Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Urdrunir]

Tomass cītīgi uzraudzīja, lai visi viņam samaksā sudrabu par istabām un katram nolika priekšā prāvu dzelzs atslēgu ar koka piekariņu un katram nosauca durvis otrajā stāvā,- trešās pa labi, trešās pa kreisi, ceturtās pa labi, ceturtās pa kreisi, un tā, kamēr visi bija tikuši pie atslēgas. Saulrietā parasti taisa ciet pilsētas vārtus, bet mēs savas ārdurvis aizbultējam ap pusnakti. Tad reizēm sanāk, ka mēs uzreiz nemaz nedzirdam, ka kāds ārā klauvējas. Starp citu, ja jums ir no ceļa mitras drēbes, mēs varam uz mūrīša pažāvēt. Krodzinieks paskaidroja un pagājās nostāk, lai apmeklētāji var pačalot savā nodabā. Arī Alfrēds atgriezās pie pavarda, vien zem deguna nomurmināja viegli aizvainotā tonī. Kādēļ, nez' manām zivtelēm jābūt skumjām?

Pie brokastīm neviens jaunos ļaudis netraucēja un viņi varēja ieturēties. Kas uzkāpa augšā apskatīt savu istabu, tas atrada pašauru kambarīti, kurā atradās gulta. Gultā ieklāts ar smaržīgu sienu pildīts maiss, uz kura gulēt, apklāts ar linu palagu un lupatu deķi. Mazāks maišelis spilvena vietā. Pie gultas lāde. Uz lādes vāka mutesbļoda, lai no rīta var nomazgāt muti. Maziņš lodziņš, ka kuru varēja samanīt ielu. Un pie griestiem piekārtas buntītes ar zālītēm, - liepziedu, piparmētru, pelašķu tējas un kaltēti garšaugi. Kambarīši izskatījās tīri un sakopti. Bet durvis bija ar kārtīgu, lai arī vienkāršu slēdzeni un bultu, ko aizšaut no iekšpuses.

Tikmēr krogus mieru lielajā istabā pārtrauca jauni krogus apmeklētāji. Pa durvīm ienāca divi vīri ādas bruņās ar dunci pie sāniem un škēpu rokā. Līdzīgi tiem, kas bija manīti stāvam netālu no mēra mājas. Sveiks, Tomas! Iepriecini mūs uz maiņas beigām. Atnes pa kausiņam! Viens no vīriem uzsauca krodziniekam. Abi bruņotie svešinieki garām ejot uzmeta nopietnu skatienu pie mazajiem galdiņiem sasēdušajai grupiņai un apmetās pie lielā kopgalda. Pavisam drīz vidējais brālis nolika abiem priekšā pa putojošam kausiņam.