Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Urdrunir]

Es nekad neesmu bijis Kendenā. Brenana balsī bija saklausāmas vieglas ilgas. Priesteris izskatījās gados vēl tīri jauns. Droši vien bija piedzimis un uzaudzis Randā, bet šejieniešiem laikam ceļojumi bija nesasniedzams luksuss. Hmm, tavs ceļš ir beidzies. Bet es manu, ka drīz ir jāsākas jaunam. Tev ir ļauts lūgties pie altāra, ja tāda ir tava vēlme, Valdegar. Ja tev ir citas vēlmes, tev iespējams labāk runāt ar tempļa virspriesterieni Saskiju. Vīrietis ar cieņu pielieca galvu, kad norādīja uz vecāka gadagājuma sievieti ar sudrabu matos un svētajā simbolā, kura šobrīd atvadījās no pārējām divām sievietēm un uzkrītoši klibodama pietuvojās koka solam un pasmagi uz tā atslīga. Virspriesterienes sejā uz brīdi atplaiksnīja sāpes. Viegli paklanījies Brenans atvadījās no Valdegara un aizslīdēja savās darīšanās.

***

Ieroču nesējs? Pilsētas sardzē visi nēsā ieročus! Nobolījās pilsētas sargs, kad Ronards pievienojās ar savu jautājumu. Viņa acīs vīdēja neizpratne un viņš pats aizmirsa noprasīt, kā īsti sauc jauno karot gribētāju. Bet otrs sargs viegli papurināja ar galvu, norādot, ka pirmais ir kļūdījies. Nē, šis puisietis saka, ka viņš staigā līdzi kādam lordam un palīdz viņam karot un piedalīties turnīros, cerībā, ka kādu dienu tas lords viņam ļaus iet tālāk vienam pašam. Vai ne? Otrs sargs laikam bija dzirdējis par ieroču nesēju ikdienu, bet jau tagad varēja manīt, ka Randā laikam tā nebija populāra parādība. Mēs esam pilsētnieki. Mums ir savi bagātie pilsoņi, bet viņi sevi nesauc par lordiem. Pilsētas sardzē neviens neiet par mācekli komandierim. No otras puses, ja tu par savu amatu esi izvēlējies ieroču vicināšanu, tad tu varētu ātri izkalpoties līdz seržantam. Vai varbūt pat leitnantam. Katrā gadījumā nekur citur kā sardzē tev nebūs tik daudz iespēju izmēģināt savus spēkus.

***

Grētas maize knapi bija paspējusi apostīt apkārtnes gaisu. Lai šķēles sakalstu, droši vien būs vajadzīgs krietns brīdis. Laikam nemaz tik ilgi viņa miegā nebija iegrimusi. Toties ērtības, kādas piedāvāja vienkāršs krogus kambarītis, ne tuvu nevarēja salīdzināt ar šausmām, kuras nācās piedzīvot uz jūras. Tas vien jau ļāva pat uz īsu brīdi atlaižoties gultā, ķermenī atgriezties darboties gribai.