Trakonams, [PZP] [C] Opcijas

[Pūķēns Sāra]

Bija saulaina agras vasaras diena. Laiks norādīja, ka drīz beigsies dārza apkopei atvēlētais laiks un nāksies doties iekštelpās, lai sakoptos un paēstu vakariņas. Ierastā baznīczvana vietā, kas apzīmēja, ka esošām aktivitātēm ir jāpieliek punkts, atskanēja bērna raudas. Tās pārtrūka pēc 30 sekundēm, to vietā sākot skanēt glābšanas dienestu sirēnām, kas ilga pāris minūtes. Kad tās pārtrūka, atgriezās klusums, kas bija mēmāks nekā citkārt: putniem, kas parasti dzīvojās pa parka lapotnēm, bailēs aizlidojot.
Pavadoņu uzvedība nekādi neizmainījās pēc atgadījuma.

[Ungaarijas ragas...]

Dālija piefiksēja uzrauga kustību, viņš arī laikam nevarēja sagaidīt tradicionālo zvanu. Krauklis atkal pievērsa viņas uzmanību, nolaizdamies uz soliņa, un meitene pirmajā mirklī sarāvās. Tas bija negaidīti.

"Es tevi tikai gribu paglaudīt," Dālija nočukstēja, lēnām stiepdama roku putna virzienā. Viņa atcerējās lasījusi kaut kādu dīvainu grāmatu, kur bija rakstīts, kā dzīvnieki saprot, ko tu domā, vai kaut kas tāds. Grāmata bija lasīta sen un viņa pat neatcerējās, kā to sauca. Tā nu tagad viņa vēl mēģināja intensīvi iztēloties savā prātā, kā paglauda kraukli, pie reizes nenovērsdama skatienu no putna. "Kāds skaits tu esi..."