Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Romija]

"Es gribu izgulēties," diezgan nekautrīgi savu vajadzību paziņoja Grēta, noslaucīdama muti no nez kurienes izvilktā kabatas lakatā, kas bija nedaudz bālāks par viņas apģērbu - vai nu tik daudz reižu mazgāts vai vienkārši cits tonis. "Vismaz kādas stundas, savādāk vienā brīdī spēki pietrūks," lai arī tikko labi paēdusi, meitene nopietni piebilda. Tas noteikti neizklausījās kā necieņa maltītei. Viņas šķīvī atradās trīs rūpīgi apskrubinātas zivju galvas un astes, un zvaigznītē saliktas asakas.

Aizgājusi norēķināties par maltīti un istabu, Grēta bija paņēmusi vienu no dotajām atslēgām uz trešo istabu pa kreisi. "Tās bija gardākās zivis, ko es jebkad biju ēdusi," viņa ar lepnumu pilnīgi godīgi uzteica maltīti. Kurš no brāļiem tās bija pagatavojis, viņa gan nezināja. Atgriezusies pie galdiņa un atkal pārlikusi savu nesamo pār plecu, Grēta pārlaida skatienu pārējiem. "Ja nevienam nav iebildumu, es vēlos doties gulēt." To paziņojusi, viņa ar visām savām mantām kāpa augšā uz istabu.

Istaba... Tas bija tik savādi - apzināties, ka tev ir istaba. Anoki dzīvoja jurtās, kur labākajā gadījumā bija ar audumu aizsegts stūris, kaut gan biežāk visa ģimene dzīvoja bez tādas liekas dalīšanās. Bet te viņai būs sava istaba! Ar cietām, taisnām sienām, plakanu grīdu un gultu. Grēta bijīgi vēra izvēlētās istabas durvis, atklājot tās iekšpusi tikai pamazām. Un nekāda šaurība nespēja nomākt domas par savu istabu. Savu! Ar gultu, lādi un ūdensbļodu, ar zālīšu saišķiem zvaigžņu vietā. Un logu! Veselu logu viņai!

Grēta bija sastingusi durvīs, apbrīnojot savu istabu. Nogurums ar katru mirkli arvien uzstājīgāk ielija augumā, aicinot nākt dziļāk un nekavēties atvērto durvju ailē.