Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Rouzijs]

Runājot par istabiņām. Talia pamāja ar galvu, ka viņai noteikti vajadzēs istabiņu.
- Laipnais, krodziniek, man vajadzēs istabiņu. - Meitene pasmaidīja un izteica savas vēlmes skaļi. Pašreiz viņas loks un bultu maks bija nolikts malā, jo kā gan viņa varētu sēdēt pie galdiņa nemēģinot kādam izbakstīt acis? Mednieces skatiens pārslīdēja pārējiem, viņi visi bija tik dažādi, tik interesanti. Bet vai šiem cilvēkiem varēja uzticēties? To nevarēja zināt. Varbūt, kāds bija alkatīgs, varbūt, kāds spēja nodot, tāpēc pašreiz Taliai neko par sevi negribējās atklāt. Iespējams, ka tad, kad viņi būs iepazinušies tuvāk. Vismaz pavadījuši kopā pāris dienas uz cietas zemes, kur kuģa klājs nešūpojas.

Bet, kad krodzinieks noteica, ka viņiem nav butes, Talia viegli noraidoši pamāja ar galvu. - Tad man, lūdzu, asari. Un bērzu sulu. - Tā bija viena no sulām, kura Taliai ļoti garšoja. Veselīga un svaiga, un ja nedaudz ieskābusi tā bija debešķīga.

Un kad ēdiens nonāca meitenes priekšā viņa jutās beidzot patiesi priecīga.
- Labu apetīti. - Arī medniece novēlēja un ķērās pie brokastīm.