Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Sindra]

- Es neteicu... - Renlijs mulsi pasmaidīja, kad sargs bija pārjautājis viņa vārdu. - Renlijs. - viņš stādījās priekšā.
Noklausījies sargu sakāmo, jauneklis drusku tā kā pieklusa apsmadzeņodams iegūto informāciju. Ar galvas mājienu pateicies Adorilam par alus kausu, Renlija ļāva sarunas pārņemt ieroču nesējam un klausījās, kas viņam tā kā vēl būtu ar sargiem runājams.

Lai arī Ronards, atšķirībā no Renlija, patiešām bija karotājs, neko diži vairāk viņš neuzzināja. Nekādi speciāli jautājumi, kuri varētu būt nākuši tieši no karotāja mutes. Jauneklis nedaudz vīlās, kad radās sajūta, ka ieroču nesējs patiesi ir ieinteresēts atrast darbu. Bet viņiem jau bija darbs. Mēra uzdotais darbs! Protams, ka viņš pats nestrādātu par desmit šiliņiem, nu, tas ir, par piecpadsmit šiliņiem mēnesī.
Bet, uz to varēja palūkoties no citas puses.
Viņam grasījās piemaksāt piecpadsmit šiliņus par iespēju sastapt Sarmata adeptus. Tas nebija slikti. Un piedevām! Nekā savādāk viņi netiks tuvāk klāt Olidū kungam, kā vien stājoties viņa dienestā.

- Skaidrs. Tātad jāuzmeklē Olidū kungs. - jauneklis pasmaidīja piemīlīgu smaidu. Būtu jau grasījies celties un doties, taču tad Renlijs atminējās, ka viņš taču izskatās pēc visai smalki tērpta jaunkundziņa. Tad jau no viņa puses varētu nākt arī kādi cacīgāki jautājumi. - A kā tur ir... - nedaudz samiedzis acis, puisis uzlūkoja runātīgāko no sardzes vīriem. - apstākļi kazarmās. Vai ir ērti? Un vai man būs gana daudz brīvdienu, kad varešu darīt ko vēlos? Vai ir kaut kas tāds, ko Olidū kungs uzskata, ka kareivjiem nebūtu jādara? Un kā viņš vispār pret jums izturas? Ar cieņu? Sapratni? - jādomā, ka viņi saprata... ja viņš ir kāda lorda dēlēns, tad gluži nebūs radis, ka kaut kādi sveši onkuļi uz galvas kāpj. Mazie lordēni bija tie, kas kāpa citiem uz galvas.