Pentaksa Smaile, [PZP], Fantasy |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Pentaksa Smaile, [PZP], Fantasy |
20.03.2017 14:23
Raksts
#1
|
|
Angel of Music Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 |
Atkal tas sapnis... Zvaigznes pulsēja tumšajās debesīs gluži kā atbildot sirds ritmam. Un ar katru pukstienu, ar katru reizi, kad tās iemirdzējās spožāk, kāda daļa no tām bija pazudusi. Kā atskaite kaut kam nozīmīgam un lielam. Un tad pienāca mirklis, kad uzmirdzējušas spožāk, izdzisa arī pēdējās zvaigznes. Viņi zināja, ka tagad modīsies no miega. Zināja neomulīgo sajūtu, kas neatstāsies ilgu laiku. Bet šoreiz tumsa neizklīda miega aizdzīta.. Tā turpinājās pēc pēdējās zvaigznes pazušanas un viņi sadzirdēja klusi minētu vārdu: Aralita. Tad spoži uzplaiksnīja gaisma un tumsa izklīda. Kārtējais murgu sapnis bija beidzies. Un varēja sākties jauna diena. Tā solījās būt parasta diena. Tā arī bija parasta diena, līdz viņus pārsteidza savāda sajūta. Tā kā reibstoša galva, tā kā kaut kāds spēks, kas vilktu sevī iekšā. Tas pieņēmās spēkā un ļaunākais bija tas, ka tā īsti šim spēkam nebija iespējams pretoties. Viņu pasaule sagriezās tumsas apvīta. Uz mirkli pārņēma bezgalīgas brīvības sajūta un tad viņi attapās kaut kur, pavisam citā, sev nezināmā vietā. * * * Bija jauka, saulaina diena. Arī silta. Varētu teju vai pateikties dieviem, vai vienalga kādiem spēkiem, par aukstā nakts murga nomainīšanu pret kaut ko patīkamāku. Tikai tas vairs nebija sapnis. Vieta, kurā viņi bija nonākuši izskatījās pēc pavisam īstas pasaules, un pavisam noteikti ne pēc tās pasaules, kurā viņi bija atradušies vēl pirms mirkļa. Varbūt nebija tā sliktākā vieta, kur atrasties. Daba bija zaļa un skaista. Kaut kur netālu varēja dzirdēt strautiņa čalošanu.. Tik vien kā netālu no vietas, kur viņi atmodās, skaistā daba bija cietusi. Uz zemes bija izdedzis simbols, kurš gan šķita jau tā kā aizaudzis un ne gluži tā, ka nesen zemē ievilkts. Un vietām zemē gulēja melni, apdeguši akmeņi, kas gan sadrupa pelnos, tiklīdz kā tiem pieskārās. Netālu no simbola zemē gulēja kāds stāvs. Izskatījās pēc vīriešu kārtas. Samērā jauna puiša. Gaišiem, teju vai pavisam baltiem matiem. Viņa apģērbs, bija ieturēts nepraktiski gaišos toņos, kurš kādreiz varēja būt darināts no visai smalka un dārga auduma, tagad bija ceļa putekļu noklāts un vietām apsvilis. Uz jaunekļa pirkstiem bija pamanāmi visai uzkrītoši gredzeni ar lielu dārgakmeņu acīm. Uz labās rokas divi gredzeni ar sarkanām acīm. Uz kreisās viens gredzens, kuram bija trīs dažādu akmeņu acis. Zaļa, dzeltena un violeta. Viņa neērtā poza, kurā jauneklis gulēja, lika domāt, ka viņš varētu būt miris. Bilde |
|
|
01.05.2017 21:33
Raksts
#2
|
|
Angel of Music Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 |
Sata, izpētot koka atliekas, secināja, ka nekā interesanta tur nav. No kurienes tādi rodas un kāpēc? Šobrīd, tā vienkārši ar kāju paspārdot, sakritušo, satrūdējušo zemi, īsti atbilžu nebija.
Ja vien tie, kuri kaut ko zināja par kokiem, zināja, ka koki gluži šādi neiet bojā. Tie sapuva, sabruka, satrūdēja, bet ne jau pārvērtās pār vecu trūdu kaudzi vienā momentā. Iespējams, ka to varētu skaidrot ar kaut kādu maģiju. Vai arī šie bija īpatnēji koki. Un šāda sadalīšanās bija raksturīga tieši šīs pasaules kokiem. Bet pavērojot apkārtni, mežā varēja redzēt normālā veidā nobeigušos koku. Vētras nolauzti, vai satrūdējuši no vecuma, tie vienkārši bija sakrituši zemē un to baļķi vēl joprojām mētājās zemē. Nebūt nebija pārvērtušies par trūdiem. Monam, ieklausoties zemē, aptuveni radās izpratne par purva izmēru. Tas aizņēma tādu gabalu. Un virziens, kurā biedri devās, nebija pats sliktākais no visiem iespējamajiem virzieniem, pa kuriem varēja doties. Teiksim, ja viņi būtu nogriezušies vēl nedaudz sāņus uz labo pusi, tad slapjākajā purva vietā būtu nonākuši daudz pārliecinošāk. Te, kur viņi bija iesākuši iet, tur sanāktu tāda brišana, bet varbūt neviens no viņiem pat neiestigtu tā ka ne uz priekšu ne atpakaļ. Bet ja no vietas, kurā Mons sēdēja, viņi dotos vairāk ieturot virzienu pa kreisi, tad purvu varēja apiet. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 08.06.2024 16:48 |