Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Urdrunir]

Mēs esam pilsētas sardzes vīri. Tas, kurš iepriekš bija uzrunājis krodzinieku attrauca, bet pamāja, lai sākumā Renlijs un pēc tam arī Adorils droši sēžas blakus. Tomēr sarunās abi karavīri noteikti bija rezervētāki nekā maiznieks un krodzinieks, kuri atbraucējus vairāk vērtēja pēc maka biezuma nekā pēc uzticamības. No vēl viena kausa ar miestiņu vīri neatteicās, un Adorils dabūja noskaitīt tikai 2 sudraba šiliņus. Toties Tomass nolika visiem priekšā uz galda četrus māla traukus ar putojošu dzērienu.

Pati Randas pilsēta ir kārtībā. Apkārtnē iet grūtāk, bet mēs to stingri uzraugām.

Kapteinis vienmēr ir gatavs novērtēt spējīgus karotājus, bet viņš bieži grib runāt ar viņiem pats. Kā tu teici? Kā tevi sauc? Viens no sargiem noprasīja Renlijam, jo Adorils jau lepni bija noskaitījis visus savus grūti atminamos vārdus. Tev... Jums visiem būs jāiet pie kapteiņa. Viņš dzīvo mājā pie cietuma. Tur arī meklējiet! Dienests var būt dažāds. Ja tev paveicas, tevi norīkos pilsētā sargāt vārtus vai Sudraba fortu, vai doties apgaitā pa ielām. Tā ir samērā mierīga dzīve. Grūtāk, ja tev jāpatrulē uz ceļiem līdz ārējiem nocietinājumiem. Pavisam čābīgi, ja tu tiec ieskaitīts kādā fortā. Tad agrāk vai vēlāk tev reāli sanāks saķerties ar bandītiem vai Sarmata karavīriem. Alga ir 10 šiliņi mēnesī un ēdiens un gultasvieta kazarmās vai fortā par brīvu. Burvis parasti dabū 15 šiliņus, bet tos gandrīz vienmēr sūta uz fortiem. Var pieteikties par karaspēka sagādnieku. Tiem parasti maksā par padarīto, piemēram, sagādāto medījumu.

Tikmēr Tomass klusām piedejoja pie rīta viesiem un uzmanīgi apjautājās, vai viņiem nav vēl kādas vēlmes, ko viņš varētu izpildīt. Izskatījās, ka svešie ir naudīgi un būtu grēks palaist garām iespēju vēl nedaudz nopelnīt.

***

Kambarīši tā vien aijāja miegā, jo īpaši tādēļ, ka aiz logiem reizēm varēja dzirdēt vēja žūžošanu un pa kādam viļņu šļakstam. Tomēr ap dienas vidu pilsēta sāka palikt skaļa. Krogs atradās pie ostas vārtiem un pa to gāja zvejnieki, amatnieki un krāvēji. Leksa tornī nodunēja zvans. Zeļļi skaļi smējās uz ielas, izbaudot pāris nozagtas brīvības minūtes. Grētai acis noturēt ciet bija grūti.


***

Valdegars droši izlīda no miermīlīgā kroga un nonāca ieliņās, kuras atmiņā bija likušās taisnākas. Pagriezies ap vienu stūri un tad ap otru, priesteris neieraudzīja to laukumu, pie kura lepni slējās Leksa templis. Nācās prasīt ceļu vietējiem. Par laimi situācija izrādījās viegli labojama. Valdegars izrādās tikai vienu reizi bija sajaucis pagriezienus.

Leksa tempļa durvis bija vaļā un jauns tempļa kalpotājs šobrīd slaucīja pakāpienus pie ieejas, visus četrus. Četri bija dievam mīļš skaitlis, jo tas apzīmēja kārtību. Tempļa ēkai bija četri stūri. Sānu sienā bija četri logi. Pie altāra grozījās četri priesteri, kuri kaut ko savā starpā pārsprieda. Patiesībā tur bija 3 sievietes un tikai viens vīrietis priesteru pelēkajās drānās. Tieši vīrietis panācās pretī svešajam, kad pamanīja, ka Valdegars tuvojas tempļa ieejai.

Sveicināts, draugs! Lai katrs pagrieziens tevi noved pie mērķa! Mans vārds ir Brenans un es esmu šī tempļa priesteris. Kas tu esi un kā es tev varu līdzēt? Klusā, mierīgā balsī priesteris uzrunāja atnākušo ceļinieku.