Trakonams, [PZP] [C] Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Pūķēns Sāra]

Bija saulaina agras vasaras diena. Laiks norādīja, ka drīz beigsies dārza apkopei atvēlētais laiks un nāksies doties iekštelpās, lai sakoptos un paēstu vakariņas. Ierastā baznīczvana vietā, kas apzīmēja, ka esošām aktivitātēm ir jāpieliek punkts, atskanēja bērna raudas. Tās pārtrūka pēc 30 sekundēm, to vietā sākot skanēt glābšanas dienestu sirēnām, kas ilga pāris minūtes. Kad tās pārtrūka, atgriezās klusums, kas bija mēmāks nekā citkārt: putniem, kas parasti dzīvojās pa parka lapotnēm, bailēs aizlidojot.
Pavadoņu uzvedība nekādi neizmainījās pēc atgadījuma.

[AliceBlack]

Viņiem atvēlētais laiks ārpus ēkas sienām jau gāja uz beigām. Keita jau bija apdarījusi siltumnīcā visu, ko bija ieplānojusi, tāpēc lēnām virzījās pa siltumnīcu uz priekšu.

Viņa priecājās par siltumnīcā esošo dobīšu dažādumu. Vairākām tika veltīts mīļš smaids, ja kāds cits uz viņu paskatījās, arī viņam Keita, ejot garām, uzsmaidīja, taču nekur neuzkavējās pārāk ilgi.

Kaut kur atskanēja bērna raudas. Redzēt neko nevarēja, drīz vien jau skanēja sirēnas un tad jau klusums. Viņas personīgais sālsstabs nekādi nereaģēja, laikam tad tas uz pārējiem īpaši neattiecās.

Pēc vakardienas atgadījuma, šī situācija bija īpaši neomulīga. It kā nekas tāds, bet kādas gan tam visam naktī būs sekas.

Viņa turpināja lēnām staigāt apkārt, pētot dobītes, kā arī ātri uzmetot acis, kā diez reaģējuši pārējie. Ilgi gan skatienu uz nevienu konkrētu cilvēku neturēja.