Trakonams, [PZP] [C] Opcijas

[Pūķēns Sāra]

Bija saulaina agras vasaras diena. Laiks norādīja, ka drīz beigsies dārza apkopei atvēlētais laiks un nāksies doties iekštelpās, lai sakoptos un paēstu vakariņas. Ierastā baznīczvana vietā, kas apzīmēja, ka esošām aktivitātēm ir jāpieliek punkts, atskanēja bērna raudas. Tās pārtrūka pēc 30 sekundēm, to vietā sākot skanēt glābšanas dienestu sirēnām, kas ilga pāris minūtes. Kad tās pārtrūka, atgriezās klusums, kas bija mēmāks nekā citkārt: putniem, kas parasti dzīvojās pa parka lapotnēm, bailēs aizlidojot.
Pavadoņu uzvedība nekādi neizmainījās pēc atgadījuma.

[Ungaarijas ragas...]

Dālija baidījās pat elpot un ticēt savai laimei. Roka noglāstīja putnu, spalvas bija tik gludas un slīdīgas. Varbūt šis krauklis kādam piederēja? Normāli putni taču nebija tik droši, meitenesprāt. Viņa pat neskatījās uz savu pavadoni, ja būtu kaut kas galīgi škērsām, tad viņš noteikti jau būtu kaut ko pasācis.

"Man tev nav ko tagad iedot," Dālija sērīgi noteica un sazvērnieciskā čukstā, pieliekusies mazliet tuvāk, piemetināja, "taču nākamreiz es varu kaut ko paņemt līdzi." Cerams, ka viņai ļaus kaut ko tam krauklim iebarot un nepasludinās, ka tas ir pret noteikumiem. Ja jā, tad Dālijai vai nu būs jāmēģina slepus kaut ko iznest, vai visu atlikušo mūžu aiz kauna jāslēpjas no kraukļa siltumnīcas puķu dobēs, par solījumu nepildīšanu.