Pentaksa Smaile, [PZP], Fantasy |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Pentaksa Smaile, [PZP], Fantasy |
20.03.2017 14:23
Raksts
#1
|
|
Angel of Music Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 |
Atkal tas sapnis... Zvaigznes pulsēja tumšajās debesīs gluži kā atbildot sirds ritmam. Un ar katru pukstienu, ar katru reizi, kad tās iemirdzējās spožāk, kāda daļa no tām bija pazudusi. Kā atskaite kaut kam nozīmīgam un lielam. Un tad pienāca mirklis, kad uzmirdzējušas spožāk, izdzisa arī pēdējās zvaigznes. Viņi zināja, ka tagad modīsies no miega. Zināja neomulīgo sajūtu, kas neatstāsies ilgu laiku. Bet šoreiz tumsa neizklīda miega aizdzīta.. Tā turpinājās pēc pēdējās zvaigznes pazušanas un viņi sadzirdēja klusi minētu vārdu: Aralita. Tad spoži uzplaiksnīja gaisma un tumsa izklīda. Kārtējais murgu sapnis bija beidzies. Un varēja sākties jauna diena. Tā solījās būt parasta diena. Tā arī bija parasta diena, līdz viņus pārsteidza savāda sajūta. Tā kā reibstoša galva, tā kā kaut kāds spēks, kas vilktu sevī iekšā. Tas pieņēmās spēkā un ļaunākais bija tas, ka tā īsti šim spēkam nebija iespējams pretoties. Viņu pasaule sagriezās tumsas apvīta. Uz mirkli pārņēma bezgalīgas brīvības sajūta un tad viņi attapās kaut kur, pavisam citā, sev nezināmā vietā. * * * Bija jauka, saulaina diena. Arī silta. Varētu teju vai pateikties dieviem, vai vienalga kādiem spēkiem, par aukstā nakts murga nomainīšanu pret kaut ko patīkamāku. Tikai tas vairs nebija sapnis. Vieta, kurā viņi bija nonākuši izskatījās pēc pavisam īstas pasaules, un pavisam noteikti ne pēc tās pasaules, kurā viņi bija atradušies vēl pirms mirkļa. Varbūt nebija tā sliktākā vieta, kur atrasties. Daba bija zaļa un skaista. Kaut kur netālu varēja dzirdēt strautiņa čalošanu.. Tik vien kā netālu no vietas, kur viņi atmodās, skaistā daba bija cietusi. Uz zemes bija izdedzis simbols, kurš gan šķita jau tā kā aizaudzis un ne gluži tā, ka nesen zemē ievilkts. Un vietām zemē gulēja melni, apdeguši akmeņi, kas gan sadrupa pelnos, tiklīdz kā tiem pieskārās. Netālu no simbola zemē gulēja kāds stāvs. Izskatījās pēc vīriešu kārtas. Samērā jauna puiša. Gaišiem, teju vai pavisam baltiem matiem. Viņa apģērbs, bija ieturēts nepraktiski gaišos toņos, kurš kādreiz varēja būt darināts no visai smalka un dārga auduma, tagad bija ceļa putekļu noklāts un vietām apsvilis. Uz jaunekļa pirkstiem bija pamanāmi visai uzkrītoši gredzeni ar lielu dārgakmeņu acīm. Uz labās rokas divi gredzeni ar sarkanām acīm. Uz kreisās viens gredzens, kuram bija trīs dažādu akmeņu acis. Zaļa, dzeltena un violeta. Viņa neērtā poza, kurā jauneklis gulēja, lika domāt, ka viņš varētu būt miris. Bilde |
|
|
02.06.2017 15:30
Raksts
#2
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu Grupa: Biedri Pievienojās: 15.09.09 Kur: In heaven Nervu bende 2013 |
Nevarēja noliegt, Deinai visa šī pasaule likās aizdomīga, sākot ar kokiem, kas uzbrūk un beidzot ar mākoņiem, kas runā un izgaist. Vienā brīdī tumšmate sāka domāt, ka viss ir ļauns joks un, kad viņa pamodīsies, tad atradīsies tajā pašā briesmīgajā pasaulē, no kuras bija aizsaukta prom.
Viņai bija vēl viens variants. Ka mākonis bija ļauns elementu magu triks, bet tas neizskaidrotu, kāpēc tas runāja. Tomēr Deina jutās, gana nogurusi, lai doma par mīkstiem gultas pēļiem šķistu vilinoša. Tāpēc diezgan ātri paēdusi, ja to tā varēja nosaukt, sieviete veikli bija ieņēmusi vienu no istabām. Nedomājot par manierēm, vai ko tādu, tumšmatei bija līdzi šķīvis ar visdažādākajiem ēdieniem, no visa kā pa drusciņai. Galu galā uz galda bija tāda ēdienu pārpilnība, ka burve nespēja sev atteikt. Un arī salamandriņu vajadzēja pabarot ar kaut ko garšīgu. Parasti viņām abām bija ļoti trūcīga situācija ja runa bija par naudu, vai pārtiku. Kad lielākā daļa ēdiena bija notiesāta un šķīvis palicis pustukšs, Deina iegrima nedaudz saraustītā miegā, tikai no rīta puses aizmiegot tā pa īstam. - Vēl piecas minūtes... - Saules stariem sākot spīdēt sejā, sieviete noburkšķēja un centās izvairīties no gaismas. Tikai zem segas nebija iespējams elpot un tumšmate nedaudz neapmierināti piecēlās. Kaut kur atskanēja suņa kauciens. Saģērbusies viņa devās brokastīs un pārējiem pievienojās gaitenī ar diezgan milzīgu augļu bļodu rokās. Ar olām un bekonu sieviete jau bija pamielojusies, tagad vajadzēja ēst saldo, diemžēl, pirmais ēdiens bija par daudz, tāpēc augļiem nepietika vietas. - Labrīt. - Deina noteica pārējiem. - Šeit ir tik daudz pārtikas, ka to nedrīkst laist postā, turklāt man nenāktu par ļaunu nedaudz uzbaroties. - Pirksti aizslīdēja aiz bikšu malas, kurām tā vien prasījās josta. Sievietei pēdējā laikā nebija gājis viegli. Bet pašreiz viņa izklausījās sajūsmināta. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 28.05.2024 21:28 |