vietas maiņu. Diez, kas tad noticis vecajai? Kur tad vēl šajā ēkā bija tādas telpas ar tādiem galdiem, lai varētu pasniegt viņiem vakariņas?

Keita, protams, paklausīgi sāka doties līdzi pavadonim.

Ceļš uz jauno ēdamtelpu bija diezgan baiss. Keitai jau sāka likties, ka viņu ved nevis vakariņās, bet kaut kur citur.

Tad pēkšņi pa ceļam viņa izdzirdēja savas bažas pateiktas skaļi. Pašķielējusi pa kreisi, viņa ieraudzīja savu brālēnu, kas nāca viņai līdzi.

Tas viņai lika sajusties drusku drosmīgākai, viņa vairs nebija viena pati, bija vismaz viena draudzīga seja pūlī.

Keita zināja labāk un neko viņam šobrīd neatbildēja. Brālēns tikai varēja redzēt, ka Keita tā kā nedaudz atslābinājās un sejā bija jaušamas mazāk baiļu.