Pentaksa Smaile, [PZP], Fantasy |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Pentaksa Smaile, [PZP], Fantasy |
20.03.2017 14:23
Raksts
#1
|
|
Angel of Music Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 |
Atkal tas sapnis... Zvaigznes pulsēja tumšajās debesīs gluži kā atbildot sirds ritmam. Un ar katru pukstienu, ar katru reizi, kad tās iemirdzējās spožāk, kāda daļa no tām bija pazudusi. Kā atskaite kaut kam nozīmīgam un lielam. Un tad pienāca mirklis, kad uzmirdzējušas spožāk, izdzisa arī pēdējās zvaigznes. Viņi zināja, ka tagad modīsies no miega. Zināja neomulīgo sajūtu, kas neatstāsies ilgu laiku. Bet šoreiz tumsa neizklīda miega aizdzīta.. Tā turpinājās pēc pēdējās zvaigznes pazušanas un viņi sadzirdēja klusi minētu vārdu: Aralita. Tad spoži uzplaiksnīja gaisma un tumsa izklīda. Kārtējais murgu sapnis bija beidzies. Un varēja sākties jauna diena. Tā solījās būt parasta diena. Tā arī bija parasta diena, līdz viņus pārsteidza savāda sajūta. Tā kā reibstoša galva, tā kā kaut kāds spēks, kas vilktu sevī iekšā. Tas pieņēmās spēkā un ļaunākais bija tas, ka tā īsti šim spēkam nebija iespējams pretoties. Viņu pasaule sagriezās tumsas apvīta. Uz mirkli pārņēma bezgalīgas brīvības sajūta un tad viņi attapās kaut kur, pavisam citā, sev nezināmā vietā. * * * Bija jauka, saulaina diena. Arī silta. Varētu teju vai pateikties dieviem, vai vienalga kādiem spēkiem, par aukstā nakts murga nomainīšanu pret kaut ko patīkamāku. Tikai tas vairs nebija sapnis. Vieta, kurā viņi bija nonākuši izskatījās pēc pavisam īstas pasaules, un pavisam noteikti ne pēc tās pasaules, kurā viņi bija atradušies vēl pirms mirkļa. Varbūt nebija tā sliktākā vieta, kur atrasties. Daba bija zaļa un skaista. Kaut kur netālu varēja dzirdēt strautiņa čalošanu.. Tik vien kā netālu no vietas, kur viņi atmodās, skaistā daba bija cietusi. Uz zemes bija izdedzis simbols, kurš gan šķita jau tā kā aizaudzis un ne gluži tā, ka nesen zemē ievilkts. Un vietām zemē gulēja melni, apdeguši akmeņi, kas gan sadrupa pelnos, tiklīdz kā tiem pieskārās. Netālu no simbola zemē gulēja kāds stāvs. Izskatījās pēc vīriešu kārtas. Samērā jauna puiša. Gaišiem, teju vai pavisam baltiem matiem. Viņa apģērbs, bija ieturēts nepraktiski gaišos toņos, kurš kādreiz varēja būt darināts no visai smalka un dārga auduma, tagad bija ceļa putekļu noklāts un vietām apsvilis. Uz jaunekļa pirkstiem bija pamanāmi visai uzkrītoši gredzeni ar lielu dārgakmeņu acīm. Uz labās rokas divi gredzeni ar sarkanām acīm. Uz kreisās viens gredzens, kuram bija trīs dažādu akmeņu acis. Zaļa, dzeltena un violeta. Viņa neērtā poza, kurā jauneklis gulēja, lika domāt, ka viņš varētu būt miris. Bilde |
|
|
26.03.2017 21:13
Raksts
#2
|
|
Angel of Music Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 |
Droši vien apdomība varētu būt Nerisa otrais vārds. Brinas jautājums bija vienkāršs un skaidrs, taču burvis nesteidzās ar atbildi. Pirms kaut ko atbildēt, viņa skatiens aizklejoja arī līdz Deinai un puisim, kurš sevi dēvēja par Kurmīti, jo arī viņi abi teicās redzējuši sapni un kāds tiem minējis Aralitas vārdu.
- Tad jau sanāk, ka Arsīda varbūt tomēr nav kļūdījusies. Un jūs tomēr esat izredzētie, kurus viņai vajadzēja. Sapnis par zvaigznēm, tā ir zīme, ka mūsu pasaulēm draud briesmas. Bet Aralita... tas ir vārds, kuru mēs skaļi neminam. Viņa smeļas spēku no tā, kad kāds viņu piemin. Tas ir vārds, kuram vajadzēja pazust, tikt aizmirstam. Es neesmu tiesīgs jums atklāt par viņu. Ja viedie uzskatīs, ka jums jāzina, viņi pastāstīs. - Neriss vēl mirkli apdomājās, bet acīmredzami vairs neko piebilst negrasījās. Daudz vieglāk bija atbildēt uz jautājumu kur atrodas Pentaksa Smaile. Šoreiz bez liekas apdomāšanās, Neriss pamāja ar roku dienvidu virzienā. No jaunekļa rokas aizplūda tāda kā caurspīdīga vēsma un tās iespaidā mežs, kas viņus ieskāva kļuva caurspīdīgs un tālumā viņi spēja saskatīt ēku, kuras torņi slējās debesīs. - Kādu divu dienu gājiens. - viņš paskaidroja un nolaida roku. Protams, tūlīt arī maģijas efekts beidzās un dažādo pasauļu iemītniekus ieskāva mežs. Palūkojies uz Jarno pastiepto roku, burvis tomēr tai nepieskārās. - Ļoti priecājos. - viņš atteica, viegli pieliecis galvu sveicienam. - Neņem ļaunā, burvji nesveicinās pieskaroties citiem. Patiesībā, mēs vispār izvairāmies pieskarties citiem, ja no kontakta ir iespējams izvairīties. - Neriss paskaidroja, soli atkāpies no Jarno. Un pasmaidīja. - Kaut kā iztiksim bez Zalko. - Bet ne tikai par roku smērēšanu. Vēl bija jautājumi. - Jums ir jāiet uz Smaili, jo tur ar jums runās viedie. Es nevaru jums atklāt, kas jums ir jādara. Piedevām, Pentakss vairs nav drošs. Smaile ir vienīgā drošā vieta, par kuru mēs varam būt pārliecināti, ka neviens neizseko un nenoklausās. Un pat ja jūs atsacīsieties paalīdzēt, Smaile ir vienīgā vieta, no kuras, jūs spējat atgriezties savās pasaulēs. Es nevaru šobrīd jūs nogādāt uz Smaili ar maģijas palīdzību. Jums nāksies iet ar kājām. Savukārt, es došos noskaidrot, kas notika ar Arsīdu un satikšu jūs Smailē. - tāds bija plāns, kuru Neriss piedāvāja. Pirms doties, viņa skatiens vēlreiz uzlūkoja Pentaksa potenciālos glābējus. Ja nu kādam vēl bija kādi neatliekami jautājumi. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 23.05.2024 07:11 |